Iesaki rakstu:

„Nekādā ziņā nevar atzÄ«t, ka pārdzÄ«vojumi saistÄ«bā ar laulātā nāvi ir pašsaprotami. CilvÄ“ki tuvinieku nāvi pārdzÄ«vo dažādi, un tas ir atkarÄ«gs no vairākiem apstākļiem MÄ“dz bÅ«t gadÄ«jumi kad cilvÄ“ks ne tikai nepārdzÄ«vo laulātā nāvi, bet saistÄ«bā ar to pat jÅ«t atvieglojumu,” – šÄdus argumentus apdrošinātājs Gjensidige bija licis lietā tiesā, lai panāktu, ka tiek samazināta no tā piedzÄ«tā kompensācija cilvÄ“kam, kuram trolejbuss nobrauca sievu un bÄ“rnu, katra bojāgājušÄ „vÄ“rtÄ«bu” nosakot nevis 50 000, bet 30 000 eiro apmÄ“rā. Å…emot vÄ“rā lasÄ«tāju izteikto interesi, Pietiekšodien publicÄ“ pilnu Augstākās tiesas spriedumu šajā lietā.

Latvijas Republikas Senāts

SPRIEDUMS Rīgā 2019. gada 31. janvārī

Senāts šÄdā sastāvā:

senatore referente Marika Senkāne,

senators Intars Bisters,

senatore Mārīte Zāģere

rakstveida procesā izskatÄ«ja Lietuvas uzņēmuma ,.Gjensidige Akcine draudimo bendrove” kasācijas sÅ«dzÄ«bu par RÄ«gas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolÄ“Ä£ijas 2016. gada 22. novembra spriedumu civillietā /pers. C/ prasÄ«bā pret Lietuvas uzņēmumu ,.Gjensidige Akcine draudimo bendrove” ar trešajām personām /pers. D/, RÄ«gas pašvaldÄ«bas SIA „RÄ«gas satiksme” un Latvijas Republiku Ministru kabineta personā par apdrošināšanas atlÄ«dzÄ«bas piedziņu.

AprakstošÄ daļa

[1] /pers. C/ 2015. gada 22. maijā cÄ“la tiesā prasÄ«bu pret Lietuvas uzņēmumu „Gjensidige Akcine draudimo bendrove” (pirms puses procesuālo tiesÄ«bu pārņemšanas - apdrošināšanas AS „Gjensidige Baltic”) par apdrošināšanas atlÄ«dzÄ«bas piedziņu, kurā, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 92., 110. pantu, Civillikuma 5. pantu, Sauszemes transportlÄ«dzekļu Ä«pašnieku civiltiesiskās atbildÄ«bas obligātās apdrošināšanas likuma (turpmāk arÄ« - OCTA likums) 15. panta pirmās daļas 1. punktu, lÅ«gts piedzÄ«t no atbildÄ“tājas apdrošināšanas atlÄ«dzÄ«bu 4 999 700 EUR un tiesāšanās izdevumus.

PrasÄ«ba pamatota ar šÄdiem apstākļiem.

[1.1] RÄ«gas pašvaldÄ«bas SIA „RÄ«gas satiksme” (turpmāk arÄ« - SIA „RÄ«gas satiksme”) darbiniece /pers. D/ /datums/RÄ«gā, /nosaukums E un /nosaukums D/ ielas krustojumā, vadot SIA „RÄ«gas satiksme” piederošo /TL marka/, reÄ£. Nr./numurs/, brauca ar ātrumu, kas negarantÄ“ja kustÄ«bas drošÄ«bu, un pie sarkanā luksofora signāla uz gājÄ“ju pārejas uzbrauca prasÄ«tāja sievai /pers. G/ un meitai /pers. H/, kā rezultātā viņas gāja bojā.

[1.2] Par notikušo ceļu satiksmes negadÄ«jumu /pers. D/ saukta pie kriminālatbildÄ«bas pÄ“c Krimināllikuma 260. panta otrās daļas.

