KÄ krÄ«zÄ“ klÄjas vienkÄrÅ¡ajai tautai, un cik taisnÄ«gi mÅ«su valdÄ«bas aparÄts palÄ«dz cilvÄ“kiem pÄrvarÄ“t krÄ«zi
Pietiek lasÄ«tÄjs · 28.04.2020. · Komentāri (0)DÄ«kstÄves pabalstus atsaka nodokļu nemaksÄtÄjiem? PrÄ“mijas maksÄ visiem par papildu darbu Covid 19 krÄ«zes laikÄ? SkolotÄji – miljonÄri? PÄ“dÄ“jÄ laika notikumi saistÄ«bÄ ar Covid 19 krÄ«zi brīžiem rada patiesu izbrÄ«nu. TÄ vien šÄ·iet, ka tie, kas strÄdÄ valdÄ«bÄ un tÄs aparÄtÄ, dzÄ«vo kÄdÄ citÄ realitÄtÄ“ un vispÄr neko nezina par to, kÄ dzÄ«vo reÄlie cilvÄ“ki.
Nu jau pÄrliecinoši ir nostiprinÄjies viedoklis, ka dÄ«kstÄves pabalstus nesaņem nodokļu nemaksÄtÄji un pelÄ“kajÄ ekonomikÄ strÄdÄjošie. TomÄ“r mana pieredze liecina par ko citu. DÄ«kstÄves pabalstam pieteicÄs par laimi tikai divi no manas plašÄs Ä£imenes. Abiem atteica.
Vai tiešÄm nemaksÄja nodokļus? Viens no viņiem ir saimnieciskÄs darbÄ«bas veicÄ“js ar vienu darbinieku, kurš strÄdÄja mikronodokļu režīmÄ un ne reizi nekavÄ“jot samaksÄja visu, kas pÄ“c likuma ir jÄmaksÄ. TomÄ“r dÄ«kstÄves pabalsts – i ka ta nekÄ.
KÄdēļ tÄ? IzrÄdÄs, viņš nav pašnodarbinÄtais un nav arÄ« valdes loceklis. LÄ«dz ar to – saimnieciskÄs darbÄ«bas veicÄ“jam, kurš nodarbina arÄ« vienu darbinieku, nekÄds atbalsts nepienÄkas, lai gan ienÄkumi martÄ un aprÄ«lÄ« ir apaļa nulle. Pirms tam nodokļos maksÄti ne tikai simti, bet pat tÅ«kstoši.
Otrs ir vienÄ«gais darbinieks SIA, kas strÄdÄ pilnÄ nodokļu režīmÄ un arÄ« ir samaksÄjis pilnÄ«gi visus nodokļus, kas saskaÅ†Ä ar likumu ir jÄmaksÄ. Valdes loceklis, ņemot vÄ“rÄ, ka firma ir pašÄ darbÄ«bas sÄkumÄ, atalgojumu nesaņem. Algu saņem tikai vienÄ«gais darbinieks, kura bruto alga mÄ“nesÄ« ir 600 eiro, no kuras tiek nomaksÄts gan iedzÄ«votÄju ienÄkumu nodoklis, gan valsts sociÄlÄs apdrošinÄšanas iemaksas.
TaÄu arÄ« šim cilvÄ“kam dÄ«kstÄves pabalsts nepienÄkas, lai gan firmas ienÄkumi martÄ un aprÄ«lÄ« ir apaļa nulles. Iemesls – firma mÄ“nesÄ« nav nodokļos samaksÄjusi 200 eiro. Tas nekas, ka no 600 eiro algas tik daudz nodokļos pÄ“c likuma nav jÄmaksÄ.
Pirmais no viņiem steidzami atlaida savu darbinieku, lai vismaz maijÄ varÄ“tu kvalificÄ“ties uz pašnodarbinÄtÄ statusu. VarbÅ«t tad viņš kvalificÄ“sies dÄ«kstÄves pabalstam. Vismaz viņš pats. Štrunts par darbinieku! Otrs kategoriski nolÄ“ma, ka turpmÄk strÄdÄs Ä“nu ekonomikÄ un atlÄ«dzÄ«bu par savu darbu saņems aploksnÄ“.
