KÄ apturÄ“t „balto baronu†alkatÄ«bu un to naudas miljonu ietekmi uz likumdoÅ¡anu?
Klamentijs RancÄns* · 10.02.2016. · Komentāri (24)Likumprojekta „Piespiedu dalÄ«tÄ Ä«pašuma tiesisko attiecÄ«bu privatizÄ“tajÄs daudzdzÄ«vokļu mÄjÄs izbeigšanas likums”nosaukums bÅ«tÄ«bÄ pareizs tikai risinÄjuma gadÄ«kjumÄ, ja ar šo likumu domÄts nostiprinÄt piespiedu nomas attiecÄ«bas un/vai turpmÄk atsavinÄt visus dzÄ«vokļus.
IzskatÄs, ka šo likumprojektu, ja cÄ«tÄ«gi iedziļinÄs gan tÄ nosaukumÄ, gan likumprojekta saturÄ, kurÄ paredz vÄ“lmi gÅ«t pasakainu peļņu uz dzÄ«vokļu Ä«pašnieku nodokļu maksÄtÄju rÄ“Ä·ina, rakstÄ«juši nevis augsti kvalificÄ“ti TM juristi, bet cilvÄ“ki no malas, kuri savu miljonu ietekmÄ“, atvainojos, zaudÄ“juši sajÄ“gu un savainojuši domÄšanu, kas ir kas, un nonÄkuši lÄ«dz palÄ«gskolas 5.klases domÄšanas lÄ«menim, jo privatizÄ“tajÄs daudzdzÄ«vokļu mÄjÄs nav nedz dalÄ«tÄ, nedz piespiedu Ä«pašuma, bet ar plÄnoto zemes izpirkuma maksu paredz pÄrkÄpt jebkuras saprÄta robežas, realizÄ“t neierobežotu alkatÄ«bu, kÄ aprÄ“Ä·inÄjuši daži autori – paredz no pensionÄriem, Ä£imenÄ“m ar bÄ“rniem un maznodrošinÄtajiem nokÄst ap 420 miljoniem eiro.
MÄjas un zemes dalÄ«tÄ Ä«pašuma izbeigšanas risinÄjumi
Šai zemes reformai pilsÄ“tÄs, ko tautÄ dÄ“vÄ“ par gadsimta noziegumu pret tautu, risinÄjums tomÄ“r ir gaužÄm vienkÄršs un elementÄrs, ja tikai valsts varai ir politiska griba.
RisinÄjums jÄsÄk ar zemes zem daudzdzÄ«vokļu mÄjÄm kadastrÄlÄs vÄ“rtÄ«bas pÄrskatÄ«šanu.
Ja to nerisina kadastrÄlÄs vÄ“rtÄ«bas nosacÄ«jumus, zemes izpirkšana reÄli nav realizÄ“jama. Skat. vienu no kadastrÄlÄs vÄ“rtÄ“šanas absurdiem, ko aprÄ“Ä·inÄjis VZD savÄ pÄrskatÄ: vienota ar zemi dzÄ«vokļa Ä«pašuma gadÄ«jumÄ zeme uz 1m2 dzÄ«vokļa ir 1,5 m2; zemes lielums dalÄ«ta Ä«pašuma gadÄ«jumÄ ir 2,3 m2 uz 1m2 dzÄ«vokļa, tas nozÄ«mÄ“, ka dalÄ«tajam Ä«pašumam tiek noteikta augstÄka nomas un Ä«pašuma nodokļa maksa salÄ«dzinÄjuma ar vienoto Ä«pašu.
KadastrÄlÄs vÄ“rtÄ“šanas anomÄlijas ir viens no svarÄ«gÄkajiem tiesÄ«bu aizskÄrumiem, jo dzÄ«vokļu Ä«pašnieki tiek aplikti ar nepamatotiem zemes piespiedu nomas maksÄjumiem, kaut šÄ«s zemes vÄ“rtÄ«ba ir nemainÄ«ga. Zemes vÄ“rtÄ«bu nosaka no ienÄkumiem trÄ«s gadu periodÄ, bet šai zemei nav kapitÄla pieauguma.
ArÄ« Satversmes tiesas sprieduma Nr. 2010-21-01 13.2. punktÄ norÄdÄ«ts, ka Satversmes tiesa vÄ“rš likumdevÄ“ja uzmanÄ«bu uz nepieciešamÄ«bu minÄ“tajÄ jautÄjumÄ izvÄ“rtÄ“t kadastrÄlÄs vÄ“rtÄ«bas noteikšanas kritÄ“rijus, kas nav izvÄ“rtÄ“ti.
