Iesaki rakstu:

Tuvojoties Saeimas vÄ“lÄ“šanām, atkal aktualizÄ“jies jautājums: kā gan patiesÄ«bā bÅ«tu saucams cilvÄ“ks, kas Jaunās konservatÄ«vās partijas rindās kandidÄ“ uz vietu 13. Saeimā, - Juta StrÄ«Ä·e, Anna Potapova vai vÄ“l kā citādāk? Å…emot vÄ“rā jautājuma aktualitāti, Pietiek šodien ekskluzÄ«vi publicÄ“ fragmentus no jaunā romāna „Vara” („Bailes – 2”), kurā aprakstÄ«ts, kā viena no tā galvenajām varonÄ“m Juta SviÄ·e iepazÄ«stas ar dosjÄ“, ko viņai atnesis uzticamais cīņu biedrs Juris Durašs.

„Saruna ar Juri nebija izdevusies. GalÄ«gi nebija izdevusies. Vien pametis uz viņu pÄ“tošu skatu, Durašs bija bezierunu balsÄ« paziņojis – nÄ“, JuÄ·ik, ne šodien! Tu galÄ«gi neesi formā.

Formā, formā… Ko tu vispār vari zināt par bÅ«šanu vai nebÅ«šanu formā, sasodÄ«tais pusatturÄ«bniek! Jā, viņa bija iedzÄ“rusi. Un tad vÄ“l nedaudz iedzÄ“rusi. PÄ“c iedzeršanas. Un pirms iedzeršanas. Bet tas taču neko nenozÄ«mÄ“ja un nemazināja ne prāta asumu, ne analÄ«tiskās spÄ“jas. Tieši otrādi, pÄ“dÄ“jos gados tikai pÄ“c pārsimt gramiem viņa spÄ“ja strādāt pa Ä«stam. Skats kļuva visaptverošÄks, detaļas kontrastainākas.

SviÄ·e gan vienalga bija mÄ“Ä£inājusi sākt sarunu, taču, vien izdzirdis vārdus “Sarāns” un “Nacionālās drošÄ«bas komisija”, Durašs bija ļauni nosmÄ«nÄ“jis.

– Ko, JuÄ·ik, arÄ« pie tevis beidzot tas smieklÄ«gais papÄ«rs ir nonācis, ja? Nu labi, labi, varam parunāt, bet ne šodien, šodien man tiešÄm daudz darāmā. MÅ«su mazais, uzpÅ«stais napoleoniņš atkal nez kādas apspriedes sadomājis. Nu, lai jau vÄ“l paspridžī.

Kā tad bez manis??? SviÄ·es mÄ“mais jautājums bija gandrÄ«z vai saskatāms un sataustāms – protams, Durašs to pamanÄ«ja.

– Redzi, JuÄ·ik, tur tāda lieta. Ne tu viena mums te jautājumus uzdod. MÅ«su Mordānam arÄ« kāds atnesis papÄ«riņus. Par tevi. Mini nu trÄ«s reizes, no kurienes tie varÄ“tu bÅ«t atnākuši, kurā iestādÄ“ tev ir vissirsnÄ«gākie draugi? DÄ“pÄ“, dÄ“pÄ“ vai tomÄ“r dÄ“pÄ“?

– Un?

– Nekāds “un”, JuÄ·ik. Še, lasi un pārdomā. – Durašs izvilka no kabatas dažas salocÄ«tas papÄ«ra lapas un nometa uz galda. – Bet šmigu gan liec mierā. Šodien tev atslodzes diena, bet rÄ«t mÅ«su mazais fÄ«rers gribÄ“s paskaidrojumus, tas nu ir droši. Labāk lÄ«dz tam brÄ«dim visu pārdomāt. Un skaidrā, vÄ“lams. Sarunāts, JuÄ·ik, a?

Durašs jau sen bija gabalā, bet SviÄ·e nekādi nevarÄ“ja saņemties, lai paskatÄ«tos – kas tad tur tāds bija. Beigu beigās vÄ“l simt grami palÄ«dzÄ“ja sakopot domas – labi, tagad varÄ“ja arÄ« palasÄ«ties.

“Slepenā palÄ«ga ziņojums. Slepeni.

Gribu jums sniegt informāciju par Latvijā populāriem cilvÄ“kiem, to patieso biogrāfiju un kontaktiem. ŠÄ« informācija daļēji ir zināma, bet ierobežotam cilvÄ“ku lokam, kuri rÅ«pÄ«gi to cenšas slÄ“pt.

Korupcijas apkarošanas biroja priekšnieka vietniece Juta SviÄ·e ir PSRS militārpersonas (Dobeles tanku pulka speciālās nodaļas – osobij otdel virsnieka) meita. Kad J. SviÄ·es tÄ“vs tika nokomandÄ“ts uz Maskavu mācÄ«ties, visa Ä£imene ieradās tur. LÄ«dz 1988. gadam J. SviÄ·es Ä£imene dzÄ«voja Maskavā (Krasikova iela 9, dz. 57.), tikai šeit nedzÄ«voja J. SviÄ·e, bet gan Anna Patapova.

Namu pārvaldes izraksts liecina, ka vÄ“l 1994. gadā šajā adresÄ“ ir pierakstÄ«ta Juta, bez uzvārda. Anna Patapova par J. SviÄ·i kļuva mazliet vÄ“lāk, kad ieradās uz dzÄ«vi Latvijā un salaulājās ar Maiguru SviÄ·i.

Informācija liecina, ka deviņdesmito gadu sākumā J. SviÄ·es tÄ“vs ir iebraucis Latvijā un ieguvis Latvijas pasi. Informācija liecina, ka šÄ«s personas pase, ar kuru viņš ieradies Latvijā, nav atrodama nevienā reÄ£istrā.

InformÄ“tas personas apgalvo, ka šÄdā veidā Latvijā ieceļoja personas, lai legalizÄ“tos un iegÅ«tu pastāvÄ«gā iedzÄ«votāja statusu. Parasti tie bija specdienestu darbinieki, kuriem tika izgatavotas piesegpases un citi dokumenti. Pievienoju Jurija Patapova lÅ«guma kopiju par repatriantu Ä£imenes locekļa statusa apstiprināšanu:

“Īsumā izklāstu faktus, kas raksturo manu tiesisko statusu Latvijas Republikā. Es, Jurijs Patapovs Nikolaja dÄ“ls esmu dzimis 1933. gada 16. augustā Kuibiševas (Samara) apgabalā. LÄ«dz 1991. gada februārim dzÄ«voju Maskavā, Krasikova ielā un strādāju ZPI “Mosstroj” par 1. kategorijas inženieri. Esmu tehnisko zinātņu kandidāts un specializÄ“jos polimÄ“ru materiālu izmantošanā celtniecÄ«bas konstrukcijās.

1967. gada 8. decembrÄ« JÅ«rmalas dzimtsarakstu birojā stājos laulÄ«bā ar LR pilsoni Daigu Virbuli. Tā kā Latvijā nenotika zinātniskas izstrādes manā specialitātÄ“, sieva pārcÄ“lās uz dzÄ«vi pie manis Maskavā. LaulÄ«bā ir dzimuši divi bÄ“rni – meitas Juta (1970. g.) un Vita (1973. g.), pÄ“c tautÄ«bas latvietes, LR pilsones.

1991. gada 18. februārÄ« pÄ“c LR neatkarÄ«bas pasludināšanas, izdarot dzÄ«vokļu apmaiņu, mana Ä£imene – sieva un meitas – kopā ar mani atgriezās Latvijā. Meitas pabeidza augstākās mācÄ«bu iestādes, attiecÄ«gi LU Juridisko un VÄ“stures un filozofijas fakultāti un šobrÄ«d strādā IeM sistÄ“mā un IzglÄ«tÄ«bas institÅ«tā.

PÄ“c sava tiesiskā statusa esmu bezvalstnieks, LR pastāvÄ«gais iedzÄ«votājs. DzÄ«vojot Latvijā, esmu strādājis Dzelzsbetona konstrukciju rÅ«pnÄ«cā lÄ«dz tās likvidÄ“šanai un pašreiz strādāju muzejā.

Tā kā esmu nolÄ“mis naturalizÄ“ties un iegÅ«t Latvijas Republikas pilsonÄ«bu, kā arÄ« man ir nepieciešams nokārtot pensijas jautājumus, pamatojoties uz šajā vÄ“stulÄ“ izklāstÄ«to un 1995. gada Repatriācijas likuma 3. p. 1. pn., lÅ«dzu apstiprināt manu repatriantu Ä£imenes locekļa statusu. PÄ“c JÅ«su pieprasÄ«juma uzrādÄ«šu visus lÄ“muma pieņemšanai nepieciešamo dokumentu oriÄ£inālus un iesniegšu vajadzÄ«gās dokumentu kopijas.”

J. SviÄ·es (A. Patapovas) vārda maiņa nav nejauša, jo viņai bija jāmaina sava identitāte Latvijā. PÄ“c Maskavas Universitātes pabeigšanas J. SviÄ·e dodas mācÄ«ties uz Dāniju. Parasti šÄdu metodi (studijas ārvalstÄ«s) izmanto Krievijas specdienesti attiecÄ«bā uz personām, kurām nepieciešams izveidot tÄ«ru biogrāfiju. J. SviÄ·e, atrodoties Latvijā, ātri vien nokļūst spÄ“ka struktÅ«rās un uzsāk strauju karjeru tajās.

