Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Likumprojekta „Piespiedu dalÄ«tā Ä«pašuma tiesisko attiecÄ«bu privatizÄ“tajās daudzdzÄ«vokļu mājās izbeigšanas likums”nosaukums bÅ«tÄ«bā pareizs tikai risinājuma gadÄ«kjumā, ja ar šo likumu domāts nostiprināt piespiedu nomas attiecÄ«bas un/vai turpmāk atsavināt visus dzÄ«vokļus.

Izskatās, ka šo likumprojektu, ja cÄ«tÄ«gi iedziļinās gan tā nosaukumā, gan likumprojekta saturā, kurā paredz vÄ“lmi gÅ«t pasakainu peļņu uz dzÄ«vokļu Ä«pašnieku nodokļu maksātāju rÄ“Ä·ina, rakstÄ«juši nevis augsti kvalificÄ“ti TM juristi, bet cilvÄ“ki no malas, kuri savu miljonu ietekmÄ“, atvainojos, zaudÄ“juši sajÄ“gu un savainojuši domāšanu, kas ir kas, un nonākuši lÄ«dz palÄ«gskolas 5.klases domāšanas lÄ«menim, jo privatizÄ“tajās daudzdzÄ«vokļu mājās nav nedz dalÄ«tā, nedz piespiedu Ä«pašuma, bet ar plānoto zemes izpirkuma maksu paredz pārkāpt jebkuras saprāta robežas, realizÄ“t neierobežotu alkatÄ«bu, kā aprÄ“Ä·inājuši daži autori – paredz no pensionāriem, Ä£imenÄ“m ar bÄ“rniem un maznodrošinātajiem nokāst ap 420 miljoniem eiro.

Mājas un zemes dalÄ«tā Ä«pašuma izbeigšanas risinājumi

Šai zemes reformai pilsÄ“tās, ko tautā dÄ“vÄ“ par gadsimta noziegumu pret tautu, risinājums tomÄ“r ir gaužām vienkāršs un elementārs, ja tikai valsts varai ir politiska griba.

Risinājums jāsāk ar zemes zem daudzdzÄ«vokļu mājām kadastrālās vÄ“rtÄ«bas pārskatÄ«šanu.

Ja to nerisina kadastrālās vÄ“rtÄ«bas nosacÄ«jumus, zemes izpirkšana reāli nav realizÄ“jama. Skat. vienu no kadastrālās vÄ“rtÄ“šanas absurdiem, ko aprÄ“Ä·inājis VZD savā pārskatā: vienota ar zemi dzÄ«vokļa Ä«pašuma gadÄ«jumā zeme uz 1m2 dzÄ«vokļa ir 1,5 m2; zemes lielums dalÄ«ta Ä«pašuma gadÄ«jumā ir 2,3 m2 uz 1m2 dzÄ«vokļa, tas nozÄ«mÄ“, ka dalÄ«tajam Ä«pašumam tiek noteikta augstāka nomas un Ä«pašuma nodokļa maksa salÄ«dzinājuma ar vienoto Ä«pašu.

Kadastrālās vÄ“rtÄ“šanas anomālijas ir viens no svarÄ«gākajiem tiesÄ«bu aizskārumiem, jo dzÄ«vokļu Ä«pašnieki tiek aplikti ar nepamatotiem zemes piespiedu nomas maksājumiem, kaut šÄ«s zemes vÄ“rtÄ«ba ir nemainÄ«ga. Zemes vÄ“rtÄ«bu nosaka no ienākumiem trÄ«s gadu periodā, bet šai zemei nav kapitāla pieauguma.

ArÄ« Satversmes tiesas sprieduma Nr. 2010-21-01 13.2. punktā norādÄ«ts, ka Satversmes tiesa vÄ“rš likumdevÄ“ja uzmanÄ«bu uz nepieciešamÄ«bu minÄ“tajā jautājumā izvÄ“rtÄ“t kadastrālās vÄ“rtÄ«bas noteikšanas kritÄ“rijus, kas nav izvÄ“rtÄ“ti.

