Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

VÄ“l pirms pāris nedēļām Latvija saņēma Eiropas Komisijas draudzÄ«gu atgādinājumu neaizmirst par budžeta konsolidāciju vÄ“l par 50 miljoniem latu. Finanšu ministrs Andris Vilks arÄ« noteicis termiņu konsolidācijas veikšanai – divu mÄ“nešu laikā, lai panāktu kredÄ«treitinga palielināšanu, kas ļautu pārdot valsts obligācijas. Zaļie un zemnieki jau skaļi pateikuši – rokas nost no sociālā budžeta un pensijām, arÄ« valdÄ«bas vadÄ«tāja Valda Dombrovska VienotÄ«ba vÄ“lÄ“tājiem solÄ«ja, ka pensijas neaiztiks, taču premjers vienlaikus atzinis, ka plānotais samazinājums pārsvarā bÅ«šot izdevumu daļā, nav tādas jomas, kura a priori bÅ«tu pasargāta no samazināšanas. ValdÄ«ba pat izveidojusi Ä«pašu darba grupu konsolidācijas pasākumu izstrādei. Pietiek jautāja diviem pretÄ“jus viedokļus pārstāvošiem ekonomistiem, kā viņi ieteiktu valdÄ«bai rÄ«koties.

Vjačeslavs Dombrovskis (attēlā), ekonomists:

„MÄ“s runājam par konsolidāciju, kas ir jāveic ļoti Ä«sā laikā, pāris mÄ“nešos, tādēļ nekādas reformas šeit nederÄ“s. Nevienu reformu nevar Ä«stenot tik Ä«sā laikā. LÄ«dz ar to atliek mehāniski konsolidācijas pasākumi – nodokļu celšana vai tÄ“riņu samazināšana, tai skaitā, sociālā budžeta izdevumu samazināšana. Tā kā es neesmu politiÄ·is, man nav jābaidās kļūt nepopulāram. Un esmu pārliecināts, ka viens no reālākajiem budžeta konsolidācijas scenārijiem ir sociālā budžeta samazināšana, tai skaitā - pensiju samazināšana.

Ja pensijas ir pašmÄ“rÄ·is, tad, protams, nav problÄ“mu tās paaugstināt. KonfiscÄ“jam mašÄ«nas, dzÄ«vokļus, pārdodam un to naudu izmaksājam pensionāriem. Īstermiņā pensijas bÅ«s augstākas, bet ilgtermiņā – kurš ar veselu prātu te paliks? Ir jāsaprot, ka pensiju izmaksa tiešÄ veidā ir saistÄ«ta ar to, cik nopelna strādājošie. Ja algas ir samazinātas par 25 procentiem un katram piektajam vispār nav darba, tad varbÅ«t ir jāsaprot, ka pienācis laiks arÄ« samazināt pensijas.

PolitiÄ·iem, protams, ir cits viedoklis. Viņi ir devuši solÄ«jumu pensijas neaiztikt. Bet šis solÄ«jums jau principā ir kļūdains. Viņi aizbildinās ar sabiedrisko domu, kas neatbalsta pensiju samazināšanu. Un, protams, ja sabiedriskajā aptaujā vaicā, vai jÅ«s atbalstāt pensiju samazināšanu, loÄ£iski, ka vairākums atbildÄ“s - nÄ“. Taču jautājums tiek uzdots tā, it kā izvÄ“le ir tikai starp samazināt vai nesamazināt, nevis par to, ka, nesamazinot pensijas, ir jāsamazina kaut kas cits. PatiesÄ«bā ir tā – ja nesamazina pensijas, tad tiek ievainota cita sabiedrÄ«bas daļa.

Jautājums ir par to, kā mÄ“s konsolidÄ“jam budžetu. Variants A – samazinām pensijas, variants B – ceļam nodokļus, variants C – aizņemamies, lai tad maksā mÅ«su bÄ“rni un mazbÄ“rni, D – jÅ«su piedāvātais variants. Un tad vÄ“lÄ“tājiem un sabiedrÄ«bai ir skaidrs, kas patiesÄ«bā tiek jautāts. Bet jautājumi aptaujās tiek uzdoti individuāli, radot kļūdainu iespaidu, ka ir pasaule, kurā valsts var ilgstoši tÄ“rÄ“t vairāk nekā tiek pelnÄ«ts. Vienā aptaujā vairākums varÄ“tu teikt, ka ir pret pensiju samazināšanu. PÄ“c tam vairākums saka, ka arÄ« nodokļus paaugstināt nedrÄ«kst, kaut gan tā ir cena par pensiju nesamazināšanu. Skaidrs, ka šÄdām atbildÄ“m nav lielas informatÄ«vās vÄ“rtÄ«bas.

The Guardian mājas lapā iedzÄ«votājiem pašiem tika piedāvāts, kā konsolidÄ“t Lielbritānijas budžetu. Tika parādÄ«ts, cik lieli ir kādas sfÄ“ras izdevumi un kādi ir ienākumi, un kas notiek, ja vienā vietā nogriež, kā otrā vietā ienākumi samazinās utt. Un tad katrs pats varÄ“ja izdomāt, kur griezt, kur atstāt.

