Iesaki rakstu:

Nacionālisms ir dabiskas un cienÄ«jamas jÅ«tas. LÄ«dztekus Ä£imenei un reliÄ£ijai etniskās saknes un valoda ir viens no fundamentālajiem ikviena cilvÄ“ka identitātes balstiem. Pat nav jābÅ«t Ä«paši reflektÄ“jošam un ar dzÄ«ves filozofiskajiem jautājumiem aizņemtam cilvÄ“kam, lai apzinātos sevi kā konkrÄ“tas tautas pārstāvi un kultÅ«ras nesÄ“ju.

Tās ir svarīgas lietas katram no mums. Pietiekami svarīgas un tuvas, lai būtu viegli sasaistāmas ar bailēm no tā, ka kaut kas varbūt apdraud kaut ko tik personiski svarīgu. Un vienmēr jau arī kaut kas apdraud.

Šeit tad arÄ« sāk darboties politika. Tas nav nekas jauns un nekas tāds, kas bÅ«tu raksturÄ«gs tikai Latvijai. Nacionālisms ir intelektuāli visvieglākā, vismazāko piepÅ«li prasošÄ politiskā platforma. Tā uzrunā mums katram svarÄ«gas lietas, tad rada bailes un pÄ“c tam piedāvā sevi kā risinājumu. SvarÄ«gi, lai visu laiku bÅ«tu, no kā baidÄ«ties, lai bÅ«tu ienaidnieks un apdraudÄ“jums. Ja ne Ä«sts, tad iedomāts vai pārspÄ«lÄ“ts. Ar to pietiek – glābÄ“ji jau nāk.

Kā jau teicu, šÄ« shÄ“ma ir veca un izplatÄ«ta. Angļu rakstnieks Semjuels Džeksons jau 1775. gadā formulÄ“ja, ka nacionālisms ir neliešu pÄ“dÄ“jais patvÄ“rums.

Tā ir. Ja tu nespÄ“j neko citu, neesi kompetents nevienā jomā – kļūsti par nacionālistu, un vieta politikā tev garantÄ“ta. MÅ«su Nacionālās apvienÄ«bas politiÄ·i tam ir labs piemÄ“rs – pat ministrus nespÄ“j atrast. Ja tomÄ“r atrod, tad nožēlojamus. Viņiem nekad nekas nav sakāms ne par vienu bÅ«tisku valsts pārvaldes jautājumu – ne nodokļi, ne izglÄ«tÄ«bas, ne veselÄ«bas reforma. PilnÄ«gi nevienā jomā nekādu viedokļu, nekādas kompetences.

Viņiem pat nav premjera kandidāta. Roberts ZÄ«le – vienÄ«gais, kurš aptuveni kvalificÄ“tos, - tā sargā savu eirodeputāta aldziņu un privilÄ“Ä£ijas, ka Latvijā lieki degunu nebāž un nekad neizteiksies vispār par neko, kas varÄ“tu bÅ«t kaut nedaudz riskants, debates raisošs vai attiecÄ«gi svarÄ«gs valstij.

Nacionālās apvienÄ«bas RÄ«gas mÄ“ra kandidāte ir tuva Ušakovu Ä£imenes draudzene Baiba Broka, kam Satversmes aizsardzÄ«bas birojs atņēmis pielaidi darbam ar valsts noslÄ“pumiem un tāpÄ“c viņai nācies pamest visus amatus valsts pārvaldÄ“. Izcila kompānija.

Nemaz nerunājot par valdes locekli Iesalnieku, kurš nenosoda Breiviku un tamlÄ«dzÄ«gi. Vai arÄ« Raivis Dzintars, kurš gadiem bÄ“g no jebkuras atbildÄ«bas, proti, jebkura amata, kurā, nedod, Dies’, vajadzÄ“tu par kaut ko tiešÄm atbildÄ“t, pieņemt lÄ“mumus, darÄ«t. NÄ“, nekad. Tik daudz jau prāta pietiek, lai saprastu, ka tad burbulis pārsprāgs. Tāds, lÅ«k, partijas lÄ«deris.

Bet šoreiz ne gluži par to. Nacionālā pašapziņa ir ļoti svarÄ«gas dabiskas jÅ«tas daudziem. Tāpat arÄ« latviešu tautas izdzÄ«vošanas, latviešu kultÅ«ras attÄ«stÄ«bas, valodas un daudzi citi nacionāli jautājumi ir svarÄ«gi daudziem, ja ne katram latvietim. Un ļoti daudzi nevis vienkārši vÄ“las, bet pat alkst pÄ“c politiÄ·iem, kuri saprastu latviešu nacionālās jÅ«tas un veidotu savu politiku atbilstoši tām.

Un te patiešÄm rodas problÄ“ma, jo, lai cik ļoti kāds mÄ«lÄ“tu savu valodu, zemi, tautu un kultÅ«ru, ja tev ir nedaudz izglÄ«tÄ«bas, ja tev ir tuvas Eiropas vÄ“rtÄ«bas un tu vÄ“lies dzÄ«vot eiropeiskā modernā valstÄ«, tu nekādā veidā nevari balsot vai atbalstÄ«t partiju, kas iestājas par tradicionālajām vÄ“rtÄ«bām šÄ« vārda homofobiskajā nozÄ«mÄ“.

