KÄ mÄ“s pamodÄmies 17. martÄ, bet visu izdarÄ«jÄm ļoti labi un pareizi
Edgars LabsvÄ«rs* · 20.04.2020. · Komentāri (0)2020. gada 17. martÄ, brÄ«dÄ«, kad NacionÄlajam veselÄ«bas dienestam (NVD) tika uzdots veikt steidzamus centralizÄ“tos individuÄlo aizsarglÄ«dzekļu iepirkumus, es paredzÄ“ju pastiprinÄtu interesi par šiem iepirkumiem un skaidri apzinÄjos, ka man bÅ«s par pieņemtajiem lÄ“mumiem jÄatskaitÄs. Es ļoti ceru, ka šÄ« publikÄcija veicinÄs izpratni par veiktajiem iepirkumiem.
Es tikai atbalstu sabiedrības interesi par publisko iepirkumu jomu, kas daudziem ir labi pazīstama un diemžēl ne bez pamata tiek uzskatīta par pakļautu korupcijas riskiem.
AbsolÅ«ti loÄ£iska ir arÄ« zinÄma "masku jautÄjuma" politizÄcija. Ar politizÄciju šeit nedomÄju neko ļaunu. Tieši otrÄdi, ir normÄli, ka politiÄ·i iesaistÄs Covid-19 problemÄtikÄ un krÄ«zes pÄrvarÄ“šanÄ. Tas ir viņu pienÄkums. KÄ parasti, sabiedrÄ«bai un žurnÄlistiem jÄspÄ“j nošÄ·irt, kur ir informÄ“ti viedokļi un konstruktÄ«va kritika un kur ir politiskÄ kapitÄla kalšana. Skaidrs, ka visbiežÄk ir abas komponentes, jautÄjums tikai par proporcijÄm. Nav tolerÄ“jams vienÄ«gi vulgÄrs populisms, kÄ arÄ« nepamatotas apsÅ«dzÄ«bas negodprÄtÄ«bÄ.
Man nav absolÅ«ti nekÄdu finansiÄlu saistÄ«bu ne ar vienu no piegÄdÄtÄjiem. Nav citu interešu, izņemot vienÄ«go – atrast un piegÄdÄt Latvijas iedzÄ«votÄjiem un mediÄ·iem kritiski nepieciešamos individuÄlos aizsarglÄ«dzekļus.
AtsevišÄ·i vÄ“los skaidri un nepÄrprotami apliecinÄt, ka veselÄ«bas ministre vai arÄ« kÄda cita amatpersona nav ietekmÄ“jusi nevienu no manis pieņemtajiem lÄ“mumiem.
Pirms mÄ“neša neviens nevarÄ“ja un vÄ“l joprojÄm nevar paredzÄ“t kÄ attÄ«stÄ«sies Covid-19 pandÄ“mija LatvijÄ un pasaulÄ“. Bet skaidrs ir viens – pie negatÄ«va scenÄrija, ja vÄ«rusa izplatÄ«bu nesanÄk pakļaut kontrolei, post factum valdÄ«bas institÅ«ciju lÄ“mumus uzskatÄ«s par novÄ“lotiem un nepietiekami radikÄliem (bija jÄizsludina vispÄrÄ“ja karantÄ«na, jÄslÄ“dz ciet pilnÄ«gi viss, jÄpÄ“rk plaušu ventilÄcijas iekÄrtas – visas, ko var dabÅ«t un par jebkurÄm cenÄm); un pretÄ“ji tam, pozitÄ«va scenÄrija gadÄ«jumÄ tie paši lÄ“mumi daudziem liksies par pÄrlieku agresÄ«viem, dulliem un izšÄ·Ä“rdÄ«giem (par daudz ierobežojumu, par daudz ekonomika nobremzÄ“ta, par augstu masku cenas un vispÄr nevajadzÄ“ja tik daudz pirkt).
