Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

2016.gadā, atbilstoši LŽA mÄ“rÄ·iem un ievÄ“rojot asociācijas biedru pausto viedokli par organizācijas darbÄ«bas prioritātÄ“m, Latvijas Žurnālistu asociācija (attÄ“lā - organizācijas pašreizÄ“jā vadÄ«tāja Rita Ruduša) ir stingri iestājusies par preses brÄ«vÄ«bu, viedokļu daudzveidÄ«bu, kvalitatÄ«vu žurnālistiku, medijus regulÄ“jošÄs likumdošanas uzlabošanu un vienlÄ«dzÄ«gām tiesÄ«bām visiem medijos strādājošajiem.

Asociācijas biedru skaits 2016.gada laikā, tas ir, laika periodā kopš iepriekšÄ“jā darbÄ«bas pārskata, ir faktiski atgriezies iepriekšÄ“jā – 2015.gada sākuma lÄ«menÄ«. Vairāki biedri gada laikā ir iestājušies, bet vairākiem ir apturÄ“ta darbÄ«ba vai viņi no LŽA ir izstājušies. Tas skaidrojams ar LŽA valdes aktÄ«vāku rÄ«cÄ«bu, aicinot biedrus pildÄ«t savus asociācijas statÅ«tos minÄ“tos pienākumus, proti – maksāt biedra naudu, AtsevišÄ·os gadÄ«jumos valde arÄ« bija spiesta iedarbināt LŽA statÅ«tos paredzÄ“to mehānismu – ilgāku laiku nemaksājušo biedru darbÄ«bas apturÄ“šanu. Jāuzsver, ka vairums iepriekš ilgāku periodu nemaksājušo biedru savas saistÄ«bas 2016.gadā apzinÄ«gi izpildÄ«ja.

Lielāko uzmanÄ«bu LŽA 2016.gadā ir veltÄ«jusi diskusijām par profesionālajiem jautājumiem, žurnālistu tiesÄ«bu aizsardzÄ«bai, ņēmusi aktÄ«vu dalÄ«bu ar medijiem saistÄ«tu likumdošanas un tiesÄ«bu aktu izstrādÄ“ un raisÄ«jusi diskusijas mediju vidi regulÄ“jošu nepilnÄ«gu normu uzlabošanu.

Vadoties no augstāk minÄ“tā, LŽA darbojās sekojošos virzienos.

LŽA dažādos formātos turpināja pievÄ“rst uzmanÄ«bu mediju vidi kropļojošajai situācijai reÄ£ionu presÄ“, piemÄ“ram, apspriežot Mediju politikas pamatnostādnes Ministru kabineta komitejā un valdÄ«bā, kā arÄ« Saeimas CilvÄ“ktiesÄ«bu komisijā apspriežot likuma „”Par presi un citiem masu informācijas lÄ«dzekļiem” grozÄ«jumus. LŽA norādÄ«ja, ka joprojām turpinās situācija, kad pašvaldÄ«bu finansÄ“ti un konkrÄ“to amatpersonu viedokli paudoši mediji izspiež no tirgus neatkarÄ«gos, abonentu un reklāmdevÄ“ju finansÄ“tos medijus, tādÄ“jādi kropļojot konkurenci reÄ£ionālajā mediju tirgÅ«. 2016.gada decembrÄ« LŽA kopā ar SSE Riga un Zviedrijas un Somijas vÄ“stniecÄ«bām rÄ«koto Preses brÄ«vÄ«bas dienas svinÄ«bu ietvarā notika paneļdiskusija par reÄ£ionālās preses izaicinājumiem. LŽA pārstāvji piedalās arÄ« Saeimā izveidotajā darba grupā, kas strādā ar PašvaldÄ«bu likuma grozÄ«jumiem, kas attieksies arÄ« uz pašvaldÄ«bu informatÄ«vo izdevumu izdošanas kārtÄ«bu un to saturu.

TikmÄ“r visa 2016.gada garumā laikraksts „Bauskas DzÄ«ve”, kuru pateicoties LŽA iesaistei „pro bono” konsultÄ“ja advokātu biroja „Sorainen” pārstāvji, tiesājās ar Iecavas novada domi par tās izdoto plašsaziņas lÄ«dzekli, kurā tiek publicÄ“tas trešo personu reklāmas un sludinājumi.

ValdÄ«ba 2016.gada nogalÄ“ pieņēma KultÅ«ras ministrijas vadÄ«bā izstrādātās Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam, kuru izstrādÄ“ iesaistÄ«jās arÄ« LŽA pārstāvji. Jau pÄ“rn LŽA valde vÄ“stÄ«ja, ka pÄ“c konsultācijām ar asociācijas biedriem iesniedza virkni labojumu un papildinājumu pamatnostādnÄ“s ar mÄ“rÄ·i nodrošināt mediju vides sakārtošanu un vienlÄ«dzÄ«gas darbÄ«bas principus ilgtermiņā. Tiesa, pÄ“c LŽA atzinuma, dokumenta gala variants nespÄ“ja sniegt plašu skatÄ«jumu uz mediju vides attÄ«stÄ«bu ilgtermiņā.