DzÄ«vokļu tiesÄ«bu ierobežojumi, izkropļojot CL 968.panta jÄ“gu un dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem atņemot zemes lietošanas tiesÄ«bas un iegÅ«šanu Ä«pašumā, nebija pamatoti ar 116.p. vai citu Satversmes normu, lai aizsargātu citu cilvÄ“ku tiesÄ«bas. Šie ierobežojumi attieksmÄ“ pret dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem nebija leÄ£itÄ«mi, jo tika pārkāpti Satversmes 105. pantā noteiktie principi, ka ikvienam ir tiesÄ«bas uz Ä«pašumu. Īpašumu nedrÄ«kst izmantot pretÄ“ji sabiedrÄ«bas interesÄ“m.

Zemes Ä«pašnieku tiesÄ«bu ierobežojumus nosaka Satversmes 116.pants - personas tiesÄ«bas... var ierobežot likumā paredzÄ“tajos gadÄ«jumos, lai aizsargātu citu cilvÄ“ku tiesÄ«bas, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrÄ«bas drošÄ«bu, labklājÄ«bu un tikumÄ«bu

Likumprojektā jāparedz CL 968. panta izkropļojumu atcelšana.

Likumprojektā bija jāparedz arÄ« likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesÄ«bu un lietu tiesÄ«bu daļas spÄ“kā stāšanās laiku un kārtÄ«bu” 14.panta atcelšanu, lai atjaunotu Civillikuma 968.panta darbÄ«bu, kurā noteikts, ka māja, bÅ«ve, kas uzbÅ«vÄ“ta uz zemes, ir vienots Ä«pašums.

LÄ«dz ar šo grozÄ«jumu un izņēmumu radÄ«šanu dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem netika ievÄ“rots APL un citas normās noteiktais tiesiskās paļāvÄ«bas princips (10.panta 6.pnk.).

Zeme zem daudzdzÄ«vokļu mājām jāizpÄ“rk valstij un pašvaldÄ«bām

Katrs Latvijas iedzÄ«votājs uz šo jautājumu atbildÄ“s bez minstināšanās un pateiks, kādēļ tas tā, bet nez kādēļ to „nesaprot” vai nezina Latvijas varas turÄ“tāji un likumu taisÄ«tāji, ka viņi bija tie, kuri „savārÄ«ja likumdošanas putru” un kuriem pašiem tā jāizstrebj, ka zemi no tagadÄ“jiem Ä«pašniekiem jāizpÄ“rk valstij un pašvaldÄ«bai.

90. gados likumdevÄ“ji zemes reformas likumā noteica cÄ“lus mÄ“rÄ·us un uzdevumus, noteica iespÄ“jas saņemt mantojamo zemi, saņemt kompensāciju sertifikātos vai natÅ«rā citā vietā un nenoteica, kā kurā reizÄ“ drÄ«kst rÄ«koties pašvaldÄ«bu amatpersonas, un atstāja pašvaldÄ«bu nomenklatÅ«rai brÄ«vas rokas, jāsaka – ņemot vÄ“rā kukuļa lielumu, rÄ«kojieties pÄ“c savas sirdsapziņas. Un, redzams, sirdsapziņa lielos apmÄ“ros nostrādāja savā labā.

Un tagad Tieslietu ministrija (NA ministrs Dz. Rasnačs) likumprojektā saplānojis paņēmienus, kā šo atbildÄ«bu novelt uz dzÄ«vokļu Ä«pašnieku kabatām un it kā netÄ«ši sodÄ«t ar izpirkuma maksu. Nepirksiet, nemaksāsiet spekulantiem meslus, dzÄ«vokļus atņems – tā izriet no likumprojekta satura.

Ir arī citi varianti:

Zemi izpÄ“rk par cenu, par kādu Ä«pašnieki to ieguva

Lai zemes ieguvÄ“jam neradÄ«tu zaudÄ“jumus, izpirkuma cena zemei ir jānosaka tāda, par kuru iegādājās. Turklāt zemes Ä«pašnieki jau otro gadu desmitu saņem nomas maksu, kas vÄ“rtÄ“jama kā izpirkuma maksa.

