Iesaki rakstu:

Viss ir atkarÄ«gs no ideoloÄ£iskā mÄ“rÄ·a. Ja juvenālā laikmeta ideoloÄ£iskais mÄ“rÄ·is ir jaunatnes politiskā vara, tad šÄ« mÄ“rÄ·a sasniegšanā vispirms nākas pārvarÄ“t kultÅ«ras tradÄ«cijas. Katrā kultÅ«rā ir noteikta attieksme pret jaunatni. Tas traucÄ“ sasniegt minÄ“to ideoloÄ£isko mÄ“rÄ·i. Jaunatne tÅ«lÄ«t nevar iegÅ«t politisko varu. To nepieļauj kultÅ«ras tradÄ«cijas.

LR „Jaunatnes likumā” ir teikts: „Pamatuzdevumi darbā ar jaunatni ir šÄdi: 1) atbalstÄ«t un veicināt jauniešu iniciatÄ«vas, radot labvÄ“lÄ«gus apstākļus viņu intelektuālajai un radošajai attÄ«stÄ«bai; 2) nodrošināt jauniešiem iespÄ“ju iegÅ«t dzÄ«vei nepieciešamās prasmes, zināšanas un kompetences neformālās izglÄ«tÄ«bas ceļā; 3) nodrošināt jauniešiem iespÄ“ju lietderÄ«gi izmantot brÄ«vo laiku; 4) nodrošināt jauniešiem viņu attÄ«stÄ«bas vajadzÄ«bām atbilstošas informācijas pieejamÄ«bu.”

Savukārt vienotās vienotÄ«bas publicÄ“tajos tekstos var izlasÄ«t šÄdu teikumu: „VienotÄ«bas Jaunatnes organizācijas misija ir sekmÄ“t kompetentas politiÄ·u paaudzes veidošanos, kuri pārstāvÄ“s Latvijas un tās sabiedrÄ«bas intereses, balstoties uz demokrātiskām vÄ“rtÄ«bām, tiesiskumu, solidaritāti un eiropeisko identitāti.”

Abos citātos tipiski atspoguļojās tradicionālā attieksme pret jaunatni. Tā tas ir „Jaunatnes likumā”. Tā tas ir Sarkanmatainās TumsonÄ«bas dancinātajā „partijā”.

Jaunatne tradicionāli ir tautas dividende. Tātad ienākums no ieguldÄ«tajiem lÄ«dzekļiem jaunatnes attÄ«stÄ«bā. Jaunatne tradicionāli ir tautas potenciālais resurs, kas tiks izmantots pÄ“c kāda laika. Jaunatne ir tautas rezerve. Tagadnes dzÄ«ves norisÄ“s jaunatne sēž uz rezervistu soliņa un pacietÄ«gi gaida savu laiku aktÄ«vi lÄ«dzdarboties visos procesos. Diskursā par jaunatni lieliski iederas vārds „nākotne”. Jaunatne ir tautas nākotne. Jaunatnes mentalitātÄ“ dominÄ“ futuroloÄ£iskā pašapziņa.

Lai tautai bÅ«tu dividende, vispirms ir jābÅ«t tautas demogrāfiskajai dividendei. Citiem vārdiem sakot, vispirms ir nepieciešams dzemdÄ“t bÄ“rnus. Tautai vispirms ir vajadzÄ«gs demogrāfiskais ienākums. Lai to iegÅ«tu, zināmi lÄ«dzekļi ir jāiegulda gan vÄ«riešiem, gan sievietÄ“m.

AcÄ«mredzot, pirmais lÄ«dzeklis ir garÄ«gais lÄ«dzeklis – pienākuma apziņa par bÄ“rnu nepieciešamÄ«bu Ä£imenes un tautas turpinājumam. JābÅ«t arÄ« stingrai gribai izpildÄ«t savu reproduktÄ«vo pienākumu. Bez pienākuma apziņas un stingras gribas demogrāfiskā dividende nav iegÅ«stama.

