KÄ konsolidÄ“t budžetu - samazinÄt pensijas vai devalvÄ“t latu?
PIETIEK · 27.01.2011. · Komentāri (45)VÄ“l pirms pÄris nedēļÄm Latvija saņēma Eiropas Komisijas draudzÄ«gu atgÄdinÄjumu neaizmirst par budžeta konsolidÄciju vÄ“l par 50 miljoniem latu. Finanšu ministrs Andris Vilks arÄ« noteicis termiņu konsolidÄcijas veikšanai – divu mÄ“nešu laikÄ, lai panÄktu kredÄ«treitinga palielinÄšanu, kas ļautu pÄrdot valsts obligÄcijas. Zaļie un zemnieki jau skaļi pateikuši – rokas nost no sociÄlÄ budžeta un pensijÄm, arÄ« valdÄ«bas vadÄ«tÄja Valda Dombrovska VienotÄ«ba vÄ“lÄ“tÄjiem solÄ«ja, ka pensijas neaiztiks, taÄu premjers vienlaikus atzinis, ka plÄnotais samazinÄjums pÄrsvarÄ bÅ«šot izdevumu daļÄ, nav tÄdas jomas, kura a priori bÅ«tu pasargÄta no samazinÄšanas. ValdÄ«ba pat izveidojusi Ä«pašu darba grupu konsolidÄcijas pasÄkumu izstrÄdei. Pietiek jautÄja diviem pretÄ“jus viedokļus pÄrstÄvošiem ekonomistiem, kÄ viņi ieteiktu valdÄ«bai rÄ«koties.
VjaÄeslavs Dombrovskis (attÄ“lÄ), ekonomists:
„MÄ“s runÄjam par konsolidÄciju, kas ir jÄveic ļoti Ä«sÄ laikÄ, pÄris mÄ“nešos, tÄdēļ nekÄdas reformas šeit nederÄ“s. Nevienu reformu nevar Ä«stenot tik Ä«sÄ laikÄ. LÄ«dz ar to atliek mehÄniski konsolidÄcijas pasÄkumi – nodokļu celšana vai tÄ“riņu samazinÄšana, tai skaitÄ, sociÄlÄ budžeta izdevumu samazinÄšana. TÄ kÄ es neesmu politiÄ·is, man nav jÄbaidÄs kļūt nepopulÄram. Un esmu pÄrliecinÄts, ka viens no reÄlÄkajiem budžeta konsolidÄcijas scenÄrijiem ir sociÄlÄ budžeta samazinÄšana, tai skaitÄ - pensiju samazinÄšana.
Ja pensijas ir pašmÄ“rÄ·is, tad, protams, nav problÄ“mu tÄs paaugstinÄt. KonfiscÄ“jam mašÄ«nas, dzÄ«vokļus, pÄrdodam un to naudu izmaksÄjam pensionÄriem. ĪstermiÅ†Ä pensijas bÅ«s augstÄkas, bet ilgtermiÅ†Ä – kurš ar veselu prÄtu te paliks? Ir jÄsaprot, ka pensiju izmaksa tiešÄ veidÄ ir saistÄ«ta ar to, cik nopelna strÄdÄjošie. Ja algas ir samazinÄtas par 25 procentiem un katram piektajam vispÄr nav darba, tad varbÅ«t ir jÄsaprot, ka pienÄcis laiks arÄ« samazinÄt pensijas.
PolitiÄ·iem, protams, ir cits viedoklis. Viņi ir devuši solÄ«jumu pensijas neaiztikt. Bet šis solÄ«jums jau principÄ ir kļūdains. Viņi aizbildinÄs ar sabiedrisko domu, kas neatbalsta pensiju samazinÄšanu. Un, protams, ja sabiedriskajÄ aptaujÄ vaicÄ, vai jÅ«s atbalstÄt pensiju samazinÄšanu, loÄ£iski, ka vairÄkums atbildÄ“s - nÄ“. TaÄu jautÄjums tiek uzdots tÄ, it kÄ izvÄ“le ir tikai starp samazinÄt vai nesamazinÄt, nevis par to, ka, nesamazinot pensijas, ir jÄsamazina kaut kas cits. PatiesÄ«bÄ ir tÄ – ja nesamazina pensijas, tad tiek ievainota cita sabiedrÄ«bas daļa.
JautÄjums ir par to, kÄ mÄ“s konsolidÄ“jam budžetu. Variants A – samazinÄm pensijas, variants B – ceļam nodokļus, variants C – aizņemamies, lai tad maksÄ mÅ«su bÄ“rni un mazbÄ“rni, D – jÅ«su piedÄvÄtais variants. Un tad vÄ“lÄ“tÄjiem un sabiedrÄ«bai ir skaidrs, kas patiesÄ«bÄ tiek jautÄts. Bet jautÄjumi aptaujÄs tiek uzdoti individuÄli, radot kļūdainu iespaidu, ka ir pasaule, kurÄ valsts var ilgstoši tÄ“rÄ“t vairÄk nekÄ tiek pelnÄ«ts. VienÄ aptaujÄ vairÄkums varÄ“tu teikt, ka ir pret pensiju samazinÄšanu. PÄ“c tam vairÄkums saka, ka arÄ« nodokļus paaugstinÄt nedrÄ«kst, kaut gan tÄ ir cena par pensiju nesamazinÄšanu. Skaidrs, ka šÄdÄm atbildÄ“m nav lielas informatÄ«vÄs vÄ“rtÄ«bas.
