Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

InformatÄ«vais ziņojums „Par sistemātisku ilgtermiņa risinājumu Ä«paši atzÄ«mÄ“jamo svÄ“tku un atceres pasākumu nodrošināšanai un finansÄ“šanai” sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 31.maija sÄ“des protokollÄ“muma (prot. Nr.26 39.§) „InformatÄ«vais ziņojums „Par valsts budžeta izdevumu pārskatÄ«šanas 2017., 2018. un 2019.gadam rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par vidÄ“ja termiņa budžeta 2017., 2018. un 2019.gadam” un likumprojekta „Par valsts budžetu 2017.gadam” izstrādes procesā”” 6.24.punktā doto uzdevumu KultÅ«ras ministrijai sagatavot un lÄ«dz 2017.gada 1.martam iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par sistemātisku ilgtermiņa risinājumu Ä«paši atzÄ«mÄ“jamo svÄ“tku un atceres pasākumu nodrošināšanai un finansÄ“šanai.

1. Situācijas raksturojums

KultÅ«ras ministrija, uzsākot dotā uzdevuma izpildi, ir veikusi tās rÄ«cÄ«bā esošÄs informācijas apkopojumu par lÄ«dzšinÄ“jo pieredzi valsts svÄ“tku un atceres pasākumu Ä«pašo gadadienu atzÄ«mÄ“šanā, identificÄ“jot galvenos pasākumus, to ietvaros Ä«stenotās aktivitātes, pasākumu Ä«stenošanā iesaistÄ«tās organizācijas, kā arÄ« pasākumu finansÄ“juma avotus.

Lai pārrunātu turpmāko rÄ«cÄ«bu iepriekšminÄ“tā jautājuma sekmÄ«gai risināšanai valsts mÄ“rogā, KultÅ«ras ministrija organizÄ“ja sanāksmes, kurās piedalÄ«jās Valsts prezidenta kancelejas, Latvijas Republikas Saeimas administrācijas, Valsts kancelejas, Ä€rlietu ministrijas, AizsardzÄ«bas ministrijas, IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas un RÄ«gas domes IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un sporta departamenta pārstāvji. Atbilstoši 2016.gada 28.septembra starpinstitÅ«ciju sanāksmÄ“s lemtajam, tika apkopota institÅ«ciju sniegtā informācija par institÅ«ciju tradicionāli plānotajiem un sava budžeta ietvaros Ä«stenotajiem pasākumiem, kā arÄ« iezÄ«mÄ“ti Ä«paši pasākumi (ar valstiskuma atjaunošanu saistÄ«tās gadadienas), kuriem nepieciešams papildu finansÄ“jums un pasākumu norises koordinÄ“šana starpinstitucionālā lÄ«menÄ«.

Kā apstiprina institÅ«ciju iesÅ«tÄ«tā informācija, ik gadu Latvijā tiek atzÄ«mÄ“ti valsts svÄ“tki, atceres un atzÄ«mÄ“jamās dienas, kas noteiktas likumā „Par svÄ“tku, atceres un atzÄ«mÄ“jamām dienām”. Pasākumus plāno un Ä«steno gan valsts, gan pašvaldÄ«bu institÅ«cijas ikgadÄ“jā budžeta ietvaros, sadarbojoties arÄ« ar nevalstiskajām organizācijām. PiemÄ“ram, regulāri tiek nodrošināta šÄdu ikgadÄ“jo pasākumu norise:

- komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi 25.martā un 14.jūnijā (īsteno Aizsardzības ministrija un Rīgas dome);

- Latvijas Republikas NeatkarÄ«bas atjaunošanas dienai veltÄ«ti pasākumi: Saeimas svinÄ«gā sÄ“de ziedu nolikšanas ceremonija pie BrÄ«vÄ«bas pieminekļa (Latvijas Republikas Saeima), valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremonija RÄ«gas pilÄ« (Valsts prezidenta kanceleja), izglÄ«tÄ«bas iestāžu pÅ«tÄ“ju orÄ·estru defile pie BrÄ«vÄ«bas pieminekļa (Valsts izglÄ«tÄ«bas satura centrs (IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrija)), pašvaldÄ«bas rÄ«kotie pasākumi (RÄ«gas dome), reÄ£ionālā militārā parāde (AizsardzÄ«bas ministrija), Baltā galdauta svÄ“tki (pašreiz – KultÅ«ras ministrija Latvijas valsts simtgades birojs);

