Iesaki rakstu:

Pieņemu, ka lasÄ«tāji bÅ«s pamanÄ«juši, ka vairākas vides organizācijas paudušas satraukumu par to, ka AS "Latvijas valsts meži" (LVM) atsakās no ilgtspÄ“jÄ«gas mežsaimniecÄ«bas sertifikāta FSC (lasÄ«t šeit). Paši LVM gan norāda, ka satraukums esot lieks, jo LVM esot vÄ“l cits sertifikāts - PEFC (lasÄ«t šeit).

Lielākajai daļai sabiedrÄ«bas gan viens, gan otrs sertifikāts ir tikai burtu kombinācija. SabiedrÄ«bas neinformÄ“tÄ«bu cÄ«tÄ«gi izmantojuši arÄ« LVM, kuru retorika gadu gaitā mainÄ«jusies atkarÄ«bā no tā, vai FSC sertifikāts iegÅ«ts vai zaudÄ“ts:

FSC sertifikātu iegÅ«stot, 2002. gadā LVM pārstāvis Tomass Kotovičs rakstÄ«ja, ka sertifikāts "apliecina, ka LVM apsaimnieko savā valdÄ«jumā esošos mežus pÄ“c ilgtspÄ“jÄ«gas mežsaimniecÄ«bas principiem", turklāt "[FSC] ir vienÄ«gā organizācija, kas piedāvā ticamu, precÄ«zu, visā pasaulÄ“ un visiem mežu tipiem pielietojamu mežu apsaimniekošanas sertifikācijas un produktu marÄ·Ä“šanas shÄ“mu". (šeit)

2010. gadā, kad LVM FSC sertifikātu uz laiku zaudÄ“ja, tas pats T. Kotovičs norādÄ«ja, ka auditori ir nekompetenti un nepieciešama "neitrālu, caurskatāmu un pamatotu sertifikācijas procedÅ«ru" izstrāde (šeit), un viņam piebalsoja LVM valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Roberts StrÄ«pnieks (attÄ“lā), sakot, ka "mÄ“s nevaram pakļauties tādu cilvÄ“ku spiedienam, kuriem nav absolÅ«ti nekādas izpratnes par Latvijas mežsaimniecÄ«bu". (šeit)

Visbeidzot tagad, kad LVM atkal paliek bez sertifikāta, T. Kotovičs apgalvo, ka "neatkarÄ«gi no tā, vai izmanto FSC vai PEFC, šie vai citi starptautiskie sertifikāti nenosaka mežu apsaimniekošanas kvalitāti". (šeit)

Lai ieviestu skaidrÄ«bu, kas ir FSC un PEFC, sākšu ar nelielu atkāpi vÄ“sturÄ“. FSC radās 1993. gadā, vides organizācijām (ar WWF priekšgalā), izveidojot partnerÄ«bu ar meža nozares uzņēmumiem, meža Ä«pašniekiem un sociālajām grupām, lai noteiktu vienotus principus ilgtspÄ“jÄ«gai mežu apsaimniekošanai.

PieprasÄ«jums pÄ“c koksnes produktiem, kas iegÅ«ti videi iespÄ“jami draudzÄ«gākā veidā (ko apliecina FSC sertifikācija), auga, bet daļa meža nozares pārstāvju bija pret sertifikāciju, jo uzskatÄ«ja to par pārāk "zaļu". TomÄ“r tirgus prasÄ«ja sertificÄ“tu koksni, tāpÄ“c 1999. gadā Vācijā dzima alternatÄ«va sertifikācijas sistÄ“ma - PEFC, kurā lielāku kontroli saglabāja paši meža nozares pārstāvji.

Skaitās, ka FSC vairāk piemÄ“rota lieliem mežu Ä«pašumiem, bet PEFC - maziem, lai gan dažāda lieluma Ä«pašumi ir sertificÄ“ti gan pÄ“c vienas, gan pÄ“c otras sistÄ“mas. Abas sistÄ“mas domātas galvenokārt tiem mežiem, kuru galvenais apsaimniekošanas mÄ“rÄ·is ir koksnes ieguve. Abām sistÄ“mām kopÄ«gs arÄ« tas, ka tiek izstrādāti nacionālie standarti (t.i., dokumenti, kuros aprakstÄ«ti, kas meža apsaimniekotājam jādara un ko nedrÄ«kst darÄ«t), kurus apstiprina "lielā" organizācija (attiecÄ«gi FSC vai PEFC). LÄ«dz ar to robeža starp abām sistÄ“mām mazliet izplÅ«st, jo ir vairākas valstis, kurās viens un tas pats nacionālais standarts tiek izmantots abām sistÄ“mām.

Bet Latvijā katrai sertifikācijas sistÄ“mai ir savs standarts un saprotams, ka tieši atšÄ·irÄ«bas starp šiem standartiem ir pamatā tam, kāpÄ“c LVM izvÄ“lÄ“jušies atmest FSC un palikt pie PEFC. Tad nu piedāvāju lasÄ«tājam iepazÄ«ties ar dažām atšÄ·irÄ«bām FSC un PEFC nacionālajos standartos. Tikai lÅ«dzu paturÄ“t prātā divas svarÄ«gas lietas:

1. Šis nav visaptverošs salÄ«dzinājums, jo esmu aplÅ«kojis tikai tos punktus, kas man šÄ·iet bÅ«tiskākie.

2. FSC standarts, lai gan ir izstrādāts, nav no FSC organizācijas apstiprināts, tomÄ“r FSC prasÄ«bu ievÄ“rošanu uzraugošajām auditorkompānijām ir lÅ«gts šo standartu ņemt vÄ“rā.