[1.3] /pers. C/ vÄ“rsās pie atbildÄ“tāja, lÅ«dzot izmaksāt viņam apdrošināšanas atlÄ«dzÄ«bu par nodarÄ«to nemantisko (morālo) kaitÄ“jumu 5 000 000 EUR, un /datums/tika informÄ“ts par pieņemto lÄ“mumu apdrošināšanas atlÄ«dzÄ«bu izmaksāt daļēji, proti, atbilstoši Ministru kabineta 2005. gada 17. maija noteikumu Nr. 331 „Noteikumi par apdrošināšanas atlÄ«dzÄ«bas apmÄ“ru un aprÄ“Ä·ināšanas kārtÄ«bu par personai nodarÄ«tajiem nemateriālajiem zaudÄ“jumiem!” (turpmāk arÄ« - Noteikumi Nr. 331) 7. punktam 150 EUR par katru bojā gājušo. LÄ«dz ar to prasÄ«tājam par radÄ«tajām morālajām ciešanām izmaksāta apdrošināšanas atlÄ«dzÄ«ba 300 EUR.

[1.4] Apdrošinātāja atteikums izmaksāt atbilstošu apdrošināšanas atlÄ«dzÄ«bu nav pamatots, tas neatbilst OCTA likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam atlÄ«dzÄ«bas limitam. Izmaksātā atlÄ«dzÄ«ba ir nesamÄ“rÄ«gi zema, tā ir pretrunā ar OCTA likumu, Eiropas SavienÄ«bas direktÄ«vām un neatbilst Eiropas SavienÄ«bas Tiesas judikatÅ«rai ŠÄda atlÄ«dzÄ«ba nevar bÅ«t zemāka par Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra direktÄ«vā Nr. 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildÄ«bas apdrošināšanu saistÄ«bā ar mehānisko transportlÄ«dzekļu izmantošanu un kontroli saistÄ«bā ar pienākumu apdrošināt šÄdu atbildÄ«bu (turpmāk arÄ« - DirektÄ«va Nr. 2009/103/EK) noteikto.

Tiesai, vadoties pÄ“c taisnÄ«bas apziņas, vispārÄ«gajiem tiesÄ«bu principiem, kā arÄ«, ievÄ“rojot tiesu praksi lÄ«dzÄ«gās lietās, jānosaka tāda apdrošināšanas atlÄ«dzÄ«ba, kas sniedz lÄ«dzvÄ“rtÄ«gu un taisnÄ«gu atlÄ«dzÄ«bu.

[2] Ar RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas 2016. gada 2. jÅ«nija spriedumu prasÄ«ba apmierināta daļēji, no atbildÄ“tāja prasÄ«tāja labā piedzÄ«ta apdrošināšanas atlÄ«dzÄ«ba 100 000 EUR. PārÄ“jā daļā prasÄ«ba noraidÄ«ta.

[3] IzskatÄ«jusi lietu sakarā ar Lietuvas uzņēmuma gjensidige Akcine draudimo bendrove” iesniegto apelācijas sÅ«dzÄ«bu un /pers. C/ pretapelācjas sÅ«dzÄ«bu, RÄ«gas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolÄ“Ä£ija 2016. gada 22. novembrÄ« nosprieda prasÄ«bu apmierināt daļēji.

No atbildÄ“tājas prasÄ«tāja labā piedzÄ«ta apdrošināšanas atlÄ«dzÄ«ba 100 000 EUR par nodarÄ«to morālo kaitÄ“jumu. PārÄ“jā daļā prasÄ«ba noraidÄ«ta.

[4] Par apelācijas instances tiesas spriedumu prasÄ«bas apmierinātajā daļā Lietuvas uzņēmums „Gjensidige Akcine draudimo bendrove” iesniedzis kasācijas sÅ«dzÄ«bu. Ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu kolÄ“Ä£ijas rÄ«cÄ«bas sÄ“des 2017. gada 26. aprīļa lÄ“mumu kasācijas tiesvedÄ«ba ierosināta daļā par morālā kaitÄ“juma apmÄ“ru, bet atteikts ierosināt kasācijas tiesvedÄ«bu pārÄ“jā daļā.

