Iesaki rakstu:

Å…emot vÄ“rā pÄ“dÄ“jo dienu notikumus, Pietiek pÄ“c vairāku lasÄ«tāju ierosinājuma atgādina vÄ“l dažus piemirsušos faktus saistÄ«bā ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru RimšÄ“viču: šÄ« publikāciju izlase vÄ“sta par to, kā RimšÄ“viča pārvÄ“lÄ“šanai augstajā amatā pirms četrarpus gadiem palÄ«dzÄ“ja ar Latvijas Bankas finanšu lÄ«dzekļiem korumpÄ“tais žurnāla Ir pārstāvis Pauls Raudseps un kā šo korumpÄ“šanu izlikās nemanām Latvijas Žurnālistu asociācija.

Par 1800 latiem no Latvijas Bankas žurnāla "IR" Raudseps "piemirst" Ä“tikas kodeksus, kuru ievÄ“rošanu pieprasa no citiem (2013. gada 11.novembris)

Kļuvis skaidrs, kādā veidā Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram RimšÄ“vičam tieši viņa pārvÄ“lÄ“šanas dienā iznākošajā žurnāla IR numurā izdevās nodrošināt sev labvÄ“lÄ«gu rakstu ar virsrakstu "NemainÄ«gs kā lata kurss" rubrikā "Ir svarÄ«gi - analÄ«ze". Raksta autors, Latvijas Žurnālistu asociācijas Ä“tikas komisijas priekšsÄ“dÄ“tājs Pauls Raudseps par 1800 latiem, ko viņš pÄ“dÄ“jā gada laikā saņēmis no Latvijas Bankas, bijis gatavs aizmirst pat paša pieņemto Ä“tikas kodeksu, kas it kā stingri nosaka, ka IR Å¾urnālists "nedrÄ«kst pieņemt materiālus labumus vai Ä«pašu apiešanos no tiem, par kuriem viņš veido materiālus".

Publikācijā "NemainÄ«gs kā lata kurss" žurnāla IR rubrikā "Ir svarÄ«gi - analÄ«ze", kas žurnālā parādÄ«jās tieši RimšÄ“vičam izšÄ·irošajā dienā - 31. oktobrÄ« -, Raudseps atsevišÄ·us Latvijas Bankas prezidentam iepriekš izteiktos pārmetumus bija publicÄ“jis faktiski tikai tāpÄ“c, lai bÅ«tu iespÄ“jams atspoguļot paša RimšÄ“viča domas šai sakarā. Turklāt, kā izrietÄ“ja no atklāti nekritiskās publikācijas, Raudseps bija ļāvis RimšÄ“vičam atbildes vÄ“l Ä«paši rÅ«pÄ«gi pārdomāt, tās sniedzot rakstiski.

Šajā publikācijā žurnālā IR, kas savā mājas lapā goda vietā novietojis izdevniecÄ«bas Cits medijs Å¾urnālistu (Raudseps ir izdevniecÄ«bas padomes priekšsÄ“dÄ“tājs) Ä“tikas kodeksu, gan nebija minÄ“ts, ka pÄ“dÄ“jā gada laikā raksta autors no RimšÄ“viča vadÄ«tās Latvijas Bankas trÄ«s dažādās atlÄ«dzÄ«bās kopā saņēmis aptuveni 1800 latu par dažādiem pakalpojumiem, ko sniedzis Latvijas Bankai.

Kā rāda Latvijas Bankas mājas lapas iepirkumu sadaļa, tikai pāris nedēļas pirms savas RimšÄ“vičam veltÄ«tās publikācijas Raudseps "par raksta sagatavošanu laikrakstam Frankfurter Allgemeine Zeitung" no Latvijas Bankas saņēmis 314,07 latus. ŠÄ gada augustā un septembrÄ« "par moderatora pienākuma izpildÄ«šanu Latvijas Bankas rÄ«kotajā Latvijas eiro konferencÄ“" Raudseps no Latvijas Bankas saņēmis 295,68 latus, bet "par moderatora pienākuma izpildÄ«šanu Latvijas Bankas priekšlasÄ«jumu un diskusiju ciklā augstskolās" pagājušÄ gada septembrÄ« - decembrÄ« viņš no RimšÄ“viča vadÄ«tās iestādes saņēmis 1200 latu.

TikmÄ“r žurnālu IR izdodošÄs AS Cits medijs Å¾urnālistu Ä“tikas kodeksā, kurā apgalvots, ka šÄ«s izdevniecÄ«bas "žurnālists nedrÄ«kst pārstāvÄ“t citas intereses kā vienÄ«gi savu lasÄ«tāju, skatÄ«tāju un klausÄ«tāju tiesÄ«bas zināt patiesÄ«bu par notikumiem, kas viņiem šÄ·iet nozÄ«mÄ«gi un interesanti", attiecÄ«bā uz šÄdiem gadÄ«jumiem, kad izdevniecÄ«bas žurnālists sniedz pakalpojumus kādām citām personām, minÄ“tā norma ir nepārprotama: "Žurnālists nedrÄ«kst pieņemt materiālus labumus vai Ä«pašu apiešanos no tiem, par kuriem viņš veido materiālus."

Šo maksas pakalpojumu sniedzÄ“js Raudseps vienlaikus ir arÄ« regulāri mācÄ«jis dzÄ«vot Ä“tiski citus, - viņš ir Latvijas Žurnālistu asociācijas Ä“tikas komisijas priekšsÄ“dÄ“tājs un kā šÄ« amata ieņēmÄ“js nesen, piemÄ“ram, portālā 7guru.lv Ilzi Naglu, kas gatavojās atgriezties žurnālistikā, pamācÄ«ja nedarÄ«t tieši to, ko darot tagad pieÄ·erts pats: "Savā jaunajā darbā LTV viņai ir apzināti un konsekventi jāizvairās pat no šÄ·ietamiem interešu konfliktiem. Protams, grÅ«ti paredzÄ“t visas iespÄ“jamās situācijas, taču minimālā prasÄ«ba bÅ«tu, ka viņa neveido materiālus par bijušajiem darba devÄ“jiem un klientiem."

ArÄ« šÄ«s organizācijas Ä“tikas kodeksā, kura ievÄ“rošanu uzrauga un izvÄ“rtÄ“ Raudsepa vadÄ«tā Ä“tikas komisija, teikts: "Žurnālisti nepieņem dāvanas, pakalpojumus vai citus labumus atlÄ«dzÄ«bā par profesionālo darbÄ«bu no personām, kas nav viņu darba devÄ“js. Žurnālistam ir jāatsakās no tāda materiāla veidošanas, kas rada interešu konfliktu attiecÄ«bās ar indivÄ«diem, politiskām, ekonomiskām un citām interešu grupām." ArÄ« šo Ä“tikas kodeksu, iestājoties organizācijā, Raudseps ir parakstÄ«jis personiski.

IzdevniecÄ«bas Cits medijs valdes locekle un žurnāla IR galvenā redaktore Nellija Ločmele, kurai tāpat ir bieži paticis mācÄ«t Ä“tiski dzÄ«vot citiem, pirmdien nevÄ“lÄ“jās sniegt atbildi uz šÄdu Pietiek jautājumu: "Kā izdevniecÄ«ba Cits medijs un JÅ«s kā pazÄ«stama žurnālistikas Ä“tikas (ciktāl tas attiecas uz citu pamācÄ«šanu) pārstāve kā žurnāla IR galvenā redaktore rÄ«kosieties attiecÄ«bā uz JÅ«su izdevuma darbinieku Paulu Raudsepu, kas rupji un demonstratÄ«vi pārkāpis JÅ«su izdevniecÄ«bas Ä“tikas kodeksu, veidojot komplimentāru, nekritisku materiālu par Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru RimšÄ“viču (žurnāla IR priekšpÄ“dÄ“jais numurs), kaut arÄ« pÄ“dÄ“jā gada laikā no Latvijas Bankas saņēmis materiālos labumus - naudu vismaz Ls 1800 apmÄ“rā?"

Savukārt pats Raudseps pirmdien nevÄ“lÄ“jās atbildÄ“t ne uz vienu no šiem Pietiek uzdotajiem jautājumiem:

"1) kādas summas no Latvijas Bankas vai tās finansÄ“tiem projektiem vai uzņēmumiem esat saņēmis 2012. gadā un 2013. gadā? Par katru no summām miniet - par kādu tieši pakalpojumu sniegšanu tā saņemta?

