KÄ pamatot mežu izcirÅ¡anu
Viesturs Ķerus · 06.06.2017. · Komentāri (25)Tie, kas lasa manu blogu, iespÄ“jams, jau bÅ«s informÄ“ti par to, ka ZemkopÄ«bas ministrija izstrÄdÄjusi MK noteikumu grozÄ«jumus, kas varÄ“tu novest pie pastiprinÄtas Latvijas mežu izciršanas. Latvijas OrnitoloÄ£ijas biedrÄ«bas (LOB) ziņa par šo jautÄjumu lasÄma šeit. ĪsumÄ varu teikt, ka runa ir par galvenÄs cirtes caurmÄ“ra samazinÄšanu (t.i., atļauju cirst kailcirtÄ“ tievÄkus kokus nekÄ lÄ«dz šim) un kailciršu atļaušanu piejÅ«ras priežu mežos, kur tÄs lÄ«dz šim bija aizliegtas.
Kad LOB bija ZemkopÄ«bas ministrijas vietÄ izplatÄ«jusi plašsaziņas lÄ«dzekļiem informÄciju par noteikumu grozÄ«jumu sabiedrisko apspriešanu, arÄ« žurnÄlistiem radÄs interese par šo jautÄjumu. Protams, tika prasÄ«ts arÄ« meža nozares pÄrstÄvju viedoklis, un tautai bija iespÄ“ja dzirdÄ“t ÄrkÄrtÄ«gi interesantus argumentus, kÄpÄ“c šie grozÄ«jumi nepieciešami.
Mazai atkÄpei vÄ“lreiz jÄpiemin, ka šie grozÄ«jumi ir tikai viens (un ticami, ka ne pÄ“dÄ“jais) burbulis, kas uzpeldÄ“jis no 2008. gada nogales, kad Latvijas KokrÅ«pniecÄ«bas federÄcija, panÄkot lielÄku pieļaujamo ciršanas apjomu valsts mežos, nostiprinÄja sev pÄrliecÄ«bu, ka var dabÅ«t tik koksnes, cik grib. Daba šai vÄ“lmei runÄ pretÄ«, un koksnes resursu nozarei trÅ«kst, tÄpÄ“c rodas šÄdas iniciatÄ«vas atvieglot spÄ“kÄ esošos ciršanas ierobežojumus.
Protams, jÅ«s nekad nedzirdÄ“siet kÄdu no vadošajiem meža nozares pÄrstÄvjiem sakÄm: "JÄ, mÄ“s pÄrrÄ“Ä·inÄjÄmies - izrÄdÄs, ka mÅ«su lÄ«dzšinÄ“jÄ saimniekošanas prakse nav ilgtspÄ“jÄ«ga, resursu sÄk trÅ«kt, bet mÄ“s negribam mazinÄt saviem uzņēmumiem pieejamo koksnes apjomu, tÄpÄ“c, lai ÄtrÄk tiktu pie jaunÄm platÄ«bÄm mežizstrÄdei, mums nepieciešami šie grozÄ«jumi."
TÄ bÅ«tu ÄrkÄrtÄ«gi atsvaidzinoša atklÄtÄ«ba no nozares priekšstÄvju puses, bet, zinot, ka tautai tas nepatiks, šÄdai atklÄtÄ«bai vÄ“l neviens no viņiem nav saņēmies, tÄ vietÄ mÄ“Ä£inot izlÄ«dzÄ“ties ar skaistÄkiem argumentiem, kas reizÄ“m ir tik ļoti "pievilkti aiz matiem", ka izraisa smaidu un atgÄdina kÄda mana kolÄ“Ä£a teikto: "Mums ir vieglÄk, jo mums nav jÄmelo."
Ä»aujiet jÅ«s iepazÄ«stinÄt ar dažiem no šiem argumentiem.