Ir apstiprināti fakti, ka J. SviÄ·e un M. SviÄ·is uztur draudzÄ«gas Ä£imeniskas saites ar Piņķeļu Ä£imeni. KādreizÄ“jais diplomāts PÄ“teris Piņķelis, kurš strādājis Latvijas konsulārajā dienestā Maskavā, ir draudzÄ«gās attiecÄ«bās ar SviÄ·u Ä£imeni. Informācija liecina, ka PÄ“teri Piņķeli astoņdesmitajos gados, mācoties Maskavas UniversitātÄ“ (studÄ“jis psiholoÄ£iju), savervÄ“juši Krievijas drošÄ«bas dienesti.

Mācoties Maskavas UniversitātÄ“, P. Piņķelis bieži braukāja uz ASV, piedaloties dažādos semināros un kursos. Par šo faktu informācija bija arÄ« Latvijas drošÄ«bas iestāžu rÄ«cÄ«bā (SAB un MIDD). PÄ“c informācijas noplÅ«dināšanas par to, ka P. Piņķelis saistÄ«ts ar Krievijas specdienestiem, viņš devās uz ASV, kur nonāca šÄ«s valsts specdienestu interešu sfÄ“rā.

Avoti apgalvo, ka viņš ir iesaistÄ«jies sadarbÄ«bā ar ASV specdienestiem. Tāpat avoti apgalvo, ka informācija par P. Piņķeli pastāvÄ«gi glabājas SAB un MIDD. TomÄ“r 2008. gadā, iespÄ“jams, pÄ“c Ulda DenÄ«ša iniciatÄ«vas, P. Piņķeļa lieta no SAB tikusi izņemta.

KāpÄ“c P. Piņķelis ir interesants J. SviÄ·ei? Deviņdesmito gadu sākumā P. Piņķelis tika iepazÄ«stināts ar Annu Kulibinu (šobrÄ«d strādā par korespondenti BriselÄ“). Interesanti, ka A. Kulibina tolaik bija precÄ“jusies ar Krievijas militārpersonu, kurš bija tuvs radinieks Anatolijam Šubaisam. ŠÄ« laulÄ«ba tika izšÄ·irta, un A. Kulibina pÄ“kšÅ†i salaulājās ar neko neizsakošu Latvijas pilsoni P. Piņķeli.

Avoti norāda, ka A. Kulibinas tÄ“vs ir Krievijas Ä€rÄ“jās izlÅ«košanas dienesta darbinieks. Savā laikā viņš strādājis PSRS Ä£enerālkonsulātā Sidnejā, tagad strādā par profesoru Maskavas UniversitātÄ“). Avoti apgalvo, ka A. Kulibinas tÄ“vs vairākkārt apmeklÄ“jis Latviju.

1987.–1988. gadā P. Piņķelis vairākas reizes uz Latviju tika ielÅ«dzis Juriju Pališevu (Krievijas Ä€rÄ“jās izlÅ«košanas dienesta darbinieks), kurš ieradās Latvijā kā ārstu biedrÄ«bas pārstāvis un piedalÄ«jās dažādos semināros. Tāpat Latvijā bieži ciemojās A. Kulibina. Interesanti, ka A. Kulibina un P. Piņķelis pastāvÄ«gi uztur sakarus (piedalās Ä£imenes svinÄ«bās) ar J. SviÄ·i un M. SviÄ·i, MIDD darbinieku, kurš ir informÄ“ts par A. Kulibinas tÄ“vu.

P. Piņķeļa brālis Juris Piņķelis ir viens no tiem cilvÄ“kiem, kurš pastāvÄ«gi atpÅ«šas kopā ar J. SviÄ·i un M. SviÄ·i. Juris Piņķelis PSRS laikā ir bijis aktÄ«vs VDK aÄ£ents ar segvārdu “JÅ«rnieks”. Pats J. Piņķelis ir atzinis, ka viņš vervÄ“jis “Radio BrÄ«vā Eiropa” žurnālistu BÅ«veru.

Pašreiz J. Piņķelis strādā RÄ«gas domÄ“. Interesanti, ka divas reizes KNAB (kurā strādā J. SviÄ·e) tika ierosinātas lietas par J. Piņķeļa darbÄ«bu, kuras ātri tika izbeigtas.