DzÄ«vokļu tiesÄ«bu ierobežojumi, izkropļojot CL 968.panta jÄ“gu un dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem atņemot zemes lietošanas tiesÄ«bas un iegÅ«šanu Ä«pašumÄ, nebija pamatoti ar 116.p. vai citu Satversmes normu, lai aizsargÄtu citu cilvÄ“ku tiesÄ«bas. Šie ierobežojumi attieksmÄ“ pret dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem nebija leÄ£itÄ«mi, jo tika pÄrkÄpti Satversmes 105. pantÄ noteiktie principi, ka ikvienam ir tiesÄ«bas uz Ä«pašumu. Īpašumu nedrÄ«kst izmantot pretÄ“ji sabiedrÄ«bas interesÄ“m.
Zemes Ä«pašnieku tiesÄ«bu ierobežojumus nosaka Satversmes 116.pants - personas tiesÄ«bas... var ierobežot likumÄ paredzÄ“tajos gadÄ«jumos, lai aizsargÄtu citu cilvÄ“ku tiesÄ«bas, demokrÄtisko valsts iekÄrtu, sabiedrÄ«bas drošÄ«bu, labklÄjÄ«bu un tikumÄ«bu
LikumprojektÄ jÄparedz CL 968. panta izkropļojumu atcelšana.
LikumprojektÄ bija jÄparedz arÄ« likuma „Par atjaunotÄ Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesÄ«bu un lietu tiesÄ«bu daļas spÄ“kÄ stÄšanÄs laiku un kÄrtÄ«bu” 14.panta atcelšanu, lai atjaunotu Civillikuma 968.panta darbÄ«bu, kurÄ noteikts, ka mÄja, bÅ«ve, kas uzbÅ«vÄ“ta uz zemes, ir vienots Ä«pašums.
LÄ«dz ar šo grozÄ«jumu un izņēmumu radÄ«šanu dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem netika ievÄ“rots APL un citas normÄs noteiktais tiesiskÄs paļÄvÄ«bas princips (10.panta 6.pnk.).
Zeme zem daudzdzÄ«vokļu mÄjÄm jÄizpÄ“rk valstij un pašvaldÄ«bÄm
Katrs Latvijas iedzÄ«votÄjs uz šo jautÄjumu atbildÄ“s bez minstinÄšanÄs un pateiks, kÄdēļ tas tÄ, bet nez kÄdēļ to „nesaprot” vai nezina Latvijas varas turÄ“tÄji un likumu taisÄ«tÄji, ka viņi bija tie, kuri „savÄrÄ«ja likumdošanas putru” un kuriem pašiem tÄ jÄizstrebj, ka zemi no tagadÄ“jiem Ä«pašniekiem jÄizpÄ“rk valstij un pašvaldÄ«bai.
90. gados likumdevÄ“ji zemes reformas likumÄ noteica cÄ“lus mÄ“rÄ·us un uzdevumus, noteica iespÄ“jas saņemt mantojamo zemi, saņemt kompensÄciju sertifikÄtos vai natÅ«rÄ citÄ vietÄ un nenoteica, kÄ kurÄ reizÄ“ drÄ«kst rÄ«koties pašvaldÄ«bu amatpersonas, un atstÄja pašvaldÄ«bu nomenklatÅ«rai brÄ«vas rokas, jÄsaka – ņemot vÄ“rÄ kukuļa lielumu, rÄ«kojieties pÄ“c savas sirdsapziņas. Un, redzams, sirdsapziņa lielos apmÄ“ros nostrÄdÄja savÄ labÄ.
Un tagad Tieslietu ministrija (NA ministrs Dz. RasnaÄs) likumprojektÄ saplÄnojis paņēmienus, kÄ šo atbildÄ«bu novelt uz dzÄ«vokļu Ä«pašnieku kabatÄm un it kÄ netÄ«ši sodÄ«t ar izpirkuma maksu. Nepirksiet, nemaksÄsiet spekulantiem meslus, dzÄ«vokļus atņems – tÄ izriet no likumprojekta satura.
Ir arī citi varianti:
Zemi izpÄ“rk par cenu, par kÄdu Ä«pašnieki to ieguva
Lai zemes ieguvÄ“jam neradÄ«tu zaudÄ“jumus, izpirkuma cena zemei ir jÄnosaka tÄda, par kuru iegÄdÄjÄs. TurklÄt zemes Ä«pašnieki jau otro gadu desmitu saņem nomas maksu, kas vÄ“rtÄ“jama kÄ izpirkuma maksa.