Zemi izpērk par vēsturiski patiesu vērtību

DzÄ«vokļu Ä«pašnieki zemi zem daudzdzÄ«vokļu mājām izpÄ“rk par cenu, kurai valsts nosaka vÄ“sturiski patiesu vÄ“rtÄ«bu, skat. iniciatÄ«vu ManaBalss.lv: https://manabalss.lv/i/627, ”Par piespiedu nomas zemes kadastrālo vÄ“rtÄ«bu” un Latvijas Republikas 1938. gada likumu „Par dalÄ«ta Ä«pašuma tiesÄ«bu atcelšanu”, kurā izteikti zemes zem mājām vÄ“rtÄ“šanas kritÄ“riji un tas, ka zeme zem Ä“kām un bÅ«vÄ“m nav vÄ“rtÄ“jama atsevišÄ·i, bet izejot no bÅ«ves vÄ“rtÄ«bas.

Likumprojekts ir jāsaskaņo ar likumu par zemes reformu

1991. gada 20. novembra likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsÄ“tās“ noteikts, ka zemes reformas mÄ“rÄ·is ir pakāpeniskas valsts Ä«pašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumÄ«gi atsavinātu zemes Ä«pašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes Ä«pašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecÄ«bas pilsÄ“tās, lai veicinātu sabiedrÄ«bas interesÄ“m atbilstošas pilsÄ“tu apbÅ«ves veidošanos, zemes aizsardzÄ«bu un racionālu izmantošanu. 3. pants. Zemes reformas uzdevumi. Zemes reformas uzdevumi ir: 1) veidot tiesisku pamatu zemes attiecÄ«bu regulÄ“šanā un zemes Ä«pašnieku un lietotāju tiesÄ«bu aizsardzÄ«bā un pienākumu ievÄ“rošanā; 2) 9.panta minÄ“tajām personām atjaunot Ä«pašuma tiesÄ«bas uz zemi vai nodot zemi Ä«pašumā, kā arÄ« piešÄ·irt zemi lietošanā".   

Tātad vārdos “sabiedrÄ«bas intereses”, “zemes aizsardzÄ«ba un racionāla izmantošana”, - bet kā šie nodomi Ä«stenojušies realitātÄ“? To mÄ“s ieraugām šajā izklāstā un citu autoru rakstos Pietiek sadaļā „Kungu iela”.

Viens likums, viena taisnība visiem

DalÄ«tā Ä«pašuma izbeigšanai jāpiemÄ“ro 1990.gada 4.maija deklarācijas pamatpatiesÄ«ba, kas noteikta deklarācijas 8.pantā noteiktajās garantijās saglabāt sociālās, ekonomiskās un kultÅ«ras tiesÄ«bas, kā arÄ« politiskās brÄ«vÄ«bas, kuras atbilst vispāratzÄ«tām starptautiskām cilvÄ“ktiesÄ«bu normām, kas arÄ« atbilst pasludinātajai zemes reformas likuma jÄ“ga - „viens likums, viena taisnÄ«ba visiem”.

DalÄ«tā Ä«pašuma izbeigšana jārisina arÄ« atbilstoši dzÄ«vokļu Ä«pašnieku maksātspÄ“jai

„DzÄ«vojamo māju pārvaldÄ«šanas likuma” 4.pantā noteikts, ka dzÄ«vojamās mājas pārvaldÄ«šanas principi ir šÄdi: 2) … optimālu dzÄ«vojamās mājas pārvaldÄ«šanas izdevumu veidošana, samÄ“rojot tos ar dzÄ«vojamās mājas Ä«pašnieka maksātspÄ“ju.

Zeme laikā uz 1938.gadu nebija izpirkta

1938.gadā likumā par dalÄ«tā Ä«pašuma izbeigšanu bija noteikts 5 gadu termiņš zemes izpirkšanai, ko pārrāva okupācija. Daudzkārt šodien apbÅ«vÄ“tā zeme bija ceļi, nevienam nevajadzÄ«gs purvs, bez komunikācijām, applÅ«dusi vai tml., kas nozÄ«mÄ“, ka daudzi „mantinieki” zemi zem daudzdzÄ«vokļu mājām saņēma dāvanā, un vÄ“l apdāvinātajiem TM ar likumprojektu no nodokļu maksātāju kabatas paredz samaksāt desmit vai piecpadsmitkārtÄ«gā apmÄ“ra augstāku cenu, par kuru mantinieki zemi ieguva. TaisnÄ«gi?

Savukārt dzÄ«vokļu Ä«pašnieki, kas kalpoja padomju režīmam, savu darbu ieguldÄ«ja tautsaimniecÄ«bā, tātad ir tiesÄ«gi saņemt kompensāciju, ko ieguva no privatizācijas! Kur palika tā nauda? LÅ«k, kur jābÅ«t vietā sauklim „viens likums, viena taisnÄ«ba visiem. Kur palika TM sirdsapziņa, virzot prettiesisku likumu uz Saeimu!

