Iesaki rakstu:

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrÄ«z viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums lÄ«dz 2027. gadam paredz valstu vadÄ«tāju vienošanās par daudzgadu budžetu un ekonomikas atveseļošanas plānu.

Piecas dienas ilgušÄs sarunas bija tik kaismÄ«gas, ka pÄ“c neskaitāmiem strÄ«diem par budžetu, NÄ«derlandes un Itālijas lÄ«deri nevarÄ“ja pat vienoties par to, vai šis bijis visgarākais samits ES vÄ“sturÄ“ vai tomÄ“r ne. Tādēļ vispirms pozitÄ«vi jānovÄ“rtÄ“ premjera K. Kariņa un viņa komandas sarunās panāktais rezultāts, jo sasniegts pamatÄ«gs, teju 40% ES investÄ«ciju pieaugums Latvijai, salÄ«dzinot ar pašreizÄ“jo plānošanas periodu.

Un tomÄ“r – divi "bet".

Pirmkārt, jāatzÄ«mÄ“, ka process vÄ“l nav beidzies, kā to daži pasteigušies paziņot. Galavārdu par ES budžetu teiksim mÄ“s, EP deputāti, un bez ierunām to neapzÄ«mogosim, jo plānam ir trÅ«kumi. Kā atzÄ«mÄ“ja Vācijas kanclere A. Merkele pÄ“c valstu vadÄ«tāju samita: "Mums priekšÄ vÄ“l ir sarežģītas diskusijas ar Eiropas Parlamentu." Tā bÅ«s, jo ir bažas, vai Eiropa spÄ“s pilnvÄ“rtÄ«gi realizÄ“t savus digitālos, zaļos, inovāciju un drošÄ«bas mÄ“rÄ·us ar tādu daudzgadu budžetu, kāds piedāvāts šobrÄ«d.

ES Ekonomikas atveseļošanas fonds krÄ«zes pārvarÄ“šanu atbalstÄ«s gan ar grantiem jeb neatmaksājamu palÄ«dzÄ«bu, gan aizdevumiem vairāku simtu miljardu eiro apmÄ“rā. Lai tam panāktu „skopo” dalÄ«bvalstu piekrišanu, daudzas vÄ“rtÄ«gas programmas pieaugs krietni mazāk, nekā uzskatu par nepieciešamu. KonkrÄ“ts piemÄ“rs ir jaunā programma "ES VeselÄ«ba", kas palÄ«dzÄ“s stiprināt veselÄ«bas aprÅ«pi gan Eiropas lÄ«menÄ«, gan Latvijā.

VÄ«rusa krÄ«ze parādÄ«jusi, cik svarÄ«gi par veselÄ«bu domāt Eiropas mÄ“rogā, tādēļ valstu vadÄ«tāju piedāvātais fonda samazinājums no 9,4 lÄ«dz 1,7 miljardiem eiro rada neizpratni. VajadzÄ«gs arÄ« skaidrāks plāns jaunu ES lÄ«meņa ieņēmumu izveidei, lai bÅ«tu pārliecÄ«ba, ka krÄ«zes novÄ“ršana tiks atmaksāta ar, piemÄ“ram, lielo digitālo uzņēmumu "Apple" un "Facebook" peļņu, respektÄ«vi, izveidojot Eiropas lÄ«meņa digitālo nodokli, nevis uz mÅ«su nodokļu maksātāju rÄ“Ä·ina.

Pārliecinošs EP vairākums atbalsta šo nostāju, kuru 23. jÅ«lijā apstiprinājām arÄ« rezolÅ«cijā. RudenÄ« gaidāms gala balsojums par to, kādā formā budžeta priekšlikumu apstiprināsim, bet lÄ«dz tam vedÄ«sim sarunas ar dalÄ«bvalstÄ«m un prezidÄ“jošo valsti Vāciju, lai panāktu arÄ« citus uzlabojumus.

Otrkārt, bažas rada tas, vai un cik atbildÄ«gi un gudri mÄ“s Latvijā izmantosim šo iespÄ“ju saņemt vairāk nekā 10 miljardus eiro. Vai atradÄ«sim valsts nākotnei noderÄ«gākos veidus, kā lÄ«dzekļus ieguldÄ«t? Jāatbalsta zinātne, izglÄ«tÄ«ba, uzņēmÄ“jdarbÄ«ba, modernas tehnoloÄ£ijas un videi draudzÄ«gi risinājumi, kas ļaus mums kāpināt ražīgumu un palielināt labklājÄ«bu ilgtermiņā.

Taču ilgtermiņa domāšanai nedraudzÄ«ga ir politiskā situācija valstÄ«, kad valdÄ«bu veido piecas partijas, no kurām dažas sevišÄ·i vÄ“las skaļi "paspÄ«dÄ“t" un izcÄ«nÄ«t sev tÄ«kamus projektus. Nu jau ne vienu reizi vien esam pieredzÄ“juši ultimatÄ«vas prasÄ«bas. "Koncertzāli rÄ«t un jebkurā vietā! Cietumu! TÅ«lÄ«t!" sauc ministri bez nopietnām pārdomām un aprÄ“Ä·iniem, bet valdÄ«bas vadÄ«tājam krietni jānopÅ«las, lai koalÄ«ciju noturÄ“tu kopā, lÄ«dzekļus neizšÄ·Ä“rdÄ“jot.

Eiropas naudas bÅ«s daudz, un tieši tāpÄ“c jāuzsver, ka Latvijai nav vajadzÄ«ga "gāzi grÄ«dā" bÅ«vniecÄ«bas leiputrija, kam seko neizbÄ“gamas galvassāpes. Mums jāparāda, ka spÄ“jam ES fondus ieguldÄ«t racionāli un uz nākotni vÄ“rsti, sabiedrÄ«bai atklātā veidā un stingri kontrolÄ“jot tÄ“riņus. Tā ir gan iespÄ“ja, gan pārbaudÄ«jums – ar lielu naudu nāk liela atbildÄ«ba.

* Eiropas Parlamenta deputāte