Iesaki rakstu:

Pietiekami daudzi dokumenti un lÄ“mumi vÄ“l tiek slÄ“pti, tā ka precÄ«zi noteikt izcili labi atalgoto banku uzraugu – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadÄ«bas – patieso atbildÄ«bas pakāpi par Latvijas Krājbankas kraha „nogulÄ“šanu” vÄ“l nav un tuvākajā laikā arÄ« nebÅ«s precÄ«zi iespÄ“jams. Toties faktiski visi punkti uz „i” ir salikti saistÄ«bā ar FKTK atbildÄ«bu par iepriekšÄ“jo – Parex bankas krahu. Å…emot vÄ“rā, ka gan FKTK vadÄ«bas snaušana pirms šÄ« kraha, gan paustie meli, puspatiesÄ«bas, taisnošanās un maldinošie argumenti pÄ“c tā ir apmÄ“ram tādi paši kā pÄ“c Latvijas Krājbankas kraha, Pietiek turpina publicÄ“t bÅ«tiskākos fragmentus no apgādā AtÄ“na iznākušÄs grāmatas Parex krahs: nejÄ“gas, nelgas un noziedznieki, kura atklāja patieso FKTK nekompetences un neizlÄ“mÄ«bas lÄ«meni, kas noveda pie šÄ«s finanšu katastrofas. Šodien – piektā daļa.

Runājot ar dažāda ranga Finanšu un kapitāla tirgus komisijas - Latvijas galvenā banku uzrauga - pārstāvjiem, ir lieta, kas nemainās atkarÄ«bā no sarunas biedra: šÄ·iet, viņi visi patiešÄm ir pilnÄ«gi pārliecināti, ka Parex bankas lietā izdarÄ«juši visu, ko spÄ“juši, turklāt vÄ“l pÄ“c labākās sirdsapziņas.

Uzraugu domu gājiens ir vienkāršs: ir normatÄ«vie akti, ko Parex bankas uzraudzÄ«bā esam izpildÄ«juši lÄ«dz pÄ“dÄ“jam komatam, tā ka mÅ«su „uzraudzÄ«ba palÄ«dzÄ“ja operatÄ«vi identificÄ“t Parex bankas reālo situāciju un reaģēt uz to, bet stāvokļa uzlabošanai bija nepieciešama praktiska un steidzama finansiāla palÄ«dzÄ«ba, ko varÄ“ja sniegt tikai Ministru kabinets”.

Jā, viņi negribÄ«gi piekrÄ«t, ka finansiāli izglÄ«toti cilvÄ“ki no malas Parex bankai gaidāmās Ä«stās problÄ“mas varÄ“ja saskatÄ«t jau septembra otrajā pusÄ“ un attiecÄ«gi rÄ«koties (kaut oficiālā atbildÄ“ joprojām apgalvo - „konkrÄ“tās Latvijas bankas finanšu problÄ“mu pamatā bija vainojama straujā noguldÄ«jumu aizplÅ«de, kuras galvenais iemesls bija tāds iracionāls faktors kā baumas”).

Bet tajā pašÄ laikā viņi piebilst - bet ko, tā taču nav uzraugu atbildÄ«ba, ka cilvÄ“ki par banku izdara kaut kādus secinājumus un attiecÄ«gi rÄ«kojas! Uzraugu atbildÄ«ba ir, lai banka nedarÄ«tu neko pretlikumÄ«gu un izpildÄ«tu visus kapitāla pietiekamÄ«bas un pārÄ“jos normatÄ«vus, kuri turklāt ir nevis Latvijas gudro galvu izdomāti, bet lielākoties „no augšas” nolaisti un darbojas visā Eiropas SavienÄ«bā.

