KÄ KriÅ¡jÄnis Kariņš gļēvi un nodevÄ«gi pagÄja malÄ un samierinÄjÄs
Pietiek lasÄ«tÄjs · 03.01.2019. · Komentāri (0)DomÄju, Pietiek lasÄ«tÄjiem bÅ«s pamÄcoši iepazÄ«ties ar kÄdreizÄ“jÄ JÅ«rmalas domes deputÄta IlmÄra AnÄÄna pirms Äetrpadsmit gadiem publicÄ“to rakstu, kas sniedz ieskatu, kÄ tagadÄ“jais premjera amata kandidÄts KrišjÄnis Kariņš tÄ vietÄ, lai aktÄ«vi aizstÄvÄ“tu latviešu tautas intereses un darÄ«tu visu, lai mÄ“s neglÄbjami nezaudÄ“tu Ķemerus, gļēvi un nodevÄ«gi pagÄja malÄ un samierinÄjÄs
„Ķemeri ir Latvijas simbols, Latvijas labklÄjÄ«bas simbols. Par Ķemeru sanatoriju mÄ“s esam priecÄjušies visos laikos, pat visgrÅ«tÄkajos. Nevar privatizÄ“t savu sirdsapziņu, nevar privatizÄ“t savas tautas lepnumu,” - Oļģerts Dunkers. „Ķemeru viesnÄ«ca ir jÄsaglabÄ kÄ nacionÄlÄ lepnuma objekts, kÄ mÅ«su valsts vizÄ«tkarte,” - ErvÄ«ds Grinovskis
Šos vÄrdus no Latvijas Saeimas augstÄkÄs tribÄ«nes 1997. gada 19. jÅ«nijÄ teica šie divi visas tautas vÄ“lÄ“tie priekšstÄvji - atzÄ«ts kinorežisors un izcils zinÄtnieks, profesors. Kopš tÄs dienas apritÄ“juši veseli septiņi gadi, un mums šajos vÄrdos neviens varas un lÄ“mÄ“jvÄ«rs nav ieklausÄ«jies, problÄ“ma nav atrisinÄta tautai un visai valstij pieņemamÄ veidÄ. Tieši otrÄdi tÄ attÄ«stÄ«jusies, samilzusi lÄ«dz bezjÄ“dzÄ«bai.
Ķemeri kopš 18.gadsimta beigÄm ir LatvijÄ pazÄ«stams dziedniecisko Å«deņu kÅ«rorts, un no 19.gadsimta beigÄm Ķemeros sÄk izmantot ÄrstnieciskÄs dūņas. Pateicoties sÄ“rÅ«deņu, minerÄlÅ«deņu un dūņu unikÄlajam Ä·Ä«miskajam sastÄvam, kÄ arÄ« apkÄrtÄ“jai dabai (Ķemeru gaisa ÄrstÄ“jošÄ ietekme, jÅ«ra un priežu masÄ«vs gar pludmali), Ķemeri ir kļuvuši par starptautiskas nozÄ«mes kÅ«rortu. Ne velti Krievijas cars Ķemeru attÄ«stÄ«bai atvÄ“lÄ“ja 50 000 zelta rubļu un K.UImaņa valdÄ«ba nolÄ“ma celt šo izcilo celtni - „Balto kuÄ£i” Ķemeru viesnÄ«cu sanatoriju pasaules ekonomiskÄs krÄ«zes laikÄ. Krievijas cars un Latvijas brÄ«vvalsts valdÄ«ba prata atzinÄ«gi novÄ“rtÄ“t šÄ«s dabas bagÄtÄ«bas. Tikai latviešu tautas TrešÄs atmodas valsts vadÄ«tÄji nolÄ“ma privatizÄ“t Ķemeru sanatoriju, kas rada precedentu savas valsts un tautas nodevÄ«bÄ.
Ķemeru nacionÄlais parks izveidots, lai saglabÄtu un popularizÄ“tu apkÄrtnes unikÄlo floru un faunu. VisÄm šÄ«m vÄ“rtÄ«bÄm bÅ«tu jÄkalpo Latvijas tautai, tÄs labklÄjÄ«bai. PÄ“c Latvijas neatkarÄ«bas atjaunošanas valsts atteicÄs no kurortoloÄ£ijas kÄ veselÄ«bas aizsardzÄ«bas nozares un 1990. gados pieļÄva Ķemeru kÅ«rorta izpostÄ«šanu.
