Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Domāju, Pietiek lasÄ«tājiem bÅ«s pamācoši iepazÄ«ties ar kādreizÄ“jā JÅ«rmalas domes deputāta Ilmāra Ančāna pirms četrpadsmit gadiem publicÄ“to rakstu, kas sniedz ieskatu, kā tagadÄ“jais premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš tā vietā, lai aktÄ«vi aizstāvÄ“tu latviešu tautas intereses un darÄ«tu visu, lai mÄ“s neglābjami nezaudÄ“tu Ķemerus, gļēvi un nodevÄ«gi pagāja malā un samierinājās

„Ķemeri ir Latvijas simbols, Latvijas labklājÄ«bas simbols. Par Ķemeru sanatoriju mÄ“s esam priecājušies visos laikos, pat visgrÅ«tākajos. Nevar privatizÄ“t savu sirdsapziņu, nevar privatizÄ“t savas tautas lepnumu,” - Oļģerts Dunkers. „Ķemeru viesnÄ«ca ir jāsaglabā kā nacionālā lepnuma objekts, kā mÅ«su valsts vizÄ«tkarte,” - ErvÄ«ds Grinovskis

Šos vārdus no Latvijas Saeimas augstākās tribÄ«nes 1997. gada 19. jÅ«nijā teica šie divi visas tautas vÄ“lÄ“tie priekšstāvji - atzÄ«ts kinorežisors un izcils zinātnieks, profesors. Kopš tās dienas apritÄ“juši veseli septiņi gadi, un mums šajos vārdos neviens varas un lÄ“mÄ“jvÄ«rs nav ieklausÄ«jies, problÄ“ma nav atrisināta tautai un visai valstij pieņemamā veidā. Tieši otrādi tā attÄ«stÄ«jusies, samilzusi lÄ«dz bezjÄ“dzÄ«bai.

Ķemeri kopš 18.gadsimta beigām ir Latvijā pazÄ«stams dziedniecisko Å«deņu kÅ«rorts, un no 19.gadsimta beigām Ķemeros sāk izmantot ārstnieciskās dūņas. Pateicoties sÄ“rÅ«deņu, minerālÅ«deņu un dūņu unikālajam Ä·Ä«miskajam sastāvam, kā arÄ« apkārtÄ“jai dabai (Ķemeru gaisa ārstÄ“jošÄ ietekme, jÅ«ra un priežu masÄ«vs gar pludmali), Ķemeri ir kļuvuši par starptautiskas nozÄ«mes kÅ«rortu. Ne velti Krievijas cars Ķemeru attÄ«stÄ«bai atvÄ“lÄ“ja 50 000 zelta rubļu un K.UImaņa valdÄ«ba nolÄ“ma celt šo izcilo celtni - „Balto kuÄ£i” Ķemeru viesnÄ«cu sanatoriju pasaules ekonomiskās krÄ«zes laikā. Krievijas cars un Latvijas brÄ«vvalsts valdÄ«ba prata atzinÄ«gi novÄ“rtÄ“t šÄ«s dabas bagātÄ«bas. Tikai latviešu tautas TrešÄs atmodas valsts vadÄ«tāji nolÄ“ma privatizÄ“t Ķemeru sanatoriju, kas rada precedentu savas valsts un tautas nodevÄ«bā.

Ķemeru nacionālais parks izveidots, lai saglabātu un popularizÄ“tu apkārtnes unikālo floru un faunu. Visām šÄ«m vÄ“rtÄ«bām bÅ«tu jākalpo Latvijas tautai, tās labklājÄ«bai. PÄ“c Latvijas neatkarÄ«bas atjaunošanas valsts atteicās no kurortoloÄ£ijas kā veselÄ«bas aizsardzÄ«bas nozares un 1990. gados pieļāva Ķemeru kÅ«rorta izpostÄ«šanu.

