Iesaki rakstu:

JÅ«rmalā pašreiz notiek publiska apspriede par jaunu kapu izveidi. GandrÄ«z visi jÅ«rmalnieki ir pret šÄdu ieceri, jo šÄ« plāna Ä«stenošana ietekmÄ“s gandrÄ«z ikvienu iedzÄ«votāju. Detālplānojuma izstrādei izmantotie lÄ«dzekļi ir pašvaldÄ«bas, respektÄ«vi, nodokļu maksātāju nauda, un nodokļu maksātājiem ir jābÅ«t tiesÄ«bām saprast, kādiem mÄ“rÄ·iem viņu nauda tiek iztÄ“rÄ“ta un, kas bÅ«s potenciālais tālākais biznesa attÄ«stÄ«tājs.

Īsumā par šo ieceri

ŠÄ« iecere pirmo reizi oficiāli tika prezentÄ“ta JÅ«rmalas 2012.gadā JÅ«rmalas pilsÄ“tas teritorijas plānojumā turpmākajiem 12 gadiem. JÅ«rmalas pilsÄ“tas teritorijas plānojums ir saistošs dokuments, kurš tika izstrādāts apbilstoši normatÄ«vajiem aktiem. JÅ«rmalas pilsÄ“tas pašvaldÄ«ba pati arÄ« izstrādāja ietekmi uz vidi novÄ“rtÄ“jumu, kas bija jāsaskaņo ar Vides pārraudzÄ«bas valsts biroju, kurš savā 2012.gada 31.jÅ«lija atzinumā Nr. 20 “Par JÅ«rmalas pilsÄ“tas teritorijas plānojuma Vides pārskatu” (Pielikums Nr.1) sniedza sekojošas atziņas par attiecÄ«go teritoriju:

1. “IespÄ“jama negatÄ«va ietekme uz mitrāju teritoriju Krastciemā, kur plānota kapu teritorija, paredzot iespÄ“ju bÅ«vÄ“t krematoriju. Šajā teritorijā ir augsts gruntsÅ«dens lÄ«menis, un apbÅ«ves gadÄ«jumā tai jānodrošina inženiertehniskā sagatavošana, kas savukārt ietekmÄ“s apkārtÄ“jās teritorijas (mitrāju)hidroloÄ£isko režīmu.”

2. “PilsÄ“tas teritorijā izdalās vairāki nelieli mežaudžu masÄ«vi, kurus veido aizsargājamo biotopu kompleksi un teritorijai tipiskas mežaudzes. ŠÄ«s teritorijas ir nepieciešams saglabāt nefragmentÄ“tas, nesamazinot to platÄ«bas, lai nepazaudÄ“tu JÅ«rmalai pašreiz vÄ“l raksturÄ«gās mežu biotopu vÄ“rtÄ«bas. Nav pieļaujama arÄ« jauna mežu masÄ«vu malu apbÅ«ve, robežjoslas mežaudžu pārveidošana un transformācija. Lai gan bieži masÄ«vu malās vÄ“rojama lielāka eitrofikācijas ietekme, bieza pameža veidošanās, šÄ«s robežteritorijas ir ļoti svarÄ«gas, jo kalpo kā buferzona aizsargājamajiem biotopiem, kas atrodas dziļāk masÄ«vā. Vides pārskatā apkopota informācija par bioloÄ£iski vÄ“rtÄ«gām mežu teritorijām un tās ir:

- starp JaunÄ·emeriem un Kaugurciemu no šosejas uz jÅ«ras pusi, ietverot arÄ« sanatorijas „Dzintarkrasts” teritoriju (lielākā daļa atrodas Ķemeru nacionālā parka - NATURA 2000 teritorijā);

- meži pie Slokas;

- Kraukļu kalni un visi meža masīvi pie Krastciema;

- meža masīvs starp Valteriem un Mellužiem (izņemot tā dienvidaustrumu malu);

- daļa no meža masÄ«va starp Druvciemu un Jaundubultiem (rietumu puse);”

3. “Papildus tam Vides pārskatā konstatÄ“ts, ka lokāli var tikt ietekmÄ“tas šÄdas dabas teritorijas:

- Krastciema mežu teritorija pie Mežciema ielas, kur divas teritorijas plānotas kapu paplašināšanai un iespÄ“jams krematorijas izveidei. Šajā teritorijā atrodas mežainās jÅ«rmalas kāpas, kā arÄ« atrodamas bioloÄ£iski vÄ“rtÄ«gu koku audzes. KapsÄ“tas izveide tieši ietekmÄ“s daļu šÄ«s bioloÄ£iski vÄ“rtÄ«gās teritorijas.”

