KÄ LPSR par L[PS]R pÄrtapa. 1. daļa
DDD* · 26.05.2019. · Komentāri (0)Saruna ar kÄdreizÄ“jo Pilsoņu Kongresa VÄ“lÄ“šanu komisijas priekšsÄ“dÄ“tÄju Antonu Mikosu.
NÄkamais vietvaldis izraudzÄ«ts jau sen
DDD: Aptuveni pirms mÄ“neša biedrÄ«ba “Par izcilu Latvijas Valsts prezidentu” publiskoja aicinÄjumu, kuru parakstÄ«juši daudzi sabiedrÄ«bÄ pazÄ«stami cilvÄ“ki, par Valsts prezidentu ievÄ“lÄ“t Eiropas SavienÄ«bas Tiesas tiesnesi Egilu Levitu. KÄpec jÅ«s nepiekrÄ«tat, ka Egils Levits bÅ«tu labs valsts galva?
Antons Mikoss: TB/LNNK un “Visu Latvijai!” grib redzÄ“t Egilu Levitu par Saulvedi jau kopš 2007. gada. Kad ieskatÄ«jos to personu sarakstÄ, kas parakstÄ«juši petÄ«ciju par Egilu Levitu kÄ Valsts prezidentu, redzu patieso ainu. PiemÄ“ram, Vilis VÄ«tols – pozitÄ«vs cilvÄ“ks ar vÄji izteiktu analÄ«tisko domÄšanu. Bet daudzi šajÄ sarakstÄ ir ar “vati” galvÄ… Viens no tiem ir Dainis ĪvÄns.
DDD: KÄ saprast jÅ«su teikto, ka Latvijas Tautas frontes lÄ«derim Dainim ĪvÄnam “vate” galvÄ?
A.M.: Man ar viņu ir krustojušies ceļi, un zinu mazliet vairÄk par viņa biogrÄfiju. Redziet, kad mirst kÄdas lielas okupÄcijas varas “guru”, tad, kÄ jÅ«s domÄjat, kurš bÅ«s nÄkamais vietvaldis kÄdÄ okupÄcijas pÄrvaldes sadaļÄ?
DDD: KÄds uzticams kolaborants?
A.M.: Tas, kurš raksta nekrologu! 1982. gadÄ nekrologu LeonÄ«dam Brežņevam rakstÄ«ja komunists Dainis ĪvÄns. TÄtad jau tolaik viņš tika izvÄ“lÄ“ts par cilvÄ“ku, kuram okupÄcijas vara uzticÄ“s bÅ«tisku uzdevumu nÄkotnÄ“.
DDD: Kur šis Daiņa ĪvÄna rakstÄ«tais nekrologs tika publicÄ“ts?
A.M.: AvÄ«zÄ“ “Cīņa” – LKP CK, LPSR AugstÄkÄs Padomes un Ministru Padomes izdevumÄ. ManuprÄt, zÄ«mÄ«gi, ka šis “Cīņas” numurs ir pazudis no Latvijas publiskajiem arhÄ«viem. Man pašam ir raksta fotogrÄfija, kuru nododu jÅ«su rÄ«cÄ«bÄ. Tur starp visu citu ir rakstÄ«ts: “MÄ“s, karu neredzÄ“jušie, neesam to aizmirsuši. MÄ“s esam iemÄcÄ«ti novÄ“rtÄ“t vÄrdu MIERS…” Šos melus viņš rakstÄ«ja laikÄ, kad no AfganistÄnas uz Latviju pienÄca cinka zÄrki. TÄtad karš ir miers. PilnÄ«ga vate galvÄ tam cilvÄ“kam.
TÄtad Dainis ĪvÄns tika gatavots krietni iepriekš. Atceros Latvijas Tautas frontes pirmo kongresu, kad JÄnis Peters sÄ“dÄ“ja izgÄzies un ieteica savu labo kandidatÅ«ru – Daini ĪvÄnu.