Lai tauta neizmirtu, summārajam dzimstības koeficientam ir jābūt vismaz 2,2. Katrai sievietei ir jādzemdē vismaz divi bērni. 2016.gada februārī Latvijā summārais dzimstības koeficients bija 1,48.

Zemā koeficienta izcelsmei ir daudzi iemesli. Noteikti arÄ« mums nezināmi iemesli – transcendentāli kosmoloÄ£iski iemesli. Visu iemeslu analÄ«ze ir divu vai pat trÄ«s monogrāfiju cienÄ«ga. IeskicÄ“šu tikai vienu iemeslu - šausmÄ«gi kroplo postmodernistiski liberālo iemeslu. Postmodernistiski liberālās šausmÄ«gās kroplÄ«bas tagad pārvalda ļoti daudzu jaunu vÄ«riešu un jaunu sieviešu smadzenes. Pārvalda to cilvÄ“ku smadzenes, no kuriem ir atkarÄ«gs demogrāfiskās dividendes apjoms.

ŠausmÄ«gi kroplais iemesls tiek diezgan precÄ«zi propagandÄ“ts šÄdi: „..kaimiņiene jautā: «KāpÄ“c tev vÄ“l nav bÄ“rnu? Laiks iet, tu taču esi sieviete!» KāpÄ“c kaimiņiene uzvedas kā dzeguze jÅ«su bioloÄ£iskajā pulkstenÄ«? BÅ«t mātei nav ne profesija, ne pienākums, bet iespÄ“ja. PatiesÄ«bā tas, ka cilvÄ“ki, kas ir fiziski veseli un materiāli nodrošināti, bet negrib bÄ“rnus, nav psihoterapeita izpÄ“tes priekšmets. Ja cilvÄ“ki to nevÄ“las, tās ir viņu tiesÄ«bas. Nevienu nevar piespiest kļūt par vecākiem. Jautājums drÄ«zāk ir cits – kāpÄ“c kādam no malas ir tik svarÄ«gi, lai visiem bÅ«tu bÄ“rni?” (pasvÄ«trojumi mani – A.P.).

Kāda ārzemju latviete (kā runā, nelabojama vecmeita un lesbiete) gramatiski kļūdaini propagandÄ“ ne mazāk šÄ·ebÄ«gu pieeju: „Lai sasniegtu augstu dzimstÄ«bu ir jāstimulÄ“ dzimstÄ«bas veicināšana arÄ« vientuļo un homoseksuālu cilvÄ“ku vidÄ“. Zviedrijā un citās augsti attÄ«stÄ«tās civilizÄ“tās valstÄ«s tas tiek darÄ«ts, apgāžot konservatÄ«vo politiÄ·u dogmas, ka atbalstot viendzimuma partnerattiecÄ«bas un laulÄ«bas un vientuļās mātes vai tÄ“vus, tiekot apdraudÄ“ta dzimstÄ«ba. Ir tieši otrādi un te Latvijai jāmācas no Skandināvijas.”

Tautas interesÄ“s ir ne tikai bioloÄ£iskā atražošana, bet arÄ« kulturoloÄ£iskā atražošana. Ar kulturoloÄ£isko atražošanu nodarbojas audzināšana un izglÄ«tÄ«ba. KulturoloÄ£iskā atražošana jauniešiem iemāca eksistÄ“t cilvÄ“ku vidÄ“. Iemāca arÄ« kultÅ«ras tradÄ«cijas attieksmÄ“ pret jaunatni.

Latvijā ir milzÄ«gas problÄ“mas ar izglÄ«tÄ«bu. Taču var jautāt: „No kāda laikmeta viedokļa ir milzÄ«gas problÄ“mas? VarbÅ«t no šodienas laikmeta viedokļa viss ir normāli, bet pārspÄ«lÄ“ti ir izglÄ«tÄ«bas vÄ“rtÄ“šanas kritÄ“riji?”