Kā arī rekomendēja:

“JÅ«rmalas pilsÄ“tas domei turpmākajos plānošanas etapos (atbilstoši Teritorijas attÄ«stÄ«bas plānošanas likumam tie ir lokālplānojumi, detālplānojumi un tematiskie plānojumi), ņemt vÄ“rā Vides pārskatā un sabiedriskās apspriešanas laikā izteiktos priekšlikumus, Ä«pašu vÄ“rÄ«bu pievÄ“ršot dabas teritoriju saglabāšanai, iespÄ“jami izvairoties no tās apbÅ«ves un saglabājot Ä«paši aizsargājamos biotopus.”

Nedaudz senāka vēsture

1915.gadā šajā mežā notika sadursme starp krievu un Vācu karaspÄ“ku, un tika pulcÄ“ti arÄ« lieli strÄ“lnieku spÄ“ki. Mežs jau tolaik bija purvains, par to liecina mežu šÄ·Ä“rsojošÄ “klucÄ«šu ceļa” nosaukums. Šo ceļu vÄ“sturiski bÅ«vÄ“ja karapulki, jo pamatne bija tik slapja, ka tehnika grima nost, tāpÄ“c ceļš tika bruģēts ar koka klucÄ«šiem. ArÄ« senajās kartÄ“s, šÄ« vieta apzÄ«mÄ“ta kā purvaina.

Kopš tā laika apkārt nav izbÅ«vÄ“ta meliorācijas sistÄ“ma, kas purvu bÅ«tu nosusinājusi, un par to liecina arÄ« meža regulārā aplÅ«šana.

Par Detālplānojumu:

Ar detālplānojumu detalizÄ“ti ir iespÄ“jams iepazÄ«ties šeit: https://jurmala.lv/docs/k18/x/k180355_KRASTCIEMS_0501_PR.pdf

Bet īsumā. Detālplānojuma mērķis ir transformēt priežu mežu 53.5 ha platībā par kapsētu, krematoriju, kolumbāriju un pat atpūtas parku:

•             27.4 ha Dabas apstādÄ«jumi

•             1.3 ha Autostāvvieta

•             2.2 ha Ielas izveide

•             11 ha KapsÄ“ta (6400 apbedÄ«jumiem)

•             1.3 ha Kolumbāriji

•             4 ha Krematorija

•             0.8 ha AdministratÄ«vās Ä“kas

Ja paredzētais mērķis ir apbedījumi, kolumbārijs un krematorija. Lietderīgā platība no visiem 53,5 ha būs izmantota 16.3 ha platībā, kas ir tikai 30% no visas teritorijas, kas tiks degradēta. Tātad izmantota nelietderīgi.

 Piesaukti ir arÄ« skaitļi, ka JÅ«rmalā ik mÄ“nesi nepieciešami 30 apbedÄ«jumi, tas nozÄ«mÄ“, ka gadā tie ir tikai 360 jauni apbedÄ«jumi. Savukārt detālplānojumā minÄ“ts, ka četrvietÄ«ga kapu kopiņā aizņem vien 12 m2. Sanāk, ka gadā jauniem apbedÄ«jumiem ir nepieciešama tikai 0.1 ha liela teritorija.

PÄ“c JÅ«rmalas pilsÄ“tas domes saistošajiem noteikumiem Nr.27;V-27 ir noteikts: ”VirsapbedÄ«jumu Ä£imenes kapavietā var veikt, ja ir pagājuši 20 gadi no mirušÄ apbedÄ«šanas brīža (atsevišÄ·os gadÄ«jumos 15 gadi).” Tas nozÄ«mÄ“, ka ar šÄdu pieprasÄ«jumu 20 gados ir nepieciešami tikai 2ha kapu teritorijas.