Zemi izpērk par vēsturiski patiesu vērtību
DzÄ«vokļu Ä«pašnieki zemi zem daudzdzÄ«vokļu mÄjÄm izpÄ“rk par cenu, kurai valsts nosaka vÄ“sturiski patiesu vÄ“rtÄ«bu, skat. iniciatÄ«vu ManaBalss.lv: https://manabalss.lv/i/627, ”Par piespiedu nomas zemes kadastrÄlo vÄ“rtÄ«bu” un Latvijas Republikas 1938. gada likumu „Par dalÄ«ta Ä«pašuma tiesÄ«bu atcelšanu”, kurÄ izteikti zemes zem mÄjÄm vÄ“rtÄ“šanas kritÄ“riji un tas, ka zeme zem Ä“kÄm un bÅ«vÄ“m nav vÄ“rtÄ“jama atsevišÄ·i, bet izejot no bÅ«ves vÄ“rtÄ«bas.
Likumprojekts ir jÄsaskaņo ar likumu par zemes reformu
1991. gada 20. novembra likumÄ “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsÄ“tÄs“ noteikts, ka zemes reformas mÄ“rÄ·is ir pakÄpeniskas valsts Ä«pašuma denacionalizÄcijas, konversijas, privatizÄcijas un nelikumÄ«gi atsavinÄtu zemes Ä«pašumu atdošanas gaitÄ pÄrkÄrtot zemes Ä«pašuma un zemes lietošanas tiesiskÄs, sociÄlÄs un ekonomiskÄs attiecÄ«bas pilsÄ“tÄs, lai veicinÄtu sabiedrÄ«bas interesÄ“m atbilstošas pilsÄ“tu apbÅ«ves veidošanos, zemes aizsardzÄ«bu un racionÄlu izmantošanu. 3. pants. Zemes reformas uzdevumi. Zemes reformas uzdevumi ir: 1) veidot tiesisku pamatu zemes attiecÄ«bu regulÄ“šanÄ un zemes Ä«pašnieku un lietotÄju tiesÄ«bu aizsardzÄ«bÄ un pienÄkumu ievÄ“rošanÄ; 2) 9.panta minÄ“tajÄm personÄm atjaunot Ä«pašuma tiesÄ«bas uz zemi vai nodot zemi Ä«pašumÄ, kÄ arÄ« piešÄ·irt zemi lietošanÄ".
TÄtad vÄrdos “sabiedrÄ«bas intereses”, “zemes aizsardzÄ«ba un racionÄla izmantošana”, - bet kÄ šie nodomi Ä«stenojušies realitÄtÄ“? To mÄ“s ieraugÄm šajÄ izklÄstÄ un citu autoru rakstos Pietiek sadaÄ¼Ä „Kungu iela”.
Viens likums, viena taisnība visiem
DalÄ«tÄ Ä«pašuma izbeigšanai jÄpiemÄ“ro 1990.gada 4.maija deklarÄcijas pamatpatiesÄ«ba, kas noteikta deklarÄcijas 8.pantÄ noteiktajÄs garantijÄs saglabÄt sociÄlÄs, ekonomiskÄs un kultÅ«ras tiesÄ«bas, kÄ arÄ« politiskÄs brÄ«vÄ«bas, kuras atbilst vispÄratzÄ«tÄm starptautiskÄm cilvÄ“ktiesÄ«bu normÄm, kas arÄ« atbilst pasludinÄtajai zemes reformas likuma jÄ“ga - „viens likums, viena taisnÄ«ba visiem”.
DalÄ«tÄ Ä«pašuma izbeigšana jÄrisina arÄ« atbilstoši dzÄ«vokļu Ä«pašnieku maksÄtspÄ“jai
„DzÄ«vojamo mÄju pÄrvaldÄ«šanas likuma” 4.pantÄ noteikts, ka dzÄ«vojamÄs mÄjas pÄrvaldÄ«šanas principi ir šÄdi: 2) … optimÄlu dzÄ«vojamÄs mÄjas pÄrvaldÄ«šanas izdevumu veidošana, samÄ“rojot tos ar dzÄ«vojamÄs mÄjas Ä«pašnieka maksÄtspÄ“ju.