LŽA arÄ« iesniedza izvÄ“rstus komentārus par KultÅ«ras ministrijas konceptuālo piedāvājumu jaunam Sabiedrisko mediju likumprojektam, kam vajadzÄ“ja bÅ«t pieņemtam lÄ«dz 2017.gada februārim, kad beidzās četru NEPLP locekļu pilnvaras. Bija paredzÄ“ts, ka tobrÄ«d jāsāk darboties divām institÅ«cijām: 1) lÄ«dzšinÄ“jais NEPLP kā elektronisko mediju regulators un 2) jauna Sabiedrisko mediju padome. Politiskas vienošanas rezultātā Saeima nolÄ“ma Sabiedrisko mediju padomes izveidošanu atlikt uz vÄ“lāku laiku un diskusijas par Sabiedrisko mediju likumprojektu faktiski iesaldÄ“ja.

2016.gada 1.decembrÄ« LŽA kopā ar SSE Riga un Zviedrijas un Somijas vÄ“stniecÄ«bām iesaistÄ«jās Preses brÄ«vÄ«bas dienas svinÄ«bu rÄ«košanā. To ietvarā prezentāciju sniedza žurnālists PÄ“teris Greste – Austrālijas un Latvijas pilsonis, kurš savulaik profesionālās darbÄ«bas dēļ tika apcietināts Ä’Ä£iptÄ“.

Stiprinot Latvijas mediju kvalitāti un veicinot izcilību žurnālistu vidū, 2016.gada martā tika pasniegtas LŽA ikgadējas Izcilības balvas par nozīmīgāko veikumu 2015.gadā. Pasākumu ievadīja sadarbībā ar Baltijas Mediju izcilības centru rīkotā LŽA konference, kas ilga divas dienas.

LŽA turpināja sadarbÄ«bu ar valsts institÅ«cijām un nevalstiskām organizācijām, tai skaitā Nacionālo elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padomi, par mediju darbÄ«bu regulÄ“jošo likumdošanu atbildÄ«go Saeimas CilvÄ“ktiesÄ«bu un sabiedrisko lietu komisiju, Tieslietu ministriju, KultÅ«ras ministriju, Valsts kanceleju, Latvijas Preses izdevÄ“ju asociāciju, RÄ«gas Ekonomikas augstskolas Mediju studiju centru, Zviedrijas un Somijas vÄ“stniecÄ«bām. Asociācijas izvirzÄ«tā LŽA biedre Baiba Strautmane strādāja NEPLP sabiedriski konsultatÄ«vajā padomÄ“.

LŽA valde tās priekšsÄ“dÄ“tāju Sanitas Jembergas un Ivo Leitāna, kā arÄ« vairāku citu valdes locekļu personā turpināja regulāri paust viedokli saistÄ«bā ar žurnālistu profesionālajai videi svarÄ«giem jautājumiem, pārstāvÄ“t asociāciju dažādos publiskos pasākumos un sniegt komentārus medijiem. LŽA valde aktÄ«vi strādāja, aizstāvot žurnālistu tiesÄ«bas iegÅ«t informāciju, izvÄ“lÄ“ties informācijas avotus un iebilda pret mÄ“Ä£inājumiem traucÄ“t žurnālistu darbu.

PiemÄ“ram, LŽA nosodÄ«ja  Latvijas tiesÄ«bsargājošo iestāžu rÄ«cÄ«bu, ierosinot kriminālprocesu un izvÄ“ršot plašas procesuālās darbÄ«bas pret Latvijas TelevÄ«zijas raidÄ«juma “Aizliegtais paņēmiens” žurnālisti Sanitu MiÄ·elsoni.

Tāpat LŽA vÄ“rsa uzmanÄ«bu, ka tiesvedÄ«bā, kurā Latvijas Nacionālās operas un baleta valde vÄ“rsās pret portālu TVNET, piespriestā kompensācijas summa (120 tÅ«kstoši eiro) par LNO amatpersonu godam un cieņai nodarÄ«to kaitÄ“jumu bija neatbilstoša nodarÄ«juma smagumam un mediju finanšu situācijai Latvijā.

VÄ“l pirms tam LŽA nosodÄ«ja “Spice of Pakistan” piederošÄs sabiedriskās Ä“dināšanas iestādes vadÄ«tāja un atbalstÄ«tāju uzbrukumu TV3 raidÄ«juma “Nekā personÄ«ga” filmÄ“šanas grupai un aicināja tiesÄ«bsargājošÄs iestādes atcerÄ“ties, ka tām ir arÄ« administratÄ«vās iespÄ“jas sodÄ«t par žurnālistu darba traucÄ“šanu.

Reaģējot uz biedru un citu personu iesniegumiem, konkrÄ“tus iespÄ“jamos biedru Ä“tikas pārkāpumus izskatÄ«ja LŽA Ä“tikas komisija, nevienā no gadÄ«jumiem biedru Ä“tikas pārkāpums netika atzÄ«ts. TomÄ“r Ä’tikas komisija izplatÄ«ja paziņojumu, kurā nosodÄ«ja iejaukšanos personu privātajā dzÄ«vÄ“, atsevišÄ·Äm interneta vietnÄ“m publiskojot orgānu donora personas datus.

Novērtē šo rakstu:

0
0