- LāčplÄ“ša dienas pasākumi (Nacionālie bruņotie spÄ“ki; RÄ«gas domes IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un sporta departaments);

- Latvijas Republikas proklamÄ“šanas dienas pasākumi: svÄ“tku koncerti RÄ«gā un Latvijas reÄ£ionos (Valsts prezidenta kanceleja sadarbÄ«bā ar VSIA „Latvijas Koncerti” (KultÅ«ras ministrija)), valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremonija un Valsts prezidenta pieņemšana RÄ«gas pilÄ« (Valsts prezidenta kanceleja), Saeimas svinÄ«gā sÄ“dÄ“ (Latvijas Republikas Saeima), publiskās diplomātijas pasākumi Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecÄ«bās ārvalstÄ«s (Ä€rlietu ministrija), RÄ«gas domes rÄ«kotie pasākumi, t.sk. svinÄ«gais pasākums pie BrÄ«vÄ«bas pieminekļa, svÄ“tku uguņošana 11.novembra krastmalā, Gaismas festivāls „Staro RÄ«ga” (RÄ«gas dome).

ArÄ« Latvijas reÄ£ionos regulāri tiek plānotas un Ä«stenotas ar valsts svÄ“tkiem un atceres dienām saistÄ«tas aktivitātes, ko nodrošina gan valsts, gan pašvaldÄ«bu institÅ«cijas, kā arÄ« nevalstiskās organizācijas (piemÄ“ram, muzeji, izstāžu zāles, koncertzāles, kultÅ«ras nami, izglÄ«tÄ«bas iestādes, biedrÄ«bas).

LÄ«dz šim valstÄ« kopumā nav noteikta atbildÄ«ba par Ä«paši atzÄ«mÄ“jamo svÄ“tku un atceres pasākumu – ar valstiskuma atjaunošanu saistÄ«to gadadienu rÄ«košanu, tādēļ katra atsevišÄ·a pasākuma rÄ«košanai atbildÄ«gā institÅ«cija lÄ«dz šim ir tikusi noteikta ar Ministru prezidenta vai Ministru kabineta rÄ«kojumu. PiemÄ“ram, 2014.gadā Baltijas ceļa 25.gadadienas atceres pasākumu koordinÄ“šanu un Ä«stenošanas uzraudzÄ«bu veica Ä€rlietu ministrija. Savukārt 2015.gadā Latvijas Republikas NeatkarÄ«bas deklarācijas pasludināšanas 25.gadadienas svÄ“tku organizÄ“šanu koordinÄ“ja KultÅ«ras ministrija.