Dagnis Dubrovskis, LLU Meža fakultÄtes dekÄns: "Šo normatÄ«vo aktu izmaiņas nÄkamajÄ rÄ«tÄ pÄ“c pieņemšanas tÅ«daļ paceltu šo mežu Ä«pašumu vÄ“rtÄ«bu par pusmiljardu eiro." (šeit)
NÄ“, ar šo nesÄku, lai teiktu, ka D. Dubrovskis melo vai kaut ko pÄrspÄ«lÄ“! Man nav pamata neticÄ“t viņa un kolÄ“Ä£u veiktajiem aprÄ“Ä·iniem. Šo citÄtu izvÄ“lÄ“jos tÄpÄ“c, lai vÄ“lreiz parÄdÄ«tu, ka plÄnotie grozÄ«jumi balstÄs tikai uz saimnieciskiem apsvÄ“rumiem, turklÄt, ņemot vÄ“rÄ tikai koksnes ieguvi (kas, kÄ zinÄms, nebÅ«t nav vienÄ«gais ekonomiskais ieguvums no meža). Ja mÄ“s nolemtu izcirst kÄdu vecu parku vai nocirst aleju, protams, jau tajÄ pašÄ brÄ«dÄ« šÄ« parka vai alejas vÄ“rtÄ«ba celtos par summu, par kuru varÄ“sim notirgot iegÅ«to koksni. Un tieši šÄda mežu vÄ“rtÄ«bas rÄ“Ä·inÄšana tikai pÄrdodamajÄ koksnÄ“, nerÄ“Ä·inoties ar visÄm pÄrÄ“jÄm mežu vÄ“rtÄ«bÄm, ir pamatÄ tam, kÄpÄ“c LatvijÄ nevaram runÄt par lÄ«dzsvarotu un ilgtspÄ“jÄ«gu meža apsaimniekošanu.
Normunds StrÅ«ve, ZemkopÄ«bas ministrijas Meža departamenta direktora vietnieks: "Tas vidÄ“jÄ diametra cipars, kad varÄ“s nocirst kokus agrÄk, nekÄ lÄ«dz šim, mazinÄs 1- 5 centimetru apmÄ“rÄ." (šeit)
ReizÄ“m interesanti klausÄ«ties, ka ZemkopÄ«bas ministrija, skaidrojot plÄnotos grozÄ«jumus, taisnojas, ka vairÄk jau tÄpat necirtÄ«s, redz, grozÄ«jumi arÄ« nemaz nav tik lieli... Un tu nesaproti, tad kÄpÄ“c vispÄr kaut kas ir jÄgroza, ja nekas tÄpat nemainÄ«sies.
Ja bez Ä«pašas iedziļinÄšanÄs skatÄs uz skaitļiem tabulÄ, tad tiešÄm - III bonitÄtes bÄ“rzu mežiem ciršanas caurmÄ“rs pat palielinÄts, III bonitÄtes egļu mežos caurmÄ“rs samazinÄts vien par 1 centimetru... Bet te svarÄ«gi zinÄt, kas ir bonitÄte. Tas ir rÄdÄ«tÄjs, kas raksturo meža ražību - jo augstÄka mežam bonitÄte, jo ÄtrÄk tajÄ izaug koks (t.i., vienÄ un tajÄ pašÄ vecumÄ koks I bonitÄtes meÅ¾Ä bÅ«s lielÄks nekÄ II bonitÄtes mežÄ). ZemkopÄ«bas ministrijas piedÄvÄjums ir noteikt vienÄdu galvenÄs cirtes caurmÄ“ru visÄm bonitÄtÄ“m, un lÄ«dz ar to vislielÄkais caurmÄ“ra samazinÄjums ir tieši tajos mežos, kur teorÄ“tiski varÄ“tu izaugt vislielÄkie koki (piemÄ“ram, no 39 uz
Normunds StrÅ«ve: "LÄ«dz šim mÄ“s esam praksÄ“ redzÄ“juši, ka mežu Ä«pašnieki tomÄ“r arÄ« skatÄs uz koksnes cenÄm. Ja tÄ cena nav pievilcÄ«ga, viņi mežus necÄ“rt." (šeit) "Ja runÄjam par valsts mežiem, koku ciršanas apjoms valsts mežos ir noteikts pieciem gadiem, Ministru kabinetÄ apstiprinÄts, un tas ar šiem grozÄ«jumiem netiek mainÄ«ts." (šeit)
IespÄ“jams, N. StrÅ«ve nestrÄdÄja ZemkopÄ«bas ministrijÄ 2008. gadÄ, tÄpÄ“c nezina, kÄ viņa teiktais izklausÄs tiem, kas mežsaimniecÄ«bas jautÄjumiem seko lÄ«dzi jau kÄdu laiku. To, ko viņš pasniedz kÄ mierinÄjumu, es redzu kÄ pamatojumu bažÄm, ka šie grozÄ«jumi, lai gan it kÄ uz privÄtÄ«pašniekiem orientÄ“ti, novedÄ«s pie pastiprinÄtas valsts mežu izciršanas. KÄpÄ“c? Atļaujiet atgÄdinÄt vÄ“sturi!
