Iesaki rakstu:

Uz Zemes ir sācies juvenālais laikmets. Jauniešu laikmets. Tas ļoti atšÄ·irÄ«gi ietekmÄ“ katru tautu. AtšÄ·irÄ«bas ir milzÄ«gas un pat diametrāli pretÄ“jas, kaut gan juvenālā laikmeta cÄ“lonis visiem ir viens un tas pats – Viņas AugstÄ«ba Demogrāfiskā Pāreja.

Demogrāfiskā pāreja attiecas uz visām tautām, jo planÄ“tas Homo sapiens populācija ir vienota sistÄ“ma. Tikai uz „baltajām” tautām attiecas negatÄ«vi, bet uz „krāsainajām” tautām attiecas pozitÄ«vi.

„Baltās” tautas dzemdÄ“ bÄ“rnus ļoti pasÄ«vi. TāpÄ“c noveco un izmirst, demonstrÄ“jot jauniešu Ä«patsvara kritisku samazināšanos. TurpretÄ« „krāsainās” tautas dzemdÄ“ bÄ“rnus nenormāli aktÄ«vi, demonstrÄ“jot jauniešu Ä«patsvara kritisku pieaugumu. Tāda ir Dieva griba. Kā parasti, nevienu iepriekš nebrÄ«dinot un nevienam neprasot atļauju. Kā parasti, cilvÄ“kiem nepalÄ«dzot lÄ«dz galam izprast attiecÄ«gos kosmoloÄ£iskos un transcendentālos procesus, tādÄ“jādi vairojot pesimismu par cilvÄ“ciskā prāta mazspÄ“ju pasaules izziņā.

Demogrāfiskā pāreja acÄ«mredzot vienmÄ“r paliks lÄ«dz galam neizprasta parādÄ«ba. Zināma izpratne bÅ«s par sekām. CÄ“lonis paliks nezināms. Perfekta izpratne jau tagad ir vienÄ«gi šarlatāniem un triviālajiem muļķiem, kuri uz jautājumu atbild pirms jautājuma uzdošanas un zina atbildi uz visiem jautājumiem.

Latvijā katru gadu jauniešu skaits samazinās par 5,7 procentiem. Latvijā sistemātiski samazinās dzimstÄ«ba. SatversmÄ“ godinātā Latvijas tauta brÄ«vprātÄ«gi un ar neslÄ“ptu entuziasmu noveco un izmirst. Latvijā mirst vairāk cilvÄ“ku nekā piedzimst. Latvijas iedzÄ«votāju vidÄ“jais vecums 2016.gada februārÄ« bija 43 gadi. TurpretÄ« tādā demogrāfiski pozitÄ«vā valstÄ« kā NigÄ“rija iedzÄ«votāju vidÄ“jais vecums bija 15 gadi.

Latvijā summārais dzimstÄ«bas koeficients 2016.gada februārÄ« bija 1,48, bet NigÄ“rijā 7,63. Latvijā nekas labs nav gaidāms arÄ« turpmāk. Toties NigÄ“rijā ļoti augsta dzimstÄ«ba saglabāsies lÄ«dz gadsimta vidum. Tas ir nekļūdÄ«gi zināms. Kas notiks pÄ“c tam, pagaidām ir ne visai apjaušams.

Lielās Bandas politikā demogrāfija ir 4.vietā. 1.vietā ir idiotiski demagoÄ£iskā „drošÄ«ba”, gatavojoties uzvaroši atvairÄ«t 143,4 miljoni iedzÄ«votāju prāvās pundurvalsts Krievijas iebrukumu hiperlielajā Latvijā ar 1,95 miljoniem iedzÄ«votāju. No pÄ“cpadomju gados saprātÄ«gi likvidÄ“tās latviešu zemniecÄ«bas mistiski uzburtās politiskās partijas deleģētais premjers sniedz šÄdu paskaidrojumu: „Ja mÄ“s Latvijas drošÄ«bu uztveram kā neatņemu prioritāti, tad faktiski ir trÄ«s izmÄ“rāmi darbi. Ceturtais ir demogrāfija, kas savus augļus var nest nedaudz tālākā nākotnÄ“.” Mediji vÄ“sta, ka „iepriekšÄ“jās valdÄ«bas deklarācijā demogrāfija bijusi lielāka prioritāte, un jaunajā deklarācijā vÄ“rojams regress”.