1981.gadÄ A.Freimanis, Ä£eoloÄ£ijas un mineraloÄ£ijas zinÄtņu kandidÄts, rakstÄ«ja: „Tikai nedaudzi zina, ka Ķemeru sÄ“rÅ«deņraža avoti Ä£eoloÄ£iskÄs uzbÅ«ves un hidroÄ£eoloÄ£isko apstÄkļu ziÅ†Ä ir unikÄli, ka Ķemeros ir lielÄkÄ šÄda tipa Å«deņu atradne PSRS teritorijÄ. 1961.gadÄ sÄ“rÅ«deņraža Å«deņu krÄjumus apstiprinÄja PSRS derÄ«go izrakteņu krÄjumu Valsts komisija.
Latvijas Republikas Ministru kabinets nav pildÄ«jis arÄ« Ķemeru nacionÄlÄ parka likuma noteikumu 3.punktu (likums pieņemts 1997.gada 12.jÅ«lijÄ, saskaÅ†Ä ar to Ministru kabinetam gada laikÄ bija jÄizstrÄdÄ kÅ«rortu saimniecÄ«bas attÄ«stÄ«bas plÄns).
1994. gadÄ LosandželosÄ latviešu emigrÄcijas grupa JÄņa Taubes vadÄ«bÄ izstrÄdÄja Ķemeru kÅ«rorta atjaunošanas projektu.”, kuru iesniedza Latvijas valsts valdÄ«bai. Diemžēl šis projekts neieraudzÄ«ja dienasgaismu un pazuda kabineta plauktos. J. Taubes kungs 2002. gadÄ Ä¶emeru fonda attÄ«stÄ«bas sanÄksmÄ“ man iedeva šÄ projekta 4.eksemplÄru.
Uzziņai: par Ķemeru privatizÄciju Ministru kabineta rÄ«kojumu Nr.490 (prot. Nr. 58 8§) 1996.gada 4.decembrÄ« parakstÄ«juši bijušais Ministru prezidents A.ŠÄ·Ä“le un bijušais ekonomikas ministrs GKrasts (TB/LNNK!!!)
1997. gada 24.oktobrÄ« apdrošinÄšanas akciju sabiedrÄ«ba „Alterna” to apdrošinÄjusi par trÄ«sarpus miljoniem latu.
1998. gada 18.jÅ«lijÄ PrivatizÄcijas aÄ£entÅ«ras rÄ«kotajÄ izsolÄ“ valsts uzņēmumu sanatoriju „Ķemeri” iegÄdÄjas kompÄnija „Ominasis Italia S.R.L.” IzsolÄ“ bija tikai viens pretendents, kurš iegÄdÄjÄs objektu par 900 000 latiem. ŠÄ« summa jÄsamaksÄ 20% latos un 80% privatizÄcijas sertifikÄtos.
I998.g. 20.oktobris. Valsts kontroles atzinums: „Latvijas uzņēmÄ“ji tika maldinÄti par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem uz v/u „Ķemeri” privatizÄciju un tiem nebija informÄcijas par v/u „Ķemeri” reorganizÄciju, PrivatizÄcijas aÄ£entÅ«ra 1998. gada 18. jÅ«lijÄ sarÄ«koja formÄlu izsoli ar lejupejošu soli.”
I998.g. 30.decembris. LR Valsts kontroles KolÄ“Ä£ijas lÄ“mums: „V/u „Ķemeri” privatizÄcijai nav likumÄ«ga pamata.”
1998.gada 20. un 21.maija Saeimas plenÄrsÄ“des darba kÄrtÄ«bÄ Leopolds Ozoliņš lÅ«dza iekļaut Saeimas likumprojektu „Par Ķemeru viesnÄ«cas privatizÄcijas pÄrtraukšanu” izskatÄ«šanu.
TB/LNNK balsojums:
„Par” Oskars GrÄ«gs, Aleksandrs PÄ“tersons, Normunds PÄ“terkops.
„Pret” MÄris GrÄ«nblats, Juris Sinka, Aigars Jirgens, Juris Vidiņš.
..Atturas” Vents Balodis, Juris Dobelis, Roberts Jurdžs. Ä¢irts Valdis Kristovskis, Andrejs Požarnovs, MÄris RudzÄ«tis, JÄnis Straume.
„Nebalso” Guntars GrÄ«nblats, Aida PrÄ“dele, Anna Seile, PÄ“teris TabÅ«ns.