2) vai uzskatāt, ka žurnālista Ä“tikai atbilstošs ir fakts, ka JÅ«s kā Latvijas Bankas apmaksāta persona esat publicÄ“jis rakstu (priekšpÄ“dÄ“jais IR numurs), kurā atklāti nekritiski izsakāties par JÅ«su pakalpojumus apmaksājušÄs Latvijas Bankas vadÄ«tāju?

3) vai, atklājoties, ka pÄ“dÄ“jā gada laikā esat saņēmis vismaz 1800 latu no Latvijas Bankas, kuras prezidentu Ilmāru RimšÄ“viču esat aprakstÄ«jis žurnāla IR priekšpÄ“dÄ“jā numurā, atkāpsieties no LŽA Ä“tikas komisijas priekšsÄ“dÄ“tāja amata?

4) vai, atklājoties, ka pÄ“dÄ“jā gada laikā esat saņēmis vismaz 1800 latu no Latvijas Bankas, kuras prezidentu Ilmāru RimšÄ“viču esat aprakstÄ«jis žurnāla IR priekšpÄ“dÄ“jā numurā, publiski atvainosieties visiem žurnāla IR lasÄ«tājiem?

5) vai, atklājoties, ka pÄ“dÄ“jā gada laikā esat saņēmis vismaz 1800 latu no Latvijas Bankas, kuras prezidentu Ilmāru RimšÄ“viču esat aprakstÄ«jis žurnāla IR priekšpÄ“dÄ“jā numurā, atmaksāsiet Latvijas Bankai šo summu?"

Uz visiem šiem jautājumiem Raudseps sniedza lakonisku, nedaudz mÄ«klainu atbildi elektroniskā pasta vÄ“stulÄ“: "Turpinās. P."

Ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem nevÄ“lÄ“jās atbildÄ“t arÄ« RimšÄ“vičs, kurš 31. oktobrÄ« laimÄ«gi tika pārvÄ“lÄ“ts uz nākamo termiņu.

Žurnāla "IR" pārstāve ziņas par Raudsepa "ētiskajām naudas rebēm" saista ar maksātnespējas administratoru pasūtījumu (2013. gada 12. novembris)

Publikācija par žurnāla IR Å¾urnālista Paula Raudsepa "Ä“tiskajām naudas rebÄ“m" ir saistāma ar maksātnespÄ“jas administratoru un tiesu Ä·Ä“Ä·a pasÅ«tÄ«jumu, atriebjoties žurnālam IR par šai jomai veltÄ«tajām kritiskajām publikācijām, - šis ir vienÄ«gais komentārs, ko saistÄ«bā ar publiskotajām ziņām ir sniedzis kāds žurnāla IR un tā izdevÄ“ja Cits medijs pārstāvis.

"Šis jau varÄ“tu kļūt par tautas ticÄ“jumu: kurš Ä·ersies klāt MN [maksātnespÄ“jas]/tiesu Ä·Ä“Ä·im, tos pašus aprakstÄ«s Pietiek/Puaro pÄ“tnieciskie žurnālisti," - šÄdi ziņu publiskošanas iemeslus otrdien sociālajā tÄ«klā Twitterskaidroja žurnāla pārstāve Indra Sprance, vÄ“l piebilstot: "Viens gan. Ja nu kādam ir kaut mazākās ilÅ«zijas, ka ar to darbs pie šÄ«s tÄ“mas beigsies, tad veltas cerÄ«bas. Es pat teiktu – tik naivi un muļķīgi."

Sprance ir viena no tiem IR redzamākajiem darbiniekiem, kas otrdien nevÄ“lÄ“jās atbildÄ“t uz Pietiek uzdotajiem jautājumiem - vai arÄ« viņa lÄ«dzÄ«gi kolÄ“Ä£im žurnālā IR Raudsepam pieņem materiālus labumus no personām, par kurām veido publikācijas, bet, ja nÄ“, kā tieši viņa rÄ«kosies, lai žurnāla lasÄ«tājiem atvainotos par šo žurnāla izdevniecÄ«bas Ä“tikas kodeksa pārkāpšanu.

Otrdienas laikā neko par Pietiek publiskotajiem faktiem nevÄ“lÄ“jās minÄ“t ne Raudseps un žurnāla IR galvenā redaktore Nellija Tjarve, ne IR darbinieki Aivars Ozoliņš, Anita Brauna un Anda Burve-RozÄ«te, ne Raudsepa pakalpojumus izmantojušÄs Latvijas Bankas prezidents Ilmārs RimšÄ“vičs.

Burve-RozÄ«te sociālajā tÄ«klā Twitter gan, acÄ«mredzami reaģējot uz ziņām par Raudsepa sniegtajiem pakalpojumiem Latvijas Bankai, ierakstÄ«jusi: "MÄ“s dzÄ«vojam valstÄ«, kur kanalizācijas žurka var uzdoties par PVD inspektoru. Nav mans, bet kolÄ“Ä£a citāts. TomÄ“r precÄ«zi/pievienojos."

VienÄ«gi Latvijas Žurnālistu asociācijas vadÄ«tāja Anda Rožukalne (Raudseps cita starpā ir arÄ« asociācijas Ä“tikas komisijas priekšsÄ“dÄ“tājs) informÄ“ja, ka esot rosinājusi šo jautājumu izskatÄ«t asociācijas Ä“tikas komisijas sÄ“dÄ“. Tās datums gan vÄ“l neesot zināms.

TikmÄ“r neoficiāli Pietiek zināms, ka otrdien Latvijas Žurnālistu asociācijas vadÄ«bā notikusi enerÄ£iska domu apmaiņa - ko atbildÄ“t uz uzdotajiem jautājumiem un vai vispār reaģēt uz šo situāciju. Virsroku ņēmusi nostāja - nogaidÄ«t, lai fiksÄ“tu, cik plaši izvÄ“ršas skandāls, un tad lemt par tālāko rÄ«cÄ«bu. Savukārt izdevniecÄ«bas Cits medijs vadÄ«ba nolÄ“musi nekādus paskaidrojumus žurnāla lasÄ«tājiem nākamajā tā numurā nesniegt.

Pietiek jau informÄ“ja, ka publikācijā "NemainÄ«gs kā lata kurss" žurnāla IR rubrikā "Ir svarÄ«gi - analÄ«ze", kas žurnālā parādÄ«jās tieši RimšÄ“vičam izšÄ·irošajā dienā - 31. oktobrÄ« -, Raudseps atsevišÄ·us Latvijas Bankas prezidentam iepriekš izteiktos pārmetumus bija publicÄ“jis faktiski tikai tāpÄ“c, lai bÅ«tu iespÄ“jams atspoguļot paša RimšÄ“viča domas šai sakarā. Turklāt, kā izrietÄ“ja no nekritiskās publikācijas, Raudseps bija ļāvis RimšÄ“vičam atbildes vÄ“l rÅ«pÄ«gi pārdomāt, tās sniedzot rakstiski.

Šajā publikācijā žurnālā IR, kas savā mājas lapā goda vietā novietojis izdevniecÄ«bas Cits medijs Å¾urnālistu (Raudseps ir izdevniecÄ«bas padomes priekšsÄ“dÄ“tājs) Ä“tikas kodeksu, gan nebija minÄ“ts, ka pÄ“dÄ“jā gada laikā raksta autors no RimšÄ“viča vadÄ«tās Latvijas Bankas trÄ«s dažādās atlÄ«dzÄ«bās kopā saņēmis aptuveni 1800 latu par dažādiem pakalpojumiem, ko sniedzis Latvijas Bankai.

Kā rāda Latvijas Bankas mājas lapas iepirkumu sadaļa, tikai pāris nedēļas pirms savas RimšÄ“vičam veltÄ«tās publikācijas Raudseps "par raksta sagatavošanu laikrakstam Frankfurter Allgemeine Zeitung" no Latvijas Bankas saņēmis 314,07 latus. ŠÄ gada augustā un septembrÄ« "par moderatora pienākuma izpildÄ«šanu Latvijas Bankas rÄ«kotajā Latvijas eiro konferencÄ“" Raudseps no Latvijas Bankas saņēmis 295,68 latus, bet "par moderatora pienākuma izpildÄ«šanu Latvijas Bankas priekšlasÄ«jumu un diskusiju ciklā augstskolās" pagājušÄ gada septembrÄ« - decembrÄ« viņš no RimšÄ“viča vadÄ«tās iestādes saņēmis 1200 latu.