FSC Latvijas standarts	PEFC Latvijas standarts
Standarta izstrādi vada nevienai organizācijai nepiederoša neitrāla persona.	Standarta izstrādi vada Latvijas Meža Ä«pašnieku biedrÄ«bas izpilddirektors.
Nosaka, ka jāaizsargā reto un apdraudÄ“to sugu dzÄ«votnes, jāņem vÄ“rā spÄ“kā esošie sugu aizsardzÄ«bas plāni.	Jāapkopo informācija par aizsargājamām sugām, neprasa sugu aizsardzÄ«bas plānu ievÄ“rošanu.
Par retām un apdraudÄ“tām sugām uzskata tās, kas iekļautas Putnu un Biotopu direktÄ«vu Ä«paši aizsargājamo sugu sarakstos un Latvijas Ä«paši aizsargājamo sugu sarakstā.	Par retām un apdraudÄ“tām sugām uzskata tikai tās sugas, kuru aizsardzÄ«bai veidojami mikroliegumi.
Nosaka, ka vismaz 7% mežu jāapsaimnieko ar dabas aizsardzības mērķi.	Nenosaka, cik liels mežu īpatsvars jāapsaimnieko dabas aizsardzībai.
Meža apsaimniekotājiem jāņem vÄ“rā iedzÄ«votāju intereses, strādājot apdzÄ«votu teritoriju tuvumā	SabiedrÄ«bas iesniegtie priekšlikumi un sÅ«dzÄ«bas jāizvÄ“rtÄ“ un jāsniedz atbilde.

Kā redzams tabulā, FSC standarts nosaka stingrākas prasÄ«bas dabas aizsardzÄ«bai un vietÄ“jo iedzÄ«votāju interešu ievÄ“rošanai. Droši vien gaidāmā ES Ä«paši aizsargājamo biotopu kartÄ“šana un vairāki izstrādÄ“ esošie meža sugu aizsardzÄ«bas plāni ir bÅ«tisks iemesls, kāpÄ“c LVM nolÄ“muši atteikties no FSC sertifikāta un palikt pie PEFC. TomÄ“r vÄ“l bÅ«tiskāku punktu uzsver pats T. Kotovičs (sk. iepriekš): "starptautiskie sertifikāti nenosaka mežu apsaimniekošanas kvalitāti."

Tātad LVM nemaina savu praksi atkarÄ«bā no sertifikācijas prasÄ«bām, t.i., nevis pielāgo darbÄ«bu prasÄ«bām, bet prasÄ«bas - darbÄ«bai. FSC gadÄ«jumā, kur stingri tiek ievÄ“rots interešu lÄ«dzsvars, to izdarÄ«t ir grÅ«tāk (lai gan LVM vienmÄ“r piedalÄ«jušies FSC nacionālā standarta izstrādÄ“, tā ka pārmetumi par caurspÄ«dÄ«guma trÅ«kumu ir nevietā).

Kā jau varÄ“jāt lasÄ«t iepriekš, T. Kotovičs min, ka PEFC sertifikāts ir atbilstošÄks Latvijas likumiem. ŠÄ« varÄ“tu šÄ·ist dÄ«vaina piezÄ«me, ņemot vÄ“rā to, ka nacionālo likumu ievÄ“rošanu prasa arÄ« FSC, turklāt atsauci uz, piemÄ“ram, šiem vai šiem MK noteikumiem Latvijas PEFC standartā neatradÄ«siet. Bet bÅ«tiskā atšÄ·irÄ«ba ir tajā, ka FSC prasa vairāk nekā likums, tostarp interešu lÄ«dzsvara ievÄ“rošanu, kamÄ“r meža nozari regulÄ“jošie likumi un noteikumi un PEFC sertifikācijas standarts Latvijā tiek rakstÄ«ti ar AS "Latvijas valsts meži" un Latvijas KokrÅ«pniecÄ«bas federācijas rokām.

Protams, arÄ« FSC sistÄ“ma nav ideāla, ko zināmā mÄ“rā apliecina tas, ka LVM tik ilgi varÄ“juši saglabāt sertifikātu. Lai nodrošinātu standarta ievÄ“rošanu, tiek veikti regulāri auditi, bet, protams, LVM gadÄ«jumā auditoriem nav iespÄ“jams pārbaudÄ«t visu apsaimniekojamo teritoriju. Var aizbraukt vien uz dažiem konkrÄ“tiem objektiem, un pÄ“c tiem jāspriež par apsaimniekošanas atbilstÄ«bu prasÄ«bām.

Par to, kas notiek ārpus šiem objektiem vai laikā starp auditiem, auditori var uzzināt tikai tad, ja kāda trešÄ puse par to ir informÄ“jusi. Savukārt, ja kāds pārkāpums tomÄ“r tiek konstatÄ“ts, visbiežāk pietiek ar LVM pausto apņemšanos laboties, lai bÅ«tu miers vismaz lÄ«dz nākošajam auditam. VÄ“l jāpatur prātā, ka auditoru kompānijas ir ieinteresÄ“tas pozitÄ«vā slÄ“dzienā, jo, kā liecina pieredze, ar kompāniju, kas sniegusi negatÄ«vu atzinumu, LVM var sadarbÄ«bu pārtraukt. Un neviena kompānija negrib zaudÄ“t tik naudÄ«gu klientu.

Jā, FSC sistÄ“ma nav ideāla, tomÄ“r šobrÄ«d pasaulÄ“ nav labāka apliecinājuma tam, ka mežu apsaimniekošana tiek veikta ilgtspÄ“jÄ«gi. Un LVM šo apliecinājumu ir zaudÄ“juši.

Pārpublicēts no vkerus.blogspot.com