Iesaki rakstu:

Maija sākums pÄ“dÄ“jā laikā un diemžēl tuvākajā nākotnÄ“ bÅ«s pretrunu un pretstatÄ«šanās laiks. 1945. gada 8. maijā lÄ«dz ar nacionālsociālistiskās Vācijas kapitulāciju Eiropā beidzās Otrais pasaules karš. TāpÄ“c šo datumu visā Eiropā un lielākajā daļā pasaules atzÄ«mÄ“ kā Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu.

Vācijas bezierunu kapitulācija stājās spÄ“kā 1945. gada 8. maijā plkst. 23.01 pÄ“c Centrāleiropas laika. PSRS laika starpÄ«bas rezultātā tas jau bija 1945. gada 9. maija plkst. 1.01. TādÄ“jādi tieši šis datums Padomju SavienÄ«bas kontrolÄ“tajā daļā kļuva par Uzvaras dienu – padomju armijas un padomju tautas uzvaru pār nacistisko Vāciju Lielajā TÄ“vijas karā.¹

BijušÄs postpadomju valstis, kuras izvÄ“lÄ“jās savu attÄ«stÄ«bu Rietumu virzÄ«bā, atzÄ«mÄ“ 8.maiju, savukārt Krievija un tās valstis, kuras atrodas Krievijas ietekmÄ“, ar lielu pompu atzÄ«mÄ“ 9.maiju. Tieši 9.maija svinÄ“tāji aizmirst, ka PSRS bez Rietumu atbalsta, Ä«paši materiālā un kara sākuma posmā, šo karu neuzvarÄ“tu. Labi, atminÄ“ties palÄ«dzÄ«bas sniedzÄ“jus vai ne, tas jau Krievijas jautājums, bet, piekritÄ«siet, nedaudz dÄ«vaini izskatās.

Bez šaubām, ka svarÄ«gs ir jautājums, vai, vienu okupantu nomainot ar otru, šo otro var uzskatÄ«t par atbrÄ«votāju. Šis jautājums ir svarÄ«gs ne tikai Baltijas valstÄ«m, bet arÄ« tām valstÄ«m, kurās formāli bija savas valdÄ«bas, bet kuras faktiski atradās PSRS ietekmÄ“, kaut vai tā pati Vācijas Demokrātiskā Republika.²

Šoreiz uz šo visu es apskatÄ«šos nedaudz no citas puses. Proti, visi runā par beigām, bet kautrÄ«gi paklusÄ“ par sākumu un to, kā tad tā “atbrÄ«vošana” izskatÄ«jās.

Protams, ka manis teiktais daudzos izraisÄ«s “sašutuma” vÄ“tru, bet tomÄ“r – vai nacionālsociālistiskās Vācijas iebrukums PSRS bija vai nebija pretsolis Staļina veiktajai armijas koncentrÄ“šanai pierobežā? Tajā skaitā militāro vienÄ«bu pārdislocÄ“šanai no SibÄ«rijas?

Ja kāds lasÄ«tājs tagad teiks – ko tad Staļins citu varÄ“ja darÄ«t, ja iezÄ«mÄ“jas uzbrukums, tad atbildÄ“šu vienkārši – piekrÄ«tu, bet tad, lÅ«dzu, nerunājiet par negaidÄ«tu kara sākšanos.

Tālāk veidojas tÄ«ri taktiski jocÄ«ga situācija – ja jau paredzÄ“ja karu, tad kurš, gatavojoties aizsardzÄ«bas kaujām, militārās vienÄ«bas tur vienkopus, tieši pie robežas, bez aizsardzÄ«bas pozÄ«ciju izveides? Cits stāsts, ja tiek gatavots iebrukums. Tad aizsardzÄ«bas pozÄ«cijas nav nepieciešamas, karaspÄ“ka vienÄ«bas tiek koncentrÄ“tas vienkopus, lai veiktu spÄ“cÄ«gus triecienus.

Iepriekš minÄ“tais ir tikai pārdomas, katrs pats par to var izdarÄ«t secinājumus. Tiesa, ja kāds runā par patiesÄ«bas noskaidrošanu par tā laika notikumiem, varu pateikt, ka to bÅ«tu ļoti viegli izdarÄ«t, un noslÄ“pumu plÄ«vuru var noņemt tikai Krievija, proti, padarot pieejamus starptautiskajai sabiedrÄ«bai visus tā laika dokumentus, kuri vÄ“l joprojām skaitās slepeni.