2008. gada nogalÄ“ pÄ“c Latvijas KokrÅ«pniecÄ«bas federÄcijas iniciatÄ«vas tikai palielinÄts maksimÄli pieļaujamais ciršanas apjoms valsts mežos 2009.-2010. gadÄ. Pamatojums: "Ciršanas apjomu palielinÄšana valsts mežos ļaus kompensÄ“t ciršanas apjomu samazinÄšanos privÄtajos mežos." (vairÄk - šeit). KÄ jau N. StrÅ«ve norÄda, privÄtÄ«pašnieki par sliktu cenu nav gatavi savus mežos pÄrdod, bet, ja industrijai vajag, neviens netraucÄ“ triecientempÄ Ministru kabinetÄ grozÄ«t iepriekš uz pieciem gadiem noteikto ciršanas apjomu un pagrÄbties no valsts mežiem. Un, ņemot vÄ“rÄ topošos grozÄ«jumus, kas pazemina kritÄ“rijus mežu ciršanai, varÄ“s droši argumentÄ“t, ka viss notiek atbilstoši noteikumiem - cÄ“rtamu mežu pašlaik ir vairÄk nekÄ toreiz, kad tika rÄ“Ä·inÄts pieļaujamais ciršanas apjoms.
AtgÄdinu, ka toreiz - 2009.-2010. gadÄ - mežizstrÄdes apjomi privÄtajos mežos tomÄ“r nekritÄs tik ļoti, kÄ tika prognozÄ“ts, un galu galÄ mÄ“s piedzÄ«vojÄm kopš 2000. gada lielÄko mežizstrÄdes intensitÄti. KÄ jau minÄ“ju, domÄju, ka šis ir tas gadÄ«jums, kad apetÄ«te rodas Ä“dot, un tieši tÄpÄ“c šobrÄ«d, kad dažÄdu iemeslu dēļ ieguves apjoms ir krities, plÄnots grozÄ«t koku ciršanas noteikumus.
Kristaps Klauss, Latvijas KokrÅ«pniecÄ«bas federÄcijas izpilddirektors: "Nav jÄ“gas spiest audzÄ“t ļoti resnu koku, par kuru beigu beigÄs neviens nesamaksÄs, un tas pa vidu vÄ“l bÅ«s izpuvis." (šeit)
Elegants piemÄ“rs, kÄ mÄ“Ä£inÄt apvÄrdot sabiedrÄ«bu, metot visus mežus vienÄ maisÄ! VislielÄkais galvenÄs cirtes caurmÄ“ra samazinÄjums, kÄ jau minÄ“ts, plÄnots priedei, tomÄ“r nav dzirdÄ“tas meža nozares pÄrstÄvju sÅ«dzÄ«bas, ka problÄ“ma bÅ«tu 101 gada vecumÄ (pašreizÄ“jas ciršanas vecums) iztrupÄ“jušas priedes. VecÄm apsÄ“m gan "izpuvis vidus" mÄ“dz bÅ«t saimnieciska rakstura problÄ“ma, bet plÄnotie grozÄ«jumi uz šo sugu vispÄr neattiecas.
SavukÄrt, par samaksÄšanu runÄjot, jÄmin, ka tajÄ pašÄ D. Dubrovska ziņojumÄ, uz kura pamata ZemkopÄ«bas ministrija plÄno grozÄ«jumus, skaidri redzams, ka tieši resnie zÄÄ£baļķi ir vÄ“rtÄ«gÄkie priedes, egles un bÄ“rza sortimenti.
ArvÄ«ds Ozols, ZemkopÄ«bas ministrijas meža departamenta direktors: "Lai stimulÄ“tu meža Ä«pašniekus mežu kopt un vienlaicÄ«gi izmantot efektÄ«vÄk zemi, ir motivÄcija mežu labÄk kopt un labÄkiem materiÄliem atjaunot Ä£enÄ“tiski augstvÄ“rtÄ«gu stÄdÄmo materiÄlu, tad arÄ« koki var izaugt un sasniegt diametru ÄtrÄk, nekÄ ir noteikts ciršanas vecumos." (šeit)
TÄtad (un lasiet uzmanÄ«gi!), lai meža Ä«pašniekus stimulÄ“tu mežu kopt, kas ļautu ÄtrÄk izaugt resniem kokiem, mÄ“s atļausim cirst tievÄkus kokus... ZemkopÄ«bas ministrijas loÄ£ika laikam ir viens no tiem ļoti Ä«pašajiem loÄ£ikas veidiem.
