Iesaki rakstu:

Katram, kurš sadomā kandidÄ“t uz Ventspils domi, jānonāk starp Skillu un Haribdu: no vienas puses — Aivara Lemberga neskaitāmie piekritÄ“ji, no otras puses — viņa “opozicionāri” savās propagandas dzirnavās maļ ikvienu tādu kandidātu, kurš nestartÄ“ ne no vienu, ne otru sarakstiem.

Publiskajā vidÄ“ izskanÄ“juši jautājumi, kas adresÄ“ti Imantam Liepiņam — žurnālistam un autoram, kurš uz Ventspils domi kandidÄ“ no Nacionālās apvienÄ«bas saraksta. Šis ir aso un nepatÄ«kamo jautājumu apkopojums, kā arÄ« kandidāta sniegtās atbildes uz tiem.

Piedošanu, bet ko vispār Nacionālās apvienÄ«bas sarakstā dara Imants Liepiņš? KāpÄ“c viņš startÄ“ VentspilÄ«?

Ä»oti vienkārši: kopš Ventspils Starptautiskās rakstnieku un tulkotāju mājas atvÄ“ršanas pirms 15 gadiem es regulāri tajā strādāju pie saviem literārajiem darbiem. Tik lielā mÄ“rā, ka literāros pasākumos mani jau sākuši stādÄ«t priekšÄ kā “autoru no Ventspils”. No sākuma gribÄ“ju iebilst, bet pÄ“c tam padomāju: kāpÄ“c ne? Kopsummā esmu VentspilÄ« nodzÄ«vojis gandrÄ«z divus gadus, tikai ar pārtraukumiem. Protams, ka manu darbu pārpublicÄ“jumi drÄ«z vien sāka parādÄ«ties Ventas BalsÄ«. Esmu no auditorijas VentspilÄ« par savu darbu saņēmis atzinÄ«gas atsauksmes, tāpÄ“c ceru pozitÄ«vo enerÄ£iju dot atpakaļ!

Soctīklos gan viedoklis ir konkrēts: atkal kārtējais rīdzinieks grib Ventspilī kaut ko samaitāt.

Vaimančesiņ! Es tak nau nekāds rÄ«dznieks, es i ventiš! Dzimis Liepājas pusÄ“, ar senčiem no KuldÄ«gas un Ventspils novadiem, mācÄ«jies Kandavas novada ZemÄ«tÄ“ un skolu beidzis Tukumā. Pirmo žurnālista praksi ieguvu vietÄ“jās avÄ«zÄ“s, kādu laiku pa telefonu ierunāju notikumu reportāžas Kurzemes Radio ziņām, tas bija vÄ“l Silvas Bendrātes laikos. Samaksa bija maza, pieredze — nenovÄ“rtÄ“jama.

Darba un Ä£imenes dēļ kādu laiku esmu padzÄ«vojis RÄ«gā, bet tas jau nepadara cilvÄ“ku par rÄ«dzinieku. Esmu kurzemnieks un to, esot RÄ«gā, neslÄ“pju. Kad strādāju Dienas Biznesā, piefiksÄ“ju, ka sāku runāt lÄ«dzÄ«gi rÄ«dziniekiem. Kopš tā laika vienmÄ“r runāju ar plato “Ä“”, pie kam rÄ«dziniekiem un latgaļiem par prieku lietoju visādus ventiņu izteicienus. PiemÄ“ram: “Smuks tu nau, bet dumš gan!” Un tādus vārdus kā “džindž”, “buorkans”, “sprÅ«t”, “Ä·Ä«Ä·eret”, “pieskapÄ“t”, “aizkacÄ“t”, “slÅ«pÄ“t čakšÅ†us” utt. Man ir visas GrinberÄ£' Ulda sastādÄ«tās ventiņu grāmatas, utt. Jau no bÄ“rnÄ«bas lasÄ«ju Herberta Dorbes stāstus, tagad — Jāņa Valka un Guntara Tennes romānus. Galu galā mana dÄ“liņa vārds ir Vents!