SituÄcija LatvijÄ pirms mÄ“neša
LatvijÄ “miera laikos” Ä·irurÄ£iskÄs maskas un citus aizsarglÄ«dzekļus ÄrstniecÄ«bas iestÄdes savÄm vajadzÄ«bÄm iegÄdÄjas pašas, slÄ“dzot lÄ«gumus ar komersantiem. SlimnÄ«cu iepirkumu vadÄ«tÄji daudz labÄk par mani varÄ“tu aprakstÄ«t, kÄ pa dienÄm tas ir attÄ«stÄ«jies, bet uz marta vidu ierastÄ piegÄžu kÄrtÄ«ba tika pilnÄ«bÄ paralizÄ“ta. PirmkÄrt, nebija iespÄ“jams piegÄdÄt par lÄ«gumÄ noteikto cenu, tas ir pašsaprotami, bet otrkÄrt, arÄ« ar no jauna izstrÄdÄtiem piedÄvÄjumiem nebija nekÄdu garantiju un skaidrÄ«bas, kad pasÅ«tÄ«to piegÄdÄs.
KopÄ«gais Eiropas SavienÄ«bas iepirkums, kuru mÄ“s visi ļoti gaidÄ«jÄm, 10. martÄ noslÄ“dzÄs ar 0 piedÄvÄjumiem aizsargmasku un briļļu lotÄ“s [1]. PiegÄdÄtÄji nepiedÄvÄja neko, jo nebija ko piedÄvÄt. StÄvokli uz 17. martu, man kļūstot par amatpersonu, kura atbild par aizsarglÄ«dzekļu iegÄdi visu Latvijas ÄrstniecÄ«bas iestÄžu vajadzÄ«bÄm un to sadali, ilustrÄ“ sekojošs fakts. Kad ar kolÄ“Ä£iem apkopojÄm datus no aptaujÄm, kurÄs slimnÄ«cas katru dienu atskaitÄs par savÄm rezervÄ“m, un pÄ“c dažÄm sarunÄm ar lielÄko slimnÄ«cu administrÄcijÄm un aptieku dienestu vadÄ«tÄjiem, pirmais, ko mÄ“s darÄ«jÄm, nebija piegÄdÄtÄju meklÄ“jumi. MÄ“s zvanÄ«jÄm tÄm slimnÄ«cÄm, kurÄs krÄjumi acÄ«mredzami pÄrsniedza 1 mÄ“neša patÄ“riņu un “centralizÄ“jÄm" šos lÄ«dzekļus uz savu biroju, lai, iestÄjoties katastrofai, kÄdÄ no „atslÄ“gas” slimnÄ«cÄm (neatliek Ä·irurÄ£isko masku operblokam) mÄ“s varÄ“tu operatÄ«vi piegÄdÄt kaut minimumu. SanÄca 30 tÅ«kstošus masku un nepilni 2 tÅ«kstoši respiratoru, kas aptuveni ir vienas RÄ«gas Austrumu klÄ«niskÄ universitÄtes slimnÄ«cas (RAKUS) dažu dienu patÄ“riņš.
PiegÄdÄtÄju atlase
TÄtad uzstÄdÄ«jums bija katastrofu nepieļaut un maskas uz slimnÄ«cÄm dabÅ«t dažu dienu laikÄ, pÄ“rkot visu, ko var nopirkt. TajÄ brÄ«dÄ« negaidÄ«ju, ka nebÅ«s burtiski neviena piedÄvÄjuma no krÄjumiem uz vietas LatvijÄ.
VairÄkos kanÄlos tika publicÄ“ts aicinÄjums komersantiem sÅ«tÄ«t piedÄvÄjumus uz manu e-pastu. Aptuveni 10 dienu laikÄ mÄ“s izskatÄ«jÄm vairÄk nekÄ simts piedÄvÄjumu, padziļinÄti izstrÄdÄjot visus variantus ar konkrÄ“tiem piedÄvÄjumiem (konkrÄ“ti modeļi, par konkrÄ“tu cenu, ar konkrÄ“tiem piegÄdes termiņiem un nosacÄ«jumiem). VairÄki piedÄvÄjumi patiešÄm netika attÄ«stÄ«ti, jo neatbilda šiem kritÄ“rijiem. Daudzi privÄtpersonu aicinÄjumi steidzami sazinÄties vai satikties, jo “ir drošs kanÄls un iespÄ“jas palÄ«dzÄ“t”, tika ignorÄ“ti, jo ar katru sazvanÄ«ties nebija fiziski iespÄ“jams. Daļa no šiem piedÄvÄjumiem šobrÄ«d jau ir apkopoti un publicÄ“ti NVD mÄjaslapÄ [2], to sarakstu plÄnojam papildinÄt.