IzpÄ“rkamās vai piespiedu nomas zemes apgrÅ«tinājumu nasta jānes zemes Ä«pašniekiem

CL 2138.pants nosaka, ka uz iznomāto vai izÄ«rÄ“to lietu gulošÄs nastas un apgrÅ«tinājumi, ja nav norunāts citādi, jānes iznomātājam vai izÄ«rÄ“tājam; tādēļ viņam arÄ« jāatlÄ«dzina izdevumi, ko tam nolÅ«kam bÅ«tu taisÄ«jis nomnieks vai Ä«rnieks. Izpirkuma maksā šÄ« zemes daļa nav jāiekļauj, bet likumprojektā redzam, ka ne tikai tas ir iekļauts uz iepriekšÄ“jo gadu risinājuma, bet paredz „piegriezt” klāt „liekos” zemes gabalus.

ApgrÅ«tinājumi, tādi kā koplietošanas ceļi, Latvijas Gāzes, Lattelecom un Latvenergo bÅ«vju zeme, bumbu patvertnes u.c. prettiesiski tiek uzlikti kā nasta dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem. Lai maksā un kalpo kā vergi?

Apgrūtinātajai zemei ar dzīvojamām mājām zemes mantiniekiem bija izvēles iespējas

Likums “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsÄ“tās“ apgrÅ«tinātās ar dzÄ«vojamām mājām zemes mantiniekiem paredzÄ“ja izvÄ“lÄ“ties kompensāciju, tātad tagad viņiem nav tiesiska pamata uzskatÄ«t, ka viņi nezināja šo izvÄ“li vai pašvaldÄ«ba liedza vismaz vienu no kompensācijas variantiem – saņemt zemi, ja nav apgrÅ«tināta, saņemt kompensāciju kompensācijas sertifikātos, pieprasÄ«t zemi citā vietā.

Kadastrālo vērtību nevarēs apstrīdēt

MÅ«suprāt, nosakot pamatotu zemes inventarizācijas cenu vai atjaunojot to sākotnÄ“jā kadastrālās vÄ“rtÄ«bas lÄ«menÄ«, kadastrālo vÄ“rtÄ«bu nevarÄ“s apstrÄ«dÄ“t, jo tā attiecas uz nodokļiem un nodevām, tādēļ ir visas iespÄ“jas šai zemei noteikt atsevišÄ·u un reālu kadastrālo vÄ“rtÄ«bu. Zemei zem daudzdzÄ«vokļu mājām nav un nevar bÅ«t tirgus vÄ“rtÄ«bas, to nebija paredzÄ“ts pirkt un pārdot, jo dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem likuma Par valsts un pašvaldÄ«bu dzÄ«vojamo māju privatizāciju 54.pantā bija noteiktas zemes pirmpirkuma tiesÄ«bas, kas masveidā tika pārkāptas ar fiktÄ«viem dāvinājumiem (ieguva par velti un grib nodot izpirkšanai par tirgus vÄ“rtÄ«bu?) vai pārdošanu pa daļām, vai citādi. Un neatkarÄ«gi no tā, ka bija arÄ« atsevišÄ·as sÅ«dzÄ«bas tiesās vai valsts un pašvaldÄ«bu iestādÄ“s, bet valsts vara bija infantila un nenodrošināja nekādu aizstāvÄ«bu.

Protams, ja valsts piespiedu nomas zemei noteiks patieso zemes vÄ“rtÄ«bu, iespÄ“jams, dzÄ«vokļu Ä«pašnieki par šÄdu cenu zemi zem mājas izpirks paši, turklāt nebÅ«tu vai reti bÅ«tu strÄ«di par zemes lielumu ap māju vai, kā to sauc, – bÅ«vnormatÄ«vos noteikto vai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu.