Zeme laikÄ uz 1938.gadu nebija izpirkta
1938.gadÄ likumÄ par dalÄ«tÄ Ä«pašuma izbeigšanu bija noteikts 5 gadu termiņš zemes izpirkšanai, ko pÄrrÄva okupÄcija. DaudzkÄrt šodien apbÅ«vÄ“tÄ zeme bija ceļi, nevienam nevajadzÄ«gs purvs, bez komunikÄcijÄm, applÅ«dusi vai tml., kas nozÄ«mÄ“, ka daudzi „mantinieki” zemi zem daudzdzÄ«vokļu mÄjÄm saņēma dÄvanÄ, un vÄ“l apdÄvinÄtajiem TM ar likumprojektu no nodokļu maksÄtÄju kabatas paredz samaksÄt desmit vai piecpadsmitkÄrtÄ«gÄ apmÄ“ra augstÄku cenu, par kuru mantinieki zemi ieguva. TaisnÄ«gi?
SavukÄrt dzÄ«vokļu Ä«pašnieki, kas kalpoja padomju režīmam, savu darbu ieguldÄ«ja tautsaimniecÄ«bÄ, tÄtad ir tiesÄ«gi saņemt kompensÄciju, ko ieguva no privatizÄcijas! Kur palika tÄ nauda? LÅ«k, kur jÄbÅ«t vietÄ sauklim „viens likums, viena taisnÄ«ba visiem. Kur palika TM sirdsapziņa, virzot prettiesisku likumu uz Saeimu!
IzpÄ“rkamÄs vai piespiedu nomas zemes apgrÅ«tinÄjumu nasta jÄnes zemes Ä«pašniekiem
CL 2138.pants nosaka, ka uz iznomÄto vai izÄ«rÄ“to lietu gulošÄs nastas un apgrÅ«tinÄjumi, ja nav norunÄts citÄdi, jÄnes iznomÄtÄjam vai izÄ«rÄ“tÄjam; tÄdēļ viņam arÄ« jÄatlÄ«dzina izdevumi, ko tam nolÅ«kam bÅ«tu taisÄ«jis nomnieks vai Ä«rnieks. Izpirkuma maksÄ šÄ« zemes daļa nav jÄiekļauj, bet likumprojektÄ redzam, ka ne tikai tas ir iekļauts uz iepriekšÄ“jo gadu risinÄjuma, bet paredz „piegriezt” klÄt „liekos” zemes gabalus.
ApgrÅ«tinÄjumi, tÄdi kÄ koplietošanas ceļi, Latvijas GÄzes, Lattelecom un Latvenergo bÅ«vju zeme, bumbu patvertnes u.c. prettiesiski tiek uzlikti kÄ nasta dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem. Lai maksÄ un kalpo kÄ vergi?
ApgrÅ«tinÄtajai zemei ar dzÄ«vojamÄm mÄjÄm zemes mantiniekiem bija izvÄ“les iespÄ“jas
Likums “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsÄ“tÄs“ apgrÅ«tinÄtÄs ar dzÄ«vojamÄm mÄjÄm zemes mantiniekiem paredzÄ“ja izvÄ“lÄ“ties kompensÄciju, tÄtad tagad viņiem nav tiesiska pamata uzskatÄ«t, ka viņi nezinÄja šo izvÄ“li vai pašvaldÄ«ba liedza vismaz vienu no kompensÄcijas variantiem – saņemt zemi, ja nav apgrÅ«tinÄta, saņemt kompensÄciju kompensÄcijas sertifikÄtos, pieprasÄ«t zemi citÄ vietÄ.
KadastrÄlo vÄ“rtÄ«bu nevarÄ“s apstrÄ«dÄ“t
MÅ«suprÄt, nosakot pamatotu zemes inventarizÄcijas cenu vai atjaunojot to sÄkotnÄ“jÄ kadastrÄlÄs vÄ“rtÄ«bas lÄ«menÄ«, kadastrÄlo vÄ“rtÄ«bu nevarÄ“s apstrÄ«dÄ“t, jo tÄ attiecas uz nodokļiem un nodevÄm, tÄdēļ ir visas iespÄ“jas šai zemei noteikt atsevišÄ·u un reÄlu kadastrÄlo vÄ“rtÄ«bu. Zemei zem daudzdzÄ«vokļu mÄjÄm nav un nevar bÅ«t tirgus vÄ“rtÄ«bas, to nebija paredzÄ“ts pirkt un pÄrdot, jo dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem likuma „Par valsts un pašvaldÄ«bu dzÄ«vojamo mÄju privatizÄciju” 54.pantÄ bija noteiktas zemes pirmpirkuma tiesÄ«bas, kas masveidÄ tika pÄrkÄptas ar fiktÄ«viem dÄvinÄjumiem (ieguva par velti un grib nodot izpirkšanai par tirgus vÄ“rtÄ«bu?) vai pÄrdošanu pa daļÄm, vai citÄdi. Un neatkarÄ«gi no tÄ, ka bija arÄ« atsevišÄ·as sÅ«dzÄ«bas tiesÄs vai valsts un pašvaldÄ«bu iestÄdÄ“s, bet valsts vara bija infantila un nenodrošinÄja nekÄdu aizstÄvÄ«bu.