Lai diversificÄ“tu riskus, no kuriem galvenais bija - piegÄde nenotiek un Latvija paliek bez maskÄm, kÄ arÄ«, lai dotu iespÄ“ju salÄ«dzinÄt piedÄvÄjumus savÄ starpÄ un mazinÄtu aizdomas par koruptÄ«vÄm darbÄ«bÄm, tika iegÄdÄti aizsarglÄ«dzekļi vienlaicÄ«gi no vairÄkiem piegÄdÄtÄjiem, kopÄ no 7 komersantiem [3]. VÄ“l dažus, kas bija procesÄ, 3. aprÄ«lÄ« pÄrsÅ«tÄ«ju AizsardzÄ«bas ministrijai. ŠÄda diversifikÄcijas pieeja, manuprÄt, ir sevi pilnÄ«bÄ attaisnojusi.
VienlaicÄ«gi, gan caur Ä€rlietu ministriju, gan pa tiešo notika komunikÄcija ar vairÄkÄm vÄ“stniecÄ«bÄm, kas uz vietas aptaujÄja piegÄdÄtÄjus un sÅ«tÄ«ja piedÄvÄjumus (vai arÄ« ziņas, ka nespÄ“j neko piedÄvÄt). IzstrÄdÄt piedÄvÄjumus no Ķīnas un vÄ“lÄk arÄ« nodrošinÄt pašas piegÄdes nebÅ«tu iespÄ“jams bez Latvijas vÄ“stniecÄ«bas ĶīnÄ atbalsta. Tieši pateicoties viņu darbam, AirBaltic lidojums 28. martÄ kļuva iespÄ“jams.
Transporta problÄ“mas ir atsevišÄ·a raksta vÄ“rtas, bet gribÄ“ju atzÄ«mÄ“t tikai to, ka visas bez izņēmumiem piegÄdes netika piegÄdÄtas paredzÄ“tajÄ termiņÄ. Apgalvojums, ka brÄ«dÄ« (9. aprÄ«lÄ«), kad AizsardzÄ«bas ministrijas Valsts aizsardzÄ«bas militÄro objektu un iepirkumu centrs parakstÄ«ja savus pirmos lÄ«gumus, vairs nebija deficÄ«ta, ir nepatiess. Uz to dienu LSEZ Lauma Fabrics kavÄ“ja piegÄdi vairÄk nekÄ nedēļu un nevienam nebija 100% pÄrliecÄ«bas, ka viņiem izdosies piegÄdÄt plÄnoto – bÅ«tu bezatbildÄ«gi paļauties, ka “gan jau atnÄks”.
PiegÄdÄtÄs maskas ir mediÄ·iem derÄ«gas; standarti un vadlÄ«nijas
ApstrÄdÄjot piedÄvÄjumus, mÄ“s ņēmÄm vÄ“rÄ Eiropas Komisijas rekomendÄcijas [4], kÄ arÄ« noteicÄm prasÄ«bas, lai nodrošinÄtos, ka maskas ir mediÄ·iem derÄ«gas:
Ä·irurÄ£iskajÄm maskÄm jÄatbilst EN 14683 vai ekvivalentam standartam; šeit ietilpst visi trÄ«s tipi: pirmÄ ar baktÄ“riju filtrÄcijas efektivitÄti 95%, otrÄ ar efektivitÄti 98%, trešÄ jeb IIR – arÄ« ar 98%, kÄ arÄ« izturÄ«bu pret šÄ¼akatÄm.
respiratoriem jÄatbilst EN 149 vai ekvivalentam standartam: FFP2 un FFP3 tipi.