Tas nozÄ«mÄ“, ka apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskums nav pārbaudāms jautājumā par atbildÄ“tājas pienākumu atlÄ«dzināt prasÄ«tājam nodarÄ«to nemantisko kaitÄ“jumu un atkrÄ«t nepieciešamÄ«ba vÄ“rtÄ“t šajā sakarā kasācijas sÅ«dzÄ«bā norādÄ«tos argumentus.

Spriedums daļā, kurā ierosināta kasācijas tiesvedÄ«ba, pamatots ar šÄdiem motÄ«viem.

[4.1] Atsaucoties uz judikatÅ«rā nostiprināto atziņu, ka bÄ“rna nāve vecākiem rada neizmÄ“rojamas morālās ciešanas un naudas izteiksmÄ“ nenovÄ“rtÄ“jamu kaitÄ“jumu, atzÄ«ts, ka par prasÄ«tājam nodarÄ«tajām morālajām ciešanām sakarā ar bÄ“rna nāvi konkrÄ“tajos apstākļos taisnÄ«gs un atbilstÄ«gs atlÄ«dzinājums ir 50 000 EUR, kamjāspÄ“j mazināt tiesÄ«bu aizskāruma sekas un sniegt taisnÄ«gu kompensāciju par nodarÄ«tajām ciešanām.

Vecāku ciešanas bÄ“rna zaudÄ“juma gadÄ«jumā ir nepārejošs morāls satricinājums, ko nauda nespÄ“j nolÄ«dzināt, taču noteiktajam atlÄ«dzinājumam jāļauj izjust, ka pārdzÄ«votās ciešanas ir adekvāti novÄ“rtÄ“tas un tas nav darÄ«ts formāli.

[4.2] Analoga summa prasÄ«tājam nosakāma arÄ« sakarā ar sievas nāvi. /pers. G/ gāja bojā, šÄ·Ä“rsojot ielu pa regulÄ“jamu gājÄ“ju pāreju un /TL marka/ vadÄ«tājai rupji pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus. Tā kā SIA „RÄ«gas satiksme” pamatdarbÄ«bas veids ir pilsÄ“tas un piepilsÄ“tas pasažieru sauszemes

pārvadājumi, /TL marka/ vadÄ«tājam jābÅ«t savas nozares profesionālim, kam, savukārt, jāsniedz papildu garantija, ka viņa rÄ«cÄ«ba bÅ«s atbilstoša Ceļu satiksmes noteikumiem un drošÄ«bas prasÄ«bām.

[4.3] Ciešanas bÄ“rna un laulātā vienlaicÄ«ga zaudÄ“juma gadÄ«jumā nav novÄ“rtÄ“jamas naudas izteiksmÄ“, tādēļ, iespÄ“jams, konkrÄ“tajā gadÄ«jumā prasÄ«bas pieteikumā norādÄ«tā atlÄ«dzÄ«ba 5 000 000 EUR apmÄ“rā varÄ“tu bÅ«t vÄ“lama, tomÄ“r šÄds atlÄ«dzÄ«bas apmÄ“rs neatbilst Latvijā pastāvošajai tiesu praksei.

Augstākās tiesas 2014. gada tiesu prakses apkopojumā „Morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzināšana civillietās” ir norādÄ«ts uz vairākiem tiesu spriedumiem, t. sk. arÄ« uz tā dÄ“vÄ“to Talsu traģēdiju, kur morālā kaitÄ“juma kompensācija personām sakarā ar tuvinieku nāvi noteikta 28 457,44 EUR (20 000 Ls) robežās (lietas Nr. SKC-588/2011 (C04364006), Nr. SKC-8/2013 (C04255508), Nr. SKC-32/2013 (C04302407)). Augstākās tiesas nolÄ“mumus, kas liecinātu par tiesu prakses maiņu kompensācijas noteikšanā personu tuvinieku nāves gadÄ«jumos, Civillietu tiesas kolÄ“Ä£ija nekonstatÄ“.