The Guardian mÄjas lapÄ iedzÄ«votÄjiem pašiem tika piedÄvÄts, kÄ konsolidÄ“t LielbritÄnijas budžetu. Tika parÄdÄ«ts, cik lieli ir kÄdas sfÄ“ras izdevumi un kÄdi ir ienÄkumi, un kas notiek, ja vienÄ vietÄ nogriež, kÄ otrÄ vietÄ ienÄkumi samazinÄs utt. Un tad katrs pats varÄ“ja izdomÄt, kur griezt, kur atstÄt.
Es domÄju, ka tik Ä«sÄ termiÅ†Ä budžeta konsolidÄcijas atslÄ“gas vÄrds ir sociÄlais budžets. Bezdarbnieku pabalstus gan nevajadzÄ“tu samazinÄt, jo tie pilda konkrÄ“tu funkciju – palÄ«dz cilvÄ“kiem atgriezties darba tirgÅ«, atrast piemÄ“rotu darbu.
Par bÄ“rnu pabalstiem gan man ir cits uzskats. Tos noteikti drÄ«kst samazinÄt un virzÄ«t Ä£imenÄ“m, kuriem no šÄdiem pabalstiem ir kÄds reÄls efekts, jo ne visiem tie astoņi lati mÄ“nesÄ« ir iemesls, kÄdēļ ir bÄ“rni. VisticamÄk, šos pabalstus vajadzÄ“tu maksÄt tikai trÅ«cÄ«gajiem, bet turÄ«gajiem šie pabalsti nebÅ«tu jÄmaksÄ, jo patiesÄ«bÄ tÄ ir naudas pÄrlikšana no vienas kabatas otrÄ. Vispirms cilvÄ“ks strÄdÄ un šo naudu samaksÄ nodokļos, tad viņam kÄ pabalstu maksÄ atpakaļ.
Un ir svarÄ«gi saprast, kÄ rodas mÅ«su pensijas. It kÄ tiek uzsvÄ“rts, ka pensijas ir svÄ“ti nopelnÄ«tas ar gariem darba gadiem, taÄu realitÄtÄ“ pensijas maksÄ no tÄ, ko nopelna strÄdÄjošie. TÄpÄ“c jÄbÅ«t solidaritÄtei. Ja jau reiz strÄdÄjošais vairs nepelna tik daudz, tad viņš arÄ« nevar tik daudz maksÄt pensijÄs.”
JÄnis Ošlejs, ekonomists:
„Katra konsolidÄcija ir pašgraujoša, jo, samazinot valsts budžetu, samazinÄs arÄ« iedzÄ«votÄju ienÄkumi, un mÅ«su valsts iedzÄ«votÄju ienÄkumi jau tÄ ir kritiski zemi. Jebkuri budžeta samazinÄjumi novedÄ«s pie vÄ“l lielÄkiem ienÄkumu samazinÄjumiem, samazinÄsies arÄ« nodokļu ieņēmumi, tas iet pa spirÄli. MÄ“s jau pagÄjušajÄ gadÄ redzÄ“jÄm – konsolidÄ“jÄm budžetu, bet budžeta deficÄ«ts nemazinÄjÄs. Tam nebija nekÄdas jÄ“gas. LÄ«dz ar to budžetam vairs nav, kur griezt.
TurklÄt tÄ summa jau nav tikai 50 miljoni tagad, bet vÄ“l arÄ« 450 nÄkamgad. Pat, ja mÄ“s likvidÄ“tu pilnÄ«gi visu valsts pÄrvaldi, mÄ“s iegÅ«tu 63 miljonus. Nu ko, atlaižam visus skolotÄjus? VÄ“l samazinÄm algas policistiem, lai iet laupÄ«t?
TÄdēļ vienÄ«gais ceļš, ko es redzu, ir mÅ«su valÅ«tas - lata - kursa maiņa, vienlaikus atvieglojot kredÄ«tņēmÄ“ju stÄvokli. Proti, visi eiro kredÄ«ti jÄpÄrvÄ“rš latos un tad jÄdevalvÄ“ lats, vienlaikus daļēji kompensÄ“jot bankÄm šÄ«s kredÄ«tu pÄrveidošanas zaudÄ“jumus, jo pretÄ“jÄ gadÄ«jumÄ bankrotÄ“tu arÄ« zviedru bankas un tas bÅ«tu krahs. ŠÄdu scenÄriju tikko veica Īslande. Vai viņiem kas slikts notika?
KredÄ«tņēmÄ“ju stÄvoklis bremzÄ“ ekonomikas attÄ«stÄ«bu, jo cilvÄ“ki nevar tÄ“rÄ“t naudu, bet visu maksÄ bankÄm. LÄ«dz ar to nauda nenonÄk apritÄ“, viss tikai apsÄ«kst un samazinÄs.
Ja veiktu šÄdu reformu, atjaunotos naudas aprite, ekonomika atdzÄ«votos un sÄktos augšupeja. PolitiÄ·i baidÄs, ka, devalvÄ“jot latu un nemainot kredÄ«tus, bankrotÄ“s daudz mÄjsaimniecÄ«bu, tÄdēļ arÄ« baidÄs runÄt par lata kursa maiņu. Bet der paskatÄ«ties, kÄ citas valstis rÄ«kojas. Ja valdÄ«ba veiktu šÄdu plÄnu, ieguvÄ“ji bÅ«tu visi – bankas atsÄktu aktÄ«vu kreditÄ“šanu, cilvÄ“kiem bÅ«tu ienÄkumi un viņi arÄ« varÄ“tu tÄ“rÄ“t, uzņēmÄ“jiem bÅ«tu ienÄkumi un bÅ«tu nodokļu ieņēmumi. PatiesÄ«bÄ patlaban ir jÄrunÄ par budžeta palielinÄšanu, nevis samazinÄšanu.”