Visus Atmodas gadus man ar Daini ĪvÄnu bija visai interesantas attiecÄ«bas – es viņam sekoju kÄ Ä“na, un viņš mani visÄdi ignorÄ“ja vai pretdarbojÄs, piemÄ“ram, runÄjot par Pilsoņu Kongresu. Bet bija arÄ« cita saskarsme – 1990. gadÄ viņš, bÅ«dams AugstÄkÄs Padomes priekšsÄ“dÄ“tÄja vietnieks, ieradÄs Taurupes vidusskolÄ iedzÄ«votÄju sapulcÄ“ un stÄstÄ«ja, ka dÄņi MazÄs Juglas krastos skaistÄ vietÄ cels toksisko atkritumu izgÄztuvi… un taurupiešiem bÅ«s darbavietas, asfaltÄ“ts ceļš…
Es jau 1988. gada 31. jÅ«lijÄ uzrakstÄ«ju vÄ“stuli, kuru nolasÄ«ja radio “MikrofonÄ”. Komunistu Valsts plÄnÄ bija iecere bÅ«vÄ“t toksisko atkritumu miskati TaurupÄ“, kur bija uziets 10 metru biezumÄ Ä«paši blÄ«vs mÄla slÄnis. Un apglabÄt toksiskos atkritumus tur bija iecerÄ“ts bez Ä«pašiem sarkofÄgiem. VÄ“stuli nobeidzu ar citÄtu no grÄmatas Ä£eologiem: “Daba ir materiÄli tehniskÄ bÄze komunisma sabiedrÄ«bas uzcelšanai.” Taurupes iedzÄ«votÄji protestÄ“ja pret nu jau Daiņa ĪvÄna lobÄ“to ieceri, un šo izgÄztuvi neuzbÅ«vÄ“ja.
Pilsoņu Kongresa atšÄ·irÄ«ba no LTF ir milzÄ«ga!
DDD: Daudz tiek runÄts par Tautas fronti, bet kÄ aizsÄkÄs Pilsoņu Kongresa darbÄ«ba?
Antons Mikoss: Ideja nÄca no Igaunijas, kur šÄ« kustÄ«ba bija aizsÄkusies. Igauņiem bija spÄ“cÄ«ga nevalstiskÄ organizÄcija – Senatnes pÄ“tÄ«šanas biedrÄ«ba. TÄ teikt, pÄ“tot senatni, viņi “izpÄ“tÄ«ja”, ka IgaunijÄ noteicÄ“ji ir Igaunijas Republikas pilsoņi, Igaunijas valsts eksistÄ“ un visÄ pasaulÄ“ spÄ“kÄ ir okupÄcijas neatzÄ«šanas doktrÄ«na. IgaunijÄ jau tika reÄ£istrÄ“ti pilsoņi, lai ievÄ“lÄ“tu Pilsoņu Kongresu neatkarÄ«bas atjaunošanai. 1989. gada pavasarÄ« mÄ“s sÄkÄm Latvijas Republikas pilsoņu reÄ£istrÄciju. Kad bijÄm jau tÄlu tikuši, bija jau ievÄ“lÄ“ts Pilsoņu Kongress, pie mums atbrauca pat Krimas tatÄri pÄ“c padoma. Un mÄ“s arÄ« viņiem ieteicÄm reÄ£istrÄ“t savus pilsoņus un ievÄ“lÄ“t Pilsoņu Kongresu.
1989.gada Aglonas svÄ“tkos tika piereÄ£istrÄ“ts milzÄ«gs skaits pilsoņu. Atceros, kÄ Dainis ĪvÄns, kopÄ ar mÄcÄ«tÄjiem ejot gar reÄ£istrÄcijas galdiem, vÄ«psnÄja un stÄstÄ«ja viņiem, ka šÄ« pilsoņu reÄ£istrÄcija ir pilnÄ«gi bezjÄ“dzÄ«ga lieta. OtrÄ dienÄ tur notika Tautas frontes mÄ«tiņš. Es pieteicos teikt runu par Latvijas Republikas pilsoņu reÄ£istrÄcijas sekmÄ“m. Bet man, tÄdam radikÄlam nacionÄlistam, vÄrdu nedeva. Es palÅ«dzu zinÄtniekam JÄnim Polim nolasÄ«t manu runu. Kad Dainis ĪvÄns to klausÄ«jÄs, viņš sarka un bÄlÄ“ja, sarka un bÄlÄ“ja.
DDD: Atgriežoties pie Egila Levita – varbÅ«t daudzi bÅ«s piemirsuši, bet tieši viņš radÄ«ja 1990. gada 4. maija deklarÄciju, tÄtad bÅ«tÄ«bÄ sagrÄva Pilsoņu Kongresa darbu. KÄda bija viņa loma Pilsoņu KongresÄ?
A.M.: Egils Levits uzradÄs 1989. gada pavasarÄ«. Viņš atnÄca uz Pilsoņu reÄ£istrÄcijas iniciatÄ«vas grupas sÄ“di un pastÄstÄ«ja par to, ko mÄ“s jau zinÄjÄm un darÄ«jÄm, – par Baltijas valstu okupÄcijas neatzÄ«šanas doktrÄ«nu, par pilsoņu reÄ£istrÄcijas vajadzÄ«bu un tamlÄ«dzÄ«gas lietas. PÄ“c tam viņš pazuda, darbÄ nepiedalÄ«jÄs. Kaut kur LatgalÄ“ viņš balotÄ“jÄs Pilsoņu Kongresa vÄ“lÄ“šanÄs, tika ievÄ“lÄ“ts par delegÄtu, taÄu tas arÄ« viss. Par to 4. maija deklarÄciju, ko it kÄ rakstÄ«jis Egils Levits, ir par stipru teikts. To rakstÄ«ja daudzi, bet gala variantu akceptÄ“ja Boriss Jeļcins[1] un Ruslans Hasbulatovs[2]. ĪvÄns pašrocÄ«gi to veda uz Maskavu.
DDD: Ar ko atšÄ·Ä«rÄs Pilsoņu Kongresa mÄ“rÄ·i no Tautas frontes mÄ“rÄ·iem?
A.M.: AtšÄ·irÄ«ba ir milzÄ«ga. Es jau iezÄ«mÄ“ju vienu cilvÄ“ku – Daini ĪvÄnu, kurš tika iepriekš speciÄli sagatavots no dziļÄkiem slÄņiem. Protams, Egils Levits arÄ« nÄk no turienes.
Lai izprastu PSRS pÄrmaiņu bÅ«tÄ«bu, veikšu nelielu vÄ“sturisku atkÄpi. Ir precÄ«zi zinÄms laiks, kad Rietumpasaulei radÄs apņēmÄ«ba darÄ«t galu PSRS. AttÄ«stÄ«tÄs valstis noslÄ“dza savstarpÄ“jo stratÄ“Ä£iskÄs aizsardzÄ«bas iniciatÄ«vas lÄ«gumu jeb SAI. Galvenie sasniedzamie mÄ“rÄ·i bija ÄtrdarbÄ«gas skaitļošanas tehnikas attÄ«stÄ«šana un lieljaudas lÄzeru radÄ«šana. SAI paredzÄ“ja iznÄ«cinÄt no kosmosa PSRS raÄ·etes pirmajÄs minÅ«tÄ“s pÄ“c to palaišanas, kas nozÄ«mÄ“tu, ka tÄs eksplodÄ“tu virs Padomju SavienÄ«bas teritorijas. Mihails GorbaÄovs reaģēja nekavÄ“joši un sasauca fiziÄ·u, militÄristu un visÄdu magu pulciņu ar vienu izskatÄmo jautÄjumu, proti, vai SAI darbosies. Visi mierinÄja GorbaÄovu, ka tas ir blefs. TomÄ“r fiziÄ·i bažījÄs par izteikto viedokli un sÄka padziļinÄti pÄ“tÄ«t. Saņemot vispusÄ«gus pÄ“tÄ«jumus dažÄdÄs jomÄs, tÄ pati GorbaÄova sasauktÄ zinÄtnieku grupa pÄ“c mÄ“neša uzprasÄ«jÄs uz neatliekamu tikšanos un pavÄ“stÄ«ja, ka SAI tomÄ“r ir darboties spÄ“jÄ«ga iniciatÄ«va.