Abos minÄ“tajos piemÄ“ros sākotnÄ“jo iniciatÄ«vu par gadadienu atzÄ«mÄ“šanu pauda nevalstiskās organizācijas, vÄ“ršoties ar iesniegumiem Latvijas Republikas Saeimā, kā arÄ« uzrunājot Ministru prezidentu un Valsts prezidentu. Savukārt Ministru prezidents ar rezolÅ«ciju tika uzdevis kādai no ministrijām (minÄ“tajos piemÄ“ros – KultÅ«ras ministrijai vai Ä€rlietu ministrijai) izveidot darba grupu, iesaistot tajā gan valsts institÅ«cijas, gan nevalstiskās organizācijas, lai nodrošinātu saskaņotu svÄ“tku organizÄ“šanu, kā arÄ« finansÄ“juma pieprasÄ«šanu pasākumu Ä«stenošanai. Darba grupā tika iekļauti pārstāvji no Valsts prezidenta kancelejas, Saeimas kancelejas, Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas, Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrijas, Ä€rlietu ministrijas, AizsardzÄ«bas ministrijas, Iekšlietu ministrijas, IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas, RÄ«gas domes, Latvijas institÅ«ta, Nacionālās elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padomes, biedrÄ«bas „4.maija Deklarācijas klubs”, biedrÄ«bas „Tautas frontes muzeja sabiedriskā padome”, biedrÄ«bas „Latvijas Lielo pilsÄ“tu asociācija” un biedrÄ«bas „Latvijas PašvaldÄ«bu savienÄ«ba”. ParalÄ“li, lai nodrošinātu pasākumu programmas izstrādi, vienlaikus ar darba grupas veidošanu jau tika apzināti un apkopoti iespÄ“jamie pasākumi. Darba grupa tika izskatÄ«jusi dažādu organizāciju iesniegtos priekšlikumus svÄ“tku norisÄ“m visā Latvijā un identificÄ“jusi pasākumu klāstu, no kuriem daļa bija plānota valsts institÅ«cijām pieejamā budžeta ietvaros, bet daļai centrālo pasākumu bija nepieciešams papildu finansÄ“jums. Iepriekš minÄ“tajos gadÄ«jumos finansÄ“juma pieprasÄ«jums nevarÄ“ja tikt izskatÄ«ts vienlaikus ar valsts budžeta kārtÄ“jam gada izstrādi, jo jautājums par šo gadadienu atzÄ«mÄ“šanu tika aktualizÄ“ts tikai dažus mÄ“nešus pirms pasākumu norises, lÄ«dz ar to finansÄ“jums tika pieprasÄ«ts no valsts budžeta programmas „LÄ«dzekļi neparedzÄ“tiem gadÄ«jumiem”.

Lai nodrošinātu 1991.gada barikāžu 25.gadadienas atceres pasākumu Ä«stenošanu 2016.gada janvārÄ«, 2015.gadā KultÅ«ras ministrija apkopoja dažādu organizāciju sniegtos priekšlikumus pasākumu kalendāram un iesniedza finansÄ“juma pieprasÄ«jumu 198 050 euro apmÄ“rā no valsts budžeta programmas „LÄ«dzekļi neparedzÄ“tiem gadÄ«jumiem”. Ministru kabinets pieņēma lÄ“mumu nepiešÄ·irt papildu lÄ«dzekļus, vienlaikus uzdodot nodrošināt pasākumu Ä«stenošanu institÅ«cijām pieejamo finanšu lÄ«dzekļu ietvaros. LÄ«dz ar to tika realizÄ“ts minimālais pasākumu klāsts par kopÄ“jo summu 82 715 euro (Valsts kanceleja – 35 000 euro, RÄ«gas dome – 19 898 euro, KultÅ«ras ministrija – 27 817 euro).

Savukārt Latvijas neatkarÄ«bas de facto atjaunošanas 25.gadadienas svinÄ«bas 2016.gadā koordinÄ“ja un pasākumu plānu veidoja Latvijas Republikas Saeima, iesaistot darba grupā pārstāvjus no citām valsts institÅ«cijām un sadarbojoties ar RÄ«gas domi. Lielākā daļa aktivitāšu tika Ä«stenotas Latvijas Republikas Saeimas budžeta ietvaros, svÄ“tku koncerta rÄ«košanā kā sadarbÄ«bas partneri pieaicinot VSIA „Latvijas Koncerti”, bet svinÄ«gais pasākums pie BrÄ«vÄ«bas pieminekļa tika nodrošināts ar RÄ«gas domes IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un sporta departamenta organizatorisku un finansiālu atbalstu (20 000 euro).

Å…emot vÄ“rā iepriekš minÄ“to, ir secināms, ka lÄ«dz šim valsts svÄ“tku un atceres pasākumu Ä«pašo gadadienu atzÄ«mÄ“šana nav notikusi pÄ“c viena modeļa, tostarp ir meklÄ“ti nestandarta risinājumi pasākumu finansiālai nodrošināšanai (LÄ«dzekļi neparedzÄ“tiem gadÄ«jumiem). Kā pozitÄ«vu izņēmumu var minÄ“t Latvijas Republikas Saeimas rÄ«kotās Latvijas neatkarÄ«bas de facto atjaunošanas 25.gadadienas svinÄ«bas 2016.gadā.