TikmÄ“r žurnālu IR izdodošÄs AS Cits medijs Å¾urnālistu Ä“tikas kodeksā, kurā apgalvots, ka šÄ«s izdevniecÄ«bas "žurnālists nedrÄ«kst pārstāvÄ“t citas intereses kā vienÄ«gi savu lasÄ«tāju, skatÄ«tāju un klausÄ«tāju tiesÄ«bas zināt patiesÄ«bu par notikumiem, kas viņiem šÄ·iet nozÄ«mÄ«gi un interesanti", attiecÄ«bā uz šÄdiem gadÄ«jumiem, kad izdevniecÄ«bas žurnālists sniedz pakalpojumus kādām citām personām, minÄ“tā norma ir nepārprotama: "Žurnālists nedrÄ«kst pieņemt materiālus labumus vai Ä«pašu apiešanos no tiem, par kuriem viņš veido materiālus."

Šo maksas pakalpojumu sniedzÄ“js Raudseps vienlaikus ir arÄ« regulāri mācÄ«jis dzÄ«vot Ä“tiski citus, - kā Latvijas Žurnālistu asociācijas Ä“tikas komisijas priekšsÄ“dÄ“tājs, piemÄ“ram, portālā 7guru.lv Ilzi Naglu, kas gatavojās atgriezties žurnālistikā, nesen pamācÄ«ja nedarÄ«t tieši to, ko darot tagad pieÄ·erts pats: "Minimālā prasÄ«ba bÅ«tu, ka viņa neveido materiālus par bijušajiem darba devÄ“jiem un klientiem."

ArÄ« šÄ«s organizācijas Ä“tikas kodeksā, kura ievÄ“rošanu uzrauga un izvÄ“rtÄ“ Raudsepa vadÄ«tā Ä“tikas komisija, teikts: "Žurnālisti nepieņem dāvanas, pakalpojumus vai citus labumus atlÄ«dzÄ«bā par profesionālo darbÄ«bu no personām, kas nav viņu darba devÄ“js. Žurnālistam ir jāatsakās no tāda materiāla veidošanas, kas rada interešu konfliktu attiecÄ«bās ar indivÄ«diem, politiskām, ekonomiskām un citām interešu grupām." ArÄ« šo Ä“tikas kodeksu, iestājoties organizācijā, Raudseps ir parakstÄ«jis personiski.

Strautmane par Raudsepa "ētiskajām naudas rebēm": birokrātija nav mūsu mērķis (2013. gada 13. novembris)

"Birokrātija nekad nav bijusi mÄ“rÄ·is," - šÄdi Latvijas Žurnālistu asociācijas Ä“tikas komisijas locekle Baiba Strautmane trešdien sociālajā tÄ«klā Twitter komentÄ“ja Ä«patno situāciju, kas radusies saistÄ«bā ar žurnāla Ir komentÄ“tāja Paula Raudsepa pieÄ·eršanu maksas pakalpojumu sniegšanā Latvijas Bankai un vienlaikus Latvijas Bankas prezidenta nekritisku aprakstÄ«šanā viņa pārvÄ“lÄ“šanas priekšvakarā. Saskaņā ar viņas pausto pārliecÄ«bu žurnālistu organizācijas Ä“tikas izvÄ“rtÄ“tājiem, pie kuriem pieder arÄ« pats Raudseps, pašiem neesot obligāti precÄ«zi ievÄ“rot šÄ«s organizācijas dokumentos ierakstÄ«to.

Saskaņā ar asociācijas Ä“tikas komisijas (kuru lÄ«dz šim ir vadÄ«jis Raudseps) nolikumu tikai un vienÄ«gi komisijas priekšsÄ“dÄ“tājs ir tiesÄ«gs sasaukt komisijas sÄ“des un noteikt to darba kārtÄ«bu.

Tas nozÄ«mÄ“, ka tikai un vienÄ«gi Raudseps, kuru šajā amatā apstiprinājusi asociācijas biedru pilnsapulce un kurš lÄ«dz šim ir atteicies komentÄ“t savus Latvijas Bankai sniegtos pakalpojumus un savas izdevniecÄ«bas Ä“tikas kodeksa pārkāpumu, ir tiesÄ«gs izsludināt Ä“tikas komisijas sÄ“di, kurā tiktu izskatÄ«ts viņa jautājums.

Taču, kā trešdien apgalvoja Ä“tikas komisijas locekle, bijusÄ« žurnāliste Strautmane, Raudseps, publiski par to gan nepaziņojot, no Ä“tikas komisijas priekšsÄ“dÄ“tāja posteņa esot atstatÄ«jies.

Tas nozÄ«mÄ“, ka, stingri ievÄ“rojot Ä“tikas komisijas nolikumu, neviena persona Raudsepa "Ä“tisko naudas rebju" izvÄ“rtÄ“šanai veltÄ«tu komisijas sÄ“di nav tiesÄ«ga sasaukt, kamÄ“r asociācijas biedru pilnsapulce nebÅ«s ievÄ“lÄ“jusi jaunu Ä“tikas komisijas priekšsÄ“dÄ“tāju.

Taču, kā izriet no Strautmanes sociālajā tÄ«klā Twitter paustās pārliecÄ«bas, asociācijas Ä“tikas komisijai nemaz neesot tik nepieciešams stingri ievÄ“rot pašai savus dokumentus, jo "birokrātija" neesot tās mÄ“rÄ·is.

Raudseps apliecina - savu vainu neatzÄ«s, savu Ä“tikas kodeksu neievÄ“ros, kritizÄ“tāji paši esot slikti cilvÄ“ki (2013. gada 15. novembris)

PÄ“c vairākas dienas ilgas klusÄ“šanas žurnāla Ir komentÄ“tājs un akcionārs, Žurnālistu asociācijas Ä“tikas komisijas priekšsÄ“dÄ“tājs Pauls Raudseps nācis klajā ar paziņojumu, kura bÅ«tÄ«ba - viņš nesaskata nekādu interešu konfliktu un sava izdevuma Ä“tikas kodeksa pārkāpumu, no Latvijas Bankas par dažādiem pakalpojumiem saņemot 1800 latu un vienlaikus publicÄ“jot šÄ«s iestādes vadÄ«tājam Ilmāram RimšÄ“vičam atklāti nekritisku rakstu tieši viņa pārvÄ“lÄ“šanas dienā (Pietiek jau publicÄ“jis Raudsepa un RimšÄ“viča saraksti). TāpÄ“c nekāda atvainošanās lasÄ«tājiem un savas vainas atzÄ«šana no Raudsepa nav gaidāma - lai viņa kritizÄ“tāji labāk paskatoties paši uz sevi. Pietiek pārpublicÄ“ pilnu Raudsepa skaidrojumu:

"Izlasot Sandra Toča komentāru "Turies, Raudsep!" (15.novembra Dienā), rodas nopietnas šaubas, vai Dienas komentÄ“tājs maz ir izlasÄ«jis rakstu, kurš ir kļuvis par ieganstu šai ironiskajai "slavas dziesmai".

31.oktobrÄ« žurnālā "Ir" publicÄ“ts mans raksts "Stabils kā lata kurss", kura tÄ“ma bija Ilmāra RimšÄ“viča gaidāmā pārvÄ“lÄ“šana Latvijas Bankas prezidenta amatā. Raksta sākumā pievÄ“ršu uzmanÄ«bu faktam, ka par šo kandidatÅ«ru praktiski nav notikusi sabiedriska vai politiska diskusija, un tālāk rakstā izvÄ“rsti atspoguļoju gan respektÄ“tā neatkarÄ«go ekonomisko pÄ“tÄ«jumu centra BICEPS vadÄ«tāja Alfa Vanaga, gan RÄ«gas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas fakultātes vadÄ«tāja Mortena Hansena, gan politiskā pretinieka - Saskaņas Centra deputāta Igora Pimenova kritiskos vÄ“rtÄ“jumus par Ilmāra RimšÄ“viča darbu.

Jāpiebilst, ka, spriežot pÄ“c LETA arhÄ«vā atrodamās informācijas, šis ir bijis vienÄ«gais raksts Latvijas presÄ“ kopš RimšÄ“viča nominÄ“šanas, kurā minÄ“tā kritika tika atspoguļota, un nevienam citam preses izdevumam nebija ienācis prātā pajautāt Pimenovam, kāpÄ“c viņš (vienÄ«gais) balsoja pret RimšÄ“viča kandidatÅ«ru Saeimas TautsaimniecÄ«bas komisijas sÄ“dÄ“. Turklāt rakstā pirmo reizi publiski parādās informācija, ka pÄ“c komentāra publicÄ“šanas par lata devalvācijas iespÄ“jamÄ«bu 2007.gadā pie Hansena ieradās DrošÄ«bas policija.