PanikÄ par drÄ«zu globÄlo militÄro mazspÄ“ju sacensÄ«bÄ ar Rietumiem GorbaÄovs[3], Jakovļevs[4] un Ševardnadze[5] trijatÄ nolÄ“ma pasludinÄt “atklÄtÄ«bas” un “pÄrbÅ«ves” kursu. NegÄja gludi. MilitÄristu vidÅ« bija gudrinieki, kas teicÄs esam atraduši zÄles SAI neitralizÄ“šanai. PalaidÄ«šot tÅ«kstošiem tukšu raÄ·ešu, kuras tad lai triecot zemÄ“ veseli, to vidÅ« gan jau kÄds procents Ä«sto kodolraÄ·ešu sasniegšot mÄ“rÄ·i. Ap šiem gudriniekiem nu pulcÄ“jÄs “pÄrbÅ«ves” pretinieki.
PÄrbÅ«ves galvenais uzdevums bija sameklÄ“t jaunos impÄ“rijas vietvalžus nomalÄ“s, arÄ« LatvijÄ, saskaÅ†Ä ar Gandija universÄlo formulÄ“jumu: “OkupÄcijas varai brÅ«kot, pie varas nonÄk lielÄki rojÄlisti nekÄ karalis.” PÄrkÄrtotÄjiem bija jÄrada dažÄdas organizÄcijas, kuras atbalstÄ«tu PSKP iecerÄ“tÄs pÄrvÄ“rtÄ«bas. Galvenais uzdevums šo organizÄciju veidošanÄ bija atrast piemÄ“rotus Ä«patņus to vadÄ«šanai. ÄŒekas rÅ«pes tobrÄ«d bija sameklÄ“t tÄdus stukaÄus, kas ziņotu par dažÄdu jomu darbÄ«gu censoņu noskaņojumu.
ÄŒekÄ Ä«paši aktÄ«vi darbojÄs radošÄs inteliÄ£ences pÄrstÄvji. Ne velti, dzejnieks JÄnis Rokpelnis atzina, ka Äekai esot ziņojis par inteliÄ£ences noskaņojumu… LÅ«k, stukaÄiem bija jÄpalÄ«dz PSKP pakļautajai Äekai atrast tÄdus vietvalžus, kas spÄ“tu iekarot tautas simpÄtijas un ieņemt vadÄmu vietvalžu vietiņas organizÄcijÄs, parlamentos un valdÄ«bÄs. Gala mÄ“rÄ·is lielkrievu imperiÄlistiem bija jauna PSRS LÄ«guma noslÄ“gšana. Baltijas valstu brÄ«vprÄtÄ«ga iestÄšanÄs likvidÄ“tu Rietumu neatzÄ«to vardarbÄ«go valstu okupÄciju. TÄtad “pÄrbÅ«ves” ziņotÄji palÄ«dzÄ“ja atrast noderÄ«gos jaunkangarus, kas palÄ«dzÄ“tu galÄ«gi pÄrkausÄ“t latviešus krievu masÄ.
JÅ«s jautÄsit, kÄpÄ“c nenoslÄ“dza jauno PSRS LÄ«gumu? TÄpÄ“c, ka sÄkotnÄ“ji mÄ“s, kuri reÄ£istrÄ“ja Latvijas Republikas pilsoņus un organizÄ“ja Pilsoņu Kongresa vÄ“lÄ“šanas, zinÄjÄm, ka Latvijas Tautas fronte visus savus virzÄmos cilvÄ“kus saskaņo ar LKP CK. Un mÄ“s patraucÄ“jÄm!