 Latvijas iedzÄ«votāji var atcerÄ“ties padomju laikmeta izglÄ«tÄ«bu. Šodienas laikmeta izglÄ«tÄ«bu viņi var salÄ«dzināt ar padomju laikmeta izglÄ«tÄ«bu. Neapšaubāmi padomju laikmeta izglÄ«tÄ«ba bija ļoti laba izglÄ«tÄ«ba. To atceras visā pasaulÄ“.

Bet tagad ir cits laikmets.Tagad ir jaunatnes laikmets. VarbÅ«t no jaunatnes laikmeta viedokļa šodienas izglÄ«tÄ«ba ir laba?

Kā zināms, Latvijas jauniešus apmierina izglÄ«tÄ«ba. Laiku pa laikam kāds pÄ“tÄ«jums iepriecina, ka „Latvijā tiek nodrošināta kvalitatÄ«va izglÄ«tÄ«ba”. Nesen mediji atkal jÅ«smoja: „Arvien vairāk cilvÄ“ku izglÄ«tÄ«bas kvalitāti Latvijā vÄ“rtÄ“ kā augstu, secināts pÄ“tÄ«jumu aÄ£entÅ«ras SKDS veiktajā aptaujā. PagājušÄ gada nogalÄ“ izglÄ«tÄ«bas kvalitāti augstu novÄ“rtÄ“ja 27% iedzÄ«votāju, kas ir par 5% vairāk nekā 2014.gadā.”

Tātad izglÄ«tÄ«bas lÄ«menis atbilst jaunatnes laikmeta prasÄ«bām, un aplami ir izglÄ«tÄ«bai izvirzÄ«t padomju laikmeta ļoti augstās izglÄ«tÄ«bas prasÄ«bas. DrÄ«zāk jauniešus nākas apsveikt ar spožo uzvaru. Jaunieši ir panākuši juvenālā laikmeta prasÄ«bām atbilstošu izglÄ«tÄ«bu. Ja tas tā nebÅ«tu, tad jaunieši sen bÅ«tu sadumpojušies un padzinuši sliktās izglÄ«tÄ«bas menedžerus.

Gan bioloÄ£iskā atražošana, gan kulturoloÄ£iskā atražošana notiek Ä£enÄ“tiskajā lÄ«menÄ«. Jaunatne gÄ“nos saņem noteiktu garÄ«go mantojumu no iepriekšÄ“jām paaudzÄ“m. Tajā skaitā saņem informāciju par kultÅ«ras tradÄ«cijām attieksmÄ“ pret jaunatni.

Un, lÅ«k, šÄ« informācija pagaidām var izrādÄ«ties nepārvarams šÄ·Ä“rslis sasniegt juvenālā laikmeta ideoloÄ£isko mÄ“rÄ·i. Jaunieši nevar tÅ«lÄ«t iegÅ«t politisko varu, kamÄ“r nav pārvarÄ“tas kultÅ«ras tradÄ«cijas attieksmÄ“ pret viņiem. Ä¢enÄ“tiskais mantojums pavÄ“l jauniešiem klusu un pacietÄ«gi sÄ“dÄ“t uz rezervistu soliņa. Ä¢enÄ“tiskajā mantojumā ir tradicionālās nostādnes par jauniešu vietu sabiedrÄ«bā un jauniešu perspektÄ«vām dzÄ«vÄ“. ŠÄ«s nostādnes ir jauniešu asinÄ«s. Jaunieši šÄ«s nostādnes nespÄ“j ignorÄ“t. Viņi neprotestÄ“ pret nepieciešamÄ«bu sÄ“dÄ“t uz rezervistu soliņa. Citādāk bÅ«s tad, kad jauniešu asinÄ«s vairs nebÅ«s informācijas par tradicionālajām nostādnÄ“m. ŠÄ« informācija var izzust vairāku paaudžu laikā.