 Jau tagad esošÄs JÅ«rmalas kapsÄ“tas aizņem vairākus desmitus hektārus. Tā nav taisnÄ«ba, ka JÅ«rmalā trÅ«kst kapu un nepieciešams bÅ«vÄ“t jaunu, bet gan jaunu uzbÅ«vÄ“t ir vieglāk, nekā sakārtot esošos. Un jau izveidotā kapu teritorija jau tagad pārsniedz kapacitāti, kas ir pirmais pavediens tam, ka šeit tiek plānots apbedÄ«t kaimiņus no citām pašvaldÄ«bām.

JÅ«rmalas pilsÄ“tas pašvaldÄ«bas 2016.gada publiskajā pārskatā (pieejams: https://www.jurmala.lv/docs/k17/x/k170326_pielikums.pdf) minÄ“ts, ka: JÅ«rmalas pilsÄ“tas Dzimtsarakstu nodaļā laikā no 2016. gada 1. janvāra lÄ«dz 31. decembrim ir reÄ£istrÄ“ti 574 mirušie.

Tātad, ja detālplānojumā minÄ“ts, ka tiek veikti 360 apbedÄ«jumi mÄ“nesÄ« un ir reÄ£istrÄ“ti 570 mirušie, tas nozÄ«mÄ“, ka proporcionāli 40% tiek apbedÄ«ti vai nu baznÄ«cas kapos vai arÄ« citās pilsÄ“tās.

Šeit rodas pretruna par krematorijas nepieciešamÄ«bu, jo, pat pieņemot, ka visi 570 mirušie tiks kremÄ“ti vai apglabāti jÅ«rmalā proporcijā 1:1, ar 285 mirušajiem gadā ir par maz, lai nodrošinātu krematorijas rentablu darbÄ«bu, un tas nozÄ«mÄ“, ka arÄ« krematorija ir paredzÄ“ta, lai vestu mirušos uz JÅ«rmalu.

Gruntsūdeņi

IedzÄ«votājiem ir pamatotas bažas, ka viens no iemesliem, kāpÄ“c pagājis tik ilgs laiks no pilsÄ“tas attÄ«stÄ«bas plāna izstrādāšanai lÄ«dz detālplānojuma izstrādei šai teritorijai ir tas, ka tika gaidÄ«ta rekordsausa vasara, jo galvenais pretinieks kapu izveidÄ“ ir gruntsÅ«deņi. Detālplānojumā minÄ“ts, ka mÄ“rÄ«jumi veikti maijā, kas bija ļoti sauss mÄ“nesis, un ka absolÅ«tais gruntsÅ«dens nav bijis zemāks par 2 m vjl.
Å…emot vÄ“ra, ka šÄ« ir purvaina vieta, nepamatoti bija veikt vienu mÄ“rÄ«jumu pÄ“dÄ“jo 10 gadu sausākajā mÄ“nesÄ«, bet gan vajadzÄ“ja veikt periodisku gruntsÅ«deņu monitoringu ilgstoši. Jo to, ka gruntsÅ«deņi šajā apkaimÄ“ ir augsti, var apliecināt jebkuras tuvumā esošÄs privātmājas Ä«pašnieks.

Detālplānojumā minēts, ka: Gruntsūdens plūsma orientēta Z, ZA, tas ir - Lielupes virzienā.

Savukārt Ministru kabineta noteikumos Nr.502 “Aizsargjoslu ap kapsÄ“tām noteikšanas metodika” 3. punkta, 7.apakšpunktā teikts, ka Jaunas kapsÄ“tas ierÄ«košanai jāizvÄ“las viegli pieejams, paaugstināts zemesgabals ar slÄ«pumu, kas vÄ“rsts uz pretÄ“jo pusi no apdzÄ«votās vietas un atklātām Å«denstilpÄ“m. MinÄ“tajam zemesgabalam jābÅ«t pilnÄ«gi pasargātam no pārplÅ«šanas, un to nedrÄ«kst šÄ·Ä“rsot upÄ«tes vai strautiņi.

Šim vajadzÄ“tu bÅ«t izšÄ·irošam faktam, lai kapus tur netaisÄ«tu.