Daudzi atceras paniku, kas sacÄ“lÄs 1989. gada oktobrÄ« LTF otrÄ kongresa laikÄ, kad LTF vadÄ«ba gribÄ“ja ievÄ“lÄ“t tikai pusi no LTF Domes. PÄrÄ“jos bija paredzÄ“ts iecelt vÄ“lÄk, virzot no Äekas izraudzÄ«to vidus vietÄ“jÄs nodaļÄs. PastÄvÄ“jÄm uz to, ka kongresÄ jÄievÄ“l divas trešdaļas domnieku. MÅ«s toreiz un arÄ« tagad dÄ“vÄ“ par šÄ·eltniekiem. Un pareizi, jo tÄds bija mÅ«su nolÅ«ks! Es biju viens no tiem, kas vadÄ«ja šo sacelšanos pret LTF kliÄ·i. MÅ«su mÄ“rÄ·is bija veidot LTF ar minimÄlu Äekas izraudzÄ«to pÄrstÄvju skaitu LTF DomÄ“. SÄkÄs panika – kÄjÄs pielÄ“ca Juris Rubenis un teica piepaceltas runas. Visbeidzot, es teicu, “ja Tautas fronte negrib kļūt par Latvijas Republikas pilsoņu jumta organizÄciju, tad mÄ“s tÄdu dibinÄsim ap LNNK”. TÄdÄ“jÄdi LTF paliktu ar savÄ“jiem no kompartijas ieceltajiem… PÄ“c šiem vÄrdiem iestÄjÄs kapa klusums, uz skatuves sarosÄ«jÄs Sandra Kalniete, pieskrÄ“ja man klÄt, pagrÅ«da mani malÄ un mikrofonÄ teica: “Ziniet, mums tomÄ“r ir jÄpieņem, ko Mikosa kungs ierosina.” Ar mums vairs nevarÄ“ja nerÄ“Ä·inÄties.
MÄ“s reÄ£istrÄ“jÄm Latvijas Republikas pilsoņus ar mÄ“rÄ·i ievÄ“lÄ“t Latvijas Republikas pÄrstÄvniecÄ«bu – Pilsoņu Kongresu. TaÄu Tautas frontes vadoņi nepildÄ«ja savas Domes 1989. gada 5. augustÄ pieņemto dokumentu par atbalstu Pilsoņu komitejÄm. Atceros, vÄ“l 1989. gada 18. novembrÄ« pusmiljona mÄ«tiÅ†Ä DaugavmalÄ IlmÄrs Bišers nolasÄ«ja Ivara Godmaņa sacerÄ“to tekstu par to, kÄ Latvija likumÄ«gi kÄ suverÄ“na republika iestÄsies PSRS. TÄtad Tautas frontei sÄkotnÄ“jais mÄ“rÄ·is bija “pareizi”, demokrÄtiski iestÄties Padomju SavienÄ«bÄ. Par atbalstu nolasÄ«tajam murgam iekliedzÄs vien daži desmiti bļÄvÄ“ju, kuri atradÄs vienviet. Par spÄ«ti Tautas frontes spices manevriem, mÄ«tiÅ†Ä bija pulcÄ“jušies cilvÄ“ki ar Latvijas Republikas pilsoņu pagaidu apliecÄ«bÄm kabatÄ – viņi ar savu klusÄ“šanu parÄdÄ«ja nostÄju un piekrišanu nevis Tautas frontes variantam, bet Latvijas Republikas atjaunošanai.
DDD: TÄtad LTF mÄ“rÄ·is sÄkotnÄ“ji nemaz nebija neatkarÄ«bas atjaunošana?
