Iesaki rakstu:

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, kā jau iepriekš prognozÄ“ts, ir nolÄ“musi nesākt kriminālprocesu par Latvijas, iespÄ“jams, nevajadzÄ«go priekšlaicÄ«go miljarda eiro aizņemšanos, kas valstij saskaņā ar dažiem aprÄ“Ä·iniem varÄ“tu bÅ«t nodarÄ«jusi pat 114 miljonu eiro zaudÄ“jumus.

LÄ“mumu neuzsākt kriminālprocesu Gata Gudermaņa (attÄ“lā) vadÄ«tā struktÅ«ra pieņēmusi, uzskatot, ka notikušajā nav notikuma sastāva. Jau tradicionāli "parastajiem" Latvijas iedzÄ«votājiem šo lÄ“mumu pārsÅ«dzÄ“t prokuratÅ«rā nav iespÄ“jams saskaņā ar Kriminālprocesa likuma traktÄ“jumu, ka Latvijas valstij nodarÄ«ti zaudÄ“jumi neattiecas uz tās iedzÄ«votājiem, kuriem šÄdos gadÄ«jumos neesot pamata uzskatÄ«t sevi par cietušiem no šÄdām darbÄ«bām.

Pārbaudi par notikušo Ekonomikas policija bija sākusi pagājušÄ gada rudenÄ«, kad kļuva zināms, ka Latvija tobrÄ«d vÄ“l Andra Vilka vadÄ«tās Finanšu ministrijas personā pusgadu pirms termiņa nolÄ“musi starptautiskajā tirgÅ« aizņemties miljardu eiro savu parādsaistÄ«bu pārkreditÄ“šanai.

Tika lÄ“sts, ka, priekšlaicÄ«gi veicot šo aizņēmumu ar 2,875% likmi gadā, Latvija pusgada laikā procentos par šo summu bezjÄ“dzÄ«gi samaksās 14,4 miljonus eiro. Turklāt, aizņemoties tikai nedaudz vÄ“lāk, aizņēmuma obligācijas bÅ«tu bijis iespÄ“jams izvietot par mazāku likmi, un lÄ«dz ar to desmit gadu laikā procentu maksājumos Latvijas valstij bÅ«tu jāsamaksā par 100 miljoniem eiro.

Kopā tātad lÄ“mums aizņemties priekšlaicÄ«gi, kas oficiāli tika skaidrots ar labvÄ“lÄ«go finansiālo situāciju un iespÄ“jamiem tālākiem riskiem, Latvijas valstij varÄ“tu bÅ«t izmaksājis vairāk nekā 114 miljonus eiro. Taču Ekonomikas policijai šie aprÄ“Ä·ini nav šÄ·ituši vÄ“rā ņemami, - no neoficiāliem avotiem Pietiek zināms, ka arÄ« pārbaude bijusi ļoti formāla, pat nemÄ“Ä£inot piesaistÄ«t kādus neatkarÄ«gus finanšu ekspertus.

Pietiek šodien pārpublicÄ“ NeatkarÄ«gās RÄ«ta AvÄ«zes pagājušÄ gada oktobra rakstu, kas bija pamatā Ekonomikas policijas pārbaudes sākšanai:

"KamÄ“r valdošÄs partijas ir aizņemtas ar amatu sadali, par Latvijas ekonomiskās attÄ«stÄ«bas vÄ«ziju publiskajā telpā diskutÄ“ tikai aizejošais finanšu ministrs Andris Vilks ar ministru posteni nealkstošo Ventspils mÄ“ru Aivaru Lembergu. Finanšu ministrs paziņoja, ka pÄ“c 12. Saeimas vÄ“lÄ“šanām valdošajā koalÄ«cijā dramatiski pieaug Ventspils mÄ“ra Aivara Lemberga ietekme, bet tas draudot ar ilgu stagnāciju Latvijai.

Uz to Aivars Lembergs norādÄ«ja: «Vilks grib izņemt no ekonomikas ļoti lielu summu – 1,3 miljardus eiro, kas lÄ«dz ar to nenonāks Latvijas tautsaimniecÄ«bā. TādÄ“jādi Latvijas valstij tiek atņemta normāla un sabalansÄ“ta attÄ«stÄ«ba, Latvija tiek pakļauta lielam stagnācijas riskam, bet nezin kāpÄ“c Vilks piedÄ“vÄ“ man, ka es esmu pret dinamisku valsts attÄ«stÄ«bu..»

Principā A. Lembergam ir taisnÄ«ba. ValdÄ«bai iztÄ“rÄ“jot par vienu miljardu eiro vairāk, IKP pieaugums bÅ«s plus trÄ«s miljardi eiro. PretÄ“jai darbÄ«bai ir apgriezts efekts. Samazinot valdÄ«bas tÄ“riņus par vienu miljardu, IKP samazināsies par trim miljardiem. No tā izriet, ka pie racionālas valsts politikas ārÄ“jie parādi ir jāatdod, kad ir pārāk augsts ekonomikas pieaugums, kad ir ekonomikas pārkaršanas draudi. Savukārt krÄ«zes laikā izdevumu samazināšana krÄ«zi vÄ“l vairāk padziļina.

Tikai bÅ«tu vÄ“rtÄ«gi uzdot jautājumu, kā ir radies miljardu liels parāds, kuru nevÄ“las sadalