Iesaki rakstu:

Katrs, kurš saskāries ar latviešu folkloru, zina virsrakstā minÄ“to pasaku vai vismaz tās nosaukumu. Savukārt amerikāņu bojeviku cienÄ«tāji zina, kas ir neiespÄ“jamā misija. Vienkārši sakot, runa ir par grÅ«ti izpildāmu vai pat neizpildāmu uzdevumu, ar kuru tomÄ“r jātiek galā. Tieši tādu uzdevumu man sagādāja dzÄ«vojamo māju pārvaldnieks SIA CS Komercserviss, un, to risinot, nonācu ne pie visai glaimojošÄm atziņām par konkrÄ“to uzņēmumu un dzÄ«vojamo māju pārvaldÄ«šanas problÄ“mām.

Pirms nieka divarpus gadiem, četrām piecām divu instanču tiesas sÄ“dÄ“m un Senāta Civillietu departamenta rÄ«cÄ«bas komitejas sÄ“des uzņēmumam SIA CS Komercserviss, kas sevi raksturo tikai superlatÄ«vā izteiksmÄ“ – labākais, progresÄ«vākais, kompetentākais, likumpaklausÄ«gākais, sociāli atbildÄ«gākais un visādi citādi progresÄ«vākais – vajadzÄ“ja paziņot nākamā gada pārvaldÄ«šanas darba plānu, tostarp pārvaldÄ«šanas maksu, visiem kāda IkšÄ·iles daudzstāvu nama dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem. Pārvaldnieka pienākums paziņot šo informāciju – turklāt visiem dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem pieejamā formā un saprotamā veidā – izriet no likuma.

SIA CS Komercserviss darbinieki bija sapratuši likumu šÄdi: labi zinot, ka ne visi dzÄ«vokļu Ä«pašnieki izmanto e-pastu, viņi dažiem dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem izsÅ«tÄ«ja e-pasta vÄ“stules ar paziņojumu, ka ar nākamā gada pārvaldÄ«šanas darba plānu (tāmi) un pārvaldÄ«šanas maksu dzÄ«vokļa Ä«pašnieks var iepazÄ«ties kaut kādā SIA CS Komercserviss izveidotā portālā. Tā nu daļa dzÄ«vokļu Ä«pašnieku – vispirmām kārtām jau tie, kas neizmato e-pastu (jā, jā ir arÄ« tādi neprogresÄ«vi cilvÄ“ki), neuzzināja ne par nākamā gada plānu, ne par portāla esamÄ«bu. Savukārt ar e-pastiem aplaimotie dzÄ«vokļu Ä«pašnieki vien uzzināja, kurā virzienā doties, bet arÄ« tikai čaklākie no čaklākajiem, jo liela Ä«pašnieku daļa šo portālu neizmantoja. ŠÄdai SIA CS Komercserviss rÄ«cÄ«bai nebija nekāda tiesiska pamata – nebija neviena dzÄ«vokļu Ä«pašnieku lÄ“muma par šÄda portāla izveidi, finansÄ“šanu un izmantošanu.

Bet ar to SIA CS Komercserviss darbinieku juridiskā kreativitāte neaprobežojās. Šajā e-pasta paziņojumā tika pavÄ“stÄ«ts, ka SIA CS Komercserviss intelektuālais vingrinājums tapis atbilstoši nu jau spÄ“ku zaudÄ“jušajiem MK noteikumiem Nr. 1014 „KārtÄ«ba, kādā aprÄ“Ä·ināma maksa par dzÄ«vojamās mājas pārvaldÄ«šanu un apsaimniekošanu”. Šie MK noteikumi izdoti saskaņā ar valsts un pašvaldÄ«bas dzÄ«vojamo māju privatizācijas likumu, kam nav un nekad nav bijis nekāda sakara ar konkrÄ“to dzÄ«vojamo māju IkšÄ·ilÄ“. Tikpat labi pārvaldnieks varÄ“tu paziņot par džungļu biezoknÄ« apslÄ“ptu norādi par apslÄ“pto mantu, rÄ«binot bungas atbilstoši Amazones mūžamežu indiāņu cilšu likumiem.

