Menu
Pilnā versija

Kā pamatot mežu izciršanu

Viesturs Ķerus · 06.06.2017. · Komentāri (25)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Tie, kas lasa manu blogu, iespÄ“jams, jau bÅ«s informÄ“ti par to, ka ZemkopÄ«bas ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozÄ«jumus, kas varÄ“tu novest pie pastiprinātas Latvijas mežu izciršanas. Latvijas OrnitoloÄ£ijas biedrÄ«bas (LOB) ziņa par šo jautājumu lasāma šeit. Īsumā varu teikt, ka runa ir par galvenās cirtes caurmÄ“ra samazināšanu (t.i., atļauju cirst kailcirtÄ“ tievākus kokus nekā lÄ«dz šim) un kailciršu atļaušanu piejÅ«ras priežu mežos, kur tās lÄ«dz šim bija aizliegtas.

Kad LOB bija ZemkopÄ«bas ministrijas vietā izplatÄ«jusi plašsaziņas lÄ«dzekļiem informāciju par noteikumu grozÄ«jumu sabiedrisko apspriešanu, arÄ« žurnālistiem radās interese par šo jautājumu. Protams, tika prasÄ«ts arÄ« meža nozares pārstāvju viedoklis, un tautai bija iespÄ“ja dzirdÄ“t ārkārtÄ«gi interesantus argumentus, kāpÄ“c šie grozÄ«jumi nepieciešami.

Mazai atkāpei vÄ“lreiz jāpiemin, ka šie grozÄ«jumi ir tikai viens (un ticami, ka ne pÄ“dÄ“jais) burbulis, kas uzpeldÄ“jis no 2008. gada nogales, kad Latvijas KokrÅ«pniecÄ«bas federācija, panākot lielāku pieļaujamo ciršanas apjomu valsts mežos, nostiprināja sev pārliecÄ«bu, ka var dabÅ«t tik koksnes, cik grib. Daba šai vÄ“lmei runā pretÄ«, un koksnes resursu nozarei trÅ«kst, tāpÄ“c rodas šÄdas iniciatÄ«vas atvieglot spÄ“kā esošos ciršanas ierobežojumus.

Protams, jÅ«s nekad nedzirdÄ“siet kādu no vadošajiem meža nozares pārstāvjiem sakām: "Jā, mÄ“s pārrÄ“Ä·inājāmies - izrādās, ka mÅ«su lÄ«dzšinÄ“jā saimniekošanas prakse nav ilgtspÄ“jÄ«ga, resursu sāk trÅ«kt, bet mÄ“s negribam mazināt saviem uzņēmumiem pieejamo koksnes apjomu, tāpÄ“c, lai ātrāk tiktu pie jaunām platÄ«bām mežizstrādei, mums nepieciešami šie grozÄ«jumi."

Tā bÅ«tu ārkārtÄ«gi atsvaidzinoša atklātÄ«ba no nozares priekšstāvju puses, bet, zinot, ka tautai tas nepatiks, šÄdai atklātÄ«bai vÄ“l neviens no viņiem nav saņēmies, tā vietā mÄ“Ä£inot izlÄ«dzÄ“ties ar skaistākiem argumentiem, kas reizÄ“m ir tik ļoti "pievilkti aiz matiem", ka izraisa smaidu un atgādina kāda mana kolÄ“Ä£a teikto: "Mums ir vieglāk, jo mums nav jāmelo."

Ä»aujiet jÅ«s iepazÄ«stināt ar dažiem no šiem argumentiem.