1981.gadā A.Freimanis, Ä£eoloÄ£ijas un mineraloÄ£ijas zinātņu kandidāts, rakstÄ«ja: „Tikai nedaudzi zina, ka Ķemeru sÄ“rÅ«deņraža avoti Ä£eoloÄ£iskās uzbÅ«ves un hidroÄ£eoloÄ£isko apstākļu ziņā ir unikāli, ka Ķemeros ir lielākā šÄda tipa Å«deņu atradne PSRS teritorijā. 1961.gadā sÄ“rÅ«deņraža Å«deņu krājumus apstiprināja PSRS derÄ«go izrakteņu krājumu Valsts komisija.

Latvijas Republikas Ministru kabinets nav pildījis arī Ķemeru nacionālā parka likuma noteikumu 3.punktu (likums pieņemts 1997.gada 12.jūlijā, saskaņā ar to Ministru kabinetam gada laikā bija jāizstrādā kūrortu saimniecības attīstības plāns).

1994. gadā Losandželosā latviešu emigrācijas grupa Jāņa Taubes vadÄ«bā izstrādāja Ķemeru kÅ«rorta atjaunošanas projektu.”, kuru iesniedza Latvijas valsts valdÄ«bai. Diemžēl šis projekts neieraudzÄ«ja dienasgaismu un pazuda kabineta plauktos. J. Taubes kungs 2002. gadā Ķemeru fonda attÄ«stÄ«bas sanāksmÄ“ man iedeva šÄ projekta 4.eksemplāru.

Uzziņai: par Ķemeru privatizāciju Ministru kabineta rÄ«kojumu Nr.490 (prot. Nr. 58 8§) 1996.gada 4.decembrÄ« parakstÄ«juši bijušais Ministru prezidents A.ŠÄ·Ä“le un bijušais ekonomikas ministrs GKrasts (TB/LNNK!!!)

1997. gada 24.oktobrÄ« apdrošināšanas akciju sabiedrÄ«ba „Alterna” to apdrošinājusi par trÄ«sarpus miljoniem latu.

1998. gada 18.jÅ«lijā Privatizācijas aÄ£entÅ«ras rÄ«kotajā izsolÄ“ valsts uzņēmumu sanatoriju „Ķemeri” iegādājas kompānija „Ominasis Italia S.R.L.” IzsolÄ“ bija tikai viens pretendents, kurš iegādājās objektu par 900 000 latiem. ŠÄ« summa jāsamaksā 20% latos un 80% privatizācijas sertifikātos.

I998.g. 20.oktobris. Valsts kontroles atzinums: „Latvijas uzņēmÄ“ji tika maldināti par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem uz v/u „Ķemeri” privatizāciju un tiem nebija informācijas par v/u „Ķemeri” reorganizāciju, Privatizācijas aÄ£entÅ«ra 1998. gada 18. jÅ«lijā sarÄ«koja formālu izsoli ar lejupejošu soli.”

I998.g. 30.decembris. LR Valsts kontroles KolÄ“Ä£ijas lÄ“mums: „V/u „Ķemeri” privatizācijai nav likumÄ«ga pamata.”

1998.gada 20. un 21.maija Saeimas plenārsÄ“des darba kārtÄ«bā Leopolds Ozoliņš lÅ«dza iekļaut Saeimas likumprojektu „Par Ķemeru viesnÄ«cas privatizācijas pārtraukšanu” izskatÄ«šanu.

TB/LNNK balsojums:

„Par” Oskars GrÄ«gs, Aleksandrs PÄ“tersons, Normunds PÄ“terkops.

„Pret” Māris GrÄ«nblats, Juris Sinka, Aigars Jirgens, Juris Vidiņš.

..Atturas” Vents Balodis, Juris Dobelis, Roberts Jurdžs. Ä¢irts Valdis Kristovskis, Andrejs Požarnovs, Māris RudzÄ«tis, Jānis Straume.

„Nebalso” Guntars GrÄ«nblats, Aida PrÄ“dele, Anna Seile, PÄ“teris TabÅ«ns.

KopÄ“jais balsojums „Par” 18, „Pret” 21, „Atturas” 22.