ŠobrÄ«d no iegÄdÄtajÄm Ä·irurÄ£iskajÄm maskÄm 2 miljoni ir EN 14683 2. tipa maskas (SIA Saules aptieka lÄ«gums) un 6 miljoni ir 1. tipa maskas (pÄrÄ“jie piegÄdÄtÄji) – tÄtad, Latvijas mediÄ·iem ir pieejamas maskas (2. tips) ar ko doties operÄcijas zÄlÄ“ un apgavojums, ka “mediÄ·iem piegÄdÄtÄs maskas neder”, ir maldinošs. AtgÄdinu, ka operÄciju zÄle nav vienÄ«gÄ vieta, kur maskas tiek lietotas. TÄpat NVD ir iegÄdÄjies 7200 FFP3 klases respiratoru, ko pÄrsvarÄ plÄnots pielietot Latvijas infektoloÄ£ijas centrÄ, un vairÄk kÄ 1,1 miljonu FFP2 klases respiratoru pÄrÄ“jÄm iestÄdÄ“m. Ä€rstniecÄ«bas iestÄdÄ“m attiecÄ«gi jÄprioritizÄ“ tÄm piešÄ·irtie krÄjumi un mÅ«su uzdevums ir skaidrÄk uz šo norÄdÄ«t.
PasaulÄ“ ir publicÄ“tas un nepÄrtraukti tiek aktualizÄ“tas virkne vadlÄ«niju attiecÄ«bÄ uz individuÄlo aizsarglÄ«dzekļu lietošanu dažÄdos apstÄkļos [5; 6; 7; 8]. TajÄs atsevišÄ·i tiek aprakstÄ«tas arÄ« prioritÄrÄs lietotÄju grupas un aizsarglÄ«dzekļu taupÄ«šanas stratÄ“Ä£ijas globÄlÄ aizsarglÄ«dzekļu deficÄ«ta apstÄkļos. ŠÄ«s vadlÄ«nijas neaizliedz (bÅ«tu absurds, ja aizliegtu) mediÄ·iem lietot EN 14683 standarta 1. tipa masku vai tÄs ekvivalentu. KonkrÄ“ti Eiropas SlimÄ«bu profilakses un kontroles centrs rekomendÄ“ FFP2/FFP3 respiratoru neesamÄ«bas gadÄ«jumÄ tiešÄ kontaktÄ ar slimniekiem strÄdÄjošÄm ÄrstniecÄ«bas personÄm lietot augstÄkÄ no pieejamiem filtrÄcijas lÄ«meņa maskÄm ("masks with the highest available filter level").
SituÄcija, kas cerams, Latvijai nepienÄks
Ir skaidrs, ka >98% (2. tips) bakteriÄlas filtrÄcijas maska ir pacientiem un mediÄ·iem drošÄka par >95% (1. tips) filtrÄcijas masku un “miera laikos” ÄrstniecÄ«bas iestÄdes var izvÄ“lÄ“ties pÄ“dÄ“jÄs vispÄr neiepirkt. Ir arÄ« skaidrs, ka pÄ“c standarta protokola jebkura maska bÅ«tu jÄizmanto ne ilgÄk par divÄm stundÄm un tÄ ir jÄmaina pÄ“c katra kontakta ar inficÄ“tu pacientu. TaÄu šobrÄ«d, kad vairÄkÄs attÄ«stÄ«to valstu slimnÄ«cÄs vienreizlietojamÄs maskas un halÄtus mazgÄ atkÄrtotai lietošanai, aicinÄt turÄ“ties pie standarta protokoliem ir neracionÄli. Kad bÅ«sim nodrošinÄjuši kritisko krÄjuma minimumu, varÄ“sim vÄ“rtÄ“t alternatÄ«vas, ja tÄdas tirgÅ« bÅ«s parÄdÄ«jušÄs.
Tas, ka situÄcija kaut kur citur ir sliktÄka nekÄ LatvijÄ, absolÅ«ti nemazina mÅ«su atbildÄ«bu mediÄ·u un iedzÄ«votÄju priekšÄ. VairÄku aizsarglÄ«dzekļu kategoriju krÄjumi vÄ“l joprojÄm ir kritiski zemi. ŠobrÄ«d tas primÄri attiecas uz kombinezoniem, vienreizlietojamiem halÄtiem un aizsargbrillÄ“m. ArÄ« Ä·irurÄ£isko masku un respiratoru krÄjumus ir jÄturpina papildinÄt.