Dagnis Dubrovskis, LLU Meža fakultātes dekāns: "Šo normatÄ«vo aktu izmaiņas nākamajā rÄ«tā pÄ“c pieņemšanas tÅ«daļ paceltu šo mežu Ä«pašumu vÄ“rtÄ«bu par pusmiljardu eiro." (šeit)

NÄ“, ar šo nesāku, lai teiktu, ka D. Dubrovskis melo vai kaut ko pārspÄ«lÄ“! Man nav pamata neticÄ“t viņa un kolÄ“Ä£u veiktajiem aprÄ“Ä·iniem. Šo citātu izvÄ“lÄ“jos tāpÄ“c, lai vÄ“lreiz parādÄ«tu, ka plānotie grozÄ«jumi balstās tikai uz saimnieciskiem apsvÄ“rumiem, turklāt, ņemot vÄ“rā tikai koksnes ieguvi (kas, kā zināms, nebÅ«t nav vienÄ«gais ekonomiskais ieguvums no meža). Ja mÄ“s nolemtu izcirst kādu vecu parku vai nocirst aleju, protams, jau tajā pašÄ brÄ«dÄ« šÄ« parka vai alejas vÄ“rtÄ«ba celtos par summu, par kuru varÄ“sim notirgot iegÅ«to koksni. Un tieši šÄda mežu vÄ“rtÄ«bas rÄ“Ä·ināšana tikai pārdodamajā koksnÄ“, nerÄ“Ä·inoties ar visām pārÄ“jām mežu vÄ“rtÄ«bām, ir pamatā tam, kāpÄ“c Latvijā nevaram runāt par lÄ«dzsvarotu un ilgtspÄ“jÄ«gu meža apsaimniekošanu.

Normunds StrÅ«ve, ZemkopÄ«bas ministrijas Meža departamenta direktora vietnieks: "Tas vidÄ“jā diametra cipars, kad varÄ“s nocirst kokus agrāk, nekā lÄ«dz šim, mazinās 1- 5 centimetru apmÄ“rā." (šeit)

Reizēm interesanti klausīties, ka Zemkopības ministrija, skaidrojot plānotos grozījumus, taisnojas, ka vairāk jau tāpat necirtīs, redz, grozījumi arī nemaz nav tik lieli... Un tu nesaproti, tad kāpēc vispār kaut kas ir jāgroza, ja nekas tāpat nemainīsies.

Ja bez Ä«pašas iedziļināšanās skatās uz skaitļiem tabulā, tad tiešÄm - III bonitātes bÄ“rzu mežiem ciršanas caurmÄ“rs pat palielināts, III bonitātes egļu mežos caurmÄ“rs samazināts vien par 1 centimetru... Bet te svarÄ«gi zināt, kas ir bonitāte. Tas ir rādÄ«tājs, kas raksturo meža ražību - jo augstāka mežam bonitāte, jo ātrāk tajā izaug koks (t.i., vienā un tajā pašÄ vecumā koks I bonitātes mežā bÅ«s lielāks nekā II bonitātes mežā). ZemkopÄ«bas ministrijas piedāvājums ir noteikt vienādu galvenās cirtes caurmÄ“ru visām bonitātÄ“m, un lÄ«dz ar to vislielākais caurmÄ“ra samazinājums ir tieši tajos mežos, kur teorÄ“tiski varÄ“tu izaugt vislielākie koki (piemÄ“ram, no 39 uz 30 cm Ia bonitātes priežu mežos). Savukārt zemākas bonitātes mežos resnam kokam grÅ«ti izaugt šÄ vai tā, un tos, tāpat kā lÄ«dz šim, var nocirst, sasniedzot Meža likumā noteikto galvenās cirtes vecumu

Normunds StrÅ«ve: "LÄ«dz šim mÄ“s esam praksÄ“ redzÄ“juši, ka mežu Ä«pašnieki tomÄ“r arÄ« skatās uz koksnes cenām. Ja tā cena nav pievilcÄ«ga, viņi mežus necÄ“rt." (šeit"Ja runājam par valsts mežiem, koku ciršanas apjoms valsts mežos ir noteikts pieciem gadiem, Ministru kabinetā apstiprināts, un tas ar šiem grozÄ«jumiem netiek mainÄ«ts." (šeit)

IespÄ“jams, N. StrÅ«ve nestrādāja ZemkopÄ«bas ministrijā 2008. gadā, tāpÄ“c nezina, kā viņa teiktais izklausās tiem, kas mežsaimniecÄ«bas jautājumiem seko lÄ«dzi jau kādu laiku. To, ko viņš pasniedz kā mierinājumu, es redzu kā pamatojumu bažām, ka šie grozÄ«jumi, lai gan it kā uz privātÄ«pašniekiem orientÄ“ti, novedÄ«s pie pastiprinātas valsts mežu izciršanas. KāpÄ“c? Atļaujiet atgādināt vÄ“sturi!