PiezÄ«me: balsojums „pret” iekļaušanu, tāpat kā „atturas” un „nebalso” nozÄ«mÄ“, ka balso par Ķemeru sanatorijas privatizāciju. Noraidot deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu, LR Saeima nobalsoja, ka Latvijas nacionālais lepnums jāiztirgo svešiniekam.

1998.   gada 23.novembrÄ« „Ominasis Italia” noslÄ“dz InvestÄ«ciju garantiju lÄ«gumu, kur rakstÄ«ts (citÄ“ju): „… investÄ“s sanatorijas „Ķemeri” iekārtās materiālos, gan projektu realizācijās, gan turpmākās darbÄ«bas darbiniekos, transportā, publicitātÄ“, un biznesa reklāmā utt. 10 000 000 (desmit miljonu) latu piecu gadu laikā.”

“Ominasis Italia” iesniegtie dokumenti liecina, ka pircÄ“ja uzņēmÄ“jsabiedrÄ«bas pamatkapitāls ir lÄ«dzvÄ“rtÄ«gs Ls 6700, vÄ“l jo vairāk, iesniegtā Romas bankas “Arab Bank PCL” izziņa neapliecina tā maksātspÄ“ju. Principā šie lÄ«gumi firmai nerada nekādas juridiskas sekas un Latvijas valsts ir zaudÄ“tāju lomā. Starptautiskajā praksÄ“ pieņemts, ka liela apjoma darÄ«jumos kā garants piedalās pazÄ«stama banka un apdrošināšanas sabiedrÄ«bas.

1999.   gada 28.jÅ«lijā Ķemeru sabiedrÄ«bas iniciatÄ«vas grupa ar vÄ“stulÄ“m vÄ“rsās pie Latvijas pašvaldÄ«bām, lai informÄ“tu par nacionālās kultÅ«ras vÄ“rtÄ«bas Ķemeru viesnÄ«cas un peldu iestādes pārdošanu ārzemniekiem: abas Ä“kas ir valsts aizsargājami kultÅ«ras pieminekļi, to arhitekti - Eižens Laube un Ernests Štālbergs ir 20.-30.gadu izcilas radošas personÄ«bas. Privatizācijas rezultātā Latvijas valsts var zaudÄ“t Eiropas mÄ“roga kÅ«rortu, protams, arÄ« izcilās celtnes ar mākslinieciski augstvÄ“rtÄ«go interjeru. Ķemeru sabiedrÄ«bas iniciatÄ«vas grupas aicinājumam atsaucās vairāk nekā 300 pašvaldÄ«bas. Dažas pašvaldÄ«bas pieņēmušas zināšanai, savu attieksmi neizsakot, taču visas citas ir Ä·emeriešus atbalstÄ«jušas un savus lÄ“mumus papildinājušas ar bÅ«tiskām piebildÄ“m. 1999. gadā Balvu rajona Vecumu pagasta padome viskodolÄ«gāk un precÄ«zāk rezumÄ“ iesākto neklātienes diskusija:

“ValdÄ«bas politika pašreiz nav virzÄ«ta uz Latvijas valsts stiprināšanu un ekonomikas attÄ«stÄ«bu, tieši pretÄ“ji ražošana, lauksaimniecÄ«ba praktiski likvidÄ“tas, palielinās bezdarbs, pÄ“dÄ“jā bagātÄ«ba meži tiek barbariski izcirsti un aizvesti prom, jo zemes privatizācija nesekmÄ“ centienus apsaimniekot zemi ražot lauksaimniecÄ«bas produkciju, bet tÅ«lÄ«tÄ“ju labumu, jo rÄ«tdiena nav paredzÄ“ta Latvijai”.

Notikumu gaita:

- Privatizācijas aÄ£entÅ«ras padome vairākkārt izskatÄ«jusi jautājumu par lÄ«guma laušanu ar “Ominasis Italia”, vairākkārt izmainÄ«jusi privatizācijas noteikumus, vairākkārt pagarinājusi privatizācijas izpildes termiņus.