Protams, ja valsts piespiedu nomas zemei noteiks patieso zemes vÄ“rtÄ«bu, iespÄ“jams, dzÄ«vokļu Ä«pašnieki par šÄdu cenu zemi zem mÄjas izpirks paši, turklÄt nebÅ«tu vai reti bÅ«tu strÄ«di par zemes lielumu ap mÄju vai, kÄ to sauc, – bÅ«vnormatÄ«vos noteikto vai funkcionÄli nepieciešamo zemes gabalu.
DzÄ«vokļu Ä«pašniekiem bija tiesiskÄ paļÄvÄ«ba uz saudzÄ“jošu, godÄ«gu likumdošanu
SavukÄrt ST lietÄ Nr.2010-22-01 punktÄ 13.3. Saeima norÄda, ka apstrÄ«dÄ“to normu mÄ“rÄ·is bija novÄ“rst situÄciju, kas ļautu zemes Ä«pašniekiem gÅ«t nesamÄ“rÄ«gu peļņu, kamÄ“r aktualizÄ“tÄ nekustamo Ä«pašumu kadastrÄlÄ vÄ“rtÄ«ba vÄ“l nav izlÄ«dzinÄjusies. ŠajÄ laikÄ dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem bijusi tiesiskÄ paļÄvÄ«ba uz to, ka pÄreja uz jauno tiesisko regulÄ“jumu bÅ«s saudzÄ“joša. Satversmes tiesa tomÄ“r piekrÄ«t Pieteikuma iesniedzÄ“jas viedoklim, ka lÄ“mums aktualizÄ“t nekustamo Ä«pašumu kadastrÄlo vÄ“rtÄ«bu 2008. gadÄ tika pieņemts galvenokÄrt politisko apsvÄ“rumu dēļ, proti, ir pamats uzpÅ«sto kadastrÄlo vÄ“rtÄ«bu atcelt iepriekšÄ“jÄ lÄ«menÄ«.
Zeme zem mÄjÄm uzskatÄma par izpirktu
No likumprojektu "GrozÄ«jumi likumÄ "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsÄ“tÄs"" un "GrozÄ«jumi likumÄ "Par valsts un pašvaldÄ«bu dzÄ«vojamo mÄju privatizÄciju"" anotÄcijÄm ST secina, ka nomas maksas apmÄ“rs 6 procenti gadÄ tika plÄnots, lai zemesgabala nomas maksa tÄ vÄ“rtÄ«bu atlÄ«dzinÄtu 16 gadu laikÄ. ŠÄds laika posms aptuveni atbilstot termiņam, uz kÄdu tiekot ņemts hipotekÄrais kredÄ«ts nekustamo Ä«pašumu iegÄdei.
13.4. Saeimas atbildes raksta papildinÄjumos norÄdÄ«ts, ka zemesgabala Ä«pašnieks, kurš saņem nomas maksu piespiedu nomas ietvaros, un zemesgabala Ä«pašnieks, kurš brÄ«vi iznomÄ savu nekustamo Ä«pašumu, nav un nevar bÅ«t vienÄdos vai pat salÄ«dzinÄmos apstÄkļos (sk. lietas materiÄlu 1. sÄ“j. 157. lpp.). J. Rozenfelds savÄ atzinumÄ secina, ka ar piespiedu nomas tiesÄ«bÄm apgrÅ«tinÄtu nekustamo Ä«pašumu vÄ“rtÄ«ba ir daudz zemÄka par neapgrÅ«tinÄtu nekustamo Ä«pašumu vÄ“rtÄ«bu (sk. lietas materiÄlu 1. sÄ“j. 174. lpp.).TiesÄ«bu akti, kas regulÄ“ nekustamÄ Ä«pašuma kadastrÄlÄs vÄ“rtÄ«bas noteikšanu, neparedz iespÄ“ju koriģēt nekustamÄ Ä«pašuma vÄ“rtÄ«bu atkarÄ«bÄ no tÄ, vai uz zemes atrodas citai personai piederošas Ä“kas (bÅ«ves), kas ir likuma kÄrtÄ“jÄ netaisnÄ«ba.