MinÄ“tā publikācija ir analÄ«ze - ziņu žanra raksts, tāpÄ“c tajā, protams, dota iespÄ“ja arÄ« pašam RimšÄ“vičam atbildÄ“t uz pārmetumiem. Nav saprotams, kāpÄ“c par šo žurnālistikas standartu ievÄ“rošanu Točs raksta, ka autors "nekritiski slavÄ“ja RimšÄ“viču". Ja nu vienÄ«gi Točam RimšÄ“viča argumenti liekas tik pārliecinoši, ka to pieminÄ“šana vien apgāž jebkuras šaubas. Pats Latvijas Bankas prezidents noteikti priecātos par tādu savu vārdu iespaidu uz Toču, taču nezinu, vai arÄ« citi lasÄ«tāji šÄdam vÄ“rtÄ“jumam piekristu. Katrā gadÄ«jumā aicinu jebkuru, kam šis jautājums tiešÄm interesÄ“, pašam izlasÄ«t rakstu, kurš pieejams Ir.lv, un tikai tad spriest par tā atbilstÄ«bu ziņu raksta standartiem.

Točs šo rakstu par RimšÄ“viča pārvÄ“lÄ“šanu arÄ« mÄ“Ä£ina saistÄ«t ar citiem maniem darbiem - dažādu Latvijas Bankas organizÄ“tu paneļdiskusiju vadÄ«šanu, kā arÄ« raksta uzrakstÄ«šanu Eiropas Centrālās bankas organizÄ“to Latvijas dienu FrankfurtÄ“ veltÄ«tam pielikumam Frankfurter Allgemaine Zeitung. Tā ir taisnÄ«ba un nekad nav bijis noslÄ“pums, ka par visiem šiem darbiem esmu saņēmis samaksu, taču tie ir tāda veida darbi, par kuriem žurnālisti gan Latvijā, gan citur saņem materiālu kompensāciju, un gan es, gan citi žurnālisti tos veic visdažādāku organizāciju rÄ«kotos pasākumos. Darot šÄdus darbus, žurnālists nekļūst par šo pasākumu organizÄ“tāju pārstāvi. CitÄ“jot manu kolÄ“Ä£i Nelliju Ločmeli, “divas publiskas, godÄ«gas lietas, kas nekonfliktÄ“ (žurnālistika un moderÄ“šana) atmaskot kā vienu "slepenu grÄ“ku" - tas ir absurds”.

NoslÄ“dzot piebildÄ«šu - ja reiz Točs ir nolÄ“mis aktÄ«vi sākt interesÄ“ties par žurnālistu Ä“tiku, viņam derÄ“tu arÄ« gadÄ«jumos, kad pats raksta par Aināru Šleseru vai viņa piekopto politiku, atgādināt lasÄ«tājiem, ka pats savulaik nevis vienkārši piedalÄ«jās dažādos Šlesera partijas pasākumos, bet gan bija šÄ«s politiskās organizācijas preses sekretārs. To viņš ir piemirsis pieminÄ“t Dienā publicÄ“tos rakstos, piemÄ“ram, "Ulmanis, Šlesers, ŠÄ·Ä“le - skan spÄ“cÄ«gi.""

Pietiek piebilde: Kā redzams no Raudsepa skaidrojuma, arÄ« viņš piebiedrojas tiem Iržurnālistiem un savas izdevniecÄ«bas vadÄ«bai, kuri šajā situācijā "piemirsuši" savā Ä“tikas kodeksā ierakstÄ«to: "Žurnālists nedrÄ«kst pieņemt materiālus labumus vai Ä«pašu apiešanos no tiem, par kuriem viņš veido materiālus."

Par četrarpus lappusēm Latvijas Bankas grāmatai Raudseps saņēmis vēl 2000 latu (2013. gada 19. novembris)

LÄ«dz šim bija zināms, ka žurnāla Ir komentÄ“tājs Pauls Raudseps, kurš tieši Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra RimšÄ“viča pārvÄ“lÄ“šanas rÄ«tā publicÄ“ja viņam atklāti nekritisku rakstu, pÄ“dÄ“jā gada laikā par dažādiem pakalpojumiem no RimšÄ“viča vadÄ«tās iestādes saņēmis nedaudz vairāk kā 1800 latu. Nu noskaidrojies, ka par četrarpus lappušu garu priekšvārdu Latvijas Bankas izdotai grāmatai Raudseps pagājušÄ gada beigās no šÄ«s iestādes lÄ«dzekļiem saņēmis vÄ“l 2000 latu (attÄ“lā Raudseps redzams, prezentÄ“jot grāmatu; par to, vai par prezentÄ“šanu saņemta vÄ“l kāda papildu samaksa, ziņu nav)

RimšÄ“vičam veltÄ«to rakstu žurnālā Ir Raudseps bija publicÄ“jis, "piemirstot" žurnālu izdodošÄs AS Cits medijs (Raudseps ir uzņēmuma padomes priekšsÄ“dÄ“tājs) žurnālistu Ä“tikas kodeksu, kurā attiecÄ«bā uz šÄdiem gadÄ«jumiem, kad izdevniecÄ«bas žurnālists sniedz pakalpojumus kādām citām personām, minÄ“tā norma ir: "Žurnālists nedrÄ«kst pieņemt materiālus labumus vai Ä«pašu apiešanos no tiem, par kuriem viņš veido materiālus."

LÄ«dz šim bija atklājies, ka tikai pāris nedēļas pirms RimšÄ“vičam veltÄ«tās publikācijas "NemainÄ«gs kā lata kurss" žurnāla Ir rubrikā "Ir svarÄ«gi - analÄ«ze", kas žurnālā parādÄ«jās tieši RimšÄ“vičam izšÄ·irošajā dienā - 31. oktobrÄ«, Raudseps "par raksta sagatavošanu laikrakstam Frankfurter Allgemeine Zeitung" no Latvijas Bankas saņēmis 314,07 latus.

ŠÄ gada augustā un septembrÄ« "par moderatora pienākuma izpildÄ«šanu Latvijas Bankas rÄ«kotajā Latvijas eiro konferencÄ“" Raudseps no Latvijas Bankas saņēmis 295,68 latus, bet "par moderatora pienākuma izpildÄ«šanu Latvijas Bankas priekšlasÄ«jumu un diskusiju ciklā augstskolās" pagājušÄ gada septembrÄ« - decembrÄ« viņš no RimšÄ“viča vadÄ«tās iestādes saņēmis 1200 latu.

Nu kļuvis zināms, ka Raudseps no Latvijas Bankas lÄ«dzekļiem "barojies" daudz apjomÄ«gāk - par tikai četrarpus lappuses garu priekšvārdu Latvijas Bankas grāmatai Latvijas Bankai XCviņš no RimšÄ“viča vadÄ«tās iestādes saņēmis 2000 latu, savukārt par tā tulkošanu angliski - vÄ“l papildus 180 latus.

"Par grāmatas Latvijas Bankai XC ievada uzrakstÄ«šanu pielÄ«gti (2011.gada 2.novembrÄ«) un izmaksāti divi tÅ«kstoši latu (2012.gada 28.decembrÄ«); par šÄ« ievada tulkošanu angliski lÄ«gums noslÄ“gts 2012.gada 20.jÅ«lijā, summa - 180 lati - izmaksāta 23.jÅ«lijā," Pietiek otrdien apliecināja Latvijas Bankas preses pārstāvis.

Pats Raudseps, kurš lÄ«dz šim saņemtos 2180 latus nebija pieminÄ“jis, nevÄ“lÄ“jās atbildÄ“t uz šÄdu Pietiek vÄ“l pirms svÄ“tkiem uzdoto jautājumu:

"Raudsepa kungs, papildus visiem Jums lÄ«dz šim uzdotajiem un JÅ«su saprotamu iemeslu dēļ neatbildÄ“tajiem jautājumiem te bÅ«s vÄ“l viens - kādu precÄ«zi summu no Latvijas Bankas JÅ«s saņēmāt par šÄ«s vÄ“stules pielikumā lasāmo "apkārtrakstu" - JÅ«su sarakstÄ«to un Latvijas Bankas apmaksāto pÄ“cvārdu [patiesÄ«bā - priekšvārdu] Latvijas Bankas grāmatai Latvijas Bankai XC? 2000 latu, kā liecina pieejamā informācija internetā, vai arÄ« vÄ“l lielāku summu? Jums ir lieliska iespÄ“ja, demonstrÄ“jot savu uzticÄ«bu JÅ«su attiecÄ«bā uz citiem regulāri deklarÄ“tajiem principiem, šo summu un tās pamatojumu atklāt pašam, pirms šo informāciju pÄ“c svÄ“tkiem bÅ«šu saņēmis no Latvijas Bankas."

