KÄ JonikÄns galvinieku pÄrtaisÄ«ja par parÄdnieku
Edgars Pauls · 30.05.2017. · Komentāri (141)Kas ir galvinieks? CivillikumÄ stÄv rakstÄ«ts, ka galvojums ir ar lÄ«gumu uzņemts pienÄkums atbildÄ“t kreditoram par trešÄs personas parÄdu, neatsvabinot tomÄ“r šo trešo personu no tÄs parÄda.
RespektÄ«vi, galvinieks ir rezerves kreditors, kuram netiek aizdota nauda, bet ir pienÄkums atdot naudu parÄdnieka vietÄ, tai pašÄ laikÄ galviniekam pret parÄdnieku ir regresa prasÄ«bas tiesÄ«ba, jo, kÄdÄ apmÄ“rÄ galvinieks apmierina kreditoru, tÄdÄ uz viņu pÄriet šÄ pÄ“dÄ“jÄ prasÄ«jumi pret galveno parÄdnieku.
LikumdevÄ“js CivillikumÄ ir noteicis, ka galvinieks var vÄ“rst savu regresa prasÄ«bu pret galveno parÄdnieku tikai pÄ“c tam, kad viņš patiesi nolÄ«dzinÄjis parÄdu vai tÄ daļu vai vismaz ar tiesas spriedumu viņam uzlikts pienÄkums to nolÄ«dzinÄt. KÄdÄ kÄrtÄ šis nolÄ«dzinÄjums notiek, tas ir vienalga.
Tas nozÄ«mÄ“, ka galvinieks nevar pieteikt savu kreditora prasÄ«jumu pret parÄdnieku tÄ maksÄtnespÄ“jas procesÄ, kamÄ“r kreditors nav ar tiesas spriedumu piedzinis parÄdnieka parÄdu no galvinieka, bet pÄ“c maksÄtnespÄ“jas procesa izbeigšanas galvinieks zaudÄ“ savas regresa prasÄ«bas tiesÄ«bas pret parÄdnieku.
TÄpÄ“c likumdevÄ“js ir skaidri un nepÄrprotami noteicis, ka galvojums izbeidzas ar katru darbÄ«bu, kas dzÄ“š galveno saistÄ«bu, atsvabinot no tÄs parÄdnieku, un galvojums izbeidzas ar ikvienu notikumu, kas atsvabina galveno parÄdnieku.
Ar likumu viss ir skaidrs, bet te uzrodas AugstÄkÄs tiesas Civillietu departamenta tiesnesis Valerijans JonikÄns (attÄ“lÄ) ar savu bandu un saka, ka Civillikums ir sÅ«ds un nav jÄņem vÄ“rÄ.
JonikÄns, Aivars Keišs un Anda VÄ«tola raksta, ka pat, ja parÄdnieks savas saistÄ«bas pret kreditoru ir dzÄ“sis, tad tas neatbrÄ«vo galvinieku no pienÄkuma samaksÄt parÄdnieka vietÄ viņa parÄdu, padarot viņu no galvinieka par parÄdnieku, kuram vairs nav regresa prasÄ«bas tiesÄ«bu pret to, kurš reÄli aizņēmÄs naudu. (2016. gada 16. jÅ«nija spriedums lietÄ Nr. C12183912 SKC–178/2016.)
LÄ«dz ar to arÄ« gadÄ«jumÄ, ja ar tiesas lÄ“mumu tiek izbeigta galvenÄ parÄdnieka, kas ir fiziskÄ persona, saistÄ«bu dzÄ“šanas procedÅ«ra un maksÄtnespÄ“jas process, dzÄ“šot šÄ«s personas saistÄ«bu dzÄ“šanas plÄnÄ norÄdÄ«tÄs neizpildÄ«tÄs saistÄ«bas, galvojums netiek izbeigts (sal. Civillietu departamenta tiesnešu kolÄ“Ä£ijas 2015.gada 30.oktobra rÄ«cÄ«bas sÄ“des lÄ“mums lietÄ Nr. SKC-1443/2015).
TÄdÄ“jÄdi izskatÄmajÄ gadÄ«jumÄ nav piemÄ“rojams Civillikuma 1710. (Galvojums izbeidzas ar katru darbÄ«bu, kas dzÄ“š galveno saistÄ«bu, atsvabinot no tÄs parÄdnieku) un 1712.pants (Galvojums izbeidzas ar ikvienu notikumu, kas atsvabina galveno parÄdnieku).
Vai tiešÄm JonikÄns stÄv augstÄk par likumu? Kurš ir JonikÄnam devis tiesÄ«bas galvinieku pÄrtaisÄ«t par parÄdnieku un atņemt galviniekam ar likumu piešÄ·irtÄs regresa prasÄ«bas tiesÄ«bas?
Likums „Par tiesu varu” gan nepÄrprotami nosaka, ka tiesnesis ir neatkarÄ«gs un pakļauts tikai likumam, bet JonikÄns savos gatavotajos spriedumos nepiemÄ“ro likumu, bet atsaucas uz juridisko literatÅ«ru. Nav šaubu, ka juridiskÄ literatÅ«ra nav likums un JonikÄna gatavotais spriedums, kas pamatots ar juridisko literatÅ«ru, nav atzÄ«stams par likumÄ«gu, bet šÄdai JonikÄna nelikumÄ«gai rÄ«cÄ«bai seko nelikumÄ«gs nepÄrsÅ«dzams spriedums, kas tiek dÄ“vÄ“ts par judikatÅ«ru, un tiek izmantots citu tikpat nelikumÄ«gu spriedumu taisÄ«šanÄ, visus galviniekus no rezerves kreditoriem pÄrtaisot par parÄdniekiem.
Velti cerÄ“t, ka JonikÄns un viņa banda (tie, kas grupÄ veic nelikumÄ«bas, ir banda) atzÄ«s savas kļūdas un tÄs labprÄtÄ«gi izlabos, tÄpÄ“c atbildÄ«ba par JonikÄna troikas sastrÄdÄto jÄuzņemas tiem deputÄtiem, kas tÄdu JonikÄnu un viņa troiku iecÄ“la par tiesnešiem, un jÄatmaksÄ galviniekiem radÄ«tos zaudÄ“jumus.
Foto no at.gov.lv