Starptautiskais konteksts
Nav šaubu, ka pameklÄ“jot, jebkurÄ no Eiropas valstÄ«m jÅ«s atradÄ«siet ar aizsarglÄ«dzekļu iepirkumiem saistÄ«tus skandÄlus.
Par deficÄ«tu, sarežģījumiem piegÄdÄ“s un apšaubÄmu kvalitÄti runÄ gan mÅ«su kaimiņi LietuvÄ [9] un IgaunijÄ [10;11;12], gan bagÄtÄkas par mums valstis [13;14].
Visi ir dzirdÄ“juši par lielvalstu (ASV, Francijas un VÄcijas) masku kariem, kad ceļa vidÅ« tiek pÄrpirkti jau iepriekš citam pircÄ“jam solÄ«tie aizsarglÄ«dzekļi, vai arÄ« tiek uzlikti brutÄli eksporta aizliegumi un kravas pÄrvirzÄ«tas par labu tai valstij, kurai konkrÄ“tajÄ brÄ«dÄ« konkrÄ“tÄ vietÄ ir vairÄk naudas un varas [15].
SomijÄ [16] un LietuvÄ [17] (gan jau arÄ« citur, bet nav mÄ“rÄ·is atrast visus) politiÄ·i ir panÄkuši augsta lÄ«meņa vadÄ«tÄju atstÄdinÄšanu uz šo skandÄlu fona.
Par aizsarglÄ«dzekļu deficÄ«tu un šÄ«brīža situÄciju Ķīnas tirgÅ« sarakstÄ«ts ir ļoti daudz, bet es iesaku Lietuvas vÄ“stnieces Inas MarÄiulionites interviju [18]. Viņa pati, lÄ«dzÄ«gi kÄ mÅ«su vÄ“stniece Maija Manika, bija spiesta iedziļinÄties problÄ“mÄ un darÄ«t visu, lai tautieši mÄjÄs nepaliktu bez aizsarglÄ«dzekļiem.
Uzskats, ka tieši Latvija kaut ko darÄ«jusi (vai nedarÄ«jusi) neadekvÄti situÄcijai un prognozÄ“m, visbiežÄk balstÄs uz neinformÄ“tÄ«bu vai arÄ« konkrÄ“tÄm komerciÄlÄm, politiskÄm un citÄm interesÄ“m.
CentralizÄ“tos iepirkumus kopš 2. aprīļa veic AizsardzÄ«bas ministrijas Valsts aizsardzÄ«bas militÄro objektu un iepirkumu centrs. Viņu uzdevums ir iespÄ“jami Ätri apgÄdÄt visas nozares, ieskaitot arÄ« veselÄ«bas aprÅ«pes nozari, ar kritiski nepieciešamiem aizsarglÄ«dzekļiem milzÄ«gas nenoteiktÄ«bas un stresa apstÄkļos. Tas nav izdarÄms bez uzticÄ«bas mandÄta, kas ļauj uzņemties riskus un rÄ«koties izlÄ“mÄ«gi.
NovÄ“lu mums visiem stipru veselÄ«bu un skaidru prÄtu šajÄ neparastajÄ laikÄ!
4. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?qid=1584654491688&uri=CELEX:32020H0403
5. https://apps.who.int/iris/bitstream/handle/10665/331215/WHO-2019-nCov-IPCPPE_use-2020.1-eng.pdf
8. https://www.cdc.gov/coronavirus/2019-ncov/hcp/ppe-strategy/face-masks.html
13. https://www.bbc.com/news/uk-northern-ireland-52091054
14. https://nhsproviders.org/news-blogs/blogs/the-public-ppe-debate-is-in-danger-of-getting-stuck
16.https://yle.fi/uutiset/osasto/news/stockpile_boss_resigns_after_failed_mask_procurements/11302759
* NacionÄlÄ veselÄ«bas dienesta direktors