- 2000.g. 25.marts. PA izsolÄ“ par 30 600 latiem pārdevusi lÄ«dz tam valsts uzņēmuma „KÅ«rortoloÄ£ija” valdÄ«jumā esošo 19 ārstniecisko minerālÅ«dens urbumu (izvietoti gan Ķemeros, gan BaldonÄ“) kontrolpaketi, pircÄ“js kāda fiziska persona (Khalaf El-Jadiry). TrÄ«s no tiem ir dziļurbumi 900 metru dziļi. Viena dziļurbuma izmaksa tajā laikā bija ap 250 000 latu. Valsts Ä«pašums pārdots bez Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrijas Valsts Ä£eoloÄ£ijas dienesta un Ķemeru nacionālā parka administrācijas piekrišanas. Tas ir Ķemeru nacionālā parka likuma, kā arÄ« likuma par „Par zemes dzÄ«lÄ“m” pārkāpums.

- 2004.g 28.aprÄ«lÄ« JÅ«rmalas domes sÄ“dÄ“ izskatÄ«ja manu lÄ“mumprojektu par zemes gabalu privatizācijas zem Ķemeru sanatorijas objekta izvÄ“rtÄ“šanu. JÅ«rmalas pilsÄ“tas dome nolÄ“ma lÅ«gt Latvijas Valsts prezidenti, Ministru kabinetu un BOVAS «Privatizācijas aÄ£entÅ«ru” pārskatÄ«t un atkārtoti izvÄ“rtÄ“t pieņemtos lÄ“mumus un veiktās darbÄ«bas sakarā ar zemes gabalu zem Ķemeru sanatorijas privatizāciju.

- 2004.g. 3.jÅ«nijā. JÅ«rmalas domÄ“ noorganizÄ“ju preses konferenci, kuru vadÄ«ja priekšsÄ“dÄ“tājs J.Hlevickis. KonferencÄ“ Latvijas Zinātņu akadÄ“miju pārstāvÄ“ja profesore IngrÄ«da VÄ«tiņa, kas uzsvÄ“ra, ka zemesgabalu privatizācija kompānijai «Ominasis Latvia” bÅ«tu nākamā kļūda privatizācijas Ä·Ä“dÄ“. Ar 2000. gada Ķemeros esošo ārstniecisko minerālÅ«dens urbumu un dūņu baseinu privatizāciju ir nodarÄ«ts zaudÄ“jums Latvijas valstij un pārkāpts likums. SÄ“rÅ«dens avoti Ķemeros ir vieni no koncentrÄ“tākajiem Eiropā, tikpat unikāls ir dūņu Ä·Ä«miskais sastāvs. Profesore ieteica aprÄ“Ä·ināt, cik Latvijas valsts ir zaudÄ“jusi neveiksmÄ«gās Ķemeru sanatorijas privatizācijas rezultātā un cik liela soda nauda Ä«pašniekam bÅ«tu jāsamaksā Latvijas valstij par nesaimniecisko rÄ«cÄ«bu. Bet patlaban ārÄ“ji nokrāsotā sanatorijas skaistā Ä“ka sabiedrÄ«bai slÄ“pj kÅ«rorta Ä«steno sabrukšanu atzina profesore.

Valsts kultÅ«ras pieminekļu aizsardzÄ«bas inspekcija deleģētā Ausma PÄ“tersone norādÄ«ja, ka reālie rekonstrukcijas darbi uzsākti tikai 2003. gada pirmajā pusÄ“ un to temps ir neapmierinošs, joprojām nav uzsākta interjeru restaurācija un to tehniskais stāvoklis pasliktinās, nav nozÄ«mÄ“ta atbildÄ«gā persona par interjeru konservācijas un restaurācijas darbiem.

Valsts kontroles deleģētā pārstāve piedalÄ«jās Inta Kalniņa, kas preses konferencÄ“ apliecināja, ka V/u sanatorijas „Ķemeri” privatizācija nav likumÄ«ga. Valsts kontrole iebilda arÄ« pret to, ka PA nebija pieprasÄ«jusi zvÄ“rināta revidenta vai licencÄ“ta auditora atzinumu par privatizÄ“tāja (pircÄ“ja) SIA „Ominasis Italia SRL” maksātspÄ“ju, kā to nosaka Privatizācijas likuma 47. panta 2. Punkts.