Tieši te arÄ« slÄ“pjas lielā pašreizÄ“jās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadÄ«bas atbildÄ«ba par Parex bankas krahu un sekojošajiem notikumiem: tajā, ka lÄ«dz pat oktobra beigām viņi uz notiekošo raudzÄ«jās tikai un vienÄ«gi no savu tiešo funkciju viedokļa - pārbaudÄ«t katras konkrÄ“tas finanšu iestādes datu patiesÄ«gumu un atbilstÄ«bu normatÄ«viem. Šo attieksmi lieliski raksturo, piemÄ“ram, komisijas vadÄ«tājas vietnieka Jāņa Brazovska komentārs par „skaitÄ«tāju no malas”, kurš no publiski pieejamajiem datiem ar diezgan vienkāršu aprÄ“Ä·inu palÄ«dzÄ«bu bija izskaitļojis Parex bankas kapitāla nepietiekamÄ«bas draudus 2008. gada septembrÄ«, uz kuriem nevarÄ“ja nereaģēt bankas prātÄ«gākie noguldÄ«tāji:

„Es paskatÄ«šos precÄ«zi skaitļos, bet kapitāla pietiekamÄ«ba, sevišÄ·i šajos apstākļos, kādi ir un bija visā pasaulÄ“, nu galÄ«gi nebija lielākā problÄ“ma. Kapitāla pietiekamÄ«bu ij ar grāmatvedÄ«bas metodÄ“m var pastiept garumā (pārkvalificÄ“t vÄ“rtspapÄ«rus no tirdzniecÄ«bai pieejamiem uz vÄ“rtspapÄ«riem, kas tiek turÄ“ti lÄ«dz termiņa beigām, piemÄ“ram), ij depozÄ«tus (subordinÄ“tos) konvertÄ“t par kapitālu, ij sliktos aktÄ«vus - pārdot, iznest ārpus bilances. Ja noguldÄ«tāji neskrien prom, tad šo lietu mierÄ«gā garā arÄ« atrisinātu.

Ja tā godÄ«gi, tad šÄ« ir problÄ“ma visā Eiropā, un daudziem ir aizdomas, ka tur daudzas bankas lÄ«dz 8% [kapitāla pietiekamÄ«bai], ja visu vÄ“rtÄ“tu pÄ“c tirgus, nevelk, tāpÄ“c arÄ« nav uzticÄ«bas tirgÅ«. ProblÄ“ma ir tikai tā, ka vingrinājumi ar kapitāla pietiekamÄ«bu un kapitāla atjaunošanu ir galÄ«gi neinteresanti noguldÄ«tājiem, kuriem ir vajadzÄ«gs cash, svaigs cash, bet kapitālu arÄ« bez tā var atjaunot. PiemÄ“ram, kad es dzirdu - kur skandināvi ņems naudu kapitāla atjaunošanai, atbildu, ka neko viņiem ņemt nevajadzÄ“s, jo vienkārši pārvÄ“rtÄ«s prasÄ«bas pret meitām par kapitālu (grāmatvedÄ«bas ieraksts, nekas vairāk). RespektÄ«vi, tā ir aksioma, ka banka faktiski bez kapitāla un zem kapitāla pietiekamÄ«bas var gadiem strādāt, protams, ja vien izpilda likviditāti.

Ja kas, tad tā ir arÄ« normāla starptautiska prakse, ka šÄdos apstākļos pamatā visi koncentrÄ“jas uz likviditāti un kapitālu „pastiepj garumā”. Cik atceros, tad TaizemÄ“ krÄ«zes laikā par finansiāli stabilām uzskatÄ«ja ne tikai bankas ar kapitāla pietiekamÄ«bu - 4%, bet arÄ« tādas, kurām pat bija 2 lÄ«dz 4%. Cik gan tās man bÅ«tu bijušas patÄ«kamas rÅ«pes - risināt tikai kapitāla pietiekamÄ«bas problÄ“mu, ja noguldÄ«tāji nemuktu un pret cenu pat zaudÄ“jušiem vÄ“rtspapÄ«riem tirgÅ« varÄ“tu aizņemties...”