Šo pašu jautājumu Pietiek reizÄ“ ar Raudsepu bija nosÅ«tÄ«jis arÄ« Raudsepa vadÄ«tās Žurnālistu asociācijas Ä“tikas komisijas loceklei Baibai Strautmanei, žurnāla Ir darbiniecÄ“m Indrai Sprancei un Andai Burvei-RozÄ«tei, kā arÄ« žurnāla galvenajai redaktorei Nellijai Tjarvei, kuras pÄ“dÄ“jās dienās ar dažādiem argumentiem publiski aizstāvÄ“jušas Raudsepu, nevÄ“loties saskatÄ«t sava Ä“tikas kodeksa pārkāpumu.

Tāpat jautājums bija pārsÅ«tÄ«ts arÄ« bijušajai žurnālistei Sanitai Jembergai, kura iepriekš sociālajā tÄ«klā Twitter uz žurnālista Ivara Ä€boliņa jautājumu "bet apmaksātas publikācijas veidošana un intervija? tas tiešÄm ir ok? es vienmÄ“r atsaku, sāku domāt vai neesmu viens tāds idiots" bija atbildÄ“jusi: "Ja Tu taisÄ«tu LB apkārtrakstu un tad intervÄ“tu RimšÄ“viču neatkarÄ«gi,es teiktu,ka nevar."

Taču neviena no šÄ«m Raudsepa atbalstÄ«tājām pÄ“c jautājuma saņemšanas vairs nevÄ“lÄ“jās saistÄ«bā ar jaunatklājušos summu sniegt kādus komentārus.

Apstiprinās žurnālista korumpÄ“šanas fakts: Raudsepam maksāts pÄ“c Ä«pašÄs - "RimšÄ“viča likmes" (2013. gada 20. novembris)

Ilmāra RimšÄ“viča vadÄ«tā Latvijas Banka nav bijusi vienkārši dāsna, žurnāla Ir komentÄ“tājam, Latvijas Žurnālistu asociācijas Ä“tikas komisijas priekšsÄ“dÄ“tājam Paulam Raudsepam par četrarpus lappuses garu priekšvārdu Latvijas Bankas izdotai grāmatai samaksājot 2000 latu. Kā liecina pirmie dati par citiem grāmatas autoriem samaksātajām summām, Raudsepam ir ticis maksāts pÄ“c Ä«pašas - "RimšÄ“viča likmes", kas bijusi pat vairāk nekā divarpus reizes augstāka nekā, piemÄ“ram, divu grāmatas nodaļu autoram - vÄ“stures doktoram Gatim KrÅ«miņam.

Kā Pietiek jau informÄ“jis, Raudseps par četrarpus lappuses garu priekšvārdu Latvijas Bankas grāmatai Latvijas Bankai XCno RimšÄ“viča vadÄ«tās iestādes saņēmis 2000 latu, savukārt par tā tulkošanu angliski - vÄ“l papildus 180 latus.

"Par grāmatas Latvijas Bankai XC ievada uzrakstÄ«šanu pielÄ«gti (2011.gada 2.novembrÄ«) un izmaksāti divi tÅ«kstoši latu (2012.gada 28.decembrÄ«); par šÄ« ievada tulkošanu angliski lÄ«gums noslÄ“gts 2012.gada 20.jÅ«lijā, summa - 180 lati - izmaksāta 23.jÅ«lijā," Pietiek otrdien apliecināja Latvijas Bankas preses pārstāvis.

Tātad Raudseps par savu tekstu saņēmis gandrÄ«z 450 latu par katru grāmatas lappusi, un Pietiek vÄ“lÄ“jās noskaidrot, vai pÄ“c lÄ«dzÄ«gas likmes ir maksāts arÄ« citiem grāmatas sadaļu autoriem, no kuriem daudzi ir ar labākām akadÄ“miskajām zināšanām savā jomā (Raudseps, kā minÄ“ts grāmatā, ir "Hārvarda universitātÄ“ ieguvis grādu Krievijas un padomju studijās").

Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzÄ“ Pietiek atrada viena no grāmatas autoriem - vÄ“stures doktora Gata KrÅ«miņa amatpersonas deklarāciju, kurā minÄ“ta no Latvijas Bankas honorārā saņemtā summa.

Saskaņā ar šo deklarāciju vÄ“stures doktors KrÅ«miņš, kurš grāmatai sarakstÄ«jis divas nodaļas - "TautsaimniecÄ«ba un monetārās norises Latvijā 2. pasaules kara gados" un "TautsaimniecÄ«ba un naudas politika Latvijā (1945-1991)", par savu darbu kopā saņēmis 5000 latu.

Atskaitot attÄ“lu un dokumentu lappuses, kopā abās nodaļās kopā ir aptuveni 30 lappušu teksta, un tas nozÄ«mÄ“, ka vÄ“stures doktoram par viņa darbu RimšÄ“viča vadÄ«tā iestāde samaksājusi vidÄ“ji nepilnus 170 latus par lappusi - tātad vairāk nekā divarpus reizes zemāku samaksu nekā Raudsepam, kuram maksāts pÄ“c Ä«pašÄs - "RimšÄ“viča likmes".

Raudseps, kurš iepriekš nevÄ“lÄ“jās atklāt viņa no Latvijas Bankas saņemto summu, trešdien nevÄ“lÄ“jās atbildÄ“t ne uz vienu no šiem viņam uzdotajiem jautājumiem:

"1) kā tieši JÅ«s vienojāties par Jums izmaksājamo honorāru - 2000 latu - par grāmatas Latvijas Bankai XC priekšvārdu?

2) vai JÅ«s bijāt tas, kas pieprasÄ«ja šÄdu summu, vai arÄ« tāda Jums tika piedāvāta? Ja tika piedāvāta, kura konkrÄ“tā Latvijas Bankas amatpersona Jums to piedāvāja un kādā formā?

3) ar kuru konkrēto Latvijas Bankas amatpersonu Jūs risinājāt pārrunas par Jūsu saņemamo summu?

4) vai uzskatāt minÄ“to summu par adekvātu pakalpojumam, par ko tā tika samaksāta? Kas tieši ietilpa šajā pakalpojumā - tikai priekšvārda sarakstÄ«šana vai arÄ« vÄ“l kas cits?

5) vai kā profesionāls un augsti ētisks žurnālists painteresējāties arī par to, kādas summas tiks izmaksātas citiem grāmatas nodaļu autoriem? Ja nē, kādu iemeslu dēļ?

6) ja par šÄ«m summām painteresÄ“jāties, vai JÅ«s nemulsināja, ka, piemÄ“ram, cilvÄ“kam ar vÄ“stures doktora grādu par viņa darbu par lappusi šajā grāmatā tiek samaksāts 3-4 reizes mazāk nekā Jums?

7) kā JÅ«s tagad skaidrojat šo faktu, ka citiem augsti profesionāliem un akadÄ“miskajā vidÄ“ atzÄ«tiem autoriem par viņu darbu Latvijas Banka samaksāja pÄ“c bÅ«tiski zemākas likmes?

8) vai JÅ«s kā augsti Ä“tisks cilvÄ“ks un profesionāls žurnālists nesaskatÄ«jāt un tagad nesaskatāt šeit acÄ«mredzamu žurnālista uzpirkšanu un kliedzošu korupcijas faktu?

9) ja saskatāt, kā tieši rÄ«kosieties saistÄ«bā ar šo atklājušos faktu un JÅ«su saņemto "honorāru"?"

Jau iepriekš bija zināms, ka žurnāla Ir komentÄ“tājs Raudseps, kurš tieši Latvijas Bankas prezidenta RimšÄ“viča pārvÄ“lÄ“šanas rÄ«tā publicÄ“ja viņam atklāti nekritisku rakstu, pÄ“dÄ“jā gada laikā par dažādiem pakalpojumiem no RimšÄ“viča vadÄ«tās iestādes saņēmis nedaudz vairāk kā 1800 latu.

RimšÄ“vičam veltÄ«to rakstu žurnālā Ir Raudseps bija publicÄ“jis, "piemirstot" žurnālu izdodošÄs AS Cits medijs (Raudseps ir uzņēmuma padomes priekšsÄ“dÄ“tājs) žurnālistu Ä“tikas kodeksu, kurā attiecÄ«bā uz šÄdiem gadÄ«jumiem, kad izdevniecÄ«bas žurnālists sniedz pakalpojumus kādām citām personām, minÄ“tā norma ir: "Žurnālists nedrÄ«kst pieņemt materiālus labumus vai Ä«pašu apiešanos no tiem, par kuriem viņš veido materiālus."