FunkcionÄli nepieciešamas zemes lielums jÄnosaka ar formulu
JoprojÄm jaunajÄ likumprojektÄ un MK noteikumos paredzÄ“ts piesaistÄmo zemi noteikt aizmuguriski. NormatÄ«vajos aktos neparedz zemes lielumu katrai mÄjai aprÄ“Ä·inÄt ar FORMULU, lai izslÄ“gtu patvaļu, korupciju un diskriminÄciju, lai kÄrtÄ“jo reizi nepieļautu amatpersonu neierobežotu varu.
LasÄm likumprojekta 1.panta 3.punktu, kurÄ teikts, ka piespiedu dalÄ«tÄ Ä«pašuma zemes gabals - zeme, uz kuras … atrodas piespiedu dalÄ«tÄ Ä«pašuma Ä“ka vai tÄ pilnÄ«bÄ vai daļēji sakrÄ«t ar privatizÄciju regulÄ“jošajos normatÄ«vajos aktos noteikto dzÄ«vojamai mÄjai funkcionÄli nepieciešamo zemes gabalu.
To pašu atkÄrto arÄ« MK noteikumi „DzÄ«vojamai mÄjai funkcionÄli nepieciešamÄ zemes gabala noteikšanas kÄrtÄ«ba”, ar ko plÄno piešÄ·irt aizmuguriski esošo zemes gabalu, vÄ“l pievienojot klÄt „lieko” zemi un noteikumi tiek izdoti saskaÅ†Ä ar likuma "Par valsts un pašvaldÄ«bu dzÄ«vojamo mÄju privatizÄciju" 28. panta ceturto daļu. TÄlÄk nav kur iet, likumdevÄ“ji, nosakot mÄjÄm zemes lielumu, atkal iet patvaļas un korupcijas pÄ“dÄs.
Cik lielu zemi izpirkšanai pašvaldÄ«bu amatpersonas gribÄ“s ierÄdÄ«t tik arÄ« ierÄdÄ«s, jo likumprojekts paredz amatpersonÄm atkal piešÄ·irt neierobežotas tiesÄ«bas, korupcijas iespÄ“jas un atkal RÄ«gas domes amatpersonas varÄ“s ņirgÄsies par valdÄ«bu un Saeimu un teikt – pie visa vainÄ«ga valdÄ«ba un pareizi teiks, jo šÄdas valsts varas un „balto baronu” gadsimta likumdošanas nelietÄ«bas vÄ“rojamas tikai LatvijÄ, bet nav nekur citur EiropÄ.
ŠÄ«s gadsimta nelietÄ«bu, kas vÄ“rojamas tikai LatvijÄ, bet nav nekur EiropÄ, aprakstus un skaidrojumus, priekšlikumus var izlasÄ«t arÄ« rakstos:
1) http://www.la.lv/musu-ir-vairak-nav-ko-raustities/5/,
2) http://pietiek.com/raksti/vai_zemes_baroni_triumfes,
5)https://manabalss.lv/i/940; https://manabalss.lv/i/627; https://manabalss.lv/i/362
6) www.delfi.lv/.../st-piespiedu-noma-atbilst-satversmei.d?id...
7) www.delfi.lv/.../dzivoklu-ipasnieki-riga-sasutusi-par-dubultotu-zemes- piespiedu-nomas-maksu.d?...
9) http://www.juristavards.lv/eseja/263783-piespiedu-noma-civillikuma-1732-panta-konteksta/
10) http://www.progresivie.lv/2014/05/15/piespiedu-zemes-nomas-problema-jalikvide-tas-sakne/
13) http://www.lsm.lv/lv/temas/maksatnespejas-administratori/
14) http://kadastralavertiba.lv/zemes-vienibas-dalas-kadastralas-vertibas-aprekins/
https://www2.deloitte.com/content/dam/Deloitte/lv/Documents/legal/DB-22-09-2015.pdf
18) http://www2.deloitte.com/content/dam/Deloitte/lv/Documents/legal/DB_03092015_KM.pdf
http://www.sorainen.com/lv/News/Latvijas-nodoklu-forums/view/71
19) http://www.jk.lv/dokumenti/konferences/2014/JK_ZR_2014.pdf
* DzÄ«vokļu Ä«pašnieku un Ä«rnieku tiesÄ«bu biedrÄ«bas „Ausma” valdes loceklis, jurists