Nebiju mierā ar šÄdu praksi, jo ir tikai loÄ£iski, ka katram dzÄ«vokļa Ä«pašnieki un visiem dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem kopā tiek paziņots, cik turpmāk maksās kopÄ«pašuma pārvaldÄ«šana, kādi remonti un citi izdevumi plānoti utt. Tad šo informāciju var izvÄ“rtÄ“t kopsapulcÄ“, apsvÄ“rt plānoto darbu izmaksas un lietderÄ«gumu, attiecÄ«gi apstiprināt vai veikt izmaiņas tāmÄ“. Tā kā arÄ« pÄ“c atsevišÄ·a lÅ«guma SIA CS Komercserviss cieti pastāvÄ“ja uz to, ka viss ir paziņots un viss visiem ir zināms, tad nācās vÄ“rsties tiesā, lai neatkārtotos iepriekšÄ“jo gadu scenārijs, kad SIA CS Komercserviss, velkot laiku lÄ«dz nākamā gada februārim vai martam, paziņoja, ka visi viņu paziņojumi jau ir stājušies spÄ“kā un dzÄ«vokļu Ä«pašnieki paši vien esot vainÄ«gi – kopsapulci nesaucāt, darba plānu neizvÄ“rtÄ“jāt. Še jums rÄ“Ä·ini – maksājiet ragā, ko te esam sarakstÄ«juši.

Viss nostājās savās vietās jau pirmās instances tiesā, kuras spriedums bija nelabvÄ“lÄ«gs SIA CS Komercserviss. Tiesa nosprieda, ka superlatÄ«vais pārvaldnieks nav paziņojis dzÄ«vokļa Ä«pašniekam nākamā gada pārvaldÄ«šanas darba plānu un pārvaldÄ«šanas maksu un tādÄ“jādi ir aizskāris dzÄ«vokļa Ä«pašnieka tiesÄ«bas piedalÄ«ties mājas pārvaldÄ«šanā. Faktiski pārvaldnieks nav pildÄ«jis savu likumisko pienākumu.

Apelācijas tiesas spriedums bija identisks, bet izcÄ“la vÄ“l kādu svarÄ«gu aspektu – dzÄ«vokļu Ä«pašnieku kopÄ«ba nekad nebija apspriedusi un noslÄ“gusi ar SIA CS Komercserviss pārvaldÄ«šanas lÄ«gumu vienotā redakcijā. SIA CS Komercserviss pārstāves Inas SaulÄ«tes atsaukšanās uz pārvaldÄ«šanas lÄ«gumā it kā noteikto informācijas paziņošanu mistiskajā portālā bija kārtÄ“jais intelektuāli kreatÄ«vais vingrinājums bez jebkāda seguma – vienkārši sakot, meli. Pat pÄ“c tiesas uzaicinājuma un tiesas sÄ“des pārcelšanas SIA CS Komercserviss nespÄ“ja iesniegt nekādus pierādÄ«jumus par pretÄ“jo. Pats par sevi saprotams, ka kaut kur vārtrÅ«mÄ“ individuāli slÄ“gti pārvaldÄ«šanas lÄ«gumi nav saistoši visiem dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem. Bet tieši šÄdi aizmuguriski lÄ«gumi bija ļāvuši SIA CS Komercserviss juridiskajam priekštecim SIA RBSSKALS Serviss cita starpā dāļāt pārvaldÄ«šanas maksas atlaides, pārkāpjot proporcionalitātes principu un citas likuma prasÄ«bas.

VarÄ“tu šÄ·ist, ka šÄdā situācijā rÅ«pÄ«gs saimnieks, kādam vajadzÄ“tu bÅ«t apsaimniekotājam – pilnvarniekam, pat ja tas ir viltvārdis, kas bez attiecÄ«ga pilnvarojuma tikai izliekas rÅ«pÄ“jamies par svešu mantu gluži kā par savÄ“jo, vajadzÄ“tu apslāpÄ“t savu darbinieku kreatÄ«vi melÄ«gās izpausmes tiesu zālÄ“s. Bet kas tev deva! Šis apsaimniekotājs lietuviešu vadÄ«tāja Remigija Valentinaviča personā un vietÄ“jās izpildÄ«tājas Ineses Volodinas personā laužas uz Augstāko tiesu (Senātu), taču aplaužas. Senatoru kolÄ“Ä£ija rÄ«cÄ«bas sÄ“dÄ“ nospriež, ka SIA CS Komercserviss kasācijas sÅ«dzÄ«ba nav izskatÄ«šanas vÄ“rta, un atstāj spÄ“kā apelācijas tiesas spriedumu.