Biotopi

Jāsecina, ka sagaidāmi tieši kaitÄ“juma draudi esošajiem biotopiem. KonkrÄ“tajā teritorijā tās ir mežainās piejÅ«ras kāpas, kas mijas ar mitrājiem, tādÄ“jādi veidojot savā ziņā Ä«patnÄ“ju biotopu. Šajā teritorijā ir vairākas staipekņu (likopodiju) audzes, kas ir Latvijas Sarkanajā grāmatā. Mitrāji ar kÅ«draino augsni ir dabÄ«gā vide, kur tiem augt. Izmainot vidi, tie bÅ«s paredzÄ“ti iznÄ«cÄ«bai. Šajā mežā ir sastopamas arÄ« vairākas naktsvijoļu pasugas. Augu valsts novÄ“rtÄ“jums šim detālplānojumam ir veikts 2017.g.novembrÄ«, tātad laikā, kad lakstaugu daudzveidÄ«ba nav izvÄ“rtÄ“jama un šo pārbaudi nevar uzskatÄ«t par adekvātu un labai praksei atbilstošu.

CitÄ“ju: ”Eiropas SavienÄ«bas aizsargājamie biotopi Latvijā” A.Auniņa redakcijā, 2013.g., 90.lpp.: mežaino piejÅ«ras kāpu apsaimniekošana- “mežainu piejÅ«ras kāpu labvÄ“lÄ«ga aizsardzÄ«bas statusa nodrošināšanai, piemÄ“rotākā apsaimniekošana ir netraucÄ“ta biotopa attÄ«stÄ«ba, dabiskā hidroloÄ£iskā režīma saglabāšana un antropogÄ“nās slodzes kotrole” - tas nesaskan ar šÄ« projekta plāniem, kas arÄ« ir pretrunā ar Latvijas Vides aizsardzÄ«bas likumu, jo projekts nodrošina kaitÄ“jumu Ä«paši aizsargājamām sugām un biotopiem, nosaka finiša punktu biotopu ilgtspÄ“jÄ«gai attÄ«stÄ«bai un paredz kaitÄ“jumu augsnei un Å«deņiem.

Mežā ir sastopama sila ķirzaka un gludenā čūska, kas arī ir Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Meža tuvums rada labvÄ“lÄ«gu vidi pupuÄ·a ligzdošanai Gulbju ielas pusÄ“, arÄ« šis putns ir Latvijas Sarkanajā grāmatā un katru gadu priecÄ“ vietÄ“jos iedzÄ«votājus ar savu eksotiski krāsaino izskatu. Faunas biodiversitāte nav izvÄ“rtÄ“ta šajā projektā. Noteikti bÅ«tu bijuši jāpiesaista ornitologi.

Publiskā apspriede

30.08. JÅ«rmalas domes sēžu zālÄ“ norisinājās publiska apspriede detālplānojumam Krastciems 0501. Uz sanāksmi bija ieradušies vairāk nekā 50 iedzÄ«votāju, un atklātā balsojumā visi nobalsoja, ka ir pret šÄdu ieceri ar jebkādiem nosacÄ«jumiem.

Sapulces mÄ“rÄ·is nebija atbildÄ“t uz iedzÄ«votāju jautājumiem, bet gan pārdot šo ideju, jo piesauktas tika pat tādas frāzes, ka kapu apvienojums kopā ar parku ir normāla prakse pasaulÄ“, taču nevienu piemÄ“ru nosaukt nespÄ“ja. Protams, ir dažas tādas vietas kā, piemÄ“ram, Londonas Haigeitas kapsÄ“tā, kas ir tÅ«risma galamÄ“rÄ·is, kur zemÄ“ guldÄ«ts Kārlis Markss un atrodas veci Ä·eltu kapi ar interesantiem krustiem, kuri apauguši ar efejām, tiek vesti tÅ«risti un iekasÄ“ta pat ieejas maksa, bet tas ir unikāls gadÄ«jums.

Ideja kapi - parks: lasÄ«t sÄ“nes, ogas - atkrÄ«t, no kapiem nedrÄ«kst neko nest mājās (latviešu tautas ticÄ“jums). Skriet krosu, braukt ar velosipÄ“du, slÄ“pot, pastaiga ar suni, rÄ«kot pikniku, kāda cita fiziska aktivitāte nav pieņemama, jo kapi ir klusa aizgājÄ“ju atdusas vieta, pret kuru jāizturas ar pietāti. LikvidÄ“jot šo mežu, mums tiek atņemta atpÅ«tas un relaksācijas vieta.