2008. gada nogalÄ“ pÄ“c Latvijas KokrÅ«pniecÄ«bas federācijas iniciatÄ«vas tikai palielināts maksimāli pieļaujamais ciršanas apjoms valsts mežos 2009.-2010. gadā. Pamatojums: "Ciršanas apjomu palielināšana valsts mežos ļaus kompensÄ“t ciršanas apjomu samazināšanos privātajos mežos." (vairāk - šeit). Kā jau N. StrÅ«ve norāda, privātÄ«pašnieki par sliktu cenu nav gatavi savus mežos pārdod, bet, ja industrijai vajag, neviens netraucÄ“ triecientempā Ministru kabinetā grozÄ«t iepriekš uz pieciem gadiem noteikto ciršanas apjomu un pagrābties no valsts mežiem. Un, ņemot vÄ“rā topošos grozÄ«jumus, kas pazemina kritÄ“rijus mežu ciršanai, varÄ“s droši argumentÄ“t, ka viss notiek atbilstoši noteikumiem - cÄ“rtamu mežu pašlaik ir vairāk nekā toreiz, kad tika rÄ“Ä·ināts pieļaujamais ciršanas apjoms.

Atgādinu, ka toreiz - 2009.-2010. gadā - mežizstrādes apjomi privātajos mežos tomÄ“r nekritās tik ļoti, kā tika prognozÄ“ts, un galu galā mÄ“s piedzÄ«vojām kopš 2000. gada lielāko mežizstrādes intensitāti. Kā jau minÄ“ju, domāju, ka šis ir tas gadÄ«jums, kad apetÄ«te rodas Ä“dot, un tieši tāpÄ“c šobrÄ«d, kad dažādu iemeslu dēļ ieguves apjoms ir krities, plānots grozÄ«t koku ciršanas noteikumus.

Kristaps Klauss, Latvijas KokrÅ«pniecÄ«bas federācijas izpilddirektors: "Nav jÄ“gas spiest audzÄ“t ļoti resnu koku, par kuru beigu beigās neviens nesamaksās, un tas pa vidu vÄ“l bÅ«s izpuvis." (šeit)

Elegants piemÄ“rs, kā mÄ“Ä£ināt apvārdot sabiedrÄ«bu, metot visus mežus vienā maisā! Vislielākais galvenās cirtes caurmÄ“ra samazinājums, kā jau minÄ“ts, plānots priedei, tomÄ“r nav dzirdÄ“tas meža nozares pārstāvju sÅ«dzÄ«bas, ka problÄ“ma bÅ«tu 101 gada vecumā (pašreizÄ“jas ciršanas vecums) iztrupÄ“jušas priedes. Vecām apsÄ“m gan "izpuvis vidus" mÄ“dz bÅ«t saimnieciska rakstura problÄ“ma, bet plānotie grozÄ«jumi uz šo sugu vispār neattiecas.

Savukārt, par samaksāšanu runājot, jāmin, ka tajā pašÄ D. Dubrovska ziņojumā, uz kura pamata ZemkopÄ«bas ministrija plāno grozÄ«jumus, skaidri redzams, ka tieši resnie zāģbaļķi ir vÄ“rtÄ«gākie priedes, egles un bÄ“rza sortimenti.

ArvÄ«ds Ozols, ZemkopÄ«bas ministrijas meža departamenta direktors: "Lai stimulÄ“tu meža Ä«pašniekus mežu kopt un vienlaicÄ«gi izmantot efektÄ«vāk zemi, ir motivācija mežu labāk kopt un labākiem materiāliem atjaunot Ä£enÄ“tiski augstvÄ“rtÄ«gu stādāmo materiālu, tad arÄ« koki var izaugt un sasniegt diametru ātrāk, nekā ir noteikts ciršanas vecumos." (šeit)

Tātad (un lasiet uzmanÄ«gi!), lai meža Ä«pašniekus stimulÄ“tu mežu kopt, kas ļautu ātrāk izaugt resniem kokiem, mÄ“s atļausim cirst tievākus kokus... ZemkopÄ«bas ministrijas loÄ£ika laikam ir viens no tiem ļoti Ä«pašajiem loÄ£ikas veidiem.