KopÄ“jais balsojums „Par” 18, „Pret” 21, „Atturas” 22.
PiezÄ«me: balsojums „pret” iekļaušanu, tÄpat kÄ „atturas” un „nebalso” nozÄ«mÄ“, ka balso par Ķemeru sanatorijas privatizÄciju. Noraidot deputÄta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu, LR Saeima nobalsoja, ka Latvijas nacionÄlais lepnums jÄiztirgo svešiniekam.
1998. gada 23.novembrÄ« „Ominasis Italia” noslÄ“dz InvestÄ«ciju garantiju lÄ«gumu, kur rakstÄ«ts (citÄ“ju): „… investÄ“s sanatorijas „Ķemeri” iekÄrtÄs materiÄlos, gan projektu realizÄcijÄs, gan turpmÄkÄs darbÄ«bas darbiniekos, transportÄ, publicitÄtÄ“, un biznesa reklÄmÄ utt. 10 000 000 (desmit miljonu) latu piecu gadu laikÄ.”
“Ominasis Italia” iesniegtie dokumenti liecina, ka pircÄ“ja uzņēmÄ“jsabiedrÄ«bas pamatkapitÄls ir lÄ«dzvÄ“rtÄ«gs Ls 6700, vÄ“l jo vairÄk, iesniegtÄ Romas bankas “Arab Bank PCL” izziņa neapliecina tÄ maksÄtspÄ“ju. PrincipÄ šie lÄ«gumi firmai nerada nekÄdas juridiskas sekas un Latvijas valsts ir zaudÄ“tÄju lomÄ. StarptautiskajÄ praksÄ“ pieņemts, ka liela apjoma darÄ«jumos kÄ garants piedalÄs pazÄ«stama banka un apdrošinÄšanas sabiedrÄ«bas.
1999. gada 28.jÅ«lijÄ Ä¶emeru sabiedrÄ«bas iniciatÄ«vas grupa ar vÄ“stulÄ“m vÄ“rsÄs pie Latvijas pašvaldÄ«bÄm, lai informÄ“tu par nacionÄlÄs kultÅ«ras vÄ“rtÄ«bas Ķemeru viesnÄ«cas un peldu iestÄdes pÄrdošanu Ärzemniekiem: abas Ä“kas ir valsts aizsargÄjami kultÅ«ras pieminekļi, to arhitekti - Eižens Laube un Ernests ŠtÄlbergs ir 20.-30.gadu izcilas radošas personÄ«bas. PrivatizÄcijas rezultÄtÄ Latvijas valsts var zaudÄ“t Eiropas mÄ“roga kÅ«rortu, protams, arÄ« izcilÄs celtnes ar mÄkslinieciski augstvÄ“rtÄ«go interjeru. Ķemeru sabiedrÄ«bas iniciatÄ«vas grupas aicinÄjumam atsaucÄs vairÄk nekÄ 300 pašvaldÄ«bas. Dažas pašvaldÄ«bas pieņēmušas zinÄšanai, savu attieksmi neizsakot, taÄu visas citas ir Ä·emeriešus atbalstÄ«jušas un savus lÄ“mumus papildinÄjušas ar bÅ«tiskÄm piebildÄ“m. 1999. gadÄ Balvu rajona Vecumu pagasta padome viskodolÄ«gÄk un precÄ«zÄk rezumÄ“ iesÄkto neklÄtienes diskusija:
“ValdÄ«bas politika pašreiz nav virzÄ«ta uz Latvijas valsts stiprinÄšanu un ekonomikas attÄ«stÄ«bu, tieši pretÄ“ji ražošana, lauksaimniecÄ«ba praktiski likvidÄ“tas, palielinÄs bezdarbs, pÄ“dÄ“jÄ bagÄtÄ«ba meži tiek barbariski izcirsti un aizvesti prom, jo zemes privatizÄcija nesekmÄ“ centienus apsaimniekot zemi ražot lauksaimniecÄ«bas produkciju, bet tÅ«lÄ«tÄ“ju labumu, jo rÄ«tdiena nav paredzÄ“ta Latvijai”.
Notikumu gaita:
- PrivatizÄcijas aÄ£entÅ«ras padome vairÄkkÄrt izskatÄ«jusi jautÄjumu par lÄ«guma laušanu ar “Ominasis Italia”, vairÄkkÄrt izmainÄ«jusi privatizÄcijas noteikumus, vairÄkkÄrt pagarinÄjusi privatizÄcijas izpildes termiņus.