Tikai pāris nedēļas pirms RimšÄ“vičam veltÄ«tās publikācijas "NemainÄ«gs kā lata kurss" žurnāla Ir rubrikā "Ir svarÄ«gi - analÄ«ze", kas žurnālā parādÄ«jās tieši RimšÄ“vičam izšÄ·irošajā dienā - 31. oktobrÄ«, Raudseps "par raksta sagatavošanu laikrakstam Frankfurter Allgemeine Zeitung" no Latvijas Bankas saņēmis 314,07 latus.

ŠÄ gada augustā un septembrÄ« "par moderatora pienākuma izpildÄ«šanu Latvijas Bankas rÄ«kotajā Latvijas eiro konferencÄ“" Raudseps no Latvijas Bankas saņēmis 295,68 latus, bet "par moderatora pienākuma izpildÄ«šanu Latvijas Bankas priekšlasÄ«jumu un diskusiju ciklā augstskolās" pagājušÄ gada septembrÄ« - decembrÄ« viņš no RimšÄ“viča vadÄ«tās iestādes bija saņēmis 1200 latu.

Atklājas jauni fakti par žurnālistu Ä“tikas vÄ“rtÄ“tāja Raudsepa korumpÄ“šanu (2013. gada 21. novembris)

Nāk klajā jauni fakti par Latvijas Bankas dāsni apmaksātā žurnāla Ir komentÄ“tāja, Latvijas Žurnālistu asociācijas Ä“tikas komisijas priekšsÄ“dÄ“tāja Paula Raudsepa "Ä«pašajām attiecÄ«bām" ar šo iestādi un tās vadÄ«bu, Izrādās, kamÄ“r zinātņu doktori sacentušies atklātā konkursā, lai iegÅ«tu tiesÄ«bas uzrakstÄ«t Latvijas Bankas izdotai grāmatai pa vienam vai diviem pÄ“tÄ«jumiem, par lappusi saņemot nepilnus 170 latus, Raudsepu bankas vadÄ«ba bez konkursa Ä«paši piemeklÄ“jusi, lai viņa pakalpojumi tiktu apmaksāti pÄ“c divarpus reizes augstākas likmes - 2000 latu par četrarpus lappušu tekstu. Raudseps šo Ä«pašo attieksmi un dubulto samaksu pieņēmis.

Kā Pietiek jau informÄ“jis, Raudseps par četrarpus lappuses garu vispārÄ“ju priekšvārdu Latvijas Bankas grāmatai Latvijas Bankai XC no Ilmāra RimšÄ“viča vadÄ«tās iestādes saņēmis 2000 latu, savukārt par tā tulkošanu angliski - vÄ“l papildus 180 latus. Tātad Raudseps par savu tekstu saņēmis gandrÄ«z 450 latu par katru grāmatas lappusi.

Kā Pietiek jau informÄ“jis, Raudseps par četrarpus lappuses garu vispārÄ“ju priekšvārdu Latvijas Bankas grāmatai Latvijas Bankai XC no Ilmāra RimšÄ“viča vadÄ«tās iestādes saņēmis 2000 latu, savukārt par tā tulkošanu angliski - vÄ“l papildus 180 latus. Tātad Raudseps par savu tekstu saņēmis gandrÄ«z 450 latu par katru grāmatas lappusi.

Savukārt grāmatas nodaļu autori, tostarp cilvÄ“ki ar vÄ“stures doktora grādu, par atsevišÄ·u pÄ“tÄ«jumu, kas grāmatā publicÄ“ts kā atsevišÄ·a nodaļa, saņēmuši 2500 latu. PiemÄ“ram, vÄ“stures doktors Gatis KrÅ«miņš par diviem pÄ“tÄ«jumiem - attiecÄ«gi divām nodaļām - kopā saņēmis 5000 latu, kas ir nepilni 170 lati par lappusi.

 Tāpat pa 2500 latiem par nodaļu - atsevišÄ·u nopietnu pÄ“tÄ«jumu, kas vidÄ“ji bijis 4-5 reizes garāks par Raudsepa priekšvārdu, - saņēmuši Viesturs Pauls Karnups (plus vÄ“l 480 latu par nodaļas tulkošanu angliski), Ä€ris Puriņš un Laila RÅ«se. ArÄ« viņu darbs Latvijas Bankas vadÄ«bas acÄ«s novÄ“rtÄ“ts apmÄ“ram divarpus lÄ«dz trÄ«s reizes lÄ“tāk nekā Raudsepa veikums. PārÄ“jās nodaļas bez maksas uzrakstÄ«juši Latvijas Bankas darbinieki.

Papildus tam noskaidrojies, ka zinātniekiem ar augstajiem grādiem, lai tiktu pie iespējas rakstīt Latvijas bankas grāmatai, nācies piedalīties atklātā konkursā, un speciāla Latvijas Bankas izveidota konkursa komisija veikusi pretendentu izvēli turpmākajam darbam.

Latvijas Bankas skaidrojums par konkursu ir šÄds: "Autorus meklÄ“jām publiskā zinātniski pÄ“tniecisko darbu konkursā, pretendentiem izvirzÄ«tās prasÄ«bas un atlases kritÄ“rijus, kā arÄ« paredzÄ“to atlÄ«dzÄ«bu nosakot konkursa nolikumā.

Konkursā varÄ“ja piedalÄ«ties Latvijas Republikas pilsoņi, nepilsoņi un ārzemnieki, kas izpildÄ«ja šÄdas prasÄ«bas:

- ir ekonomisko vai sociālo zinātņu doktori (diploma kopija) vai mācās doktorantÅ«rā (izziņa, kas izsniegta ne agrāk kā mÄ“nesi pirms iesniegšanas datuma);

- iesniedz zinātniski pÄ“tniecisko darbu un recenzÄ“tos izdevumos veiktu publikāciju sarakstu (priekšrocÄ«ba monogrāfiju autoriem);

- iesniedz aprakstu par savu redzÄ“jumu (1-2 lapas, t.sk. plānoto avotu norāde) pÄ“tÄ«jumam (viena autorloksne) par Latvijas ekonomiskajām un finanšu norisÄ“m un monetārās politikas risinājumiem (1920-1940), tautsaimniecÄ«bu un monetārajām norisÄ“m Latvijā 2. pasaules kara gados vai padomju varas gados (1944-1990), kā arÄ« pÄ“c neatkarÄ«bas atgÅ«šanas un pievienošanās Eiropas SavienÄ«bai."

Konkursā izvÄ“lÄ“tajiem pretendentiem nauda nav nākusi viegli - saskaņā ar Latvijas Bankas skaidrojumu, pamatnosacÄ«jums bijis, ka šis zinātniski pÄ“tnieciskais darbs veicams, "akadÄ“miskajam lÄ«menim atbilstot recenzÄ“jamos izdevumos publicÄ“tam darbam un pÄ“c iespÄ“jas izmantojot kvantitatÄ«vās analÄ«zes metodes;

Rezultātā "pÄ“tÄ«jumi tika sagatavoti laikā no 2011. gada aprīļa lÄ«dz decembra vidum, autoriem aptverot plašu jaunu avotu klāstu, veicot padziļinātu literatÅ«ras izpÄ“ti un sniedzot pamatotus", skaidro Latvijas Banka.

Taču atšÄ·irÄ«bā no zinātniekiem Latvijas Bankai regulāri dažādus pakalpojumus sniedzošais Raudseps no nepieciešamÄ«bas piedalÄ«ties šÄdā konkursā (kuram viņš turklāt nekvalificÄ“tos) ir ticis atbrÄ«vots un savus 450 latus par lappusi saņēmis "pa sÄ“tas durvÄ«m".

Raudsepam nav pieprasÄ«ts ne doktora grāds, ne pienākums piedalÄ«ties atklātā un godÄ«gā konkursā, ne nepieciešamÄ«ba veikt nopietnu zinātniski pÄ“tniecisku darbu ar atbilstošu lÄ«meni.

Raudseps, kurš vienmÄ“r publiski ir uzstājies par valsts finansÄ“juma sadalÄ«jumu caurspÄ«dÄ«gi, atklātos konkursos, kā izriet no Latvijas Bankas skaidrojuma, piekritis tam, ka bez konkursa tiek izvÄ“lÄ“ts kā Latvijas Bankas vadÄ«bas acÄ«s "piemÄ“rota kandidatÅ«ra, kas reizÄ“ labi orientÄ“jas finanšu un tautsaimniecÄ«bas jautājumos, analizÄ“ tos un spÄ“j veidot labu un interesanti lasāmu tekstu".