Bet kāpÄ“c jāstartÄ“ NA sarakstā no pašas pÄ“dÄ“jās vietas? Tad kāpÄ“c vispār startÄ“t?!

Andis Zariņš [NA nodaļas vadÄ«tājs Ventspils novadā un pilsÄ“tā] sākumā dāvāja labāku pozÄ«ciju, bet es pats atteicos: tā kā esmu pirmās reizes kandidāts, tad ir tikai godÄ«gi pret visiem pārÄ“jiem, ka man pienākas pati sliktākā vieta.

Sarakstā ir lieliski kandidāti, pie kam neviens nav politiskais funkcionārs. Visi ir reālā ikdienas darba darÄ«tāji. Pirmais numurs Māris Ganuss ir ceļu meistars Latvijas Autoceļu uzturÄ“tājā. Balvis Leimanis ir leÄ£endārs basketbolists, basketbola kluba Ventspils padomes loceklis, bet vienlaikus strādā par Latvenergo elektromontieri, jo viņam patÄ«k elektriÄ·a darbs! Ikdienā viņš novÄ“rš, piemÄ“ram, dažādus bojājumus. Ja dzÄ«vojat Ventspils novadā un nevarat noskatÄ«ties pa televizoru BK Ventspils spÄ“li, jo vÄ“jš atkal sagāzis kokus uz vadiem, tad jums elektrÄ«bu salabot atbrauks pats basketbola kluba padomes loceklis!

Tā ir taisnÄ«ba, ka nacionālisti likuši katram kandidātam izspiest no sevis trÄ«s unikālas idejas tai pašvaldÄ«bai, kurā kandidÄ“?

Bet tas taču viss ir publicÄ“ts NA oficiālajā žurnālā Nacionālā NeatkarÄ«ba! Jā, patriotisms nekad nav bijis saistÄ«ts ar vietÄ“jiem naudasmaisiem vai ārzemnieka Sorosa fondu. Idejas jāizdomā pašiem. Nav pie rokas neviena apmaksāta “domnÄ«ca”.

Nu un tad kādas tās idejas būtu? Kaut viena?

Nebūs īsi un primitīvi, toties būs interesanti.

Visi tā saka. SevišÄ·i pÄ“dÄ“jā nedēļā pirms vÄ“lÄ“šanām.

Tad uzreiz pie lietas... Pirmā oriÄ£inālā ideja ienāca prātā, braukājot ar riteni pa Ventspils novadu. Par Eiropas naudu VentspilÄ« ir pārbÅ«vÄ“ts lidlauks, bet lidojumu skaits ir mazs — tikai reti privātie piloti, Robežsardzes un armijas lidaparāti. Lai dotu lidostai jaunu nozÄ«mi, ierosinu uzsākt darbu pie izpÄ“tes attiecÄ«bā uz iespÄ“ju izveidot pie Ventspils lidlauka pilotu skolu, kādas Latvijā darbojas tikai dažās vietās — Liepājā, SpilvÄ“, nedaudz arÄ« Ä€dažos. Jau tagad airBaltic Pilotu akadÄ“mija izmanto Ventspili t.s. “touch and go” vingrinājumiem. VentspilÄ« ir uzkrāta liela pieredze Ventspils Augstskolas izveidošanā un attÄ«stÄ«šanā, Tehnikuma kapitālā pārbÅ«vÄ“ un Radioastronomijas centra izveidÄ“ no nulles. Pirms diviem gadiem kopā ar koncertzāli “LATVIJA” uzcelta arÄ« jaunā MÅ«zikas skola. Tātad pilsÄ“tas speciālistiem ir 30 gadu pieredze un prakse jaunu mācÄ«bu iestāžu bÅ«vÄ“šanā un atvÄ“ršanā — laiks izvirzÄ«t nākamo ideju! 