- 2000.g. 25.marts. PA izsolÄ“ par 30 600 latiem pÄrdevusi lÄ«dz tam valsts uzņēmuma „KÅ«rortoloÄ£ija” valdÄ«jumÄ esošo 19 Ärstniecisko minerÄlÅ«dens urbumu (izvietoti gan Ķemeros, gan BaldonÄ“) kontrolpaketi, pircÄ“js kÄda fiziska persona (Khalaf El-Jadiry). TrÄ«s no tiem ir dziļurbumi 900 metru dziļi. Viena dziļurbuma izmaksa tajÄ laikÄ bija ap 250 000 latu. Valsts Ä«pašums pÄrdots bez Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas ministrijas Valsts Ä£eoloÄ£ijas dienesta un Ķemeru nacionÄlÄ parka administrÄcijas piekrišanas. Tas ir Ķemeru nacionÄlÄ parka likuma, kÄ arÄ« likuma par „Par zemes dzÄ«lÄ“m” pÄrkÄpums.
- 2004.g 28.aprÄ«lÄ« JÅ«rmalas domes sÄ“dÄ“ izskatÄ«ja manu lÄ“mumprojektu par zemes gabalu privatizÄcijas zem Ķemeru sanatorijas objekta izvÄ“rtÄ“šanu. JÅ«rmalas pilsÄ“tas dome nolÄ“ma lÅ«gt Latvijas Valsts prezidenti, Ministru kabinetu un BOVAS «PrivatizÄcijas aÄ£entÅ«ru” pÄrskatÄ«t un atkÄrtoti izvÄ“rtÄ“t pieņemtos lÄ“mumus un veiktÄs darbÄ«bas sakarÄ ar zemes gabalu zem Ķemeru sanatorijas privatizÄciju.
- 2004.g. 3.jÅ«nijÄ. JÅ«rmalas domÄ“ noorganizÄ“ju preses konferenci, kuru vadÄ«ja priekšsÄ“dÄ“tÄjs J.Hlevickis. KonferencÄ“ Latvijas ZinÄtņu akadÄ“miju pÄrstÄvÄ“ja profesore IngrÄ«da VÄ«tiņa, kas uzsvÄ“ra, ka zemesgabalu privatizÄcija kompÄnijai «Ominasis Latvia” bÅ«tu nÄkamÄ kļūda privatizÄcijas Ä·Ä“dÄ“. Ar 2000. gada Ķemeros esošo Ärstniecisko minerÄlÅ«dens urbumu un dūņu baseinu privatizÄciju ir nodarÄ«ts zaudÄ“jums Latvijas valstij un pÄrkÄpts likums. SÄ“rÅ«dens avoti Ķemeros ir vieni no koncentrÄ“tÄkajiem EiropÄ, tikpat unikÄls ir dūņu Ä·Ä«miskais sastÄvs. Profesore ieteica aprÄ“Ä·inÄt, cik Latvijas valsts ir zaudÄ“jusi neveiksmÄ«gÄs Ķemeru sanatorijas privatizÄcijas rezultÄtÄ un cik liela soda nauda Ä«pašniekam bÅ«tu jÄsamaksÄ Latvijas valstij par nesaimniecisko rÄ«cÄ«bu. Bet patlaban ÄrÄ“ji nokrÄsotÄ sanatorijas skaistÄ Ä“ka sabiedrÄ«bai slÄ“pj kÅ«rorta Ä«steno sabrukšanu atzina profesore.
Valsts kultÅ«ras pieminekļu aizsardzÄ«bas inspekcija deleģētÄ Ausma PÄ“tersone norÄdÄ«ja, ka reÄlie rekonstrukcijas darbi uzsÄkti tikai 2003. gada pirmajÄ pusÄ“ un to temps ir neapmierinošs, joprojÄm nav uzsÄkta interjeru restaurÄcija un to tehniskais stÄvoklis pasliktinÄs, nav nozÄ«mÄ“ta atbildÄ«gÄ persona par interjeru konservÄcijas un restaurÄcijas darbiem.