Par regresu neklājās šausmināties. Latvijas „politiÄ·i” nesaprot demogrāfijas lomu „drošÄ«bas” prioritātÄ“. Bez jauniešiem nekāda „drošÄ«ba” nevar bÅ«t. MÅ«su „politiÄ·i” to nesaprot (vai izliekās nesaprotam). „DrošÄ«bu” nevar nodrošināt pensionāri. ArÄ« tad, ja viņi prot labāk apieties ar ieročiem nekā dzimtenÄ“ palikusÄ« fiziski un garÄ«gi tizlā jaunatne, kuras 95% nav derÄ«gi dienestam armijā. Teiksim, IzraÄ“las politiÄ·i ļoti labi zina, cik miljoniem ebreju ir jābÅ«t valstÄ«, lai nodrošinātu tās drošÄ«bu, dzÄ«vojot kaimiņos ne visai draudzÄ«gajiem arābiem. Toties Latvijas „politiÄ·i” ar bijušo aizsardzÄ«bas ministru VÄ“joni priekšgalā ir daudz gudrāki nekā IzraÄ“las politiÄ·i. Latvijas „politiÄ·i” zina, ka „drošÄ«bas” naudu ir vieglāk „apsaimniekot” nekā demogrāfijas naudu. Par to priecÄ«gi smaida Ä€dažu poligona skaistie pupuÄ·i. Viņu krāšÅ†o spalvu saskaitÄ«šanai no „drošÄ«bas” naudas ir sadalÄ«ti miljoni, par ko lepni informÄ“ja RÄ«gas mediji.

Juvenālais laikmets ir jauns jÄ“dziens. ArÄ« savā ziņā dÄ«vains jÄ“dziens. VÄ“sturisko laikmetu centrā nekad nav bijusi kāda vecuma grupa. CilvÄ“ces vÄ“sturÄ“ nekad nav runāts par „veco cilvÄ“ku laikmetu”, „vidÄ“jā vecuma cilvÄ“ku laikmetu”, „pusaudžu laikmetu”, „bÄ“rnu laikmetu”.

Iemesls ir saprotams. Netika runāts tāpēc, ka nebija tāda vajadzība. Tāda vajadzība pirmo reizi radās mūsdienās (no XX gs. 60.gadiem), un tāda vajadzība būs vēl ilgu laiku. Vismaz līdz demogrāfiskās pārejas beigām XXI gadsimta vidū.

GodÄ«gi sakot, juvenālā laikmeta noslÄ“gumu nav iespÄ“jams paredzÄ“t. VarbÅ«t juvenālais laikmets pa Ä«stam iedziedāsies tikai gadsimta otrajā pusÄ“, kad stabilizÄ“sies jauna tipa kultÅ«ra - demogrāfiskās pārejas krāšÅ†ais lolojums. VarbÅ«t tā bÅ«s tipiska jauniešu kultÅ«ra. VarbÅ«t juvenālā laikmeta apogejs bÅ«s pÄ“c 2050.gada.

Par jÄ“dziena „juvenālais laikmets” dÄ«vainÄ«bu nevajadzÄ“tu šÄ·obÄ«ties. MÅ«su dzÄ«vÄ“ tagad viss ir dÄ«vaini. Pasaule nekad nav tik dÄ«vaini mainÄ«jusies. DÄ«vaina ir demogrāfiskā pāreja un dÄ«vainas ir tās sekas. Tajā skaitā dÄ«vainais jauniešu Ä«patsvars planÄ“tas iedzÄ«votāju kopsummā.

DÄ«vaina ir informācijas tehnoloÄ£iju loma. Tā vien liekas, ka tās ir speciāli izdomātas tikai jauniešiem. Informācijas tehnoloÄ£ijas prot manipulÄ“t ar pasaules jaunatni. Informācijas tehnoloÄ£ijas jauniešos sagrauj garÄ«go stabilitāti, un jauniešu raksturs kļūst bÄ«stami plastisks. Jaunieši nespÄ“j cementÄ“t savu identitāti. Tai nav centrālais morālais kodols. Tas, kas vieniem ir amorāls, citiem ir morāles pamats.

Taču analÄ«tiski pats interesantākais ir, lÅ«k, kas. Informācijas tehnoloÄ£iju aktÄ«vā pielietošana jauniešu zombÄ“šanā sekmÄ“ ļoti nopietnas pārdomas par juvenālā laikmeta iezÄ«mÄ“m un nākotni.  