Līdz ar to viņam uz konkursā izvēlēto zinātnieku pētniecisko darbu pamata "bija jāveic kopsavilkums, secinājumi par Latvijas Bankas un Latvijas tautsaimniecības vēsturi".

Pats Raudseps joprojām nav vÄ“lÄ“jies atbildÄ“t ne uz vienu no šiem viņam uzdotajiem jautājumiem:

"1) kā tieši JÅ«s vienojāties par Jums izmaksājamo honorāru - 2000 latu - par grāmatas Latvijas Bankai XC priekšvārdu?

2) vai JÅ«s bijāt tas, kas pieprasÄ«ja šÄdu summu, vai arÄ« tāda Jums tika piedāvāta? Ja tika piedāvāta, kura konkrÄ“tā Latvijas Bankas amatpersona Jums to piedāvāja un kādā formā?

3) ar kuru konkrēto Latvijas Bankas amatpersonu Jūs risinājāt pārrunas par Jūsu saņemamo summu?

4) vai uzskatāt minÄ“to summu par adekvātu pakalpojumam, par ko tā tika samaksāta? Kas tieši ietilpa šajā pakalpojumā - tikai priekšvārda sarakstÄ«šana vai arÄ« vÄ“l kas cits?

5) vai kā profesionāls un augsti ētisks žurnālists painteresējāties arī par to, kādas summas tiks izmaksātas citiem grāmatas nodaļu autoriem? Ja nē, kādu iemeslu dēļ?

6) ja par šÄ«m summām painteresÄ“jāties, vai JÅ«s nemulsināja, ka, piemÄ“ram, cilvÄ“kam ar vÄ“stures doktora grādu par viņa darbu par lappusi šajā grāmatā tiek samaksāts 3-4 reizes mazāk nekā Jums?

7) kā JÅ«s tagad skaidrojat šo faktu, ka citiem augsti profesionāliem un akadÄ“miskajā vidÄ“ atzÄ«tiem autoriem par viņu darbu Latvijas Banka samaksāja pÄ“c bÅ«tiski zemākas likmes?

8) vai JÅ«s kā augsti Ä“tisks cilvÄ“ks un profesionāls žurnālists nesaskatÄ«jāt un tagad nesaskatāt šeit acÄ«mredzamu žurnālista uzpirkšanu un kliedzošu korupcijas faktu?

9) ja saskatāt, kā tieši rÄ«kosieties saistÄ«bā ar šo atklājušos faktu un JÅ«su saņemto "honorāru"?"

Jau iepriekš bija zināms, ka žurnāla Ir komentÄ“tājs Raudseps, kurš tieši Latvijas Bankas prezidenta RimšÄ“viča pārvÄ“lÄ“šanas rÄ«tā publicÄ“ja viņam atklāti nekritisku rakstu, pÄ“dÄ“jā gada laikā par dažādiem pakalpojumiem no RimšÄ“viča vadÄ«tās iestādes saņēmis nedaudz vairāk kā 1800 latu.

RimšÄ“vičam veltÄ«to rakstu žurnālā Ir Raudseps bija publicÄ“jis, "piemirstot" žurnālu izdodošÄs AS Cits medijs (Raudseps ir uzņēmuma padomes priekšsÄ“dÄ“tājs) žurnālistu Ä“tikas kodeksu, kurā attiecÄ«bā uz šÄdiem gadÄ«jumiem, kad izdevniecÄ«bas žurnālists sniedz pakalpojumus kādām citām personām, minÄ“tā norma ir: "Žurnālists nedrÄ«kst pieņemt materiālus labumus vai Ä«pašu apiešanos no tiem, par kuriem viņš veido materiālus."

Tikai pāris nedēļas pirms RimšÄ“vičam veltÄ«tās publikācijas "NemainÄ«gs kā lata kurss" žurnāla Ir rubrikā "Ir svarÄ«gi - analÄ«ze", kas žurnālā parādÄ«jās tieši RimšÄ“vičam izšÄ·irošajā dienā - 31. oktobrÄ«, Raudseps "par raksta sagatavošanu laikrakstam Frankfurter Allgemeine Zeitung" no Latvijas Bankas saņēmis 314,07 latus.

ŠÄ gada augustā un septembrÄ« "par moderatora pienākuma izpildÄ«šanu Latvijas Bankas rÄ«kotajā Latvijas eiro konferencÄ“" Raudseps no Latvijas Bankas saņēmis 295,68 latus, bet "par moderatora pienākuma izpildÄ«šanu Latvijas Bankas priekšlasÄ«jumu un diskusiju ciklā augstskolās" pagājušÄ gada septembrÄ« - decembrÄ« viņš no RimšÄ“viča vadÄ«tās iestādes bija saņēmis 1200 latu. 

Žurnālistu asociācijas vadÄ«tāja: Ä“tikas komisijas priekšsÄ“dÄ“tājs, kas barojas no aprakstāmo naudas, nav nekas Ä«pašs (2013. gada 11. decembris)

Latvijas Žurnālistu asociācijas Ä“tikas komisijas priekšsÄ“dÄ“tājs, kurš pieÄ·erts, saņemot dāsnas summas no paša pozitÄ«vā gaismā vajadzÄ«gajā brÄ«dÄ« aprakstÄ«tas iestādes vadÄ«tāja, asociācijas vadÄ«bai nešÄ·iet nekas tik Ä«pašs, lai šo gadÄ«jumu ar steigu izskatÄ«tu un ziņotu par pieņemto lÄ“mumu, - tas izriet no asociācijas priekšsÄ“dÄ“tājas Andas Rožukalnes skaidrojuma.

Tieši pirms mÄ“neša, 11. novembrÄ« Pietiek sāka publikāciju sÄ“riju par žurnāla Ir komentÄ“tāja, Latvijas Žurnālistu asociācijas Ä“tikas komisijas priekšsÄ“dÄ“tāja Paula Raudsepa "Ä«pašajām", dāsni apmaksātajām attiecÄ«bām ar Latvijas Banku un tās vadÄ«bu.

Sākumā atklājās, ka žurnāla Ir komentÄ“tājs Raudseps, kurš tieši Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra RimšÄ“viča pārvÄ“lÄ“šanas rÄ«tā publicÄ“ja viņam atklāti nekritisku rakstu, pÄ“dÄ“jā gada laikā par dažādiem pakalpojumiem no RimšÄ“viča vadÄ«tās iestādes saņēmis nedaudz vairāk kā 1800 latu.

RimšÄ“vičam veltÄ«to rakstu žurnālā Ir Raudseps bija publicÄ“jis, "piemirstot" žurnālu izdodošÄs AS Cits medijs (Raudseps ir uzņēmuma padomes priekšsÄ“dÄ“tājs) žurnālistu Ä“tikas kodeksu, kurā attiecÄ«bā uz šÄdiem gadÄ«jumiem, kad izdevniecÄ«bas žurnālists sniedz pakalpojumus kādām citām personām, minÄ“tā norma ir: "Žurnālists nedrÄ«kst pieņemt materiālus labumus vai Ä«pašu apiešanos no tiem, par kuriem viņš veido materiālus."

Tikai pāris nedēļas pirms RimšÄ“vičam veltÄ«tās publikācijas "NemainÄ«gs kā lata kurss" žurnāla Ir rubrikā "Ir svarÄ«gi - analÄ«ze", kas žurnālā parādÄ«jās tieši RimšÄ“vičam izšÄ·irošajā dienā - 31. oktobrÄ«, Raudseps "par raksta sagatavošanu laikrakstam Frankfurter Allgemeine Zeitung" no Latvijas Bankas bija saņēmis 314,07 latus.

ŠÄ gada augustā un septembrÄ« "par moderatora pienākuma izpildÄ«šanu Latvijas Bankas rÄ«kotajā Latvijas eiro konferencÄ“" Raudseps no Latvijas Bankas bija saņēmis 295,68 latus, bet "par moderatora pienākuma izpildÄ«šanu Latvijas Bankas priekšlasÄ«jumu un diskusiju ciklā augstskolās" pagājušÄ gada septembrÄ« - decembrÄ« viņš no RimšÄ“viča vadÄ«tās iestādes bija saņēmis 1200 latu. 

Savukārt pÄ“c tam atklājās - kamÄ“r zinātņu doktori sacentušies atklātā konkursā, lai iegÅ«tu tiesÄ«bas uzrakstÄ«t Latvijas Bankas izdotai grāmatai pa vienam vai diviem pÄ“tÄ«jumiem, par lappusi saņemot nepilnus 170 latus, Raudsepu bankas vadÄ«ba bez konkursa Ä«paši piemeklÄ“jusi, lai viņa pakalpojumi tiktu apmaksāti pÄ“c divarpus reizes augstākas likmes - 2000 latu par četrarpus lappušu tekstu. Raudseps šo Ä«pašo attieksmi un dubulto samaksu pieņēmis.