Tas nepārsteidz, jo judikatÅ«ra un tiesu prakse ir pietiekami piesātināta ar lÄ«dzÄ«gām lietām. Pārsteidz SIA CS Komercserviss vadÄ«tāja Remigijs Valentinavičs, prokÅ«ristes Ineses Volodinas un juristes Inas SaulÄ«tes apmātÄ«ba un nekaunÄ«ba – šÄ·iet, citādi to grÅ«ti nesaukt. Nezinu, kurš kuram šajā trijotnÄ“ piespÄ“lÄ“, bet vieni noliedz acÄ«mredzamo, tad revolucionārā pārliecÄ«bā ar uzvaras saucieniem uz lÅ«pām traucas uz tiesu, citi ne tikai šÄ·Ä«bi interpretÄ“ likuma normas, bet nekaunas tiesai truli melot par faktiem vai uzdot vÄ“lamo par patieso. Ja citā tiesvedÄ«bā ar šiem pašiem personāžiem nebÅ«tu lÄ«dzÄ«gs iznākums, varÄ“tu to visu iztÄ“loties par nejaušu apstākļu sakritÄ«bu. Bet tāda tā nav ne konkrÄ“tajā uzņēmumā, ne māju pārvaldÄ«šanas jomā kopumā.

Ar dzÄ«vojamo māju pārvaldÄ«šanu saistÄ«tie likumi (nu vismaz tie, kas neattiecas uz bijušo namu pārvalžu namiem, kurus dzÄ«vokļu Ä«pašnieki nav pārņēmuši savā teorÄ“tiskajā pārvaldÄ«bā) ir konstruÄ“ti kā vienlÄ«dzÄ«gu darÄ«juma partneru ietvars – pārvaldnieks no vienas un dzÄ«vokļu Ä«pašnieki no otras puses. Bet praksÄ“ šo spÄ“lÄ“tāju spÄ“ku samÄ“rs, izveicÄ«ba un atbildÄ«ba ir tālu no vienlÄ«dzÄ«bas.

 Pārvaldnieks, kas likuma ietvaros tiek prezentÄ“ts kā pilnvarnieks, tātad uzticÄ«bas persona, bÅ«tÄ«ba pelna savu dienišÄ·o maizi ar māju pārvaldÄ«šanu, nevis nesavtÄ«gi pārstāv Ä«pašnieku intereses. Māju pārvaldÄ«šanā vajadzÄ«gas zināmas prasmes un ar likumu noteikta kvalifikācija. Formāli konkrÄ“tam pārvaldniekam, kas nodarbojas ar praktisko pārvaldÄ«šanas darbu, ir jāreÄ£istrÄ“jas Ä«pašÄ valsts pārraudzÄ«tā reÄ£istrā, norādot savu kvalifikāciju. Bet šai reÄ£istrācijai nav nekādu tiesisku seku – pārvaldnieks var piereÄ£istrÄ“t kādu kāzu Ä£enerāli (vai vispār nereÄ£istrÄ“ties) un māju pārvaldÄ«šanai algot izsÅ«tāmos, kam bieži vien nav ne sajÄ“gas, ne kvalifikācijas, ne pieredzes – un par to maksā un no tā cieš neviens cits, kā dzÄ«vokļu Ä«pašnieki. Šie trÅ«kumi tiek aizstāti ar sofistiku, kuru piekopj vai nu pieminÄ“tais kāzu Ä£enerālis, vai mājas pārvaldnieka juristi.

PÄ“dÄ“jie ir Ä«paši ļaudis, kuru izpratni par biznesa Ä“tiku varÄ“tu raksturot ar ne visai pieklājÄ«go krievu teicienu, kuru latviski varÄ“tu atveidot šÄdi „nepiekāsÄ«si kādu citu, pats nekad neizdzÄ«vosi!”. Šo cilvÄ“ku uzdevums ir apvārdot naivos, apšaubÄ«t acÄ«mredzamo un izskaidrot neizskaidrojamo, slÄ“pjoties aiz smukām frāzÄ“m vai patvaļīgām likuma interpretācijām. Starp citu, daļa no šiem juristiem vÄ“lāk pārtop par zvÄ“rinātiem advokātiem un nebÅ«t neaizmirst dzÄ«ves skolā apgÅ«to – tāpÄ“c šo indivÄ«du vārdus ir vÄ“rts atcerÄ“ties, lai labāk izprastu viņu tālākās gaitas. GadÄ«jumā ar SIA CS Komercserviss, kas ietilpst viņu pašu izbazÅ«nÄ“tājā lietuviešu uzņēmuma grupā Civinity, šai buÄ·etei vÄ“l jāpievieno lietuviešu izpratne par biznesa Ä“tiku, par kuras Ä“nas pusÄ“m diez vai kādam ir šaubas.