Bet restaurācijas firmas SIA „AIG” pilnvarotā arhitekte Liesma Markova atgādināja, ka rekonstrukcijai tiks pakļauts arhitektoniski un mākslinieciski ievÄ“rojams Valsts nozÄ«mes arhitektÅ«ras un mākslas piemineklis ar ļoti augstu oriÄ£ināla saglabātÄ«bas pakāpi.

Šajā preses konferencÄ“ JÅ«rmalas pilsÄ“tas priekšsÄ“dÄ“tājs J.Hlevickis paziņoja, ka viņš nepiekritÄ«s zemes gabalu privatizācijai, iekams nebÅ«s izpildÄ«ti privatizācijas noteikumi sanatorijai „Ķemeri”.

Preses konferencÄ“ bijušais JÅ«rmalas pilsÄ“tas vadÄ«tājs Rihards PÄ“tersons lietas nosauca Ä«stajos vārdos un atklāja privatizācijas jÄ“gu un bÅ«tÄ«bu: nedienas ar Ķemeru viesnÄ«cu ir rezultāts politikai, ko valsts un tās vadÄ«tāji ir piekopuši un piekopj jau vairāk nekā 10 gadus. Tā ir bijusi bezatbildÄ«ga norobežošanās no kÅ«rortu nozares, kurai Latvijā ir vairāk nekā 150 gadu ilga vÄ“sture. Tā devusi iespÄ“ju „Ä«stajiem cilvÄ“kiem” tikt pie bijušajiem PSRS laika kÅ«rortu saimniecÄ«bas objektiem, Ä“kām un zemÄ“m, par ko ārzemnieki maksājuši galvenokārt ar sertifikātiem un tukšiem solÄ«jumiem par desmitiem miljoniem latu lieliem ieguldÄ«jumiem. Vienlaikus tā ir arÄ« vienaldzÄ«ba par nacionālā kultÅ«ras mantojuma likteņiem Latvijā. TāpÄ“c ir pilnÄ«gi saprotama esošÄs nejÄ“dzÄ«bas šodien apturÄ“t, jo tad kādam nāktos atbildÄ“t un detaļās atklātos tā grandiozā afÄ“ra, ko saucam par valsts nozagšanu. Tādēļ Privatizācijas aÄ£entÅ«ra visiem spÄ“kiem kā aizsegu cenšas noturÄ“t un atbalstÄ«t „Ominasis Latvia” darbÄ«bu Ķemeros, neskatoties pat uz to, ka joprojām nav izstrādāts otra lielākā objekta Peldu iestādes jeb KÅ«rortpoliklÄ«nikas kompleksais projekts.

- 2004.g. 7.septembris. Domes priekšsÄ“dÄ“tājs J.Hlevickis vienpersoniski parakstÄ«ja piekrišanu par zemes gabalu privatizāciju Privatizācijas aÄ£entÅ«rai.

- 2004. gada. 27.decembrÄ« tiekoties ar ZaÄ·a kungu, kura piedalÄ«jās P. Kļaviņš, LR 8. Saeimas deputāts, R. PÄ“tersons, Mākslas akadÄ“mijas docÄ“tājs, un es, vienojāmies, ka sagatavosim argumentÄ“tu pamatojumu (pasākumus), lai apturÄ“tu zemju privatizācijas procesu zem Ķemeru sanatorijas Ä“kām.

- 2005.g. 4.janvāris. Iesniedzu ekonomikas ministra: K.Kariņam un LR Ekonomikas ministrijas parlamentārajai sekretāram Dz.ZaÄ·im lÅ«gumu nepieļaut zemes privatizāciju Ķemeros un uzsākt pašu Ä“ku privatizācijas gaitas fakt pārbaudi, jo lÄ«dz 2005.gada 1.janvārim nebija sakārtot apkures sistÄ“ma sanatorijā, lai veiktu restaurācijas darbus.