Vai ir iespÄ“jams, ka pieminÄ“to personu likteņi veidojas bez prasmÄ«gas vadÄ«bas? Vai bieži notiek tā, ka vÄ«rs un sieva abi strauji uzskrien pa karjeras kāpnÄ“m un ieņem vadošus amatus Ä«pašÄs valsts pārvaldes iestādÄ“s, turklāt dažādās? Vai aiz nejaušÄ«bas abus šajos amatos ieliek viens cilvÄ“ks (Repše)?

Vai nejauša ir šo amatpersonu Ä£imenes (SviÄ·u) draudzÄ«ba ar citu interesantu Ä£imeni (Piņķeļiem)? Kas apvieno šos cilvÄ“kus, kādi motÄ«vi liek bÅ«t tik neparasti aktÄ«viem? Vai 2003. gada skandālam par brāļu Piņķeļu saistÄ«bu ar Krievijas specdienestiem, kad informācija tika noslāpÄ“ta, bija pamats?

SAB šefam, kurš veiksmÄ«gi dažādiem lÄ«dzekļiem ir panācis to, ka viņam nevienam nav jāatskaitās, nav arÄ« nevienam jāpaskaidro, ko viņš atceras, ko neatceras un vai viņam vispār kaut kas jāatceras. Bet, saliekot faktus un citu informāciju kopā, mÄ“s varam secināt – SAB šefa kungs kaut ko bÅ«tisku ir aizmirsis.

Fakts Nr. 1. 2004. gada februārÄ« premjers Einārs Epše atbrÄ«voja no amata Ministru prezidenta biroja vadÄ«tāju PÄ“teri Piņķeli, publiski neko nepaskaidrojot par šÄdas rÄ«cÄ«bas iemesliem.

Kuluāros tika runāts, ka P. Piņķelis ticis pieÄ·erts kontaktos ar vispārzināmu krievu specdienestu darbinieku Pališevu. Kontaktus starp Pališevu (dzimis JÄ“kabpilÄ«, lieliski pārvalda latviešu valodu) un P. Piņķeli it kā piefiksÄ“juši ne tikai Latvijas specdienesti, bet arÄ« mÅ«su partnerdienesti.

Premjers pieprasÄ«jis P. Piņķelim paskaidrojumus, un viņš stāstÄ«jis, ka Pališevu pazÄ«st no studiju laikiem Maskavas UniversitātÄ“, tomÄ“r Epši šie skaidrojumi nav pārliecinājuši. Visticamāk P. Piņķelim amats bija jāatstāj tāpÄ“c, ka viņam tika atņemta pielaide valsts noslÄ“pumam.

Fakts Nr. 2. PÄ“c dažām dienām PÄ“teris Piņķelis un viņa brālis, tobrÄ«d ietekmÄ«gs nacionāļu biedrs Juris Piņķelis, izplatÄ«ja paziņojumu presei, kurā norādÄ«ja, ka ir vÄ“rsušies prokuratÅ«rā ar lÅ«gumu noskaidrot, kurš specdienests grib viņus nomelnot, izplatot nepatiesu informāciju.

Par iemeslu šim iesniegumam kalpoja Saeimas deputātiem izplatÄ«tā, nepārprotami uz specdienestu iegÅ«tās informācijas pamata sastādÄ«tā izziņa, ka Juris Piņķelis ir bijis VDK aÄ£ents, bet PÄ“teris Piņķelis – krievu spiegs. Juris Piņķelis norādÄ«ja, ka viņš jau iepriekš ir vÄ“rsies tiesā, kura nav konstatÄ“jusi sadarbÄ«bas faktu. Savukārt PÄ“teris Piņķelis uzsvÄ“ra, ka privātā dzÄ«ve nav un nevar bÅ«t par iemeslu apvainojumiem spiegošanā.

MinÄ“to izziņu Saeimas deputāti bija nodevuši vairākiem žurnālistiem, tāpÄ“c daži mediji nopublicÄ“ja ne tikai brāļu Piņķeļu paziņojumu presei par nomelnošanu, bet arÄ« minÄ“tās specdienestu izziņas saturu…”

SviÄ·e atrāvās no lasÄ«šanas. Pagaidām – nekā interesanta, kopā salikti vispārzināmi fakti. Nu labi, ne gluži vispārzināmi. Bet nu zināmi. Desmitiem un simtiem cilvÄ“ku. Un ko tas Juris tādā bezjÄ“gā stresoja? Ja neskaita veco dziesmu par Annu Patapovu, kurai sen bija piemeklÄ“ti pietiekami normāli pretargumenti, nekā jauna. Toč, riktÄ«gs Durašs – vismaz reizÄ“m noteikti...