KultÅ«ras ministrija ir iniciÄ“jusi un uzsākusi gatavošanos Latvijas valsts simtgadei, izveidojot organizatorisko struktÅ«ru un uzsākot programmas Ä«stenošanu. Latvijas simtgades programma ir daudzgadu projekts 2017. – 2021.gadam, tādēļ tai ir izveidota atsevišÄ·a budžeta programma. KultÅ«ras ministrija uzskata, ka Latvijas Republikas proklamÄ“šanas nozÄ«mÄ«gāko gadadienu svinÄ“šana arÄ« turpmāk ir Ä«paši izceļama un tā nav skatāma kontekstā ar atsevišÄ·u vÄ“sturiski nozÄ«mÄ«gu datumu atzÄ«mÄ“šanu.

2. Priekšlikumi sistemātiskam ilgtermiņa risinājumam Ä«paši atzÄ«mÄ“jamo svÄ“tku un atceres pasākumu nodrošināšanai un finansÄ“šanai

Lai izstrādātu priekšlikumus par sistemātisku ilgtermiņa risinājumu Ä«paši atzÄ«mÄ“jamo svÄ“tku un atceres pasākumu nodrošināšanai un finansÄ“šanai, KultÅ«ras ministrija atkārtoti aicināja iepriekš minÄ“to institÅ«ciju pārstāvjus uz sanāksmi 2017.gada 7.februārÄ«, kuras laikā tika identificÄ“ti tie svÄ“tki un atceres dienas, kuru gadadienas ik pa pieciem gadiem ir atzÄ«mÄ“jamas ar Ä«pašiem liela mÄ“roga pasākumiem ar mÄ“rÄ·i iesaistÄ«t svÄ“tku norisÄ“s pÄ“c iespÄ“jas lielāku Latvijas iedzÄ«votāju skaitu, tādā veidā stiprinot sabiedrÄ«bas vienotÄ«bas izjÅ«tu, vÄ“sturisko atmiņu un patriotismu:

1)   Baltijas ceļa gadadienas (staļinisma un nacisma upuru atceres diena);

2)   Latvijas Republikas NeatkarÄ«bas atjaunošanas gadadienas;

3)   1991.gada barikāžu aizstāvju atceres gadadienas;

4)   Latvijas neatkarÄ«bas de facto atjaunošanas gadadienas (Konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas diena).

AttiecÄ«bā uz Ä«paši atzÄ«mÄ“jamo svÄ“tku un atceres gadadienu saturu tika identificÄ“ti galvenie pasākumu veidi un rÄ«cÄ«bas virzieni, kas nepieciešami, lai pasākumu kopums bÅ«tu daudzveidÄ«gs, pamanāms, ar ieguldÄ«jumu sabiedriskās domas attÄ«stÄ«bā un valsts nākotnÄ“:

1)   galvenā vÄ“stÄ«juma jeb moto noformulÄ“šana;

2)   valsts iekšÄ“jā komunikācija par pasākumu;

3)   publicitātes materiāli starptautiskai auditorijai;

4)   zinātniskā konference;

5)   izglÄ«tojošÄs aktivitātes;

6)   kultÅ«ras pasākumu kopums: izstādes, kinoseansi, svÄ“tku koncerts;

7)   sabiedrisko mediju iesaiste.

Å…emot vÄ“rā KultÅ«ras ministrijas rÄ«kotajā 2017.gada 7.februāra starpinstitucionālajā sanāksmÄ“ izdarÄ«tos secinājumus, Ä«paši atzÄ«mÄ“jamo svÄ“tku un atceres gadadienu pasākumu Ä«stenošanā ir nepieciešama daudzu dažāda lÄ«meņa institÅ«ciju iesaiste (Valsts prezidenta kanceleja, Latvijas Republikas Saeima, Valsts kanceleja, ministrijas un to pakļautÄ«bas iestādes, pašvaldÄ«bas, nevalstiskās organizācijas), turklāt pasākumiem ir jābÅ«t vÄ“rstiem uz visplašÄko auditoriju neatkarÄ«gi no vecuma, nacionalitātes vai politiskās pārliecÄ«bas. LÄ«dz ar to Ä«paši atzÄ«mÄ“jamo svÄ“tku un atceres gadadienu centrālo pasākumu koordinatora funkcijas vissekmÄ«gāk varÄ“tu veikt Latvijas Republikas Saeimas Administrācija, katrā konkrÄ“tā gadÄ«jumā izvÄ“loties sadarbÄ«bas partnerus svÄ“tku pasākumu programmas izveidei un Ä«stenošanai un iesaistot tos darba grupā.