Uz Zemes katrai kultÅ«rai ir specifiski niansÄ“tas nostādnes par jaunatni. TomÄ“r tajā pašÄ laikā uz Zemes ir liela vienprātÄ«ba par jaunatnes potenciālo resursu. DominÄ“ nostādne, ka jaunatne attÄ«stās, balstoties uz vecāko paaudžu zināšanām un dzÄ«ves pieredzi. Tāda nostādne ir visās kultÅ«rās. Jaunatnei ir cÄ«tÄ«gi jāmācās un pacietÄ«gi jāgaida savs uznāciens, lai dzÄ«ves procesos nostātos uz viena pakāpiena ar vecākajām paaudzÄ“m un galu galā nomainÄ«tu tÄ“vus un vectÄ“vus. Bet pats galvenais - cilvÄ“ces vÄ“sturÄ“ nav tradÄ«cijas jauniešiem tÅ«lÄ«t atdot politisko varu.

Kas vispirms ir jāizdara jauniešiem, lai sasniegtu juvenālā laikmeta kāroto mÄ“rÄ·i – tÅ«lÄ«t iegÅ«tu politisko varu? Atbilde ir loÄ£iska. Vispirms ir jālikvidÄ“ Ä£enÄ“tiskais mantojums. Pirmkārt un galvenokārt ir jālikvidÄ“ kulturoloÄ£iskajā atražošanā saņemtais Ä£enÄ“tiskais mantojums par jauniešu vietu sabiedrÄ«bā.

Faktiski tas nozÄ«mÄ“, ka ir bÅ«tiski jāpārveido audzināšana un izglÄ«tÄ«ba. No audzināšanas un izglÄ«tÄ«bas ir jāizmet tas viss, kas jauniešiem traucÄ“ tÅ«lÄ«t iegÅ«t politisko varu. Visvairāk traucÄ“ informācija par kultÅ«ras tradÄ«cijām attieksmÄ“ pret jaunatni. TradÄ«cijas liek jauniešiem gaidÄ«t savu laiku. ŠÄ«s tradÄ«cijas ir jālikvidÄ“. Tad viss bÅ«s kārtÄ«bā, un jaunieši tÅ«lÄ«t varÄ“s pretendÄ“t uz politisko varu.

Tātad principā viss ir samÄ“rā vienkārši. MetodoloÄ£iski samÄ“rā vienkārši. Latvijā arÄ« faktiski samÄ“rā vienkārši. Par to liecina vidiņviņķeliešu audzināšanas projekti. Par to liecina izglÄ«tÄ«bas lÄ«menis, ar kuru latviešu jaunatne ir apmierināta.

Pie mums no izglÄ«tÄ«bas lielā mÄ“rā jau ir izmesta informācija par kultÅ«ras tradÄ«cijām attieksmÄ“ pret jaunatni. MÅ«su augstskolās jaunieši izglÄ«to jauniešus. Jaunieši nevis mācās no vecākajām paaudzÄ“m, bet mācās paši no sevis. Jaunatnes izglÄ«tÄ«bā zināšanu translācijā medijs (starpnieks) ir nevis vecākās paaudzes, bet jaunākā paaudze. Tas cilvÄ“ces vÄ“sturÄ“ ir kardināls pavÄ“rsiens zināšanu translācijā, jo lÄ«dz šim medijs bija vecākās paaudzes akadÄ“miskais personāls.

Tāds pavÄ“rsiens nevar palikt bez noteiktām sekām. Tāds pavÄ“rsiens liecina par juvenālā laikmeta realitāti. Ja tas tā nebÅ«tu, tad latviešu jaunieši nebÅ«tu tik apmierināti ar izglÄ«tÄ«bas lÄ«meni. Jauniešiem parasti nepatÄ«k atgādinājumi par viņu vietu uz rezervistu soliņa. To ir novÄ“rojuši ne tikai skolotāji un pasniedzÄ“ji, bet arÄ« vecāki. Tātad šodien neviens pārāk necenšÄs viņiem par to atgādināt. Smako audzināšana un izglÄ«tÄ«ba, kura patiešÄm var visai drÄ«z jaunatni sasÄ“dināt politiskās varas krÄ“slos. Juvenālā laikmeta ideoloÄ£iskais mÄ“rÄ·is ir sasniedzams.