PatiesÄ«bā lasÄ«t tālāk nebija nekāda iekāriena. Polšs gāja uz beigām, mācās virsÅ« kārtÄ«gs snaudiens. Jā, nevienā jomā viņa vairs neturÄ“ja tik, cik pirms desmit, piecpadsmit gadiem, ar to vajadzÄ“ja rÄ“Ä·ināties.

VarbÅ«t labāk pabeigt lasÄ«šanu rÄ«t? Bet nÄ“, Juris nebija nekāds joku plÄ“sÄ“js. Ja Mordāns ir par šo te sacepies – un viņš ļoti regulāri par kaut ko sacepās –, tad labāk tomÄ“r bija pagāna papÄ«reli uztvert nopietni. Labi, vÄ“l simtu, un tad arÄ« izlasÄ«sim…

“Izziņā bija stāstÄ«ts, ka brāļus Piņķeļus “izstrādājis” Zemessardzes G–2 dienests un Militārās pretizlÅ«košanas dienests. Juri Piņķeli padomju laikos esot savervÄ“jis VDK majors Volkovs un viņa segvārds bijis “JÅ«rnieks”, viņš VDK vācis informāciju par disidentu BÅ«veri utt. Savukārt par PÄ“teri Piņķeli bija rakstÄ«ts, ka viņa sieva ir GRU Ä£enerāļa Oļega Kulibina meita Anna, ar kuru viņš iepazinies Austrālijā, u. tml.

Cita starpā – ja Latvijas specdienesti nav likuši šo ziņu izdzÄ“st, tad to joprojām vajadzÄ“tu varÄ“t atrast mediju elektroniskajos arhÄ«vos. Interesants ir jautājums, kurš šo izziņu noplÅ«dināja deputātiem un žurnālistiem. Pastāv versija, ka noplÅ«dinātāji bija no Epšes biroja, jo, pirmkārt, Epšem vajadzÄ“ja kaut kā paskaidrot sava biroja vadÄ«tāja padzÄ«šanu.

Otrkārt, tobrÄ«d “Jaunā tvaika” iekšienÄ“ sākusies cīņa par varu, jo bija, par ko cÄ«nÄ«ties, – nesen dibinātā partija tikko bija ieguvusi premjera krÄ“slu un citus ietekmÄ«gus amatus: konkurence pie šiem varas centriem bija nežēlÄ«ga. Ja bija iespÄ“ja kādu no šÄ«s “siles” atstumt, tā tika izmantota.

Fakts Nr. 3. IepriekšminÄ“to notikumu laikā E. Epšes padomnieks drošÄ«bas jautājumos bija vÄ“lākais galvenais valsts noslÄ“puma sargātājs un pielaižu izsniedzÄ“js Jānis Bažociņš. Viņš nevarÄ“ja nezināt, kāpÄ“c E. Epšes biroja vadÄ«tāja amatu zaudÄ“ja P. Piņķelis.

Fakts Nr. 4. ŠobrÄ«d Jura Piņķeļa sieva Ilze ir kļuvusi par labklājÄ«bas ministri, bet P. Piņķelis – par premjera Valda Bobrovska padomnieku. Nesen sastādÄ«tā valdÄ«ba jau ir strādājusi ar konfidenciālu informāciju, kas nozÄ«mÄ“, ka visiem ministriem ir jābÅ«t pielaidei valsts noslÄ“pumam. Nav zināms, vai premjera V. Bobrovska padomnieks P. Piņķelis jau ir strādājis ar valsts noslÄ“pumu, bet, visticamāk, premjera birojā nevar strādāt cilvÄ“ks bez pielaides.

Interesants ir fakts, ka visi Piņķeļu Ä£imenes “izstrādātāji” Latvijas specdienestos (bet vairāki Latvijas specdienesti brāļus Piņķeļus “izstrādāja” jau no deviņdesmito gadu vidus) ir no šiem dienestiem izmesti.

Visagrāk tika galā ar bijušajiem VDK darbiniekiem, kuri bija lojāli un palÄ«dzÄ“ja bÅ«vÄ“t atjaunotās Latvijas specdienestus. Bijušie čekisti, protams, labi zināja, kas ir Pališevs, un tāpÄ“c vairākas viņa plānotās operācijas ar blÄ«kšÄ·i izgāzās.

Bet tad sākās kampaņa, ka bijušajiem čekistiem nav vietas Latvijas specdienestos. SAB un Drošuma policiju atstāja virkne bijušo VDK darbinieku, pašreizÄ“jo Latvijas izlÅ«ku un pretizlÅ«ku darbaudzinātāju –– Anspoks, Lutriņš, Mukainis, Trautmanis, Narhels u.c.