Partiju, kas katru gadu organizÄ“ pasākumus un ziedu nolikšanu pie Ulmaņa pieminekļa dienā, kad viņš iznÄ«cināja demokrātiju Latvijā un pÄ“c tam bez cīņas atdeva to okupantiem. Tas ir viens viņu varonis, bet tagad NA pasludinājusi par tautas varoņiem vÄ“l arÄ« visus latviešu leÄ£ionārus, ieskaitot arājus, brÄ«vprātÄ«gos un ebreju šÄvÄ“jus, kādu tur cita starpā arÄ« netrÅ«ka.

Viņi pat neslÄ“pjoties pārvÄ“rš kādreizÄ“jo piemiņas dienu – 16.martu par svinamu dienu, lai gan vienÄ«gais, ar ko šÄ« diena ievÄ“rojama, ir sÄ«ka latviešu “Waffen SS” divÄ«zijas uzvara pār Sarkano armiju. (JāatzÄ«st, ka nozÄ«me varÄ“tu bÅ«t bijusi arÄ« tam, ka 1939. gadā Hitlers noteica šo datumu vai tam tuvāko svÄ“tdienu par varoņu piemiņas dienu un atsevišÄ·i latviešu leÄ£ionāri šajā datumā saņēma savus nacistu apbalvojumus. Atmiņas par šiem “lieliskajiem mirkļiem” varÄ“tu bÅ«t iemesls “Waffen SS” varoņu atceres noteikšanai tieši šajā dienā.) Lai vai kā, visas konotācijas, kas saistās ar šo datumu, ir viennozÄ«mÄ«gi nacistiskas, un NA to ne tikai labi apzinās, bet arÄ« ar katru gadu arvien vairāk un atklātāk pauž tām simpātijas.

Tātad šÄ« partija, kurai nav nekādas kompetences nevienā valsts pārvaldes jautājumā un pat ne ambÄ«cijas ieņemt kādus amatus (izņemto tieslietu ministra, kam arÄ« iemesli nav tie glaimojošÄkie), partija, kas aktÄ«vi pauž homofobiskus, eiroskeptiskus uzskatus un koÄ·etÄ“ ar simpātijām pret nacistiem un Trešo reihu, ir kā vienÄ«gā izvÄ“le latvietim, kuram nacionālie jautājumi ir ļoti svarÄ«gi.

ŠÄdam vÄ“lÄ“tājam ir divas iespÄ“jas. Viena – debilizÄ“ties lÄ«dz Nacionālās apvienÄ«bas lÄ«menim. Un trakākais ir tas, ka Ä«paši sociālajos tÄ«klos labi redzams – šo ceļu labprāt izvÄ“las daudzi, kuru intelekts it kā atļautu iet arÄ« citu ceļu. Vai arÄ« otra iespÄ“ja – balsot par kādu tā dÄ“vÄ“to “mazāko ļaunumu” un bÅ«t hroniski neapmierinātiem ar visu Latvijas politikā notiekošo.

Tā nu grozies, kā gribi – nacionālisms ir nozagts. Vienas sÄ«kpartijas privatizÄ“ts. Protams, viņiem šajā sakarā nav, ko pārmest. No politiskās tehnikas viedokļa viņi visu dara pareizi. Bet tomÄ“r jocÄ«gi, ka visā valstÄ« nevar atrasties neviena kopa, kas parādÄ«tu, ka ir iespÄ“jams arÄ« moderns, ar Eiropas vÄ“rtÄ«bām savienojams nacionālisms. Nacionālisms, kas nekurina naidu. Nacionālisms, kas padara latvietÄ«bu un Latviju pievilcÄ«gu un iekārojamu arÄ« šeit dzÄ«vojošiem cittautiešiem. Nacionālisms, kas iedvesmo, kas rada iemeslus lepoties ar Latviju, mÄ«lÄ“t to vÄ“l vairāk un varbÅ«t pat sākt maksāt tai nodokļus.

Modernam, pozitīvam nacionālismam, kuru nebaro tikai naids un kuram, lai pastāvētu nevajag koķetēt ar nacismu, autoritārismu un būt homofobiem, noteikti ir vieta Latvijas politiskajā spektrā.

Nacionālās apvienÄ«bas reitings februārÄ« bija 7,4%. Tas ir maz. 93% pilsoņu viņus neatbalsta, un tas ir saprotams. Taču nacionāli noskaņotu cilvÄ“ku Latvijā ir neskaitāmas reizes vairāk nekā septiņi procenti. Tas ir milzÄ«gs neizmantots potenciāls gan vienai otrai esošai partijai, kurai bÅ«tu tikai jāiztÄ«ra rindas un tiešÄm nopietni jāpārstrādā vÄ“stÄ«jumi, gan arÄ« pilnÄ«gi jauniem moderniem politiÄ·iem.

LÄ«dz vÄ“lÄ“šanām vairāk nekā gads. VarbÅ«t šoreiz vÄ“l nesanāks, bet cik ilgi var turpināties šÄ« situācija, kurā vienÄ«gie it kā Ä«stie nacionālisti ir sÄ«kpartija, kuras teju katrs iznāciens ir medusmaize visiem mÅ«su valsts ienaidniekiem?

Pārpublicēts no puaro.lv