Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Fakts, ka personai ir kredÄ«ts, kas nodrošināts ar hipotÄ“ku uz vÄ“rtÄ«gu nekustamo Ä«pašumu, nenozÄ«mÄ“, ka parādnieks var bÅ«t drošs, ka patiešÄm nokārtos savas saistÄ«bas pret kreditoru pilnā apmÄ“rā. BÅ«tÄ«bā ir tieši otrādi, ja parādniekam pieder vÄ“rtÄ«gs nekustamais Ä«pašums, tas tikai palielina riskus.

ŠÄdā situācijā nonāca arÄ« Ilze Valgere, jo apstākļu sakritÄ«bas dēļ viņas hipotekārais kredÄ«ts no AS „Danske Bank” 2016.gada 4.jÅ«nijā tika pārcelts (protams, ārÄ“ju apstākļu ietekmÄ“ un bez I.Valgeres pašas vÄ“lmes un piekrišanas) uz AS „Swedbank”, kura kļuva par I.Valgeres kreditoru.

Šis gadÄ«jums ir interesants arÄ« ar to, ka uzskatāmi parāda, ka :

- SatversmÄ“ izteiktais apgalvojums, ka „visi ir vienādi likuma un tiesas priekšÄ” (Satversmes 91.pants), neatbilst patiesÄ«bai, jo tomÄ“r ir „vienādākie” un „visi pārÄ“jie”.

- Uzskats, ka Latvijā efektÄ«vi darbojas tiesÄ«bsargājošÄs iestādes (piemÄ“ram, prokuratÅ«ra), neatbilst patiesÄ«bai.

- Civilprocesa likuma prasÄ«ba par patiesas informācijas sniegšanu tiesai (CPL 9.1 pants) – arÄ« nav obligāta (vismaz ne kreditoriem, ja kreditors ir banka).

I.Valgeres kredtÄ«saistÄ«bas pret AS „Danske Bank” bija nodrošinātas un ir nodrošinātas ar trÄ«s Ä·Ä«lām – nekustamo Ä«pašumu JÅ«rmalā, Turaidas ielā 13 un nekustamiem Ä«pašumiem RÄ«gā, Dzintara ielā b/n, kad. nr. 0100-109-0005 un Dzintara ielā b/n, kad. nr. 0100-109-2013.

Ilzei Valgerei ir divi kredÄ«ta lÄ«gumi – par nekustamā Ä«pašuma remontu un labiekārtošanu (KredÄ«ta lÄ«gums nr. SB/L75-28/22) un overdrafta lÄ«gums (SB/L75-28/26), bet abi nodrošināti ar hipotÄ“kām uz iepriekš nosauktajiem nekustamiem Ä«pašumiem.

2016.gada 12. un 13. septembrÄ« AS „Swedbank” paziņoja par atkāpšanos no Aizdevuma lÄ«gumiem, atkāpjoties no abiem lÄ«gumiem. PÄ“c viena lÄ«guma I.Valgeres saistÄ«bas ir EUR 327 290.74, bet pÄ“c otra lÄ«guma EUR 261 733.02. Tātad kopÄ“jā saistÄ«ba uz lÄ«gumu uzteikšanas dienu ir EUR 589 023.76

Pats interesantākais notiek tad, kad AS „Swedbank” vÄ“rš piedziņu pret I.Valgeri, un svarÄ«gi ir – kā tas notiek un ko tieši AS „Swedbank” dara.

Ar pieteikumu par nekustamā Ä«pašuma labprātÄ«gu pārdošanu izsolÄ“ tiesas ceļā AS „Swedbank” vÄ“ršas RÄ«gas rajona tiesā, JÅ«rmalas tiesu namā 2017. gada 26. aprÄ«lÄ« un 2017.gada 08. maijā saņem tiesas pozitÄ«vu lÄ“mumu, kas atļauj AS „Swedbank” pārdot Ilzei Valgerei piederošo nekustamo Ä«pašumu JÅ«rmalā, Turaidas ielā 13 par izsoles sākuma cenu EUR 410 000.00.

VÄ“ršoties ar savu pieteikumu tiesā, AS „Swedbank” norāda tiesai, ka saistÄ«ba ir tikai EUR 327 290.74, bet par otru lÄ«gumu un to, ka saistÄ«bas summa faktiski ir lielāka, AS „Swedbank” tiesai nenorāda neko.

