Iesaki rakstu:

“Kuram gan citam var uzticÄ“ties, ja ne DrošÄ«bas policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka DrošÄ«bas policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapÄ«šiem varÄ“tu bÅ«t vairākas atslÄ“gas. “Nevienam, “ atbildu. Savu telefonu, maku un dzÄ«vokļa atslÄ“gas esmu atstājusi mājās.

KamÄ“r policijas darbiniece rÅ«pÄ«gi pārbauda (viscaur apčamdot un meklÄ“jot ar metāla detektoru), vai neesmu slepus ienesusi diktofonu vai kādu citu DrošÄ«bas policijai netÄ«kamu priekšmetu, ieradies arÄ« procesa virzÄ«tājs - izmeklÄ“tājs Sandris Buls. Jauns vÄ«rietis iesirmu galvu. No skata - vidusmÄ“ra ierÄ“dnis valsts pārvaldÄ“, varbÅ«t drusku labāk ģērbies.

Kriminālprocess ierosināts par valsts noslÄ“pumu saturošas informācijas izpaušanu manā 2016.gada jÅ«lija “Ir” rakstā par KNAB. Toreiz KNAB OperatÄ«vo izstrāžu nodaļas vadÄ«tājs Juris Jurašs pirmo reizi publiski atklāja, ka viņam piedāvāts miljons eiro kukulis pÄ“dÄ“jo gadu lielākajā korupcijas skandālā - tā dÄ“vÄ“tajā Magoņa lietā.

Par to viņš bija ziņojis savam priekšniekam KNAB vadÄ«tājam Jaroslavam Streļčenokam, taču neviens neesot izrādÄ«jis interesi par piedāvājuma saņemšanas apstākļu noskaidrošanu, kas licis secināt, ka neviens arÄ« nav nopietni šo lietu izmeklÄ“jis. Raksts izraisÄ«ja plašu rezonansi un dažādus minÄ“jumus, kas varÄ“tu bÅ«t kukuļa devÄ“ji. Neoficiāli tika pieminÄ“ti ļoti augstām valsts amatpersonām pietuvināti cilvÄ“ki. 

Uz notikušo reaģēja arÄ« Ä¢enerālprokuratÅ«ra. Tika ierosināts kriminālprocess. Tikai nevis par to, lai pārbaudÄ«tu - ir vai nav Jurašam piedāvāts kukulis, ir vai nav KNAB vadÄ«ba pieļāvusi bezdarbÄ«bu, neÄ·erot kukuļa piedāvātājus, bet gan par valsts noslÄ“puma saturošas informācijas iespÄ“jamo izpaušanu žurnālā “Ir”. 
Šodien šÄ« kriminālprocesa ietvaros man bija jāsniedz liecÄ«bas.

Uz manu lÅ«gumu paskaidrot, kāpÄ“c kriminālprocess ir ierosināts, ja likums nosaka, ka valsts noslÄ“pums nevar bÅ«t ziņas par korupcijas gadÄ«jumiem un amatpersonu nelikumÄ«gu rÄ«cÄ«bu, izmeklÄ“tājs atbildÄ“ja Ä«si (jau iepriekš atvainojos visiem, ja ir kādas neprecizitātes. Sarunu nevarÄ“ju ierakstÄ«t, tāpÄ“c atstāstu pÄ“c atmiņas).

“Nu, teiksim tā. Korupcijas gadÄ«jums - tas ir diskutabls jautājums,” skaidroja izmeklÄ“tājs. TāpÄ“c arÄ« lieta ierosināta, lai ar kriminālprocesuālām metodÄ“m pārbaudÄ«tu - ir vai nav notikusi valsts noslÄ“puma izpaušana, skaidroja Buls.

Saruna ar DP darbinieku gan nebija gara. Jau pašÄ sākumā atteicos parakstÄ«ties par informācijas neizpaušanu, jo procesu un manu nopratināšanu uzskatu par bezjÄ“dzÄ«gu valsts resursu šÄ·Ä“rdÄ“šanu, kā arÄ« nepamatotu vÄ“ršanos pret avotu un žurnālistu. Visa informācija, ko avots piekrita publiskot, rakstā tika korekti atspoguļota, neko vairāk vai papildus nevarÄ“ju paskaidrot, lai arÄ« jautājumi bija.

KāpÄ“c es šo visu rakstu? GribÄ“tu cerÄ“t, ka šÄ« bija pirmā un pÄ“dÄ“jā reize, kad šÄdā veidā notiek vÄ“ršanās pret cilvÄ“ku, kas manos rakstos vai kur citur publiski ziņojis par iespÄ“jamu korupcijas gadÄ«jumu un amatpersonu bezdarbÄ«bu. SabiedrÄ«ba ir ieguvÄ“ja no tā, ka šÄdas lietas tiek atklātas. To vajadzÄ“tu saprast arÄ« prokuratÅ«rai un DrošÄ«bas policijai.

Pārpublicēts no Facebook