- PiezÄ«me: JÅ«rmalas domes sasaukto preses konferenci ne pušplÄ“stu vārdu nepieminÄ“ja pašvaldÄ«bas laikraksts „JÅ«rmalas ziņas”. To, ka šÄdas lietas nenotiek nejauši, var nojaust ikkatrs. Domes priekšsÄ“dÄ“tājs J.Hlevickis maldināja sabiedrÄ«bu, it k/a pakļaujoties nepieciešamÄ«bai reaģēt uz klaji neizdevÄ«go u nepamatoto lÄ“mumu privatizÄ“t zemi ap Ķemeru viesnÄ«cu u KÅ«rortu poliklÄ«niku, bet darÄ«ja visu, lai Ķemeru jautājums  laikraksta starpniecÄ«bu nenonāktu lÄ«dz pilsÄ“tas iedzÄ«votājiem. Rezultātā 2004.gada 7.septembrÄ« J.Hlevickis vienpersoniski neinformÄ“jot pārÄ“jos domes deputātus, parakstÄ«j dokumentu piekrÄ«tot zemes privatizācijai.

PÄ“dÄ“jais cerÄ«bu stariņš glābt Ķemerus paspÄ«dÄ“ja pÄ“c valdÄ«bas maiņas, kad ekonomikas ministru Juri Lujānu (Latvija Pirmā partija) nomainÄ«ja, kā sākumā daudziem likās, nacionāli domājošais partijas “Jaunais laiks” izvirzÄ«tais Krišjāni Kariņš. 12. janvārÄ« jaunais ekonomikas ministrs ieradās Ķemeros, lai savām acÄ«m pārliecinātos par tur notiekošajām nejÄ“dzÄ«bām. Es viņam jautāju: “Vai pÄ“c iepazÄ«šanās ar reāli situāciju jÅ«s kā valdÄ«bas pārstāvis piekritÄ«siet parakstÄ«t Ķemeru zemju pārdošanas lÄ«gumu ar SIA “Ominasis Latvia”? Krišjānis Kariņš stingri atbildÄ“ja: “NÄ“!”

18.janvārÄ« notikušajā “Jaunā laika” Saeimas frakcijas sÄ“di deputāts Pauls Kļaviņš nodeva manu iesniegumu ar lÅ«gumi nepieļaut Ķemeru zemju privatizāciju. Taču mans iesniegums palika neizskatÄ«ts, jo Krišjānis Kariņš negaidÄ«ti paziņoja, ka jautājums jau esot bijis izlemts Jura Lujāna “laikā” vÄ“l pagājušÄ gada oktobra mÄ“nesÄ«!

PÄ“c dažām dienām uzzināju, ka Krišjānis Kariņš devis norādÄ«jumu Privatizācijas aÄ£entÅ«rai gatavot visus nepieciešamos dokumentus Ķemeru zemju privatizācijai. Mans un, ceru, arÄ« daudzu citu, sašutums ir bezgalÄ«gs. Vai jaunajam ministram nebija tiesÄ«bu pārskatÄ«t un mainÄ«t iepriekšÄ“jā ministra pieņemto, tautas interesÄ“m neatbilstošo lÄ“mumu? VÄ“l vairāk, tas taču bija viņa pienākums! Iznāk, ka Krišjāņa Kariņa inspekcijas brauciens uz Ķemeriem, man un presei teiktais bija tikai “acu aizmālÄ“šana”, kārtÄ“jā fikcija?

Tā vietā, lai aktÄ«vi aizstāvÄ“tu latviešu tautas intereses un darÄ«tu visu, lai mÄ“s neglābjami nezaudÄ“tu Ķemerus, Krišjānis Kariņš gļēvi un nodevÄ«gi pagāja malā un samierinājās. “Jaunais laiks” - bijusÄ« opozÄ«cijas partija, uz ko likām zināmas cerÄ«bas, palaida garām vienreizÄ“ju vÄ“sturisku iespÄ“ju.

Novērtē šo rakstu:

0
0