Raudseps, kurš vienmÄ“r publiski uzstājies par valsts finansÄ“juma sadalÄ«jumu caurspÄ«dÄ«gi, atklātos konkursos, kā izriet no Latvijas Bankas skaidrojuma, bija piekritis tam, ka bez konkursa tiek izvÄ“lÄ“ts kā Latvijas Bankas vadÄ«bas acÄ«s "piemÄ“rota kandidatÅ«ra, kas reizÄ“ labi orientÄ“jas finanšu un tautsaimniecÄ«bas jautājumos, analizÄ“ tos un spÄ“j veidot labu un interesanti lasāmu tekstu".

Ne pats Raudseps, ne žurnāla Ir un izdevniecÄ«bas Cits medijs vadÄ«ba tā arÄ« nevÄ“lÄ“jās skaidrot šos faktus, un arÄ« Latvijas Žurnālistu asociācijas vadÄ«ba un organizācijas Ä“tikas komisija vairākas dienas stomÄ«jās par to, vai vispār vÄ“lÄ“tos izvÄ“rtÄ“t sava Ä“tikas komisijas priekšsÄ“dÄ“tāja lietu.

Nu, mÄ“nesi pÄ“c pirmās publikācijas izrādās, ka Ä“tikas komisija gan šo jautājumu it kā esot izskatÄ«jusi, taču atklāt savu lÄ“mumu gan nespÄ“jot vai nevÄ“loties. "LŽA Ä’tikas komisija ir izskatÄ«jusi jautājumu, bet sÄ“des protokols nav vÄ“l pabeigts komisijas locekļa, šajā gadÄ«jumā arÄ«  tās vadÄ«tāja ArtÅ«ra Kuča slimÄ«bas dēļ. Atbilstoši komisijas nolikumam atbilde jāsniedz mÄ“neša laikā, tas ir 19.decembris. Komisija sola šajā termiņā iekļauties," skaidro asociācijas vadÄ«tāja Rožukalne.

Taču Rožukalne nevÄ“lÄ“jās atbildÄ“t uz Pietiek jautājumu, kādā tieši sastāvā un kad tieši šis jautājums izskatÄ«ts. "VadÄ«ba neuzskata, ka šis jautājums nav steidzami izskatāms," - tā nedaudz mulsinoši Rožukalne atbildÄ“ja uz jautājumu, ar ko tieši skaidrojama kavÄ“šanās izskatÄ«t šo jautājumu un kāpÄ“c tieši asociācijas vadÄ«ba un Ä“tikas komisija uzskata, ka šis jautājums nav steidzami izskatāms. Uz citiem uzdotajiem jautājumiem Rožukalne nevÄ“lÄ“jās atbildÄ“t.

Par asociācijas Ä“tikas komisijas noslogotÄ«bu liecina fakts, ka pÄ“dÄ“jais ieraksts saistÄ«bā ar tās darbÄ«bu asociācijas interneta mājas lapā datÄ“ts ar pagājušÄ gada septembri.

PÄ“c RimšÄ“viča pārvÄ“lÄ“šanas Latvijas Banka Raudsepa maksas pakalpojumus "tuvākajā laikā" neplānojot izmantot (2013. gada 13. decembris)

PÄ“c Ilmāra RimšÄ“viča pārvÄ“lÄ“šanas Latvijas Bankas prezidenta amatā un tai sekojošÄs faktu publiskošanas par žurnāla Ir komentÄ“tāja, Latvijas Žurnālistu savienÄ«bas Ä“tikas komisijas priekšsÄ“dÄ“tāja Paula Raudsepa sniegtajiem maksas pakalpojumiem Latvijas Bankai šÄ« iestāde vismaz tuvākajā laikā neplānojot izmantot vÄ“l kādus Raudsepa pakalpojumus, - to Pietiek RimšÄ“viča vārdā apliecināja bankas preses pārstāvis Mārtiņš GrāvÄ«tis.

"Atbilde ir "nÄ“"," - tik kategoriska un lakoniska bija Latvijas Bankas atbilde uz Pietiek jautājumiem,  vai tā pašlaik ir piedāvājusi Raudsepam sniegt tai kādus jaunus pakalpojumus un vai tā gatavojas tuvākajā laikā izmantot Raudsepa pakalpojumus. ArÄ« pašlaik nekādi Raudsepa maksas pakalpojumi vairs netiekot izmantoti.

Kā zināms, 11. novembrÄ« Pietiek sāka publikāciju sÄ“riju par Raudsepa "Ä«pašajām", dāsni apmaksātajām attiecÄ«bām ar Latvijas Banku un tās vadÄ«bu. Sākumā atklājās, ka žurnāla Ir komentÄ“tājs Raudseps, kurš tieši Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra RimšÄ“viča pārvÄ“lÄ“šanas rÄ«tā publicÄ“ja viņam atklāti nekritisku rakstu, pÄ“dÄ“jā gada laikā par dažādiem pakalpojumiem no RimšÄ“viča vadÄ«tās iestādes saņēmis nedaudz vairāk kā 1800 latu.

Savukārt pÄ“c tam atklājās - kamÄ“r zinātņu doktori sacentušies atklātā konkursā, lai iegÅ«tu tiesÄ«bas uzrakstÄ«t Latvijas Bankas izdotai grāmatai pa vienam vai diviem pÄ“tÄ«jumiem, par lappusi saņemot nepilnus 170 latus, Raudsepu bankas vadÄ«ba bez konkursa Ä«paši piemeklÄ“jusi, lai viņa pakalpojumi tiktu apmaksāti pÄ“c divarpus reizes augstākas likmes - 2000 latu par četrarpus lappušu tekstu. Raudseps šo Ä«pašo attieksmi un dubulto samaksu pieņēmis.

Raudseps, kurš vienmÄ“r publiski uzstājies par valsts finansÄ“juma sadalÄ«jumu caurspÄ«dÄ«gi, atklātos konkursos, kā izriet no Latvijas Bankas skaidrojuma, bija piekritis tam, ka bez konkursa tiek izvÄ“lÄ“ts kā Latvijas Bankas vadÄ«bas acÄ«s "piemÄ“rota kandidatÅ«ra, kas reizÄ“ labi orientÄ“jas finanšu un tautsaimniecÄ«bas jautājumos, analizÄ“ tos un spÄ“j veidot labu un interesanti lasāmu tekstu".

Ne pats Raudseps, ne žurnāla Ir un izdevniecÄ«bas Cits medijs vadÄ«ba tā arÄ« nevÄ“lÄ“jās skaidrot šos faktus, un arÄ« Latvijas Žurnālistu savienÄ«bas vadÄ«ba un organizācijas Ä“tikas komisija vairākas dienas stomÄ«jās par to, vai vispār vÄ“lÄ“tos izvÄ“rtÄ“t sava Ä“tikas komisijas priekšsÄ“dÄ“tāja lietu.

Nu, mÄ“nesi pÄ“c pirmās publikācijas izrādās, ka Ä“tikas komisija gan šo jautājumu it kā esot izskatÄ«jusi, taču atklāt savu lÄ“mumu gan nespÄ“jot vai nevÄ“loties. "LŽA Ä’tikas komisija ir izskatÄ«jusi jautājumu, bet sÄ“des protokols nav vÄ“l pabeigts komisijas locekļa, šajā gadÄ«jumā arÄ«  tās vadÄ«tāja ArtÅ«ra Kuča slimÄ«bas dēļ. Atbilstoši komisijas nolikumam atbilde jāsniedz mÄ“neša laikā, tas ir 19.decembris. Komisija sola šajā termiņā iekļauties," skaidro asociācijas vadÄ«tāja Anda Rožukalne.

Rožukalne nevÄ“lÄ“jās atbildÄ“t uz Pietiek jautājumu, kādā tieši sastāvā un kad tieši šis jautājums izskatÄ«ts. "VadÄ«ba neuzskata, ka šis jautājums nav steidzami izskatāms," - tā nedaudz mulsinoši Rožukalne atbildÄ“ja uz jautājumu, ar ko tieši skaidrojama kavÄ“šanās izskatÄ«t šo jautājumu un kāpÄ“c tieši asociācijas vadÄ«ba un Ä“tikas komisija uzskata, ka šis jautājums nav steidzami izskatāms. Uz citiem uzdotajiem jautājumiem Rožukalne nevÄ“lÄ“jās atbildÄ“t.