Te vietÄ arÄ« neliela piebilde, ka no dabas aizsardzÄ«bas viedokļa bÅ«tisks ir ne tikai koka izmÄ“rs, bet arÄ« tas, cik ilgs laiks ir dots meža ekosistÄ“ma atjaunoties - jÄatjaunojas ne tikai kokiem, bet arÄ« zemsedzei un pamežam, jÄienÄk sugÄm, kas izzudušas pÄ“c kailcirtes. TÄpÄ“c noteikti nevar teikt, ka ÄtraudzÄ«gÄku koku izmantošana kompensÄ“ mežam ÄtrÄkas ciršanas nodarÄ«to.
Edgars Dupužs, Latvijas Meža Ä«pašnieku biedrÄ«bas pÄrstÄvis: "Tas noteikti samazinÄs kopÄ“jo izcÄ“rtamo krÄju, jo izslÄ“gs iespÄ“ju manipulÄ“t ar inventarizÄcijas datiem. Ja ir augstÄka bonitÄte, tad, mÄ“Ä£inot sagrozÄ«t datus, var nozÄģēt krietni tievÄku mežu nekÄ bÅ«s jaunajos noteikumos." (šeit plkst. 12.00)
Meža Ä«pašnieku pÄrstÄvis (lai gan atgÄdinu - minÄ“tÄ biedrÄ«ba vairÄk pÄrstÄv LVM, nekÄ meža Ä«pašniekus) mums norÄda uz diviem interesantiem aspektiem: 1) lÄ«dz šim meža Ä«pašnieki mÄ“dza sagrozÄ«t inventarizÄcijas datus, lai varÄ“tu nozÄģēt jaunÄku mežu; 2) grozÄ«jumu dēļ mežus cirtÄ«s mazÄk.
PatiesÄ«bÄ jau pirmais punkts nav nekÄds pÄrsteigums. Par to, ka tiek Ä«stenotas dažÄdas shÄ“mas, lai nocirstu mežu, kuru it kÄ vÄ“l nevar cirst, ir dzirdÄ“ts ne reizi vien. TomÄ“r vismaz es nespÄ“ju iztÄ“loties, kÄ šie grozÄ«jumi mazinÄs iespÄ“jas sagrozÄ«t inventarizÄcijas datus. VajadzÄ«bu manipulÄ“t gan tie varÄ“tu mazinÄt, jo pie tievÄku koku ciršanas varÄ“s tikt likumÄ«gÄ ceļÄ, bet rezultÄts dabÄ bÅ«s viens un tas pats neatkarÄ«gi no tÄ, vai darbÄ«ba bijusi likumÄ«ga vai ne.
To, ka grozÄ«jumu dēļ mežus cirtÄ«s mazÄk, gan gribÄ“tu redzÄ“t! IedomÄjieties - tik sen lolotie noteikumu grozÄ«jumi izrÄdÄ«tos par nozares šÄvienu pašas kÄjÄ un papildu resursu ieguves vietÄ mÄ“s pieredzÄ“tu to samazinÄjumu. Labi, labi, es te mazliet ironizÄ“ju, bet bez jokiem D. Dubrovska aprÄ“Ä·ini rÄda tieši to - nÄkošajos desmit gados pastiprinÄti izstrÄdÄjam privÄtos mežus, un turpmÄkos 230 gadus cÄ“rtamu mežu bÅ«s mazÄk.
Viens citÄts arÄ« par kailcirtÄ“m piejÅ«ras mežos:
ArvÄ«ds Ozols: "Galvenais mÄ“rÄ·is ir saglabÄt priedi LatvijÄ, jo priedes Ä«patsvars citÄdi iet uz leju." (šeit)
Parastam cilvÄ“kam ideja, ka, lai saglabÄtu priežu mežus, tie jÄizcÄ“rt, varÄ“tu šÄ·ist mazliet absurda. TomÄ“r meža nozares pÄrstÄvji jau kÄdu laiku popularizÄ“ uzskatu, ka pÄ“c izlases cirtÄ“m priežu meži nevar atjaunoties, tÄpÄ“c kailciršu aizliegums piejÅ«ras mežos ir viens no iemesliem, kÄpÄ“c gaidÄma priežu mežu platÄ«bu samazinÄšanÄs.