[5] Lietuvas uzņēmuma „Gjensidige Akcine draudimo bendrove” kasācijas sÅ«dzÄ«ba par apelācijas instances tiesas spriedumu daļā, kurā ierosināta kasācijas tiesvedÄ«ba, pamatota ar šÄdiem argumentiem.

[5.1] Lietā noteiktā morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzÄ«ba neatbilst tiesu praksei Apelācijas instances tiesa spriedumā ir sajaukusi nodarÄ«ta morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzÄ«bas noteikšanas kritÄ“rijus un apdrošinātāja atbildÄ«bas limitu Nosakot morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzÄ«bas apmÄ“ru, jānodrošina vienlÄ«dzÄ«ba bez jebkādas diskriminācijas.

Piemēram, lietā Nr. C04330607 apstākļos, kad bērns negadījumā zaudēja abus vecākus, tiesa atzina par taisnīgu vairāk nekā uz pusi mazāku morālā kaitējuma atlīdzību.

[5.2] PrasÄ«bas summa 5 000 000 EUR pati par sevi vÄ“l neapliecina to, kādas sāpes un garÄ«gas ciešanas prasÄ«tāj s cietis saistÄ«bā ar tuvinieku nāvi.

Nekādā ziņā nevar atzÄ«t, ka pārdzÄ«vojumi saistÄ«bā ar laulātā nāvi ir pašsaprotami. CilvÄ“ki tuvinieku nāvi pārdzÄ«vo dažādi, un tas ir atkarÄ«gs no vairākiem apstākļiem. MÄ“dz bÅ«t gadÄ«jumi, kad cilvÄ“ks ne tikai nepārdzÄ«vo laulātā nāvi, bet saistÄ«bā ar to pat jÅ«t atvieglojumu. Tiesa nemÄ“Ä£ināja noskaidrot, kādas attiecÄ«bas ir bijušas prasÄ«tāja Ä£imenÄ“, kā tieši prasÄ«tājs pārdzÄ«vo notikušo un kas varÄ“tu ļaut viņam pārdzÄ«vojumu aizmirst. Interviju sniegšana žurnālistiem, demonstrÄ“jot vÄ“lmi saņemt vairāk naudas no apdrošinātāja, nevis no personas, kas ir atbildÄ«ga par nodarÄ«to kaitÄ“jumu, patiesi cietušiem cilvÄ“kiem nav raksturÄ«ga.

[6] Paskaidrojumos sakarā ar Lietuvas uzņēmuma „Gjensidige Akcine draudimo bendrove” kasācijas sÅ«dzÄ«bu /pers. C/ norādÄ«jis, ka tā nav pamatota.

[7] Paskaidrojumos sakarā ar Lietuvas uzņēmuma „Gjensidige Akcine draudimo bendrove” kasācijas sÅ«dzÄ«bu Latvijas Republika Ministru kabineta personā norādÄ«jusi, ka RÄ«gas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolÄ“Ä£ijas 2016. gada 22. novembra spriedums ir atceļams, nododot lietu jaunai izskatÄ«šanai apelācijas instances tiesā.

Motīvu daļa

[8] PārbaudÄ«jis lietā esošÄ sprieduma likumÄ«bu attiecÄ«bā uz argumentiem, kas jautājumā par tiesas noteiktās atlÄ«dzÄ«bas apmÄ“ru minÄ“ti kasācijas sÅ«dzÄ«bā, kā tas noteikts Civilprocesa likuma 473. panta pirmajā daļā, Senāts atzÄ«st, ka RÄ«gas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolÄ“Ä£ijas 2016. gada 22. novembra spriedums daļā, par kuru ierosināta kasācijas tiesvedÄ«ba, proti, par morālā kaitÄ“juma apmÄ“ru, ir grozāms.