Un jau atkal - no formālā, skaitļu, grāmatvedÄ«bas standartu viedokļa FKTK vadÄ«bas pārstāvim ir pilnÄ«ga taisnÄ«ba. OrientÄ“joties tikai uz likviditātÄ“m, kapitāla pietiekamÄ«bām, kredÄ«tu novÄ“rtÄ“jumiem, uzkrājumu apjomiem un lÄ«dzÄ«gām gandrÄ«z tikai un vienÄ«gi skaitļos izsakāmām lietām, kuras pietiekami precÄ«zi aprakstÄ«tas normatÄ«vajos aktos, FKTK formāli izdarÄ«ja visu, kas bija tās uzdevumos. Nelaime tikai tā, ka plašÄkās kopsakarÄ«bās nemācÄ“ja domāt ne tās bijusÄ«, ne tagadÄ“jā vadÄ«ba. LÅ«k, kā to skaidro tas pats „skaitÄ«tājs no malas”:

„Tur jau ir tā lieta, ka FKTK cilvÄ“ki domā ļoti šauri no sava resora viedokļa, turklāt viņi reizÄ“ ar visu FKTK pieņem, ka tāpat vajadzÄ“tu domāt arÄ« noguldÄ«tājiem. Bet tā taču nav un nevar bÅ«t. Viņam vajadzÄ“tu noguldÄ«tāju uzvedÄ«bu prognozÄ“t nevis no sava, bet noguldÄ«tāju skatu punkta!

NoguldÄ«tāji - piekrÄ«tu, ka sākumā tikai kāda daļa noguldÄ«tāju -, redzot, ka banka zaudÄ“ kapitālu, saprot, ka tai paliek tikai klientu nauda, noguldÄ«tāju nauda. Viņi saprot, ka bankai bÅ«s problÄ“mas, - tas ir nepārprotams trauksmes signāls. Viņus nenomierinās, bet drÄ«zāk vÄ“l vairāk satrauks doma par to, ka to visu banka var grāmatvediski „sakārtot” vai „pastiept garumā”. Viņi saprot, ka labāk un drošÄk bÅ«tu savu naudiņu glabāt citā - drošÄkā vietā, kaut vai skaidrā naudā bankas seifā vai mājās „zeÄ·Ä“”. Naudas aizplÅ«šana ir tikai sekas nevis cÄ“lonis, - un to FKTK nesaprot arÄ« tagad.

Protams, var piekrist, ka noguldÄ«tāju rindas pie bankas var paātrināt naudas izņemšanas procesu, ka naudas izņemšana var vÄ“l veicināt izņemšanu, bet ir vajadzÄ«gs sākotnÄ“jais impulss - ierosinātājs šÄ«m bailÄ“m pazaudÄ“t savu naudu. Tas, ka daži cilvÄ“ki izņem - tas vÄ“l nav nekas, bet kritisko masu var dot tikai notikums vai informācija, kura reāli liek nobÄ«ties par savu noguldÄ«jumu drošÄ«bu. Nesākās jau tas viss ar rindām Smilšu ielā...

Jā, Ä«ri pateica, ka garantÄ“ visus noguldÄ«jumus, - un tāpat neiztika bez nacionalizācijām. Bet arÄ« zviedri pateica, un vai tas nozÄ«mÄ“, ka Īrijā un Zviedrijā bÅ«tu bijis labāk, ja valdÄ«bas tur bÅ«tu paklusÄ“jušas un nesolÄ«jušas? Vai tas tomÄ“r nemazināja kopÄ“jo spriedzi, Ä«paši jau Zviedrijā? Nevajag Ä«rus salÄ«dzināt ar mums, bet ar pašiem Ä«riem, nevajag tādas spekulācijas! Un vai tikai tas, ka arÄ« mÄ“s pateiktu, ka atbalstÄ«sim savas bankas bija vienÄ«gais, kādā veidā vairot uzticÄ«bu savam banku sektoram? Vai klusÄ“šana un nekā nedarÄ«šana bija viss, ko, izņemot grāmatvedÄ«bas datu koriģēšanu, FKTK, Latvijas Banka un valdÄ«ba varÄ“ja izdomāt laikā, kad lielās problÄ“mas vÄ“l nebija sākušÄs?...”

