Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kas ir galvinieks? Civillikumā stāv rakstÄ«ts, ka galvojums ir ar lÄ«gumu uzņemts pienākums atbildÄ“t kreditoram par trešÄs personas parādu, neatsvabinot tomÄ“r šo trešo personu no tās parāda.

RespektÄ«vi, galvinieks ir rezerves kreditors, kuram netiek aizdota nauda, bet ir pienākums atdot naudu parādnieka vietā, tai pašÄ laikā galviniekam pret parādnieku ir regresa prasÄ«bas tiesÄ«ba, jo, kādā apmÄ“rā galvinieks apmierina kreditoru, tādā uz viņu pāriet šÄ pÄ“dÄ“jā prasÄ«jumi pret galveno parādnieku.

LikumdevÄ“js Civillikumā ir noteicis, ka galvinieks var vÄ“rst savu regresa prasÄ«bu pret galveno parādnieku tikai pÄ“c tam, kad viņš patiesi nolÄ«dzinājis parādu vai tā daļu vai vismaz ar tiesas spriedumu viņam uzlikts pienākums to nolÄ«dzināt. Kādā kārtā šis nolÄ«dzinājums notiek, tas ir vienalga.

Tas nozÄ«mÄ“, ka galvinieks nevar pieteikt savu kreditora prasÄ«jumu pret parādnieku tā maksātnespÄ“jas procesā, kamÄ“r kreditors nav ar tiesas spriedumu piedzinis parādnieka parādu no galvinieka, bet pÄ“c maksātnespÄ“jas procesa izbeigšanas galvinieks zaudÄ“ savas regresa prasÄ«bas tiesÄ«bas pret parādnieku.

TāpÄ“c likumdevÄ“js ir skaidri un nepārprotami noteicis, ka galvojums izbeidzas ar katru darbÄ«bu, kas dzÄ“š galveno saistÄ«bu, atsvabinot no tās parādnieku, un galvojums izbeidzas ar ikvienu notikumu, kas atsvabina galveno parādnieku.

Ar likumu viss ir skaidrs, bet te uzrodas Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnesis Valerijans Jonikāns (attēlā) ar savu bandu un saka, ka Civillikums ir sūds un nav jāņem vērā.

Jonikāns, Aivars Keišs un Anda VÄ«tola raksta, ka pat, ja parādnieks savas saistÄ«bas pret kreditoru ir dzÄ“sis, tad tas neatbrÄ«vo galvinieku no pienākuma samaksāt parādnieka vietā viņa parādu, padarot viņu no galvinieka par parādnieku, kuram vairs nav regresa prasÄ«bas tiesÄ«bu pret to, kurš reāli aizņēmās naudu. (2016. gada 16. jÅ«nija spriedums lietā Nr. C12183912 SKC–178/2016.)

LÄ«dz ar to arÄ« gadÄ«jumā, ja ar tiesas lÄ“mumu tiek izbeigta galvenā parādnieka, kas ir fiziskā persona, saistÄ«bu dzÄ“šanas procedÅ«ra un maksātnespÄ“jas process, dzÄ“šot šÄ«s personas saistÄ«bu dzÄ“šanas plānā norādÄ«tās neizpildÄ«tās saistÄ«bas, galvojums netiek izbeigts (sal. Civillietu departamenta tiesnešu kolÄ“Ä£ijas 2015.gada 30.oktobra rÄ«cÄ«bas sÄ“des lÄ“mums lietā Nr. SKC-1443/2015).

TādÄ“jādi izskatāmajā gadÄ«jumā nav piemÄ“rojams Civillikuma 1710. (Galvojums izbeidzas ar katru darbÄ«bu, kas dzÄ“š galveno saistÄ«bu, atsvabinot no tās parādnieku) un 1712.pants (Galvojums izbeidzas ar ikvienu notikumu, kas atsvabina galveno parādnieku).

Vai tiešÄm Jonikāns stāv augstāk par likumu? Kurš ir Jonikānam devis tiesÄ«bas galvinieku pārtaisÄ«t par parādnieku un atņemt galviniekam ar likumu piešÄ·irtās regresa prasÄ«bas tiesÄ«bas?

Likums „Par tiesu varu” gan nepārprotami nosaka, ka tiesnesis ir neatkarÄ«gs un pakļauts tikai likumam, bet Jonikāns savos gatavotajos spriedumos nepiemÄ“ro likumu, bet atsaucas uz juridisko literatÅ«ru. Nav šaubu, ka juridiskā literatÅ«ra nav likums un Jonikāna gatavotais spriedums, kas pamatots ar juridisko literatÅ«ru, nav atzÄ«stams par likumÄ«gu, bet šÄdai Jonikāna nelikumÄ«gai rÄ«cÄ«bai seko nelikumÄ«gs nepārsÅ«dzams spriedums, kas tiek dÄ“vÄ“ts par judikatÅ«ru, un tiek izmantots citu tikpat nelikumÄ«gu spriedumu taisÄ«šanā, visus galviniekus no rezerves kreditoriem pārtaisot par parādniekiem.

Velti cerÄ“t, ka Jonikāns un viņa banda (tie, kas grupā veic nelikumÄ«bas, ir banda) atzÄ«s savas kļūdas un tās labprātÄ«gi izlabos, tāpÄ“c atbildÄ«ba par Jonikāna troikas sastrādāto jāuzņemas tiem deputātiem, kas tādu Jonikānu un viņa troiku iecÄ“la par tiesnešiem, un jāatmaksā galviniekiem radÄ«tos zaudÄ“jumus.

Foto no at.gov.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0