Bet kāpÄ“c tieši pilotu apmācÄ«ba?

Pilotu apmācÄ«ba nodrošinās jaunas funkcijas un papildu darbu lidostai, jaunu cilvÄ“ku pieplÅ«dumu Ventspilij un, protams, labi apmaksātas un prestižas profesijas apguves iespÄ“jas. Turklāt visa infrastruktÅ«ra jau ir sen gatava! Pie kam mÅ«sdienās par vienmotora lidmašÄ«nÄ«tes privātpilotu var kļūt jebkurā vecumā un, piemÄ“ram, vizināt tÅ«ristus. Vai lidot savam priekam. Es arÄ« esmu izmÄ“Ä£inājis palidot pie stÅ«ras — protams, instruktora pavadÄ«bā. Neaprakstāma lieta!

Nu, tā ir tikai viena ideja. Turklāt politiskie konkurenti to pavisam noteikti nozags, jo doma ir samērā īstenojama.

Tāpat kā Ventspils lidosta, kam ir iegÅ«ta pat starptautiskā sertifikācija, nepieder nevienam cilvÄ“kam personÄ«gi, tā arÄ« ideja par pilotu apmācÄ«bu nevar piederÄ“t nevienam kā privātÄ«pašums. Ja kāds šo ideju paņems un Ä«stenos, bÅ«s ieguvums visiem!

Pietiek runāt! Ejam tālāk.

Ejam gan. Nākamais “zilonis istabā” VentspilÄ« ir gadiem ilgi krājušÄs Ä£imeņu sÅ«dzÄ«bas par naftas smirdoņu un ogļu putekļiem no ostas uzņēmumiem. ProblÄ“ma tāda, ka piesārņojumu kontrolÄ“jošais Valsts vides dienests ir pakļauts valstij, nevis pašvaldÄ«bai, un pilsÄ“ta nevar regulÄ“t valsti. No otras puses —  ja ievÄ“lÄ“s kaut vienu domnieku, kurš vÄ“lÄ“tāju priekšÄ uzņemsies attiecÄ«go darbu, pašvaldÄ«bas deputāta amats var kļūt par noderÄ«gu platformu, no kuras palÄ«dzÄ“t dažādiem dienestiem, iestādÄ“m un uzraugošajām institÅ«cijām veikt pienākumus, pat ja putekļu un smirdoņas novÄ“ršana nav tiešÄ pašvaldÄ«bas funkcija. Deputātam šajā darbā jāuzņemas koordinatora, palÄ«ga un kontrolÄ“tāja funkcija. Dažādām slinkām Liepājas un RÄ«gas iestādÄ“m mÄ“dz bÅ«t pavisam cita reakcija, ja iesniegumus, sÅ«dzÄ«bas un informācijas pieprasÄ«jumus raksta ne tikai iedzÄ«votāji, bet arÄ« domes deputāti!

AttiecÄ«bā uz “ziloņiem istabā”: tāds “zilonis” VentspilÄ« ir Lembergs. Bija, ir un (acÄ«mredzot) nedomā nekur pazust.

Katram kandidātam, kurš gatavojas startÄ“t uz Ventspils domi, ir jārÄ“Ä·inās: ja nu viņu gadÄ«jumā ievÄ“l, tad bÅ«s darÄ«šanas ar Lembergu. Bet man kā žurnālistam ikdienā ir jāsaskaras ar visvisādiem cilvÄ“kiem, pie kam no dažādām valstÄ«m un kultÅ«rām. MÅ«sdienu pasaulÄ“ tas ir pašsaprotami. Es to neuzskatu par problÄ“mu. Ja kādam tā ir problÄ“ma, tad tā ir viņa problÄ“ma, ne manÄ“jā.