Viņam piebalso vÄ“l kāds eksbaņķieris (kura pieredzÄ“, starp citu, ietilpst gan bankas krahs 1995. gadā, gan prāvu personisko lÄ«dzekļu zaudÄ“šana 1998. gada Krievijas defoltā: „LÄ«dz šim viņi visas bankas uzraudzÄ«ja apmÄ“ram tā - mums te ir kredÄ«tu kvalitāte, te uzkrājumi, te ir kapitāla pietiekamÄ«ba, pÄ“c cipariem, pa sausiņu modei. Kaut gan pÄ“c bÅ«tÄ«bas sistÄ“mas banka nedrÄ«kst piederÄ“t, no pasaules mÄ“roga skatoties, vienai trÅ«cÄ«gai Ä£imenei. Parex banka piederÄ“ja no Latvijas viedokļa ļoti bagātiem cilvÄ“kiem, kuri no pasaules viedokļa bija - nekas Ä«pašs. Bet bankai, kura uztur valsts finansu norÄ“Ä·inus, ir jābÅ«t tādai, kas to miljardu var norakstÄ«t kā neko.

Kaut ko pastimulÄ“jot, kaut kur uzspiežot, ļoti iespÄ“jams, ka varÄ“ja panākt, lai Parex banka jau laikus bÅ«tu pārdota kādam globālam spÄ“lÄ“tājam. Izklausās neticami? Uzraugošajām institÅ«cijām iespÄ“ju ir ļoti daudz, un mÅ«su uzraudzÄ«tāji kopumā nav nekādi jÄ“lnadži, tikai viņiem šis jautājums nekad nebija pietiekami augstā prioritātÄ“. Valdošajai elitei bija laikus jāsaprot, kāda ir Parex bankas vieta Latvijas ekonomikā, bet viņi to, protams, nesaprata, un tā ir tikai viena no simttÅ«kstoš nesaprašanām, kas atrodas mÅ«su vadÄ«tāju galvās. Un tas, ka šÄda pati nesaprašana bija arÄ« citur pasaulÄ“, nav nekāds attaisnojums...”

Un te nu mÄ“s arÄ« esam - banku uzraugu izcili labi atalgotajā (profesionāļiem taču jāmaksā!) vadÄ«bā neatradās neviena cilvÄ“ka, kurš, izmantojot visu šÄ«s iestādes rÄ«cÄ«bā esošo informāciju, bÅ«tu spÄ“jis laikus noprast iedÄ«glÄ« esošo problÄ“mu patieso mÄ“rogu. Lai kā arÄ« mums varbÅ«t gribÄ“tos, nav gan ne mazāko norāžu, ka „abi VK” bÅ«tu ar visām Ä·eskām nopirkuši banku uzraugus, lai tie nejaucas iekšÄ viņu velnišÄ·ajā plānā iznÄ«cināt trešo daļu Latvijas ekonomikas.

Bet vai nav arÄ« nekādu norāžu, ka banku uzraugi atšÄ·irÄ«bā no 1995. gada, kad Einars Repše un Ilmārs RimšÄ“vičs Latvijas Bankas vadÄ«bā izrādÄ«jās pilnÄ«gi nespÄ“jÄ«gi kontrolÄ“t virknes komercbanku darbÄ«bas atbilstÄ«bu kaut jel kādiem normatÄ«vu rāmjiem, nebÅ«tu darÄ«juši - vismaz formāli - visu to, ko tiem uzlika par pienākumu likumdošana? Par to - rÄ«t.