Interesanti, ka kampaņā pret “bijušajiem” nozÄ«mÄ«gu lomu spÄ“lÄ“ja Piņķeļu Ä£imenes draudzene, tolaik Drošuma policijas jaunā virsniece Juta SviÄ·e. Bet, kad J. Piņķelis kļuva par premjera Guntara Rasta biroja vadÄ«tāju, tika galā arÄ« ar “G–2” šefu Gunāru Landi.

SadarbÄ«bā ar Austrālijas latviešiem viņa vadÄ«tās iestādes bija izpÄ“tÄ«jušas iepriekšminÄ“tā krievu izlÅ«ka Kulibina saistÄ«bu ar P. Piņķeli. Tāpat viņa vadÄ«tie dienesti bija izpÄ“tÄ«juši J. Piņķeļa saistÄ«bu ar dakteri Oļģertu Miršentālu un viņa protežētajām personām.

Dakteris Miršentāls bija LPSR galvenais psihiatrs, bet padomju laiku psihiatru sadarbÄ«ba ar VDK komentārus neprasa. Ir versija, ka tieši viņš ir palÄ«dzÄ“jis vÄ“lākajam premjeram Epšem izņemt no reÄ£istriem savu psihoneiroloÄ£iskās slimnÄ«cas ambulatoro karti.

Ar G. Landi tikt galā tomÄ“r nebija viegli. Vispirms bija jāaizvāc viņa politiskie priekšnieki – ministrs Bundzis un Bruņoto spÄ“ku pavÄ“lnieks Reihmanis (dzÄ«vokļa lieta). Kad arÄ« tas likās nepietiekami, tika izplatÄ«tas baumas, ka Landis pretendÄ“ uz SAB šefa Zamaldiņa vietu. Tad gan specdienestu pÅ«Ä·is aprija “miesu no savas miesas” Landi (esot nopircis izglÄ«tÄ«bas diplomu).

Visilgāk noturÄ“jās Latvijas izlÅ«kdienesta veterāns Andris PÅ«lis, kura vadÄ«tā nodaļa Piņķeļus “izstrādāja” deviņdesmito gadu beigās. Viņam pielaidi valsts noslÄ“pumam atņēma pirms pāris gadiem, bet viņš joprojām turpina šajā sakarā tiesāties CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesā.

Pielaidi esot atņēmuši it kā tāpÄ“c, ka A. PÅ«lis kontaktÄ“jies ar Baltkrievijas specdienestu darbiniekiem, bet nav par šiem kontaktiem uzrakstÄ«jis atskaiti. Citi kompetenti avoti no specdienestiem stāsta, ka A. PÅ«lis esot “atradis” pornofilmu, kurā uzfilmÄ“ta par SAB pārraudzÄ«bu atbildÄ«gā Tieslietu ministrijas darbiniece.

Šai darbiniecei ir bijušas ļoti plašas pilnvaras, kuras viņa izmantojusi, pat jaucoties SAB ikdienas darbā, piemÄ“ram, pieprasot, lai tiktu veidots oficiāls reÄ£istrs SAB aÄ£entiem ārvalstÄ«s, tādÄ“jādi faktiski atklājot šo aÄ£entu identitātes. KlÄ«da pat baumas, ka Tieslietu ministrijas ierÄ“dne, kura filmÄ“jusies parÅ«kā, esot atpazÄ«ta pÄ“c raksturÄ«gas dzimumzÄ«mÄ«tes.

Šie atklājumi ārkārtÄ«gi satraukuši Bažociņu, viņa labo roku Aigaru Sarānu un Ä€rlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Ivaru Dunduru, kurš tobrÄ«d esot skaitÄ«jies Pūļa priekšnieks, tāpÄ“c visi trÄ«s kungi esot pasÅ«tÄ«juši jebkādu kompromatu vai provokāciju pret PÅ«li. NebÅ«tu gan brÄ«nums, ja pie Pūļa “atmaskojumiem” kaut kur parādÄ«tos arÄ« Piņķeļu Ä“na.

Avoti informÄ“, ka var eksistÄ“t Lindas JÅ«rnieces telefonsarunu ieraksti pret J. un P. Piņķeļiem izstrādātās operatÄ«vās lietas ietvaros, noklausoties Piņķeļu telefonu sarunas ar JÅ«rnieci – šÄ«s operācijas veicis SAB.

ŠÄ«s pašas izstrādes ietvaros it kā esot informācija, ka savā laikā Piņķelis caur Jutu SviÄ·i saņēmis operatÄ«vos datus no Drošuma policijas par atsevišÄ·Äm personām. SviÄ·e šajā gadÄ«jumā rÄ«kojusies nelikumÄ«gi, jo Piņķelim nav bijis pielaides valsts noslÄ“pumam. Premjers par šo SviÄ·es pārkāpumu esot informÄ“ts, tomÄ“r nav reaģējis. Pastāv hipotÄ“ze, ka jau toreiz Piņķelis izmantojis SviÄ·i ar Epšes ziņu.