- Valsts kanceleju – pasākumu komunikācijas kampaņu nodrošināšanai;

- Ä€rlietu ministriju vai tās pārraudzÄ«bā esošÄs institÅ«cijas – starptautiskai auditorijai domātu publicitātes materiālu izveidei un izplatÄ«šanai;

- IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministriju vai tās pārraudzÄ«bā esošÄs institÅ«cijas – konferenču, semināru, skolÄ“nu konkursu u.c. ar pÄ“tniecÄ«bu un izglÄ«tÄ«bu saistÄ«tu pasākumu Ä«stenošanai;

- AizsardzÄ«bas ministriju – Nacionālo bruņoto spÄ“ku iesaistei svinÄ«gajās ceremonijās;

- KultÅ«ras ministriju vai tās pārraudzÄ«bā esošÄs institÅ«cijas – izstāžu, kino seansu, koncertu u.c. kultÅ«ras pasākumu Ä«stenošanai.

Taču, kā ir norādÄ«jusi Latvijas Republikas Saeimas Administrācija, Saeima jau tradicionāli daudzu gadu garumā ir nodrošinājusi vairāku ikgadÄ“jo valstiski nozÄ«mÄ«gu pasākumu norisi (Latvijas Republikas NeatkarÄ«bas atjaunošanas dienai veltÄ«tā Saeimas svinÄ«gā sÄ“de un ziedu nolikšana pie BrÄ«vÄ«bas pieminekļa, Latvijas Republikas proklamÄ“šanas dienas pasākumi – Saeimas svinÄ«gā sÄ“de u.c.), un šo pasākumu Ä«stenošanai nepieciešamie finanšu lÄ«dzekļi tradicionāli tiek plānoti Saeimas budžetā. Uzņemoties Ä«paši atzÄ«mÄ“jamo svÄ“tku un atceres gadadienu centrālo pasākumu koordinatora funkcijas, bÅ«tiski tiktu mainÄ«ta ierastā prakse, Saeimas loma valstiski nozÄ«mÄ«gu pasākumu plānošanā un Ä«stenošanā, kā arÄ« attiecÄ«go pasākumu finansÄ“šanas kārtÄ«ba, citstarp uzliekot Saeimas Administrācijai tai neraksturÄ«gas funkcijas – starpinstitucionālā lÄ«menÄ« koordinÄ“t pasākumu plānošanu un Ä«stenošanu. Vienlaikus Saeimas Administrācija norāda, ka neredz iespÄ“ju paredzÄ“t Saeimas budžetā lÄ«dzekļus tādiem pasākumiem, kuru Ä«stenošanu nodrošinās nevis Saeima, bet citas institÅ«cijas.

KultÅ«ras ministrija uzskata, ka Ä«paši atzÄ«mÄ“jamo svÄ“tku un atceres pasākumu nodrošināšana nav iespÄ“jama institÅ«ciju esošÄ budžeta ietvaros, lÄ«dz ar to Ministru kabinetam bÅ«tu jāplāno šim mÄ“rÄ·im papildu valsts budžeta finansÄ“jums atbilstoši gadadienu kalendārajam grafikam.

Gads          SvÄ“tki un atceres dienas          Pasākumu

plāna izstrāde        PrecizÄ“tais budžeta

pieprasÄ«jums          Valsts budžets

2019.         Baltijas ceļa 30.gadadiena

(23.augusts)           2018.g.

31.maijs    2018.g.

30.jÅ«nijs    2019.g.

2020.         Latvijas Republikas NeatkarÄ«bas atjaunošanas 30.gadadiena

(4.maijs)    2019.g.

31.maijs    2019.g.