Otrs temats, kas mani izbrÄ«na, ir dÄsnÄs prÄ“mijas valsts pÄrvaldÄ“. ManÄ Ä£imenÄ“ diviem ir ievÄ“rojami, pat nenormÄli palielinÄjies darba apjoms Covid 19 pandÄ“mijas dēļ. StrÄdÄ 12-14 stundas dienÄ, augsta stresa apstÄkļos. Viens strÄdÄ valsts pÄrvaldÄ“, bet otrs – privÄtÄ kompÄnijÄ.
Valsts pÄrvaldÄ“ strÄdÄjošais dancodams pÄrnÄca mÄjÄs – bÅ«s prÄ“mija 30% apmÄ“rÄ no algas. Super! PrivÄtÄ firmÄ strÄdÄjošajam neviens pat nedomÄ maksÄt prÄ“miju. Ir krÄ«zes laiks, visiem jÄsasparojas, ja gada beigÄs bÅ«s peļņa, tad arÄ« maksÄs prÄ“mijas, jo šobrÄ«d nav zinÄms, vai superÄaklÄ rosÄ«šanÄs un strÄdÄšana pÄrdabiskÄ režīmÄ arÄ« dos cerÄ“to efektu un pÄ“c krÄ«zes izdosies izÄ·epuroties un atgriezties pie peļņas.
VÄ“l viens no manas plašÄs Ä£imenes ir skolotÄjs. Lai gan jau lÄ«dz šim jokojÄm, ka mÄjas darbus pilda tikai skolotÄji, kuriem atgriešanÄs mÄjÄs pÄ“c saspringtÄs dienas skolÄ nozÄ«mÄ“ vÄ“l pÄris stundu gatavošanos nÄkamajai dienai, tagad ar pÄris stundÄm nepietiek. Elektroniski izpildÄ«to uzdevumu pÄrbaudÄ«šana 270 skolÄ“niem, pat, ja katram velta tikai piecas minÅ«tes, prasa 22,5 stundas.
Piecu minÅ«šu telefonsaruna ar aptuveni trešdaļu bÄ“rnu, kas uzdevumus nepilda, prasa gandrÄ«z Äetras stundas. VÄ“l gandrÄ«z tikpat jÄvelta sarunai ar šo bÄ“rnu vecÄkiem. Un tad vÄ“l tiešsaistes stundas, uzdevumu sagatavošana deviņÄm klasÄ“m (4.a klase vienkÄrši jau paguvusi mÄcÄ«ties trÄ«s tematus uz priekšu, kamÄ“r 4.b tik raiti ar vielas apgÅ«šanu neiet, lÄ«dz ar to katrai klasei atbilstoši apgÅ«tajam arÄ« jÄgatavo uzdevumi).
TÄ kÄ no ilgstošÄs skatÄ«šanÄs datora ekrÄnÄ jau sÄk sÄpÄ“t acis, atsÅ«tÄ«tie mÄjasdarbi reizÄ“m vienkÄrši jÄizdrukÄ un jÄlasa papÄ«ra formÄtÄ. Vai kÄds domÄ atlÄ«dzinÄt par elektrÄ«bu, papÄ«ru, drukas iekÄrtas tinti? Nu, mÅ«su izglÄ«tÄ«bas ministre bija pÄrsteigta, ka skolotÄji par savÄm superlielajÄm algÄm nav spÄ“juši nopirkt jaunÄkÄs paaudzes datorus, kur nu viņai aizdomÄties, ka visi mÄjmÄcÄ«bas izdevumi tagad jÄatrÄ“Ä·ina no jau tÄ plÄnajÄm vakariņÄm.
TÄdi ir mani novÄ“rojumi par to, kÄ krÄ«zÄ“ klÄjas vienkÄršajai tautai un cik taisnÄ«gi mÅ«su valdÄ«bas aparÄts palÄ«dz cilvÄ“kiem pÄrvarÄ“t krÄ«zi.