AS „Swedbank” pieteikumā tiesai atsaucās uz Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 24. marta lÄ“mumu kādā lietā ar Nr. SPC-81/2010, kurā Augstākās tiesas Senāts izteicies, ka „civilprocesa likuma noteikumi, kas reglamentÄ“ nekustamā Ä«pašuma labprātÄ«gu pārdošanu izsolÄ“ tiesas ceļā, neparedz kritÄ“rijus izsoles sākumcenas noteikšanai un neprasa noteiktās sākumcenas pamatojumu ar attiecÄ«giem pierādÄ«jumiem. Tāpat likums nenosaka tiesnesim pienākumu, izskatot Ä·Ä«las ņēmÄ“ja iesniegto pieteikumu, izvÄ“rtÄ“t pārdošanas nosacÄ«jumos norādÄ«tās izsoles sakumcenas pamatotÄ«bu”.

Minot šo Augstākas tiesas slÄ“dzienu, AS „Swedbank” Ä«pašumam, kura tirgus vÄ“rtÄ«ba ir vismaz 1.5 miljoni EUR, bet piespiedu pārdošanas cena attiecÄ«gi par 30-40% zemāka, bet tik un tā 1 miljona eiro robežās, pārdošanas cenu labprātÄ«gā izsolÄ“ nosaka EUR 410 000.00 apmÄ“rā, pie kam pašas AS „Swedbank” prasÄ«jumi pret I.Valgeri ir vismaz EUR 589 023.76, lÄ«dz ar to tālu pārsniedz izsoles sākumcenu, par kuru AS „Swedbank” gatavojas pārdot I.Valgeres Ä«pašumu.

Bet tiesai AS „Swedbank” neiesniedz patiesu informāciju par parāda apmÄ“ru, lai gan iesniegt tiesai patiesu informāciju pieprasa Civilprocesa likuma 9.1 pants. Ilze Valgere par šo faktu vÄ“rsās prokuratÅ«rā, kur nekādi likuma pārkāpumi netika konstatÄ“ti!

Rodas jautājums – kādā tiesiskā vidÄ“ mÄ“s dzÄ«vojam? Kā lasāms no Augstākās tiesas Senāta spriedumiem, tiesas kontrole pār labprātÄ«go pārdošanas procesu izsolÄ“ vispār atkrÄ«t, jo tiesai ar to nav nekāds sakars. Kurš un kā kontrolÄ“s vai aizstāvÄ“s parādnieka interešu ievÄ“rošanu (jāatzÄ«mÄ“, ka pieteikumu par labprātÄ«go pārdošanu izsolÄ“ tiesas ceļā izskata rakstveida procesā un nepaziņo par to parādniekam) – par šo jautājumu vispār nevienam nav nekādas intereses. VarÄ“tu pat teikt, ka tiesa ar saviem nolÄ“mumiem un attieksmi ir radÄ«jusi labvÄ“lÄ«gu vidi negodprātÄ«bas un ļaunprātÄ«gas rÄ«cÄ«bas iespÄ“jām ļoti plašÄ spektrā.

 To, ka tā arÄ« ir, pierāda Ilzes Valgeres lieta.

Tātad AS „Swedbank” bez problÄ“mām iegÅ«st tiesas lÄ“mumu, kas atļauj I.Valgeres 1.5 miljonu vÄ“rto Ä«pašumu pārdot par EUR 410 000.00.

2017.gada 23. augustā AS „Swedbank” noslÄ“dz vienošanos ar Ilzi Valgeri un otru aizņēmÄ“ju Z. Valgeri, kurā norāda, ka parāda saistÄ«bu kopÄ“jais apmÄ“rs ir EUR 625 711.93. ŠÄ«s vienošanās ietvaros AS „Swedbank” fiksÄ“, ka Ä«pašums pārdodams par 1 499 000,00 EUR un cenas samazinājums var bÅ«t tikai 15% apmÄ“rā.

Bet 2017.gada 11. decembrÄ« AS „Swedbank” vÄ“lreiz vÄ“ršas RÄ«gas rajona tiesas JÅ«rmalas tiesu namā un lÅ«dz vÄ“lreiz atļaut pārdot I.Valgeres Ä«pašumu JÅ«rmalā, Turaidas ielā 13 par izsoles sākuma cenu EUR 410 000.00, tikai šoreiz AS „Swedbank” norāda, ka I.Valgeres parāda saistÄ«bas izriet no otra aizdevuma lÄ«guma (par ko sākotnÄ“jā 2017.gada aprīļa pieteikumā tiesai AS „Swedbank” neko neminÄ“ja) un šajā 2017.gada 11. decembra pieteikumā tiesai AS „Swedbank” jau norāda, ka I.Valgeres parāda (saistÄ«bas) summa ir EUR 263 155 .26. AS „Swedbank”pieteikumā tiesai nenorāda, ka :

1) viņi jau 2017.gada aprÄ«lÄ« vÄ“rsās tiesā un prasÄ«ja šo Ä«pašumu pārdot, tikai norādÄ«ja, ka ir cits saistÄ«bu apmÄ“rs;

2) ka tiesa jau vienreiz izlÄ“ma par šÄ« Ä«pašuma nodošanu labprātÄ«gā izsolÄ“ un ka izpildes process jau iesācies.