[9] Jāpiekrīt kasācijas sūdzības argumentam, ka prasītājam noteiktais atlīdzības par morālo kaitējumu apmērs neatbilst judikatūrai, kas izveidojusies līdzīgās lietās.

[9.1] Morālais kaitÄ“jums ir subjektÄ«vs jÄ“dziens, tās ir personas ciešanas, sāpes, pārdzÄ«vojumi, ko nav iespÄ“jams tieši novÄ“rtÄ“t. Pārciestā sekas nav iespÄ“jams aizstāt arÄ« ar naudu, taču, sniedzot cietušajai personai atbilstÄ«gu atlÄ«dzinājumu naudas izteiksmÄ“, ir iespÄ“jams sniegt zināmu gandarÄ«jumu un tādÄ“jādi mazināt cietušÄ sāpes (sk. Augstākās tiesas 2011. gada 9. februāra sprieduma lietā Nr. SKC-56/2011 (C04306707) 11. punktu).

Nemantiskā kaitÄ“juma kompensācijai nedrÄ«kst bÅ«t ne iedzÄ«vošanās, ne arÄ« atlÄ«dzÄ«bas raksturs tās parastajā nozÄ«mÄ“. Nemantiskā kaitÄ“juma kompensācijas mÄ“rÄ·is ir sniegt cietušajam gandarÄ«jumu par viņa ciešanām. TāpÄ“c, lai gan visbiežāk šÄds gandarÄ«jums tiek izteikts mantiskā vÄ“rtÄ«bā, tā nav atlÄ«dzÄ«ba tās klasiskajā nozÄ«mÄ“, bet tā uztverama galvenokārt kā garÄ«go lÄ«dzsvaru atjaunojošs un sabalansÄ“jošs instruments (sk. Augstākās tiesas 2017. gada 25. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKC-247/2017 (C04426012) 11. punktu).

[9.2] Turpmāk norādītajā judikatūrā ir nostiprinājusies atziņa, ka nav iespējams noteikt taisnīgu atlīdzinājumu par nodarītu morālo kaitējumu, neveicot tiesu prakses attiecībā uz noteiktās atlīdzības apmēru analīzi līdzīgos gadījumos.

No juridiskās metodes viedokļa taisnÄ«ga atlÄ«dzinājuma noteikšanu sekmÄ“ tā dÄ“vÄ“tā gadÄ«jumu salÄ«dzināšanas un tipizÄ“šanas metode, kas balstās uz vienlÄ«dzÄ«bas principu, proti, salÄ«dzināmos gadÄ«jumos atlÄ«dzinājumam jābÅ«t lÄ«dzÄ«gam, bet atšÄ·irÄ«gos - atšÄ·irÄ«gam. Šajā ziņā tiesu prakse veido plašu uzziņas un salÄ«dzināšanas materiālu. [..] TāpÄ“c, kad lieta ir jāizspriež pÄ“c tiesas ieskata, tiesai atbilstoši Civilprocesa likuma 5. panta sestās daļas noteikumiem ir nepieciešams analizÄ“t citās lÄ«dzÄ«gās lietās norādÄ«tos apsvÄ“rumus par atlÄ«dzinājuma apmÄ“ru (sal. Juridiskās metodes pamati. 11 soļi tiesÄ«bu normu piemÄ“rošanā. Rakstu krājums profesora E. Meļķiša zinātniskajā redakcijā. RÄ«ga: Latvijas Universitāte, 2003, 195.-197.lpp.).

Salīdzināmos apstākļos atlīdzinājumam jābūt līdzīgam (sal. Augstākās tiesas 2013. gada 31. oktobra sprieduma lietā SKC-452/2013 (C27187209) 6.3. punktu, 2014. gada 20. jūnija sprieduma lietā Nr. SKC-106/2014 (C27156610) 8.2. punktu, 2017. gada 18. augusta sprieduma lietā Nr. SKC-179/2017 (C12172413) 5.2. punktu).