Valsts kontroles deleģētÄ pÄrstÄve piedalÄ«jÄs Inta Kalniņa, kas preses konferencÄ“ apliecinÄja, ka V/u sanatorijas „Ķemeri” privatizÄcija nav likumÄ«ga. Valsts kontrole iebilda arÄ« pret to, ka PA nebija pieprasÄ«jusi zvÄ“rinÄta revidenta vai licencÄ“ta auditora atzinumu par privatizÄ“tÄja (pircÄ“ja) SIA „Ominasis Italia SRL” maksÄtspÄ“ju, kÄ to nosaka PrivatizÄcijas likuma 47. panta 2. Punkts.
Bet restaurÄcijas firmas SIA „AIG” pilnvarotÄ arhitekte Liesma Markova atgÄdinÄja, ka rekonstrukcijai tiks pakļauts arhitektoniski un mÄkslinieciski ievÄ“rojams Valsts nozÄ«mes arhitektÅ«ras un mÄkslas piemineklis ar ļoti augstu oriÄ£inÄla saglabÄtÄ«bas pakÄpi.
ŠajÄ preses konferencÄ“ JÅ«rmalas pilsÄ“tas priekšsÄ“dÄ“tÄjs J.Hlevickis paziņoja, ka viņš nepiekritÄ«s zemes gabalu privatizÄcijai, iekams nebÅ«s izpildÄ«ti privatizÄcijas noteikumi sanatorijai „Ķemeri”.
Preses konferencÄ“ bijušais JÅ«rmalas pilsÄ“tas vadÄ«tÄjs Rihards PÄ“tersons lietas nosauca Ä«stajos vÄrdos un atklÄja privatizÄcijas jÄ“gu un bÅ«tÄ«bu: nedienas ar Ķemeru viesnÄ«cu ir rezultÄts politikai, ko valsts un tÄs vadÄ«tÄji ir piekopuši un piekopj jau vairÄk nekÄ 10 gadus. TÄ ir bijusi bezatbildÄ«ga norobežošanÄs no kÅ«rortu nozares, kurai LatvijÄ ir vairÄk nekÄ 150 gadu ilga vÄ“sture. TÄ devusi iespÄ“ju „Ä«stajiem cilvÄ“kiem” tikt pie bijušajiem PSRS laika kÅ«rortu saimniecÄ«bas objektiem, Ä“kÄm un zemÄ“m, par ko Ärzemnieki maksÄjuši galvenokÄrt ar sertifikÄtiem un tukšiem solÄ«jumiem par desmitiem miljoniem latu lieliem ieguldÄ«jumiem. Vienlaikus tÄ ir arÄ« vienaldzÄ«ba par nacionÄlÄ kultÅ«ras mantojuma likteņiem LatvijÄ. TÄpÄ“c ir pilnÄ«gi saprotama esošÄs nejÄ“dzÄ«bas šodien apturÄ“t, jo tad kÄdam nÄktos atbildÄ“t un detaļÄs atklÄtos tÄ grandiozÄ afÄ“ra, ko saucam par valsts nozagšanu. TÄdēļ PrivatizÄcijas aÄ£entÅ«ra visiem spÄ“kiem kÄ aizsegu cenšas noturÄ“t un atbalstÄ«t „Ominasis Latvia” darbÄ«bu Ķemeros, neskatoties pat uz to, ka joprojÄm nav izstrÄdÄts otra lielÄkÄ objekta Peldu iestÄdes jeb KÅ«rortpoliklÄ«nikas kompleksais projekts.
- 2004.g. 7.septembris. Domes priekšsÄ“dÄ“tÄjs J.Hlevickis vienpersoniski parakstÄ«ja piekrišanu par zemes gabalu privatizÄciju PrivatizÄcijas aÄ£entÅ«rai.
- 2004. gada. 27.decembrÄ« tiekoties ar ZaÄ·a kungu, kura piedalÄ«jÄs P. Kļaviņš, LR 8. Saeimas deputÄts, R. PÄ“tersons, MÄkslas akadÄ“mijas docÄ“tÄjs, un es, vienojÄmies, ka sagatavosim argumentÄ“tu pamatojumu (pasÄkumus), lai apturÄ“tu zemju privatizÄcijas procesu zem Ķemeru sanatorijas Ä“kÄm.
- 2005.g. 4.janvÄris. Iesniedzu ekonomikas ministra: K.Kariņam un LR Ekonomikas ministrijas parlamentÄrajai sekretÄram Dz.ZaÄ·im lÅ«gumu nepieļaut zemes privatizÄciju Ķemeros un uzsÄkt pašu Ä“ku privatizÄcijas gaitas fakt pÄrbaudi, jo lÄ«dz 2005.gada 1.janvÄrim nebija sakÄrtot apkures sistÄ“ma sanatorijÄ, lai veiktu restaurÄcijas darbus.