Laikā, kad AS „Swedbank” vÄ“ršas tiesā un lÅ«dz tiesu izlemt par atkārtotu viena un tā paša Ä«pašuma pārdošanu labprātÄ«gā izsolÄ“, AS „Swedbank” jau ir iesniegusi uz izpildi RÄ«gas rajona tiesas JÅ«rmalas tiesu nama 2017.gada 08. maija lÄ“mumu un tiesu izpildÄ«tājs J. Stepanovs jau noteicis labprātÄ«gās izsoles sākuma datumu, t.i. 18.12.2017. Visi šie fakti ir dokumentāli pierādāmi.

RÄ«gas rajona tiesa JÅ«rmalas tiesu nams 2017.gada decembrÄ« nekonstatÄ“, ka tiesa par šÄ« Ä«pašuma labprātÄ«gu pārdošanu izsolÄ“ jau vienreiz izlÄ“ma 2017.gada maijā, un tāpÄ“c, ka nevienam nav nekādas daļas par to – kas, ko un kā lÄ“ma, tad AS „Swedbank” saņem vÄ“l vienu lÄ“mumu, kas arÄ« atļauj pārdot I.Valgeres Ä«pašumu JÅ«rmala, Turaidas iela 13. Un nevienam tiesā neradās jautājums – kā šis 2017.gada 14. decembra lÄ“mums bÅ«s izpildāms, ja lÄ«dz ar 2017.gada 08.maija lÄ“mumu Ä«pašums tiks pārdots un 2017.gada 14. decembra lÄ“mums faktiski nebÅ«s izpildāms.

Ilze Valgere saistÄ«bā ar šiem faktiem vÄ“lreiz rakstÄ«ja prokuratÅ«rai, norādÄ«ja uz to, ka AS ‘Swedbank” konsekventi norāda tiesai nepatiesu informāciju, nolÅ«kā saņemt nepieciešamos procesuālos dokumentus, bet arÄ« šoreiz prokuratÅ«ra nereaģēja uz notiekošo.

No minÄ“tā izriet, ka nevienam nav daļas par to, ka tiesā tiek iesniegta nepatiesa informācija (turklāt – vairākkārtÄ«gi un apzināti), tiesa, vadoties no nepatiesās informācijas, pieņem lÄ“mumus, secÄ«gi ar tiesas palÄ«dzÄ«bu kreditors var iegÅ«t iespÄ“ju divreiz tirgot vienu un to pašu Ä«pašumu, nesniegt tiesai patiesu informāciju, utt.

Šeit svarÄ«gi atzÄ«mÄ“t, ka AS „Swedbank” interese ir tikai par nekustamo Ä«pašumu JÅ«rmala, Turaidas iela 13. AS „Swedbank” ir pavisam trÄ«s Ä·Ä«las, bet par atlikušajām divām (zemesgabaliem RÄ«gā) tai nav nekāda interese.

2018.gada 18. janvārÄ« Ä«pašums JÅ«rmalā, Turaidas ielā 13 tiek izsolÄ«ts un pārdots par EUR 755 000.00, bet pircÄ“js 50% no summas samaksai piedāvā bankas garantijas vÄ“stuli, uz ko AS „Swedbank” nepiekrÄ«t, lÄ«dz ar to Ä«pašums pārdots netiek.

Procesa laikā Ilzei Valgerei ir vairākas personas, kuras piesakās nokārtot I.Valgeres saistÄ«bas un pārņemt prasÄ«jumus uz cesijas pamata. AS „Swedbank” sākotnÄ“ji piekrÄ«t, bet 2018.gada 16. maijā AS „Swedbank” uzraksta I.Valgerei, ka viņi nepiekrÄ«t saistÄ«bu nokārtošanai un cesijai, jo viņiem esot jāņem vÄ“rā citu kreditoru intereses! Vai kaut kad kāds parastais cilvÄ“ks ir dzirdÄ“jis no bankas, ka tā ņem vÄ“rā vai rÄ“Ä·inās ar „citu kreditoru interesÄ“m”? Laikam bÅ«s pagrÅ«ti kaut ko tādu atcerÄ“ties.