Neapšaubāmi, minÄ“tie tiesu prakses piemÄ“ri nav tieši piemÄ“rojami, taču tie pietiekami skaidri ilustrÄ“ tiesas nostāju jautājumā par aizskarto nemantisko labumu nozÄ«mÄ«gumu un palÄ«dz rast izpratni par kritÄ“rijiem, kuri izmantojami, nosakot atbilstÄ«gu (taisnÄ«gu) atlÄ«dzinājumu, kā arÄ« veicina vienlÄ«dzÄ«bas principa ievÄ“rošanu.

[9.3] Pārbaudāmajā spriedumā attiecÄ«bā uz prasÄ«bas noraidÄ«to daļu tiesa pamatoti norādÄ«jusi, ka /pers. C/ pieprasÄ«tā atlÄ«dzÄ«ba 5 000 000 EUR nepārsniegtu likumā pieļauto apmÄ“ru un bÅ«tu samÄ“rojama arÄ« ar pārdzÄ«votās traģēdijas smagumu, tomÄ“r šÄds atlÄ«dzÄ«bas apmÄ“rs neatbilst Latvijā pastāvošajai tiesu praksei, kurā morālā kaitÄ“juma kompensācija personām sakarā ar tuvinieku nāvi noteikta 28 457,44 EUR (20 000 Ls) robežās (sk. šÄ sprieduma 4.2. punktu).

[9.4] Senātam nav pamata apšaubÄ«t apelācijas instances tiesas secinājumu, ka /pers. C/ ir pārdzÄ«vojis lielu traģēdiju, vienā negadÄ«jumā zaudÄ“jot Ä£imeni - sievu un bÄ“rnu. TomÄ“r arÄ« šÄdā gadÄ«jumā tiesas pienākums ir spriedumu pamatot ar racionāliem juridiskiem apsvÄ“rumiem, nevis balstÄ«ties tikai uz subjektÄ«viem ieskatiem.

Spriedumā nav atrodama argumentācija nedz tam, kādēļ, noteicot atlÄ«dzÄ«bas par morālā kaitÄ“juma apmÄ“ru, netika pielietota šÄ sprieduma 9.2. punktā norādÄ«tā juridiskā metode, nedz tam, kādēļ šÄ« atlÄ«dzÄ«ba ievÄ“rojami pārsniedz citās, faktisko apstākļu ziņā salÄ«dzināmās lietās piespriestās summas.

Minētais dod pietiekamu pamatu konstatējumam, ka apelācijas instances tiesa būtiski pārkāpusi Civilprocesa likuma 193. panta piektās daļas prasības, ka ari nepareizi piemērojusi Civillikuma 5. panta noteikumus.

Līdz ar to pārsūdzēto spriedumu daļā par piedzītās atlīdzības apmēru nevar atzīt par tiesisku.

[10] Tajā pašÄ laikā Senāts, ievÄ“rojot procesuālās ekonomijas principu un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474. panta 4. punktu, uzskata par mÄ“rÄ·tiecÄ«gu iepriekš norādÄ«tās nepilnÄ«bas, kuras apelācijas instances tiesa pieļāvusi atlÄ«dzÄ«bas apmÄ“ra noteikšanā, novÄ“rst, šajā daļā grozot apelācijas instances spriedumu.

[10.1] Atbilstoši Civillikuma 1635. panta trešajai daļai gadÄ«jumos, kad dzÄ«vÄ«ba zaudÄ“ta noziedzÄ«ga nodarÄ«juma rezultātā, morālais kaitÄ“jums ir prezumÄ“jams un nav jāpierāda.