Te vietā arÄ« neliela piebilde, ka no dabas aizsardzÄ«bas viedokļa bÅ«tisks ir ne tikai koka izmÄ“rs, bet arÄ« tas, cik ilgs laiks ir dots meža ekosistÄ“ma atjaunoties - jāatjaunojas ne tikai kokiem, bet arÄ« zemsedzei un pamežam, jāienāk sugām, kas izzudušas pÄ“c kailcirtes. TāpÄ“c noteikti nevar teikt, ka ātraudzÄ«gāku koku izmantošana kompensÄ“ mežam ātrākas ciršanas nodarÄ«to.

Edgars Dupužs, Latvijas Meža Ä«pašnieku biedrÄ«bas pārstāvis: "Tas noteikti samazinās kopÄ“jo izcÄ“rtamo krāju, jo izslÄ“gs iespÄ“ju manipulÄ“t ar inventarizācijas datiem. Ja ir augstāka bonitāte, tad, mÄ“Ä£inot sagrozÄ«t datus, var nozāģēt krietni tievāku mežu nekā bÅ«s jaunajos noteikumos." (šeit plkst. 12.00)

Meža Ä«pašnieku pārstāvis (lai gan atgādinu - minÄ“tā biedrÄ«ba vairāk pārstāv LVM, nekā meža Ä«pašniekus) mums norāda uz diviem interesantiem aspektiem: 1) lÄ«dz šim meža Ä«pašnieki mÄ“dza sagrozÄ«t inventarizācijas datus, lai varÄ“tu nozāģēt jaunāku mežu; 2) grozÄ«jumu dēļ mežus cirtÄ«s mazāk.

PatiesÄ«bā jau pirmais punkts nav nekāds pārsteigums. Par to, ka tiek Ä«stenotas dažādas shÄ“mas, lai nocirstu mežu, kuru it kā vÄ“l nevar cirst, ir dzirdÄ“ts ne reizi vien. TomÄ“r vismaz es nespÄ“ju iztÄ“loties, kā šie grozÄ«jumi mazinās iespÄ“jas sagrozÄ«t inventarizācijas datus. VajadzÄ«bu manipulÄ“t gan tie varÄ“tu mazināt, jo pie tievāku koku ciršanas varÄ“s tikt likumÄ«gā ceļā, bet rezultāts dabā bÅ«s viens un tas pats neatkarÄ«gi no tā, vai darbÄ«ba bijusi likumÄ«ga vai ne.

To, ka grozÄ«jumu dēļ mežus cirtÄ«s mazāk, gan gribÄ“tu redzÄ“t! Iedomājieties - tik sen lolotie noteikumu grozÄ«jumi izrādÄ«tos par nozares šÄvienu pašas kājā un papildu resursu ieguves vietā mÄ“s pieredzÄ“tu to samazinājumu. Labi, labi, es te mazliet ironizÄ“ju, bet bez jokiem D. Dubrovska aprÄ“Ä·ini rāda tieši to - nākošajos desmit gados pastiprināti izstrādājam privātos mežus, un turpmākos 230 gadus cÄ“rtamu mežu bÅ«s mazāk.

Viens citāts arī par kailcirtēm piejūras mežos:

ArvÄ«ds Ozols: "Galvenais mÄ“rÄ·is ir saglabāt priedi Latvijā, jo priedes Ä«patsvars citādi iet uz leju." (šeit)

Parastam cilvÄ“kam ideja, ka, lai saglabātu priežu mežus, tie jāizcÄ“rt, varÄ“tu šÄ·ist mazliet absurda. TomÄ“r meža nozares pārstāvji jau kādu laiku popularizÄ“ uzskatu, ka pÄ“c izlases cirtÄ“m priežu meži nevar atjaunoties, tāpÄ“c kailciršu aizliegums piejÅ«ras mežos ir viens no iemesliem, kāpÄ“c gaidāma priežu mežu platÄ«bu samazināšanās.