30.jÅ«nijs    2020.g.

2021.         1991.gada barikāžu aizstāvju atceres 30.gadadiena

(20.janvāris)         2020.g.

31.maijs    2020.g.

30.jÅ«nijs    2020.g./

2021.g.

2021.         Latvijas neatkarÄ«bas de facto atjaunošanas

30.gadadiena

(21.augusts)           2020.g.

31.maijs    2020.g.

30.jÅ«nijs    2021.g.

2024.         Baltijas ceļa 35.gadadiena

(23.augusts)           2023.g.

31.maijs    2023.g.

30.jÅ«nijs    2024.g.

2025.         Latvijas Republikas NeatkarÄ«bas atjaunošanas 35.gadadiena

(4.maijs)    2024.g.

31.maijs    2024.g.

30.jÅ«nijs    2025.g.

2026.         1991.gada barikāžu aizstāvju atceres 35.gadadiena

(20.janvāris)         2025.g.

31.maijs    2025.g.

30.jÅ«nijs    2025.g./

2026.g.

2026.         Latvijas neatkarÄ«bas de facto atjaunošanas

35.gadadiena(21.augusts)  2025.g.

31.maijs    2025.g.

30.jÅ«nijs   

 ievÄ“rojot piecu gadu ciklu.

Savukārt Finanšu ministrija, atsaucoties uz Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.241 „KultÅ«ras ministrijas nolikums”, ir norādÄ«jusi, ka KultÅ«ras ministrija ir vadošÄ valsts pārvaldes iestāde kultÅ«ras nozarÄ“, kuras funkcijās ietilpst organizÄ“t un koordinÄ“t kultÅ«ras politikas Ä«stenošanu, vienlaikus norādot uz to, ka Ä«paši atzÄ«mÄ“jamo svÄ“tku un atceres gadadienu pasākumu plānošana un Ä«stenošana jānodrošina esošo valsts budžeta lÄ«dzekļu ietvaros.

Kopsavilkums

Lai ilgtermiņā nodrošinātu sistemātisku un vienotu pieeju Ä«paši atzÄ«mÄ“jamo svÄ“tku un atceres dienu (ar valstiskuma atjaunošanu saistÄ«to gadadienu) pasākumu Ä«stenošanai valstÄ«, KultÅ«ras ministrija izsaka šÄdus priekšlikumus:

1.   Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«cijas saskaņā ar gadadienu kalendāro grafiku (ievÄ“rojot piecu gadu ciklu) atbilstoši savai kompetencei sistemātiski izvÄ“rtÄ“ to pārraudzÄ«bā esošo organizāciju, kā arÄ« sadarbÄ«bas partneru priekšlikumus par iecerÄ“tajiem Ä«paši atzÄ«mÄ“jamo svÄ“tku un atceres pasākumiem un nodrošina tādu pasākumu kopumu Ä«stenošanu, kāds ir samÄ“rojams ar institÅ«ciju rÄ«cÄ«bā esošo valsts budžeta apjomu.

2. Sadarbojoties ar Valsts prezidenta kanceleju un Saeimas Administrāciju, institÅ«cijas savas kompetences un pieejamā budžeta ietvaros nodrošina šÄdu pasākumu kopumu:

- visas nozaru ministrijas un /vai to pārraudzÄ«bā esošÄs institÅ«cijas, kā arÄ« Valsts kanceleja – pasākumu publicitāti (gan nacionāla mÄ“roga, gan starptautiski);

- IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrija un/vai tās pārraudzÄ«bā esošÄs institÅ«cijas – konferenču, semināru, skolÄ“nu konkursu u.c. ar pÄ“tniecÄ«bu un izglÄ«tÄ«bu saistÄ«tus pasākumus;

- AizsardzÄ«bas ministrija – Nacionālo bruņoto spÄ“ku iesaisti svinÄ«gajās ceremonijās;

- KultÅ«ras ministrija un/vai tās pārraudzÄ«bā esošÄs institÅ«cijas – izstāžu, kino seansu, koncertu u.c. kultÅ«ras pasākumu norisi.

Novērtē šo rakstu:

0
0