Es domāju, ka tik Ä«sā termiņā budžeta konsolidācijas atslÄ“gas vārds ir sociālais budžets. Bezdarbnieku pabalstus gan nevajadzÄ“tu samazināt, jo tie pilda konkrÄ“tu funkciju – palÄ«dz cilvÄ“kiem atgriezties darba tirgÅ«, atrast piemÄ“rotu darbu.

Par bÄ“rnu pabalstiem gan man ir cits uzskats. Tos noteikti drÄ«kst samazināt un virzÄ«t Ä£imenÄ“m, kuriem no šÄdiem pabalstiem ir kāds reāls efekts, jo ne visiem tie astoņi lati mÄ“nesÄ« ir iemesls, kādēļ ir bÄ“rni. Visticamāk, šos pabalstus vajadzÄ“tu maksāt tikai trÅ«cÄ«gajiem, bet turÄ«gajiem šie pabalsti nebÅ«tu jāmaksā, jo patiesÄ«bā tā ir naudas pārlikšana no vienas kabatas otrā. Vispirms cilvÄ“ks strādā un šo naudu samaksā nodokļos, tad viņam kā pabalstu maksā atpakaļ.

Un ir svarÄ«gi saprast, kā rodas mÅ«su pensijas. It kā tiek uzsvÄ“rts, ka pensijas ir svÄ“ti nopelnÄ«tas ar gariem darba gadiem, taču realitātÄ“ pensijas maksā no tā, ko nopelna strādājošie. TāpÄ“c jābÅ«t solidaritātei. Ja jau reiz strādājošais vairs nepelna tik daudz, tad viņš arÄ« nevar tik daudz maksāt pensijās.”

Jānis Ošlejs, ekonomists:

„Katra konsolidācija ir pašgraujoša, jo, samazinot valsts budžetu, samazinās arÄ« iedzÄ«votāju ienākumi, un mÅ«su valsts iedzÄ«votāju ienākumi jau tā ir kritiski zemi. Jebkuri budžeta samazinājumi novedÄ«s pie vÄ“l lielākiem ienākumu samazinājumiem, samazināsies arÄ« nodokļu ieņēmumi, tas iet pa spirāli. MÄ“s jau pagājušajā gadā redzÄ“jām – konsolidÄ“jām budžetu, bet budžeta deficÄ«ts nemazinājās. Tam nebija nekādas jÄ“gas. LÄ«dz ar to budžetam vairs nav, kur griezt.

Turklāt tā summa jau nav tikai 50 miljoni tagad, bet vēl arī 450 nākamgad. Pat, ja mēs likvidētu pilnīgi visu valsts pārvaldi, mēs iegūtu 63 miljonus. Nu ko, atlaižam visus skolotājus? Vēl samazinām algas policistiem, lai iet laupīt?

Tādēļ vienÄ«gais ceļš, ko es redzu, ir mÅ«su valÅ«tas - lata - kursa maiņa, vienlaikus atvieglojot kredÄ«tņēmÄ“ju stāvokli. Proti, visi eiro kredÄ«ti jāpārvÄ“rš latos un tad jādevalvÄ“ lats, vienlaikus daļēji kompensÄ“jot bankām šÄ«s kredÄ«tu pārveidošanas zaudÄ“jumus, jo pretÄ“jā gadÄ«jumā bankrotÄ“tu arÄ« zviedru bankas un tas bÅ«tu krahs. ŠÄdu scenāriju tikko veica Īslande. Vai viņiem kas slikts notika?

Kredītņēmēju stāvoklis bremzē ekonomikas attīstību, jo cilvēki nevar tērēt naudu, bet visu maksā bankām. Līdz ar to nauda nenonāk apritē, viss tikai apsīkst un samazinās.

Ja veiktu šÄdu reformu, atjaunotos naudas aprite, ekonomika atdzÄ«votos un sāktos augšupeja. PolitiÄ·i baidās, ka, devalvÄ“jot latu un nemainot kredÄ«tus, bankrotÄ“s daudz mājsaimniecÄ«bu, tādēļ arÄ« baidās runāt par lata kursa maiņu. Bet der paskatÄ«ties, kā citas valstis rÄ«kojas. Ja valdÄ«ba veiktu šÄdu plānu, ieguvÄ“ji bÅ«tu visi – bankas atsāktu aktÄ«vu kreditÄ“šanu, cilvÄ“kiem bÅ«tu ienākumi un viņi arÄ« varÄ“tu tÄ“rÄ“t, uzņēmÄ“jiem bÅ«tu ienākumi un bÅ«tu nodokļu ieņēmumi. PatiesÄ«bā patlaban ir jārunā par budžeta palielināšanu, nevis samazināšanu.”

Novērtē šo rakstu:

0
0