- PiezÄ«me: JÅ«rmalas domes sasaukto preses konferenci ne pušplÄ“stu vÄrdu nepieminÄ“ja pašvaldÄ«bas laikraksts „JÅ«rmalas ziņas”. To, ka šÄdas lietas nenotiek nejauši, var nojaust ikkatrs. Domes priekšsÄ“dÄ“tÄjs J.Hlevickis maldinÄja sabiedrÄ«bu, it k/a pakļaujoties nepieciešamÄ«bai reaģēt uz klaji neizdevÄ«go u nepamatoto lÄ“mumu privatizÄ“t zemi ap Ķemeru viesnÄ«cu u KÅ«rortu poliklÄ«niku, bet darÄ«ja visu, lai Ķemeru jautÄjums laikraksta starpniecÄ«bu nenonÄktu lÄ«dz pilsÄ“tas iedzÄ«votÄjiem. RezultÄtÄ 2004.gada 7.septembrÄ« J.Hlevickis vienpersoniski neinformÄ“jot pÄrÄ“jos domes deputÄtus, parakstÄ«j dokumentu piekrÄ«tot zemes privatizÄcijai.
PÄ“dÄ“jais cerÄ«bu stariņš glÄbt Ķemerus paspÄ«dÄ“ja pÄ“c valdÄ«bas maiņas, kad ekonomikas ministru Juri LujÄnu (Latvija PirmÄ partija) nomainÄ«ja, kÄ sÄkumÄ daudziem likÄs, nacionÄli domÄjošais partijas “Jaunais laiks” izvirzÄ«tais KrišjÄni Kariņš. 12. janvÄrÄ« jaunais ekonomikas ministrs ieradÄs Ķemeros, lai savÄm acÄ«m pÄrliecinÄtos par tur notiekošajÄm nejÄ“dzÄ«bÄm. Es viņam jautÄju: “Vai pÄ“c iepazÄ«šanÄs ar reÄli situÄciju jÅ«s kÄ valdÄ«bas pÄrstÄvis piekritÄ«siet parakstÄ«t Ķemeru zemju pÄrdošanas lÄ«gumu ar SIA “Ominasis Latvia”? KrišjÄnis Kariņš stingri atbildÄ“ja: “NÄ“!”
18.janvÄrÄ« notikušajÄ “JaunÄ laika” Saeimas frakcijas sÄ“di deputÄts Pauls Kļaviņš nodeva manu iesniegumu ar lÅ«gumi nepieļaut Ķemeru zemju privatizÄciju. TaÄu mans iesniegums palika neizskatÄ«ts, jo KrišjÄnis Kariņš negaidÄ«ti paziņoja, ka jautÄjums jau esot bijis izlemts Jura LujÄna “laikÄ” vÄ“l pagÄjušÄ gada oktobra mÄ“nesÄ«!
PÄ“c dažÄm dienÄm uzzinÄju, ka KrišjÄnis Kariņš devis norÄdÄ«jumu PrivatizÄcijas aÄ£entÅ«rai gatavot visus nepieciešamos dokumentus Ķemeru zemju privatizÄcijai. Mans un, ceru, arÄ« daudzu citu, sašutums ir bezgalÄ«gs. Vai jaunajam ministram nebija tiesÄ«bu pÄrskatÄ«t un mainÄ«t iepriekšÄ“jÄ ministra pieņemto, tautas interesÄ“m neatbilstošo lÄ“mumu? VÄ“l vairÄk, tas taÄu bija viņa pienÄkums! IznÄk, ka KrišjÄņa Kariņa inspekcijas brauciens uz Ķemeriem, man un presei teiktais bija tikai “acu aizmÄlÄ“šana”, kÄrtÄ“jÄ fikcija?
TÄ vietÄ, lai aktÄ«vi aizstÄvÄ“tu latviešu tautas intereses un darÄ«tu visu, lai mÄ“s neglÄbjami nezaudÄ“tu Ķemerus, KrišjÄnis Kariņš gļēvi un nodevÄ«gi pagÄja malÄ un samierinÄjÄs. “Jaunais laiks” - bijusÄ« opozÄ«cijas partija, uz ko likÄm zinÄmas cerÄ«bas, palaida garÄm vienreizÄ“ju vÄ“sturisku iespÄ“ju.