AtbildÄ«bā pret dzÄ«vokļa Ä«pašnieku pārvaldnieks ir brÄ«vs kā teļš pavasara pļavā. DzÄ«vojamo māju pārvaldÄ«šanas likumā nav noteikta konkrÄ“ta pārvaldnieka atbildÄ«ba pret dzÄ«vokļa Ä«pašnieku par pienākumu nepildÄ«šanu, bet ir vien vispārÄ«ga atsauce uz to, ka pārvaldnieks ir atbildÄ«gs likuma noteiktajā kārtÄ«bā. ŠÄ« „kārtÄ«ba” ir noslÄ“pta administratÄ«vo pārkāpumu kodeksā, un praksÄ“ tiek piemÄ“rota tad, ja pārvaldnieks, piemÄ“ram, nenotÄ«ra sniegu no ietves un kāds no tā fiziski cieš. Ja pie rokas nav pieÄ·erts, citos gadÄ«jumos tas ļauj pārvaldniekam atgaiņāties ar aizbildinājumiem un melot par visu un jebko. Saeima jau vairākus gadus Dolgopolova vadÄ«tajā komisijā muļļājas ar konkrÄ“tākas pārvaldnieka atbildÄ«bas noteikšanu, ieviešot soda punktu sistÄ“mu, kas bÅ«tu tieši piemÄ“rojama caur dzÄ«vojamo māju pārvaldÄ«šanas likumu, bet rezultāta joprojām nav.

 No otras puses šajā attiecÄ«bu salikumā ir dzÄ«vokļa Ä«pašnieks un dzÄ«vokļu Ä«pašnieku kopÄ«ba. DzÄ«vokļa Ä«pašnieka ir parasts indivÄ«ds, kura „nodarbošanās” ir dzÄ«vošana dzÄ«voklÄ« un ar kuru naudu viņš nepelna. KopÄ«ba ir likuma izgudrota lÄ“mÄ“jinstitÅ«cija, kurai kā dzÄ«vokļu Ä«pašnieku kopumam faktiski nav nekāda juridiska statusa un ir stipri strÄ«dÄ«ga tiesÄ«bu subjekta kapacitāte. Tās galvenā likumā paredzÄ“ta loma ir pieņemt svarÄ«gos jautājumus par mājas kopÄ«pašuma daļas pārvaldÄ«šanu.

Pirmajā acumirklÄ« gan dzÄ«vošana, gan lemšana šÄ·iet pavisam vienkārša padarÄ«šana. Nekas tāds, kas saistÄ«tos ar vārdu „profesionāls”. DzÄ«vo tik nost, pa reizei par kaut ko nobalso un viss bÅ«s kārtÄ«bā. Nekādas profesionālas prasmes un sajÄ“gas nevajag. Uzticies uzticÄ«bas personai – profesionālajam pārvaldniekam un viss bÅ«s kārtÄ«bā. Bet ja nu pārvaldnieks nešÄ·iet uzticÄ«bas vÄ“rts – ja nu tas nepilda mājas fiziskās uzturÄ“šanas pienākumus, slÄ“pj vai nepaziņo informāciju, nekārto mājas lietu?

Protams, var paust sašutumu un sÅ«dzÄ“ties, individuāli un kolektÄ«vi, – bet bez jebkādām sekām, ja likuma pantus, remontdarbu izmaksas un citas ar mājas pārvaldÄ«šanu saistÄ«tās lietas nepārzini. Likums gan paredz, ka dzÄ«vokļu Ä«pašnieki var paust kolektÄ«vās dusmas, pārvaldnieku padzenot. Taču kopÄ«bas Ä«patņi bieži vien ir ne tikai neprofesionāli saimnieki, bet arÄ« ļoti savrupi savā izpratnÄ“ un izpausmÄ“s attiecÄ«bā uz kopÄ«pašumu un kopÄ“jām interesÄ“m. Sak, ne mana cÅ«ka, ne mana druva. Pie manām durvÄ«m neviens šmuces netaisa, uz galvas nečurā, un pārÄ“jais uz mani neattiecas. Pašiem organizÄ“ties, rÄ«kot kopsapulci, aptauju, iedziļināties un lemt – tas ir apgrÅ«tinoši.