Žurnāliste Gunita Bagle laikrakstā “Jaunākās Ziņas” veidojusi tikko apstiprinātā NBS komandiera Raimonda Raubes portretu. Tajā viņa izmantojusi arÄ«, kā pati izsakās, Raubes bijušÄ kolÄ“Ä£a, tobrÄ«d LabklājÄ«bas ministrijas valsts sekretāra vietnieka Imanta Vezeberga informāciju un izteicienus.

VisdrÄ«zāk, ka viņa jau iepriekš ir bijusi pazÄ«stama ar šo kungu vai arÄ« viņai kāds Ä«paši ieteicis aprunāties ne ar kādu citu, bet tieši ar Vezebergu, kurš publikācijā Ä«paši uzsvÄ“ra nepieciešamÄ«bu apvienot armiju ar Zemessardzi.

Vezeberga izvilkšana no aizmirstÄ«bas visdrÄ«zāk liecina, ka viņš tiek gatavots jaunam amatam. Vakances šobrÄ«d ir:

1) AizsardzÄ«bas ministrijas Nodrošinājuma departamenta direktora amats (jāatceras, ka armijai šogad paredzÄ“ts liels lÄ«dzekļu pieaugums, lieli pirkumi, par kuriem var dabÅ«t kārtÄ«gus kukuļus);

2) Satversmes apsardzÄ«bas biroja priekšnieks. Šis amats viņam bÅ«tu piemÄ“rotāks, jo viņam vienmÄ“r paticis spiegot, bet nav paticis nodarboties ar sÅ«ro kukuļņēmÄ“ja darbu. TalantÄ«gs intrigu pinÄ“js, gudrs.

Vezebergu kā iespÄ“jamo Krievijas specdienestu aÄ£entu savulaik virzÄ«jis dakteris Miršentāls. Šis Miršentāls kara laikā beidzis “Abwehr” specskolu un par to izsÅ«tÄ«ts uz SibÄ«riju. Atgriezies pÄ“c 5–10 gadiem, un viņam atļauts izstudÄ“t par ārstu. Kļuvis par LPSR galveno psihiatru, kas liecina par sadarbÄ«bu ar VDK. Viņa kartiņa atrodas čekas maisos, Latvijas drošÄ«bas struktÅ«rām pats atzinies par sadarbÄ«bu.

Miršentāla protežē Vezebergs savukārt ir ārsts – venerologs. Nāk no Venpils, bijis labos draugos ar Ä¢irtu Klizmovski – tāpÄ“c maisÄ«jies pa Zemessardzes štābu tad, kad Ä¢. Klizmovskis bija Zemessardzes štāba priekšnieks.

Latvijas drošÄ«bas struktÅ«ras uzskata, ka savulaik PSRS VDK kļūdÄ«jusies, likdama cerÄ«bu uz aizsargiem kā nākamās Latvijas armijas kodolu – tāpÄ“c aizsargu vadÄ«ba mudžējusi no Krievijas rezidentiem.

Zemessardzes rašanās čekistiem bijis pārsteigums, tāpÄ“c viņi drudžaini mÄ“Ä£inājuši iefiltrÄ“ties šajās struktÅ«rās. Tiek uzskatÄ«ts, ka Vezebergs ir viens no šo pÅ«liņu pierādÄ«jumiem un aktÄ«vs Krievijas specdienestu aÄ£ents.

Vezebergs ir labs draugs Jurim Piņķelim – Guntara Rasta biroja vadÄ«tājam. J. Piņķelis viņu iekārtojis LabklājÄ«bas ministrijā pÄ“c Vezeberga padzÄ«šanas no Zemessardzes. Lai gan viņam nav nekādas militāras prakses, izņemot maisÄ«šanos pa Klizmovska štābu, G. Rasta laikā darbojies Militārās attÄ«stÄ«bas plānošanas grupā.

KopÄ“jais J. SviÄ·es psiholoÄ£iskais raksturojums: augstprātÄ«ga, ambicioza, tendÄ“ta uz apvainošanos, var nerunāt patiesÄ«bu, neciena sarunas biedrus, bieži smÄ“Ä·Ä“ to klātbÅ«tnÄ“, ir paradums no rÄ«ta darba vietā iedzert vairākas glāzÄ«tes konjaka, kam parasti tiek tÄ“rÄ“ta operatÄ«vajiem izdevumiem paredzÄ“tā nauda. Darba laikā Valsts policijā ir fiksÄ“ta stāšanās intÄ«mās attiecÄ«bās ar viņas padoto Jāni Voroviku, kura ilgstoši negatÄ«vi ietekmÄ“jusi darba rezultātus un iekšÄ“jo klimatu kolektÄ«vā. Viņus sauca par “saldo pārÄ«ti”.