A.M.: Protams, nÄ“. Un šÄ« ir tÄ lielÄ atšÄ·irÄ«ba no mums – no Pilsoņu Kongresa.
Laika bumbas ielikšana
Antons Mikoss: NeieskicÄ“jot to vidi, kas 1989. gadÄ valdÄ«ja LPSR, mÄ“s nevaram izprast, kas tas bija par procesu.
LPSR AugstÄkÄs Padomes Prezidijs 1989. gada 13. jÅ«lija lÄ“mumÄ atzina, ka “Pilsoņu komitejas kavÄ“ uzsÄkto darbu pÄrkÄrtošanÄs politikas juridiskÄ noformÄ“šanÄ. Pilsoņu komiteju veidošana ir nelikumÄ«ga, to darbÄ«ba nerada juridiskas sekas.” LPSR AP ieteica Tautas deputÄtu padomÄ“m, valsts un sabiedriskajÄm organizÄcijÄm atturÄ“ties no Pilsoņu komiteju darbÄ«bas sekmÄ“šanas. Atspoguļojot Latvijas Republikas pÄrstÄvniecÄ«bas organizÄcijas darbu LPSR valstiskÄs suverenitÄtes atjaunošanÄ, masu informÄcijas lÄ«dzekļiem tika ieteikts parÄdÄ«t Pilsoņu komiteju nekonstitucionÄlo raksturu un dot šo komiteju darbÄ«bas iespÄ“jamo seku novÄ“rtÄ“jumu. Varens un iedarbÄ«gs uzstÄdÄ«jums, kas darbojas uz daudziem politiskajiem aktieriem, kuri nomelno Pilsoņu Kongresu arÄ« šodien.
1989.gada 28. jÅ«lijÄ LPSR AP pieņēma DeklarÄciju “Par Latvijas valsts suverenitÄti”, nosakot, ka Latvijas PSR likumiem ir prioritÄte pÄr PSRS likumiem. Es klausÄ«jos šo sÄ“di pa radio. Atceros, ka tur aizelsies ieradÄs Vilnis Bresis un teica: “Es esmu tikko no Maskavas – tur mums lÅ«dza, lai mÄ“s pieņemam šÄdu likumu.” Visi bija apjukuši, bet pieņēma. VÄ“lÄk sekoja LPSR AP 1990. gada 15. februÄra DeklarÄcija jautÄjumÄ par Latvijas valstisko neatkarÄ«bu.
DDD: ŠajÄ deklarÄcijÄ ir teikts: “Pamatojoties uz Latvijas PSR AugstÄkÄs Padomes 1989. gada 28. jÅ«lija DeklarÄciju “Par Latvijas valsts suverenitÄti”, [Latvijas PSR AugstÄkÄ Padome] iestÄjas par to, ka jÄveic pasÄkumi, lai Latvijas PSR pÄrveidotu par brÄ«vu un neatkarÄ«gu Latvijas valsti tÄdu valstu savienÄ«bÄ, kas iet humÄnu demokrÄtiska sociÄlisma ceļu un savas attiecÄ«bas ar citÄm valstÄ«m veido uz lÄ«guma pamatiem.”
A.M.: JÄ, tÄtad viss tika gatavots, lai realizÄ“tos Staļina solÄ«jums RÅ«zveltam, kurš bija pikts par Baltijas valstu okupÄciju un aneksiju, sarÄ«kot referendumu pÄ“c kara mierÄ«gÄkos laikos. GorbaÄovs to bija pÄrtvÄ“ris un virzÄ«ja ar visiem iespÄ“jamiem lÄ«dzekļiem. Un ir ļoti labi redzami visi politikas aktieri, kas to mÄ“Ä£inÄja Ä«stenot. Pirms puÄa 1991. gada 18. augustÄ Mihails GorbaÄovs zvanÄ«ja Anatolijam Gorbunovam, trešo reizi jautÄdams, vai Latvija parakstÄ«s Padomju SavienÄ«bas LÄ«gumu. Atbilde bija noraidoša.