Pat ja šÄ«s barjeras tiek pārvarÄ“tas, sadrumstalotā, bet kvalitātes mazprasÄ«guma ziņā lÄ«dzÄ«gā dzÄ«vojamo māju pārvaldÄ«šanas tirgÅ«, kurā pakalpojumi tiek reducÄ“ti uz zemāko pieļaujamo kvalitātes lÄ«meni, pārvaldniekus var mainÄ«t kaut vai katru trešo mÄ“nesi. No tā nekas nemainÄ«sies. Ko darÄ«t?

Iesākumā sabiedrÄ«bas lÄ«menÄ« vajadzÄ“tu atzÄ«t acÄ«mredzamo – pārvaldnieka un dzÄ«vokļa Ä«pašnieka un Ä«pašnieku vienlÄ«dzÄ«ba ir mÄ«ts. Pretstatā neprofesionālajam dzÄ«vokļa Ä«pašniekam, pārvaldniekam kā profesionālam darbonim ir visas iespÄ“jas ļaunprātÄ«gi izmantot savu stāvokli, un tas bieži vien to arÄ« dara. Turklāt jau pietiekami ilgā praksÄ“ ir arÄ« pierādÄ«jies, ka ar likumu iedibinātā dzÄ«vokļu Ä«pašnieku kopÄ«ba ir fikcija bez vienotas virzÄ«bas un sapratnes. Maršruta autobusa pasažieriem reizÄ“m ir lielāka savu tiesÄ«bu, interešu un mÄ“rÄ·a izpratne. DzÄ«vokļu Ä«pašnieku kopÄ«ba vairumā gadÄ«jumu ir un paliek amorfa masa, kuras pašorganizÄ“šanās spÄ“jas iepretim profesionāla pārvaldnieka organizācijai un administratÄ«vajam aparātam ir vājas un nepietiekamas. Bez ārÄ“ja impulsa un taustāmās palÄ«dzÄ«bas (kaut vai metodiskās – standarta pārvaldÄ«šanas lÄ«gumu formā, par ko valsts iestādes jau ir prātojušas, bet neko nav izdarÄ«jušas) tās neuzlabojas.

AttiecÄ«bās ar pārvaldnieku individuālais dzÄ«vokļa Ä«pašnieks ir vājākā puse, un tam pienākas ātra un efektÄ«va likumiska aizsardzÄ«ba kā jebkuram pakalpojuma patÄ“rÄ“tājam. Tam neder Latvijas tiesvedÄ«ba, kas ir ilga, dārga, smagnÄ“ja un mazefektÄ«va. DzÄ«vokļa Ä«pašnieks ir pelnÄ«jis savu tiesÄ«bu aizsardzÄ«bu kaut vai tāpÄ“c, ka arvien pieaugošajam nekustamā Ä«pašuma nodoklim, ko maksā lielākā iedzÄ«votāju daļa (kā zināms, vairums Latvijas iedzÄ«votāju dzÄ«vo dzÄ«vokļos), vajadzÄ“tu bÅ«t kaut kādai saistÄ«bai ar dzÄ«vokļu Ä«pašnieku likumisko interešu nodrošināšanu, ne tikai budžeta caurumu lāpÄ«šanu.

Pārvaldnieka darbinieku personiskajai atbildÄ«bai pret dzÄ«vokļa Ä«pašnieku ir jāaug. Pašlaik pretÄ“ji veselam saprātam pārvaldnieks visas savas kļūdas, tostarp zaudÄ“tas tiesvedÄ«bas apmaksā no dzÄ«vokļu Ä«pašnieku kabatas. Tas ļauj pārvaldniekam bezjÄ“dzÄ«gi, ilgi un nesodÄ«ti tiesāties, nevajadzÄ«gi tÄ“rÄ“jot dzÄ«vokļu Ä«pašnieku naudu un tiesas laiku.

Bet, kamÄ“r nekas nav mainÄ«jies, nākas pildÄ«t neiespÄ“jamās misijas. Tas cita starpā nozÄ«mÄ“ kļūt par profesionālu dzÄ«vokļa Ä«pašnieku.