Iesaki rakstu:

„Esiet gatavi! Jums jebkurā mirklÄ« „tiesiski” var atņemt visu! Tāds ir jaunais „bezkompromisa tiesiskums”! Un neceriet, ka ar jums tā negadÄ«sies! Tā var gadÄ«ties ar burtiski ikvienu! Atņems – un viss!” – ar šÄdu brÄ«dinājumu nezināmu personu izveidota interneta vietne komunisms.com ir sākusi publicÄ“t lÄ«dz šim no Latvijas sabiedrÄ«bas slÄ“ptos tiesu nolÄ“mumus par mantas konfiskāciju. Å…emot vÄ“rā problÄ“mas nopietnÄ«bu, šos nolÄ“mumus turpina pārpublicÄ“t pietiek.com.

It kā pavisam klasisks (šÄ« vārda sliktākajā nozÄ«mÄ“) gadÄ«jums. TomÄ“r tajā ir arÄ« dažas Ä«patnÄ«bas, kurām pievÄ“ršama uzmanÄ«ba, lai saprastu, kādā aplamā manierÄ“ mÅ«su valsts tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas iestādes un diemžēl arÄ« pati tiesa interpretÄ“ likuma normas un Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas judikatÅ«ru, lai vienkārši “izģērbtu” komersantu, kurš uzticÄ“jās Latvijas kā tiesiskas un demokrātiskas valsts finanšu un banku sistÄ“mai.

Lietas bÅ«tÄ«ba šÄda. Ä€rvalstu juridiskajai personai Latvijas kredÄ«tiestādes kontā glabājās paprāva naudas summa, kura kopā ar pārÄ“jiem bankā noglabātajiem finanšu instrumentiem pārsniedza 2 miljonus euro. Finanšu izlÅ«košanas dienestam (FID) kārtÄ“jo reizi radās “aizdomas” par šÄ«s naudas nelegālu izcelsmi. Uz FID ziņojuma pamata tiesa uzlika arestu šÄ«s juridiskās personas aktÄ«viem, kas atradās attiecÄ«gajā kredÄ«tiestādÄ“.

Protams, ka pierādÄ«jumu jebkādām prettiesiskām darbÄ«bām no šÄ«s juridiskās personas puses nav un nebija. Vispār nekādu. Tikai plikas no pirksta izzÄ«stas “aizdomas”. Nu, ko tur teikt – iespÄ“jams, finanšu instrumentiem arestu piemÄ“rot var arÄ« uz aizdomu pamata, jo arests taču ir tikai pagaidu (drošÄ«bas) lÄ«dzeklis procesam, kuru vÄ“lāk tiesa skatÄ«s pÄ“c bÅ«tÄ«bas.

RÅ«pÄ«gi iepazÄ«stoties ar tiesas lÄ“muma saturu, varam konstatÄ“t, ka arestÄ“to finanšu lÄ«dzekļu Ä«pašnieks ir aktÄ«vu komercdarbÄ«bu veicošs uzņēmums un par ievÄ“rojamu daļu no šÄ« komersanta gÅ«tās peļņas likumÄ«bu nav iespÄ“jamas pilnÄ«gi nekādas šaubas. Tiesas lÄ“mumā tiek detalizÄ“ti aprakstÄ«ta attiecÄ«gā komercdarbÄ«ba – no viena klienta paņem naudu, no otra klienta pasÅ«ti preci, trešajam klientam uzdod veikt preces pārvadājumu un piegādi pirmajam klientam.

Visi dokumenti, kas apliecina preces pārvadāšanu un nodošanu saņēmÄ“jam, ir kārtÄ«bā. Nauda arÄ« ir samaksāta un saņemta. Visi ir laimÄ«gi un apmierināti. No malas skatoties, šÄ·iet, ka viss ir pareizi, tiesiski un caurspÄ«dÄ«gi. Bet… tomÄ“r aizdomÄ«gi! Un, ja ir aizdomÄ«gi, tad nauda ir jākonfiscÄ“ par labu Latvijas valsts budžetam, jo tas ir labāk un pareizāk, nekā atdot to likumÄ«gajam Ä«pašniekam.

Lai šÄ« lieta nevis izskatÄ«tos pÄ“c klajas piesavināšanās specoperācijas, bet vairāk lÄ«dzinātos kaut kam šÄ·ietami tiesiskam un likumÄ«gam, tiesa savu lÄ“mumu pamato ar Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas judikatÅ«ru, kurā pausta atziņa, ka konfiskāciju var piemÄ“rot ne tikai tiešajiem noziedzÄ«gi iegÅ«tajiem lÄ«dzekļiem, bet arÄ« citai mantai, ieskaitot jebkādus ienākumus un citus netiešus ieguvumus, kas ir iegÅ«ti, pārveidojot noziegumos gÅ«tos ieņēmumus vai sajaucot tos ar citiem, tostarp likumiskiem aktÄ«viem.

Bet ko darÄ«t, ja lietā nav iespÄ“jams konstatÄ“t, kuri konkrÄ“tie aktÄ«vi ir iegÅ«ti noziedzÄ«gā ceļā un kuri ir likumÄ«gi, un tāpat nav iespÄ“jams nošÄ·irt “pārveidotos un sajauktos” aktÄ«vus no nepārveidotajiem un nesajauktajiem? ObjektÄ«vi to nav iespÄ“jams izdarÄ«t, jo vienkārši nav zināms, vai visā šajā aktÄ«vu masā vispār ir kaut viena kapeika noziedzÄ«gi iegÅ«tas naudas. Kā rÄ«koties tik sarežģītā juridiskā kāzusā? Pareizi – vajag konfiscÄ“t VISU!

Interesanti, kā tas saskan vai nesaskan ar tiesas lÄ“mumā norādÄ«to:  Eiropas Padomes konvencijas par noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas un terorisma finansÄ“šanas novÄ“ršanu, kā arÄ« šo lÄ«dzekļu meklÄ“šanu, izņemšanu un konfiskāciju 5.pants paredz, ka ikviena dalÄ«bvalsts pieņem tādus normatÄ«vos un cita veida aktus, kas var bÅ«t nepieciešami, lai nodrošinātu to, ka Ä«pašuma konfiskācijas pasākumi attiecas arÄ« uz tādu Ä«pašumu, kas radies, pārveidojot vai konvertÄ“jot noziedzÄ«gi iegÅ«tos lÄ«dzekļus; ja noziedzÄ«gi iegÅ«tie lÄ«dzekļi pilnÄ«gi vai daļēji ir pievienoti likumÄ«gas izcelsmes Ä«pašumam, -uz šo likumÄ«gās izcelsmes Ä«pašumu, nepārsniedzot aprÄ“Ä·ināto pievienoto noziedzÄ«gi iegÅ«to lÄ«dzekļu vÄ“rtÄ«bu. ArÄ« šim jautājumam ir atradusies loÄ£iska atbilde – tiesas lÄ“mumā vienkārši vajag norādÄ«t, ka konta atlikumā esošo lÄ«dzekļu summa noteikti ir mazāka par noziedzÄ«gi iegÅ«to lÄ«dzekļu summu. Un viss!

Bet tad tomÄ“r rodas vÄ“l viens jautājums… kā ir iespÄ“jams noteikt noziedzÄ«gi iegÅ«to lÄ«dzekļu summu, ja vispār nav zināms, vai ir noticis noziegums?!