DzÄ«vokļu Ä«pašniekiem bija tiesiskā paļāvÄ«ba uz saudzÄ“jošu, godÄ«gu likumdošanu

Savukārt ST lietā Nr.2010-22-01 punktā 13.3. Saeima norāda, ka apstrÄ«dÄ“to normu mÄ“rÄ·is bija novÄ“rst situāciju, kas ļautu zemes Ä«pašniekiem gÅ«t nesamÄ“rÄ«gu peļņu, kamÄ“r aktualizÄ“tā nekustamo Ä«pašumu kadastrālā vÄ“rtÄ«ba vÄ“l nav izlÄ«dzinājusies. Šajā laikā dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem bijusi tiesiskā paļāvÄ«ba uz to, ka pāreja uz jauno tiesisko regulÄ“jumu bÅ«s saudzÄ“joša. Satversmes tiesa tomÄ“r piekrÄ«t Pieteikuma iesniedzÄ“jas viedoklim, ka lÄ“mums aktualizÄ“t nekustamo Ä«pašumu kadastrālo vÄ“rtÄ«bu 2008. gadā tika pieņemts galvenokārt politisko apsvÄ“rumu dēļ, proti, ir pamats uzpÅ«sto kadastrālo vÄ“rtÄ«bu atcelt iepriekšÄ“jā lÄ«menÄ«.

Zeme zem mājām uzskatāma par izpirktu

No likumprojektu "GrozÄ«jumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsÄ“tās"" un "GrozÄ«jumi likumā "Par valsts un pašvaldÄ«bu dzÄ«vojamo māju privatizāciju"" anotācijām ST secina, ka nomas maksas apmÄ“rs 6 procenti gadā tika plānots, lai zemesgabala nomas maksa tā vÄ“rtÄ«bu atlÄ«dzinātu 16 gadu laikā. ŠÄds laika posms aptuveni atbilstot termiņam, uz kādu tiekot ņemts hipotekārais kredÄ«ts nekustamo Ä«pašumu iegādei.

13.4. Saeimas atbildes raksta papildinājumos norādÄ«ts, ka zemesgabala Ä«pašnieks, kurš saņem nomas maksu piespiedu nomas ietvaros, un zemesgabala Ä«pašnieks, kurš brÄ«vi iznomā savu nekustamo Ä«pašumu, nav un nevar bÅ«t vienādos vai pat salÄ«dzināmos apstākļos (sk. lietas materiālu 1. sÄ“j. 157. lpp.). J. Rozenfelds savā atzinumā secina, ka ar piespiedu nomas tiesÄ«bām apgrÅ«tinātu nekustamo Ä«pašumu vÄ“rtÄ«ba ir daudz zemāka par neapgrÅ«tinātu nekustamo Ä«pašumu vÄ“rtÄ«bu (sk. lietas materiālu 1. sÄ“j. 174. lpp.).TiesÄ«bu akti, kas regulÄ“ nekustamā Ä«pašuma kadastrālās vÄ“rtÄ«bas noteikšanu, neparedz iespÄ“ju koriģēt nekustamā Ä«pašuma vÄ“rtÄ«bu atkarÄ«bā no tā, vai uz zemes atrodas citai personai piederošas Ä“kas (bÅ«ves), kas ir likuma kārtÄ“jā netaisnÄ«ba.

Funkcionāli nepieciešamas zemes lielums jānosaka ar formulu

Joprojām jaunajā likumprojektā un MK noteikumos paredzēts piesaistāmo zemi noteikt aizmuguriski. Normatīvajos aktos neparedz zemes lielumu katrai mājai aprēķināt ar FORMULU, lai izslēgtu patvaļu, korupciju un diskrimināciju, lai kārtējo reizi nepieļautu amatpersonu neierobežotu varu.

Lasām likumprojekta 1.panta 3.punktu, kurā teikts, ka piespiedu dalÄ«tā Ä«pašuma zemes gabals - zeme, uz kuras … atrodas piespiedu dalÄ«tā Ä«pašuma Ä“ka vai tā pilnÄ«bā vai daļēji sakrÄ«t ar privatizāciju regulÄ“jošajos normatÄ«vajos aktos noteikto dzÄ«vojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu.

To pašu atkārto arÄ« MK noteikumi „DzÄ«vojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtÄ«ba”, ar ko plāno piešÄ·irt aizmuguriski esošo zemes gabalu, vÄ“l pievienojot klāt „lieko” zemi un noteikumi tiek izdoti saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldÄ«bu dzÄ«vojamo māju privatizāciju" 28. panta ceturto daļu. Tālāk nav kur iet, likumdevÄ“ji, nosakot mājām zemes lielumu, atkal iet patvaļas un korupcijas pÄ“dās.