Šo jautājumu esmu aplÅ«kojis jau iepriekš (šeit), tomÄ“r mazliet atkārtošos. BÅ«tÄ«bā šis ir tikai vÄ“l viens konkrÄ“ts piemÄ“rs tam, kā izpaužas resursu trÅ«kums kokapstrādei. Patiesais iemesls, kāpÄ“c kokrÅ«pnieki grib tikt pie piejÅ«ras priežu mežiem, ir tas, ka priežu mežu platÄ«bas (ne tikai to Ä«patsvars) jau ir samazinājušÄs, un ne jau kailcirtes aizlieguma (nepilnos 10% priežu mežu) dēļ, bet tāpÄ“c, ka šie meži ir izcirsti un pÄ“c tam nav atjaunoti ar priedi. Tātad, redzot, ka priežu resursi tiek izsmelti tajos mežos, kur var tikt klāt, nozare sāk lÅ«koties pÄ“c mežiem, kur pašlaik ciršana ir apgrÅ«tināta. Atgādinu, ka arÄ« plānotais galvenās cirtes caurmÄ“ra samazinājums vislielākais ir tieši priežu mežos.

Lasot un dzirdot, ka arÄ« LVM piebalso domai par to, kā bez kailcirtÄ“m Latvijas priežu meži iznÄ«ks, man ir viens jautājums tieši šim uzņēmumam: vai tad, ja to atļautu noteikumi, jÅ«s bÅ«tu gatavi kailcirtÄ“s izcirst TÄ“rvetes priežu mežus un paskaidrot sabiedrÄ«bai, ka tās ir "atjaunošanas cirtes", bez kurām šie meži iznÄ«ktu?

Nobeigumā gribu atgādināt arÄ« mazliet vecākus (no 2011. gada) LVMI "Silava" direktora un tagad arÄ« LVM padomes priekšsÄ“dÄ“tāja JurÄ£a Jansona izteikumus (izcÄ“lumi mani; pilns raksts šeit):

"Taču idejas gruzd dažādas, arÄ« par to, ka bÅ«tu jāsamazina cÄ“rtamo koku caurmÄ“rs galvenajā cirtÄ“. Tas mums ir strikti noteikts un pamatots ar zāģbaļķu dimensijām. Meža audzÄ“šana lÄ«dz brÄ«dim, kad no kokiem var iegÅ«t zāģbaļķus, ir Latvijas mežsaimniecÄ«bas pamats, kuru var ļoti viegli nojaukt, samazinot ciršanas diametru."

"Skuju koku, no kura iznāks baļķis, nevar izaudzÄ“t cilvÄ“ka apzinÄ«gās dzÄ«ves laikā. Latvijā tagad strādājam ar iepriekšÄ“jo paaudžu izaudzÄ“to un darām visu iespÄ“jamo, lai nākamās paaudzes strādātu ar mÅ«su radÄ«to. Tā jau ir tā ilglaicÄ«gā mežu apsaimniekošana, kuras pamati šobrÄ«d Latvijā tiek ievÄ“roti. Ja viss notiek saskaņā ar to, mÄ“s nevaram teikt, ka Latvijas meži tiek izcirsti."

LÅ«k, lai gan jaunajā amatā J. Jansons ir kļuvis par vienu no galvenās cirtes caurmÄ“ra samazināšanas aizstāvjiem, vÄ“l salÄ«dzinoši nesen viņš pats ir norādÄ«jis, ka, šo caurmÄ“ru samazinot, var ļoti viegli nojaukt Latvijas mežsaimniecÄ«bas pamatus. Tagad ar J. Jansona lÄ«dzdalÄ«bu tiek šÄ·obÄ«ti nozares pamati, kuru ievÄ“rošanu viņš pats uzsvÄ“ra kā garantiju tam, ka Latvijas meži netiks izcirsti. Vai mums joprojām nav pamata bažām, Jansona kungs?

Pārpublicēts no vkerus.blogspot.com

Novērtē šo rakstu:

0
0