Lūk! Runājot par dažādām kultūrām: Nacionālās apvienības kandidātam visās bildēs redzams mugurā ukraiņu un baltkrievu tautastērpa krekls. Kā to saprast?!

Tādu kreklu sauc “višivanka” (izrunā ar cieto “i”), un šo kreklu es nopirku vÄ“l Eiromaidana revolÅ«cijas laikā, kur biju klāt kā Latvijas korespondents. Tas viss ir aprakstÄ«ts manā grāmatā “UKRAINA. DzÄ«vÄ«ba, nāve un iekšÄ“jā revolÅ«cija: aculiecinieka stāsts”. Baltkrieviem un ukraiņiem ir ornamenti, kas lÄ«dzÄ«gi mÅ«sÄ“jiem — viņi uz krekliem izšuj radniecÄ«gus Ä£eometriskus simbolus, kādi mums ir uz Lielvārdes jostas. MÅ«sdienās šÄdi krekli ukraiņiem un baltkrieviem ir kā nacionālās pašapziņas simbols, pretestÄ«ba putinismam un citām Ä£eopolitiskām avantÅ«rām. Kāds tur brÄ«nums, ka mÄ“s izprotam viņu nostāju?

Savukārt VentspilÄ« ir lieliska tradÄ«cija atbalstÄ«t visus diasporas tautas mākslas kolektÄ«vus, pie kam visus vienādi: ukraiņus, baltkrievus, krievus, ebrejus un visus citus. Tā ir milzÄ«ga vÄ“rtÄ«ba! Kopš Krimas aneksijas un kara Donbasā, kā arÄ« pÄ“c svaigo Baltkrievijas notikumu attÄ«stÄ«bas RÄ«gā, Jelgavā un citās Latvijas malās dažreiz notiek “ecÄ“šanās” starp dažādām diasporas organizācijām, taču VentspilÄ« visi tiek atbalstÄ«ti vienādi, izturas ar cieņu pret visiem. Tā ir unikāla vÄ“rtÄ«ba, un es atbalstu tādu pieeju, to nevajag sabojāt! Rakstnieku mājā esmu dzÄ«vojis kopā kā ar ukraiņu, tā baltkrievu, lietuviešu, krievu, Ä·Ä«niešu un amerikāņu autoriem, tulkotājiem. Darba dēļ man iznāk saskarties ar vairāku valstu pārstāvjiem, mācÄ«ties valodas, un tas ir labs stimuls.

Stop, stop! Runājot par kandidāta darbavietu — kas tā AFP vispār tāda? Kas tas par kārtÄ“jo trÄ«sburtu kantori?

AFP jeb Agence France-Presse ir viena no trim galvenajām ziņu aģentūrām pasaulē (līdzās REUTERS un Associated Press), katrā ziņā pati vecākā no visām. AFP uzdevumā es ikdienā gatavoju ziņas no Latvijas...

Ko tad tur var izlasīt par Ventspili?

No Ventspils esmu taisÄ«jis, piemÄ“ram, reportāžu par pasaulÄ“ lielāko vertikālo klavieru uzstādÄ«šanu koncertzālÄ“ “LATVIJA”, par zvejniecÄ«bu Baltijas jÅ«rā, lauksaimniecÄ«bu un rÅ«pniecÄ«bu. Tāpat kā mÅ«su valsts auditoriju neinteresÄ“, piemÄ“ram, Gdiņas vai Bjalistokas pašvaldÄ«bu savstarpÄ“jās attiecÄ«bas, tā arÄ« lasÄ«tājus citur pasaulÄ“ neinteresÄ“ Latvijas politiÄ·u savstarpÄ“jie skandāli. Ä€rzemÄ“s lasa par mums, ja esam izdarÄ«juši ko nozÄ«mÄ«gu, jaunu. NosÅ«tÄ«šu linku uz rakstu, lai var apskatÄ«ties!

https://news.yahoo.com/worlds-largest-concert-piano-strikes-chord-latvia-044725523.html