Kā jau norādÄ«ts šajā spriedumā iepriekš, prasÄ«tāja morālās ciešanas, vienā negadÄ«jumā zaudÄ“jot laulāto un bÄ“rnu, konkrÄ“tajos apstākļos nav apšaubāmas. Turklāt jāņem vÄ“rā, ka atjaunot iepriekšÄ“jo stāvokli, kāds tas bija pirms negadÄ«juma, nav iespÄ“jams, un jebkāda mantiskā kompensācija var pildÄ«t tikai palÄ«glÄ«dzekļa funkciju prasÄ«tāja garÄ«gā lÄ«dzsvara atjaunošanai.

[10.2] Turpmāk aplÅ«kotajos judikatÅ«ras piemÄ“ros ir vÄ“rojama pietiekami lÄ«dzÄ«ga apmÄ“ra kompensācijas noteikšana par garÄ«gām ciešanām sakarā ar tuva radinieka bojāeju.

Ar Senāta 2013. gada 6. marta paplašinātā sastāva spriedumu lietā Nr. SKC-8/2013 atstāts negrozÄ«ts Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2011. gada 24. maija spriedums, ar kuru morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzÄ«bas apmÄ“rs mātei sakarā ar pilngadÄ«ga dÄ“la (karavÄ«ra) bojāeju Nacionālo bruņoto spÄ“ku rÄ«koto mācÄ«bu laikā noteikts 20 000 Ls (28 457,44 EUR) apmÄ“rā, atzÄ«stot to par taisnÄ«gu un samÄ“rÄ«gu ar pārdzÄ«votajām morālajām ciešanām (sk. Augstākās tiesas Senāta 2013. gada 6. marta sprieduma lietā Nr. SKC-8/2013 (C04255508) 14. punktu).

Savukārt, ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 26. oktobra rīcības sēdes lēmumu lietā Nr. SKC-1768/2016 atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kur ar apelācijas instances tiesas spriedumu morālā kaitējuma atlīdzības apmērs bērnam sakarā ar abu vecāku zaudējumu ceļu satiksmes negadījumā noteikts 42 686,15 EUR (30 000 Ls) (sk. Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2015. gada 7. decembra spriedumu lietā Nr. CA-1710/2015 (C04330607)).

Ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015. gada 18. jūnija rīcības sēdes lēmumu lietā Nr. SKC-1197/2015 atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kur ar apelācijas instances tiesas spriedumu morālā kaitējuma atlīdzības apmērs katram vecākam sakarā ar bērna zaudējumu ceļu satiksmes negadījumā noteikts 20 000 Ls (28 457,44 EUR) (sk. Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2013. gada 27. decembra spriedumu lietā Nr. PAC-0450/2013 (C04305511)).

Senāts pilnÄ«bā uztur iepriekš norādÄ«tajos judikatÅ«ras piemÄ“ros pausto atziņu, ka katrā gadÄ«jumā kompensācijas apmÄ“rs nemantiskā kaitÄ“juma nodarÄ«šanas gadÄ«jumā ir nosakāms individuāli. Vienlaikus, Senāta ieskatā, šie tiesu prakses piemÄ“ri faktisko apstākļu ziņā ir pietiekami lÄ«dzÄ«gi apspriežamajā lietā esošajam gadÄ«jumam, lai vienlÄ«dzÄ«bas principa ievÄ“rošanas un vienlÄ«dzÄ«gas tiesu prakses nodrošināšanas nolÅ«kā tos izmantotu salÄ«dzināšanai no pārdzÄ«voto morālo ciešanu viedokļa.

[10.3] Izskatāmajā gadÄ«jumā nav konstatÄ“jami tādi no norādÄ«tajiem piemÄ“riem atšÄ·irÄ«gi apstākļi, lai atlÄ«dzÄ«bas apmÄ“ru noteiktu bÅ«tiski lielāku.

Å…emot vÄ“rā minÄ“to, /pers. C/ piedzenamā apdrošināšanas atlÄ«dzÄ«bas summa par morālo kaitÄ“jumu ir nosakāma kopumā 60 000 EUR apmÄ“rā (par katru personu 30 000 EUR).