Cik lielu zemi izpirkšanai pašvaldÄ«bu amatpersonas gribÄ“s ierādÄ«t tik arÄ« ierādÄ«s, jo likumprojekts paredz amatpersonām atkal piešÄ·irt neierobežotas tiesÄ«bas, korupcijas iespÄ“jas un atkal RÄ«gas domes amatpersonas varÄ“s ņirgāsies par valdÄ«bu un Saeimu un teikt – pie visa vainÄ«ga valdÄ«ba un pareizi teiks, jo šÄdas valsts varas un „balto baronu” gadsimta likumdošanas nelietÄ«bas vÄ“rojamas tikai Latvijā, bet nav nekur citur Eiropā.

ŠÄ«s gadsimta nelietÄ«bu, kas vÄ“rojamas tikai Latvijā, bet nav nekur Eiropā, aprakstus un skaidrojumus, priekšlikumus var izlasÄ«t arÄ« rakstos:

1) http://www.la.lv/musu-ir-vairak-nav-ko-raustities/5/,

2) http://pietiek.com/raksti/vai_zemes_baroni_triumfes,

3)http://pietiek.com/raksti/nacionalo_baronu_runasvirs_nebeidzamu_sausmu_vieta_piedava_sausmigas_beigas

5)https://manabalss.lv/i/940; https://manabalss.lv/i/627; https://manabalss.lv/i/362

http://www.delfi.lv/news/national/politics/likuma-sprukas-no-iemitniekiem-velas-piedzit-10-gadus-neprasitu-zemes-nomas-maksu.d?id=43032288

6) www.delfi.lv/.../st-piespiedu-noma-atbilst-satversmei.d?id...

7) www.delfi.lv/.../dzivoklu-ipasnieki-riga-sasutusi-par-dubultotu-zemes- piespiedu-nomas-maksu.d?...

8) http://www.a-lex.lv/lv/pakalpojumi/piespiedu-nomas-ligumu-noslegsana/taisniga-atlidziba-par-zemes-gabala-izmantosanu-piespiedu-nomas-gadijuma/

9) http://www.juristavards.lv/eseja/263783-piespiedu-noma-civillikuma-1732-panta-konteksta/

10) http://www.progresivie.lv/2014/05/15/piespiedu-zemes-nomas-problema-jalikvide-tas-sakne/

11) https://infoagentura.wordpress.com/2016/01/14/par-nacionalnodevejiem-zemes-lielipasniekiem-maksatnespejas-administratoriem-un-zemes-piespiedu-nomu-pilse

12) http://www.reitingi.lv/lv/archive/politika/78356-nezina-ka-radit-mehanismu-lai-partrauktu-privatuznemeju-vieglo-pelnu-no-piespiedu-nomas-maksas.html ).

13) http://www.lsm.lv/lv/temas/maksatnespejas-administratori/

14) http://kadastralavertiba.lv/zemes-vienibas-dalas-kadastralas-vertibas-aprekins/

15) https://www.tiesas.lv/Media/Default/Admin.tiesu%20spriedumi/AT%20Sen%C4%81ta%20admin.tiesas%20spriedumi/2013/J%C5%ABlijs/09.07.2013/AL_0907_AT_SKA-0159-2013.pdf

16) http://zeme-buve.org/index.php/zinas/nekustamais-ipasums/item/553-par-piespiedu-zemes-nomas-attiecibam

https://www2.deloitte.com/content/dam/Deloitte/lv/Documents/legal/DB-22-09-2015.pdf

17) http://www.lationamsaimnieks.lv/lat/jaunumi/152-dalita-ipasuma-jautajuma-vispirms-janosaka-objektiva-zemes-gabala-vertiba

18) http://www2.deloitte.com/content/dam/Deloitte/lv/Documents/legal/DB_03092015_KM.pdf

http://www.sorainen.com/lv/News/Latvijas-nodoklu-forums/view/71

19) http://www.jk.lv/dokumenti/konferences/2014/JK_ZR_2014.pdf

* DzÄ«vokļu Ä«pašnieku un Ä«rnieku tiesÄ«bu biedrÄ«bas „Ausma” valdes loceklis, jurists

Novērtē šo rakstu:

0
0