Kāds tagad iebildÄ«s – ir jau ko slÄ“pt, bet te atkal pajautāšu – ko? Sargāt noslÄ“pumus valstij, kura vairs nepastāv?! Nedomāju, ka Krievijas militārtehniskais stāvklis ir 1939. – 1940.gada lÄ«menÄ«, tieši tāpat arÄ« taktika un valsts aizsardzÄ«bas plāni. Īpaši, ja Krievijas robežas ir tālu no tām, kādas bija PSRS.

LÄ«dz ar to jautājums – kas tiek slÄ“pts? ŠÄda noslÄ“pumainÄ«ba ļauj uzskatÄ«t par visnotaļ ticamu pieņēmumu, ka faktiski PSRS grasÄ«jās iebrukt Vācijā.

Tas, kas neizdevās Staļinam ar Vāciju, Putinam izdevās Krimā. Tiesa, viņš jau noteikti vÄ“lÄ“jās šÄdi pārņemt visu Ukrainu, bet nedaudz pārrÄ“Ä·inājās.

Labi, atgriezÄ«simies tagad pie Otrā pasaules kara. PaskatÄ«sim, kādi tad bija tie “atbrÄ«votāji”, un varbÅ«t, ja kāds melns pleÄ·Ä«tis ir bijis pagātnÄ“, tad tagad tas “mundieris” ir nomazgāts un ir tÄ«rs un smuks.

Protams, ka tie, kuri dzÄ«vo Krievijas informatÄ«vajā telpā, faktiski neko sliktu par “atbrÄ«votāju” izgājieniem neizlasÄ«s, bet tie, kuri vÄ“lÄ“tos noskaidrot, kā tad bija Ä«stenÄ«bā, atrastu ļoti daudz liecÄ«bu, kuras šos “atbrÄ«votājus” parādÄ«tu citā gaismā. Vācijā vien, pÄ“c aptuvenām aplÄ“sÄ“m, tika izvarotas ap diviem miljoniem sieviešu, no kurām daudzas bija nepilngadÄ«gas.³

Ir publicÄ“tas arÄ« laikabiedru dienasgrāmatas, kā tas toreiz bija, un man nav spÄ“ka pārrakstÄ«t tās šausmas, tamdēļ vienas dienasgrāmatas ierakstus varat izlasÄ«t šeit.⁴ Rakstu par šo tÄ“mu ir daudz, te vÄ“l viens no tiem.⁵

Kāds teiks - tā ir pagātne, un tas bija karš. PSRS karavÄ«ri vienkārši atriebās vāciešiem. Nu, labi, pieļausim šÄdu teoriju, bet tad, lÅ«dzu, nerunājiet par atbrÄ«vošanu.

Runājot arÄ« par pagātni, nu, varbÅ«t tajos laikos cilvÄ“ki bija kļuvuši nežēlÄ«gāki. Toties tagad visi ir civilizÄ“ti un humāni – spÄ“ku pielieto tikai galÄ“jās nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā. GribÄ“tos cerÄ“t, bet kā tad izskaidrot izskanÄ“jušo informāciju par Krievijas karavÄ«ru nežēlÄ«bām⁶? Ko viņi tur atbrÄ«voja? Kaut formāli Krievijas oficiālās iestādes noliedz saistÄ«bu ar privāto militāro kompāniju "Vagner", tomÄ“r pÄ“tÄ«jumi liecina, ka aiz šÄ«s kompānijas slÄ“pjas Putina interešu realizÄ“šana⁷.

Secinājums viens – gadi iet, bet “atbrÄ«votāju” tikumi nemainās. Te nu nonākam interesantā situācijā – cilvÄ“ki, nu, ja viņus tā var saukt, ir mainÄ«jušies, bet rÄ«cÄ«bas modelis ir palicis nemainÄ«gs. Skatām, kas tad ir palicis iepriekšÄ“jais – ak, jā, valdošÄs varas ideoloÄ£ija. DominÄ“ tikai meli un vardarbÄ«ba.

1 https://lvportals.lv/skaidrojumi/278849-ko-latvija-atzime-8-un-9-maija-2016

2 https://enciklopedija.lv/skirklis/51854

3 https://www.bbc.com/news/magazine-32529679

4 https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/karavira-atminas-ka-atbrivotaji-uzvedas-vacija-14100708

5 https://www.la.lv/genials-naids-kara-sausmas-krievpadomju-armijas-izpildijuma

6 https://www.rfi.fr/fr/afrique/20210503-en-centrafrique-des-victimes-des-exactions-russes-brisent-la-loi-du-silence

7 https://thebell.io/41889-2