No vienas puses juvenālais laikmets ir statistiskā realitāte. 2014.gadā uz Zemes dzÄ«voja 1,8 miljardi jauniešu. Pašlaik ir 2016.gada sākums. Jauniešu skaits noteikti ir vÄ“l lielāks. Tas tuvojās diviem miljardiem. Katrs var aprÄ“Ä·ināt, cik tas ir procentu no planÄ“tas kopÄ“jā iedzÄ«votāju skaita 7,4 miljardi. Uz Zemes nekad nav bijis tik liels jauniešu Ä«patsvars. Turklāt lÄ«dz gadsimta vidum tas kļūs vÄ“l lielāks.

Protams, tā tas bÅ«s vienÄ«gi „krāsainajās” tautās. Ap 2050.gadu tikai viena desmitā daļa no planÄ“tas jauniešiem bÅ«s „baltās” rases pārstāvji – „zelta miljarda” lepnums.

BÄ“rnu dzemdÄ“šanā vissliktākais stāvoklis ir Eiropā. ES summārais dzimstÄ«bas koeficients 2014.gadā bija 1,55. Visaugstākais tas bija Francijā (1,99), pateicoties „krāsaino” etnosu prāvajam apjomam valstÄ«.

Ne tikai Latvijā demogrāfija ir 4.vietā. Tā tas ir gandrÄ«z visās eiropiešu zemÄ“s. Nekur neskan politiÄ·u un inteliÄ£ences kvÄ“ls aicinājums dzemdÄ“t bÄ“rnus. Romas pāvests Eiropu nosauca par neauglÄ«gu „babušku”. Taču eiropiešiem pÄ“c dzÄ“lÄ«gā vÄ“rtÄ“juma nekļuva ne silti, ne auksti.

Ja no vienas puses juvenālais laikmets ir statistiskā realitāte, tad no otras puses nav saprotams šÄ«s realitātes politiskais efekts. Proti, jauniešiem nepieder politiskā vara. Viņi sapņo par politisko varu. Bet pagaidām tie ir tikai sapņi. Latvijā kāds jaunietis raksta: „Es uzskatu, ka pÄ“c iespÄ“jas vairāk ir jādod iespÄ“ja jaunajiem, kuriem ir degsme, nevis vecajiem, kas sēž saeimā tik garlaikoti kā skolnieks skolas solā!!"

Politiskā vara nepieder tiem, kuri ir devuši nosaukumu visam juvenālajam laikmetam. Agrāk nekad tā nav bijis. PiemÄ“ram, feodālisma laikmetā vara piederÄ“ja feodāļiem, kapitālisma laikmetā vara pieder kapitālistiem, proletariāta diktatÅ«ras laikmetā vara piederÄ“ja proletariātam. LoÄ£iski, ka juvenālajā laikmetā vara ir jāpieder jauniešiem. Bet tas nenotiek. Jauniešus vienÄ«gi izmanto, lai vecākās paaudzes elite saglabātu vai sagrābtu politisko varu.

Tātad pagaidām juvenālā laikmeta bÅ«tiska iezÄ«me ir sociāli politiskā kolÄ«zija – pretÄ“ju spÄ“ku, centienu un interešu sadursme. TāpÄ“c var uzdot vairākus jautājumus.

Vispirms, saprotams, gribas zināt, cik ilgi jaunatne pacietÄ«s tās savtÄ«go izmantošanu politiskajā cīņā, atalgojumā faktiski neko nesaņemot? Kāda bÅ«s vispār politiskā nākotne jauniešiem, ņemot vÄ“rā viņu lepni ietekmÄ«go vietu Zemes demogrāfiskajā kopainā? Vai jaunatne spÄ“s pārvarÄ“t kultÅ«ru tradÄ«cijas attieksmÄ“ pret viņu statusu sabiedrÄ«bā? Vai jaunatnes organizatoriskās spÄ“jas bÅ«s pietiekami efektÄ«vas, lai mobilizÄ“tos vienotā sociāli politiskajā spÄ“kā jeb tomÄ“r lÄ«dz pasaules galam vara vienmÄ“r bÅ«s „veču” rokās? Vai vÄ“l ilgi saglabāsies vÄ“sturiski tradicionālie vecāko paaudžu jautājumi „Ko mums var dot jaunatne” un „Ko jaunatne var gaidÄ«t no mums”?

Juvenālā laikmeta demogrāfiskā statistiska atspoguļo noteiktu stāvokli. ŠÄ« stāvokļa analÄ«ze iezÄ«mÄ“ noteiktas demogrāfiskās tendences. Turpmākajās etÄ«dÄ“s nākas pievÄ“rsties dotā stāvokļa socioloÄ£iskajiem un kulturoloÄ£iskajiem aspektiem. Tam fonam, kas nosaka un nosacÄ«s juvenālā laikmeta praktisko rezultātu.