[11] Senāts kā nepamatotu noraida atbildÄ“tāja pārstāves zvÄ“rinātas advokātes Jeļenas Alfejevas kasācijas sÅ«dzÄ«bā norādÄ«tos argumentus, ka pārdzÄ«vojumi saistÄ«bā ar laulātā nāvi nav pašsaprotami, jo mÄ“dzot bÅ«t gadÄ«jumi, kad cilvÄ“ks ne tikai nepārdzÄ«vo laulātā nāvi, bet saistÄ«bā ar to pat jÅ«t atvieglojumu Pirmkārt, neviena tiesÄ«bu norma nenoteic tiesai pienākumu noskaidrot tādus apstākļus, uz kuru esamÄ«bu lietas dalÄ«bnieks nav atsaucies un par kuriem lietā nav iesniegti pierādÄ«jumi. Gluži pretÄ“ji, ja atbildÄ“tāja uzskatÄ«ja, ka pastāvÄ“ja apstākļi, kas varÄ“tu ietekmÄ“t atlÄ«dzÄ«bas apmÄ“ru par prasÄ«tājam nodarÄ«to morālo kaitÄ“jumu, tad tie bija jāpierāda. Kasācijas sÅ«dzÄ«bā norādÄ«tie zvÄ“rinātas advokātes subjektÄ«vie pārspriedumi par hipotÄ“tiski iespÄ“jamiem dzÄ«ves gadÄ«jumiem, kad prasÄ«tājs jÅ«t atvieglojumu sakarā ar laulātā nāvi, katrā ziņā nav pietiekami, lai tiem bÅ«tu iespaids uz nosakāmās atlÄ«dzÄ«bas lielumu izskatāmajā strÄ«dā. Otrkārt, šÄdi apgalvojumi lietas faktisko apstākļu kontekstā acÄ«mredzami izteikti nolÅ«kā nevajadzÄ«gi sakāpināt emocionālo fonu, un kā tādi atzÄ«stami par zvÄ“rināta advokāta profesionālajai Ä“tikai neatbilstošiem.

[12] Tā kā apelācijas instances tiesas spriedums tiek grozÄ«ts daļā par prasÄ«bas summu, tad, ievÄ“rojot Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu, kurā noteikts, ka tiesas izdevumi, ja prasÄ«tājs no to samaksāšanas bijis atbrÄ«vots, piespriežami no atbildÄ“tāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasÄ«juma daļai, un Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta „d” apakšpunktu, grozāms arÄ« no atbildÄ“tāja valsts ienākumos piedzenamās valsts nodevas apmÄ“rs, nosakot to 1704,69 EUR.

[13] Tā kā apelācijas instances tiesas spriedums tiek grozÄ«ts, atbildÄ“tājam saskaņā ar Civilprocesa likuma 458. panta otro daļu atmaksājama drošÄ«bas nauda 300 EUR.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474. panta 4. punktu, Senāts nosprieda

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016. gada 22. novembra spriedumu grozīt.

PiedzÄ«t no Lietuvas uzņēmuma ,.Gjensidige Akcine draudimo bendrove” /pers. C/, personas kods /personas kods/, labā apdrošināšanas atlÄ«dzÄ«bu 60 000 EUR (sešdesmit tÅ«kstošus euro).

PiedzÄ«t no Lietuvas uzņēmuma ,.Gjensidige Akcine draudimo bendrove” valsts ienākumos valsts nodevu 1704,69 EUR (viens tÅ«kstotis septiņi simti četri euro, 69 centi).

Atmaksāt Gjensidige Latvijas filiāle ADB drošÄ«bas naudu 300 EUR (trÄ«s simti euro).

Spriedums nav pārsūdzams.

Senatore M. Senkāne

Senators I. Bisters

Senatore M. Zāģere

AttÄ“lā – uzņēmuma Gjensidige Akcine draudimo bendrove Latvijas filiāles vadÄ«tāja, savulaik Latvijas miljonāru sarakstā minÄ“tā Ināra Meija.