Naudas viltotāju notveršanas operācijā Valmierā ar viņas “palÄ«dzÄ«bu” tika pazaudÄ“ti divdesmit tÅ«kstoši ASV dolāru valsts naudas. ŠÄ«s lietas materiāli atrodas Drošuma policijā. Vainu par “pazaudÄ“to” naudu J. SviÄ·e novÄ“la uz Valdi Pekešu un Juri Gabovski – “Alfas” priekšnieku. AnaloÄ£iska valsts naudas “pazaudÄ“šana” tika fiksÄ“ta vÄ“l vismaz vienu reizi. PÄ“c šÄ« gadÄ«juma Drošuma policijas vadÄ«ba – Ä£enerālis Jānis Upelis – kategoriski aizliedza šÄdu operāciju rÄ«košanu, piesaistot “saldo pārÄ«ti”.

1997. gadā RÄ«gas tirdzniecÄ«bas ostā tika ievests konteiners ar lietotu apģērbu, kurā tika atrasti vairāk nekā 100 000 viltotu ASV dolāru. ŠÄ« fakta izstrādes laikā tika noskaidrots, ka viltotās naudas ievešanu Latvijā ir organizÄ“jis RÄ«gas čečenu noziedzÄ«gais grupÄ“jums, bet tās juridiskais konsultants bijis kāds A. Tavro. Tika lemts par visu šajā lietā iesaistÄ«to aizturÄ“šanu, taču tas vienlaikus netika izdarÄ«ts, atkal “pateicoties” J. SviÄ·ei. A. Tavro aizturÄ“šanas laikā netika izņemts dators un divi mobilie telefoni, kam vÄ“lāk izrādÄ«jās noteicoša loma krimināllietas izbeigšanā.

Jāpiebilst, ka J. SviÄ·e ilgstoši bija “aizbilstamā” Andrim Trautmanim, bijušajam LPSR VDK kadru virsniekam, kurš Drošuma policijā bija Pirmās galvenās pārvaldes priekšnieka vietnieks. Viņš personiski uzaicināja J. SviÄ·i darbā Drošuma policijā un tad bieži vien piesedza viņas kļūdas un neizdarÄ«bas.

PÄ“c tam, kad darbā Drošuma policijā tika pieņemts avantÅ«rists Didzis Mitiņš, situācija daudziem kļuva neizturama. Tieši šajā laikā J. SviÄ·e apguva paviršo un nepilnÄ«go lietu izstrādes manieri – daudzas lietas tika sāktas, taču izstrādātas pavirši, kā rezultātā lÄ«dz tiesai nemaz nevarÄ“ja nonākt.

AtsevišÄ·as intereses vÄ“rtas ir J. SviÄ·es un it Ä«paši viņas “domubiedra” Jura Duraša attiecÄ«bas ar SAB darbinieku Aigaru Sarānu. Sarāna “biznesa” saites ar Krieviju ir labi zināmas. Nav Ä«sti skaidrs, kas ir Sarāna “jumts”, taču tas lÄ«dz šim ir spÄ“jis novÄ“rst arÄ« ļoti bÅ«tiskas nepatikšanas…”

SviÄ·e pÄ“kšÅ†i atskārta, ka ir pilnÄ«gi skaidrā. Un ne jau tāpÄ“c, ka sarakstÄ«tais pa lielākai daļai bija skaidra, balta patiesÄ«ba. Tas bÅ«tu tÄ«rais nieks – vai mazums muļķīgas, nevienam nevajadzÄ«gas patiesÄ«bas klÄ«da pa pasauli. Toties tas, ka sasodÄ«tais visādu pusaudža principu pārņemtais Mordāns uz šo varÄ“tu noreaģēt, kā jau pumpainam pusaudzim pienākas, gan bija diezgan iespÄ“jams.

DÄ«vainÄ«bas ap oligarhiem, aizdomas par Durašu, tagad vÄ“l gaidāmās nepatikšanas ar Mordānu… NÄ“, tas vienai mazai, trauslai, viegli ievainojamai sievietei bija par daudz. Nebija vairs spÄ“ka turÄ“ties pretim iekšÄ“jai urdoņai – jānoiet lejā pÄ“c vÄ“l viena. Tad jau redzÄ“s. Ja vÄ«rs gribÄ“s lamāties – lai lamājas!”