Kopš kura laika un kāpÄ“c AS „Swedbank” ir arbitrs vai aizstāvis – citiem kreditoriem? I.Valgerei tas arÄ« nebÅ«tu saprotams, ja vien viens no viņas kreditoriem nebÅ«tu ekspolitiÄ·is G. Krasta kungs. Jādomā, tieši par šÄ« kunga interesÄ“m tik ļoti rÅ«pÄ“jas AS „Swedbank”, ka tai vairs nav svarÄ«gi iegÅ«t pašai savu naudu. VarbÅ«t, ka tas nekad nebija Ä«paši svarÄ«gi un AS „Swedbank” tādā veidā cenšas „tvarstÄ«t” pÄ“c parādnieka vÄ“rtÄ«gā Ä«pašuma?! Jāuzsver, ka to pierāda AS „Swedbank” rÄ«cÄ«bā, jo tiklÄ«dz rodas kaut mazākā iespÄ“ja, ka AS „Swedbank” saņems naudu – tā atsakās no šÄ«s iespÄ“jas. Dotā procesa laikā AS „Swedbank” bija 2 iespÄ“jas saņemt naudu (ja vien tas bÅ«tu bijis mÄ“rÄ·is) :

Pirmā iespÄ“ja – no pircÄ“ja, kurš nosolÄ«ja EUR 755 000.00 un bija pilnÄ«gi pietiekami, lai AS „Swedbank” nodzÄ“stu savus prasÄ«jumus, pie kam pircÄ“js bija AS „Swedbank” zināms un bija zināms, ka pircÄ“jam ir nauda. Tas uz šodienu jau bÅ«tu noticis fakts, ja viena AS „Swedbank” neatteiktos no bankas garantijas akcepta.

Otrā iespÄ“ja – no personām (tādas bija vairākas), kas samaksā AS „Swedbank” viņu prasÄ«juma summu pilnā apmÄ“rā. TiklÄ«dz AS „Swedbank” nonāca šajā situācijā un saprata, ka patiešÄm kāds samaksās naudu – tā to vairs nevajadzÄ“ja, par ko uzskatāmi liecina 2018.gada 16. maija bankas vÄ“stule.

LÄ«dztekus visam šim procesam, Ilze Valgere, redzot, kādas lietas notiek, vÄ“ršas tiesā ar prasÄ«bu pret AS „Swedbank”, jo no Satversmes tiesas 2010.gada 24.novembra Lietā Nr. 2010-08-01 skaidrojumiem izriet, ka parādniekam tādai iespÄ“jai tomÄ“r vajadzÄ“tu bÅ«t un ka tāda arÄ« pastāvot.

Ilzes Valgeres lieta pierāda, ka tāda tomēr nepastāv (vismaz pagaidām).

2018.gada 11.aprÄ«lÄ« RÄ«gas pilsÄ“tas Pārdaugavas tiesa atsakās pieņemt Ilzes Valgeres prasÄ«bu, norādot, ka tiesai šÄ« lieta nav pakļauta, dodot atsauces uz CPL 132.panta pirmās daļas 1. punktu un norādi, ka I.Valgerei jāvÄ“ršas prokuratÅ«rā, lai tā rÄ«kojas pÄ“c CPL 483., 484.panta.

I.Valgere vÄ“rsās arÄ« prokuratÅ«rā, kura tieši 2018.gada 11. aprÄ«lÄ« uzrakstÄ«ja I.Valgerei, ka viņai esot jāvÄ“ršas tiesā! Šeit gan jāmin, ka prokuratÅ«ra deva atsauci uz Satversmes tiesas 2010.gada 24.novembra Lietā Nr. 2010-08-01 skaidrojumiem par lietu kārtÄ«bu, kas šajā gadÄ«jumā ir atzÄ«stami kā vairāk kompetenti, nekā tiesas rÄ«cÄ«ba. Visi minÄ“tie fakti ir dokumentāli pierādāmi.

Bet „sausais atlikums” visam ir tas, ka šajā tiesiskajā vidÄ“ parādniekam nav nodrošinātas iespÄ“jas efektÄ«vi un ātri aizstāvÄ“ties pret kreditora ļaunprātÄ«bu vai negodprātÄ«gu rÄ«cÄ«bu, neviena no tiesÄ«bsargājošÄm iestādÄ“m nepievÄ“rš uzmanÄ«bu un nereaģē uz tiesÄ«bu pārkāpumiem un aizskārumiem, neizmanto nevienu likumā noteikto instrumentu, lai pārkāpumu novÄ“rstu vai pieprasÄ«tu to pārtraukt. Tiesas (Augstākās tiesas lÄ«menÄ«) ar t.s. judikatÅ«ras palÄ«dzÄ«bu ir radÄ«jušas sev komfortablu vidi, lai parādnieka intereses vispār nebÅ«t jāizskata un par tām nebÅ«tu jādomā. I.Valgeres rÄ«cÄ«bā esošais tiesas lÄ“mums, ar kuru atsaka pieņemt prasÄ«bu, norāda, ka par kreditora ļaunprātÄ«bu tiesa vispār negatavojas lemt. TikmÄ“r AS „Swedbank” ir kļuvusi par „citu kreditoru” interešu aizstāvi, par ko nekaunas pat rakstÄ«t savās vÄ“stulÄ“s.

Novērtē šo rakstu:

0
0