DDD: KÄpÄ“c Gorbunovs nepiekrita parakstÄ«t?
A.M.: KÄ gan viņš varÄ“ja parakstÄ«t! Atcerieties, ko stÄstÄ«ju par pusmiljonu lielÄ mÄ«tiņa DaugavmalÄ reakciju uz plÄnu demokrÄtiski iestÄties Padomju SavienÄ«bÄ! LÅ«k, kad Gorbunovs atteicÄs, nÄkamajÄ dienÄ iesÄkÄs puÄs. Viņi redzÄ“ja, ka ar tÄm metodÄ“m vairs nevar neko panÄkt un ir nepieciešamas citas – Pilsoņu Kongresu novÄkt…
DDD: PiemÄnÄ«t un apstulbot latviešus?
A.M: 1990. gada 4. maija scenÄrija sekas mÄ“s tagad baudÄm pilnÄ mÄ“rÄ. LC un ZS varturi nepakautrÄ“jÄs pat okupantu pensionÄ“tos militÄristus piesaistÄ«t Latvijai, nosaucot to par nepieciešamo kompromisu. Kas tas ir par kontingentu? No AustrumvÄcijas demobilizÄ“ja virsniekus, kas jaunÄki par 38 gadiem. Viņi izvÄ“lÄ“jÄs dzÄ«vesvietu visvairÄk LatvijÄ un KrimÄ. Tagad šo izlases militÄristu dÄ“li un mazdÄ“li rÄda savu attieksmi pie okupÄcijas “falla” PÄrdaugavÄ. ZÄ«mÄ«gi, ka atbildÄ«gie par okupÄcijas karaspÄ“ka “izvešanu” neizvedot ir lielÄ cieņÄ. Viens jau ir pabijis prezidenta krÄ“slÄ – tas ir Guntis Ulmanis. Cits ir tautÄ mÄ«lÄ“ts zinÄtnieks (stukaÄs) – JÄnis Stradiņš. VÄ“l citu politiskie censoņi kÄ balvu par laika bumbas uzstÄdÄ«šanu tagad virza par nÄkamo Valsts prezidentu – tas ir Egils Levits.
Kas ir jÄdara? Ir jÄpasaka: “Pietiek!” Bet tas ir jÄdara visiem.
[1] Boriss Jeļcins – sÄkumÄ bija KPFSR AP priekšsÄ“dÄ“tÄjs, pÄ“c tam kļuva par Krievijas FederÄcijas prezidentu – red.piez.
[2] Ruslans Hasbulatovs – sÄkumÄ bija KPFSR tautas deputÄts, kurš iestÄjÄs par lÄ«dztiesÄ«gu savienÄ«bu ar citÄm suverÄ“nÄm republikÄm, pÄ“c tam KPFSR AP priekšsÄ“dÄ“tÄja pirmais vietnieks, tad kļuva par Krievijas FederÄcijas AugstÄkÄs padomes priekšsÄ“dÄ“tÄju – red.piez.
[3] Mihails GorbaÄovs – PSKP CK Ä£enerÄlsekretÄrs, vÄ“lÄk PSRS AugstÄkÄs Padomes priekšsÄ“dÄ“tÄjs, pÄ“c tam vienÄ«gais un beidzamais PSRS prezidents – red.piez.
[4] Aleksandrs Jakovļevs – PSKP CK Politbiroja loceklis, ideoloÄ£iskais sekretÄrs, M. GorbaÄova draugs – red.piez.
[5] Eduards Ševardnadze – PSKP CK Politbiroja loceklis, vÄ“lÄk PSRS Ärlietu ministrs, pÄ“c tam kļuva par Gruzijas prezidentu – red.piez.
* IntervÄ“ja LÄ«ga Muzikante, publicÄ“ts laikrakstÄ “DDD” Nr.6(428) [2019. gada 22. marts–11. aprÄ«lis]