Šo jautÄjumu esmu aplÅ«kojis jau iepriekš (šeit), tomÄ“r mazliet atkÄrtošos. BÅ«tÄ«bÄ šis ir tikai vÄ“l viens konkrÄ“ts piemÄ“rs tam, kÄ izpaužas resursu trÅ«kums kokapstrÄdei. Patiesais iemesls, kÄpÄ“c kokrÅ«pnieki grib tikt pie piejÅ«ras priežu mežiem, ir tas, ka priežu mežu platÄ«bas (ne tikai to Ä«patsvars) jau ir samazinÄjušÄs, un ne jau kailcirtes aizlieguma (nepilnos 10% priežu mežu) dēļ, bet tÄpÄ“c, ka šie meži ir izcirsti un pÄ“c tam nav atjaunoti ar priedi. TÄtad, redzot, ka priežu resursi tiek izsmelti tajos mežos, kur var tikt klÄt, nozare sÄk lÅ«koties pÄ“c mežiem, kur pašlaik ciršana ir apgrÅ«tinÄta. AtgÄdinu, ka arÄ« plÄnotais galvenÄs cirtes caurmÄ“ra samazinÄjums vislielÄkais ir tieši priežu mežos.
Lasot un dzirdot, ka arÄ« LVM piebalso domai par to, kÄ bez kailcirtÄ“m Latvijas priežu meži iznÄ«ks, man ir viens jautÄjums tieši šim uzņēmumam: vai tad, ja to atļautu noteikumi, jÅ«s bÅ«tu gatavi kailcirtÄ“s izcirst TÄ“rvetes priežu mežus un paskaidrot sabiedrÄ«bai, ka tÄs ir "atjaunošanas cirtes", bez kurÄm šie meži iznÄ«ktu?
NobeigumÄ gribu atgÄdinÄt arÄ« mazliet vecÄkus (no 2011. gada) LVMI "Silava" direktora un tagad arÄ« LVM padomes priekšsÄ“dÄ“tÄja JurÄ£a Jansona izteikumus (izcÄ“lumi mani; pilns raksts šeit):
"TaÄu idejas gruzd dažÄdas, arÄ« par to, ka bÅ«tu jÄsamazina cÄ“rtamo koku caurmÄ“rs galvenajÄ cirtÄ“. Tas mums ir strikti noteikts un pamatots ar zÄÄ£baļķu dimensijÄm. Meža audzÄ“šana lÄ«dz brÄ«dim, kad no kokiem var iegÅ«t zÄÄ£baļķus, ir Latvijas mežsaimniecÄ«bas pamats, kuru var ļoti viegli nojaukt, samazinot ciršanas diametru."
"Skuju koku, no kura iznÄks baļķis, nevar izaudzÄ“t cilvÄ“ka apzinÄ«gÄs dzÄ«ves laikÄ. LatvijÄ tagad strÄdÄjam ar iepriekšÄ“jo paaudžu izaudzÄ“to un darÄm visu iespÄ“jamo, lai nÄkamÄs paaudzes strÄdÄtu ar mÅ«su radÄ«to. TÄ jau ir tÄ ilglaicÄ«gÄ mežu apsaimniekošana, kuras pamati šobrÄ«d LatvijÄ tiek ievÄ“roti. Ja viss notiek saskaÅ†Ä ar to, mÄ“s nevaram teikt, ka Latvijas meži tiek izcirsti."
LÅ«k, lai gan jaunajÄ amatÄ J. Jansons ir kļuvis par vienu no galvenÄs cirtes caurmÄ“ra samazinÄšanas aizstÄvjiem, vÄ“l salÄ«dzinoši nesen viņš pats ir norÄdÄ«jis, ka, šo caurmÄ“ru samazinot, var ļoti viegli nojaukt Latvijas mežsaimniecÄ«bas pamatus. Tagad ar J. Jansona lÄ«dzdalÄ«bu tiek šÄ·obÄ«ti nozares pamati, kuru ievÄ“rošanu viņš pats uzsvÄ“ra kÄ garantiju tam, ka Latvijas meži netiks izcirsti. Vai mums joprojÄm nav pamata bažÄm, Jansona kungs?
PÄrpublicÄ“ts no vkerus.blogspot.com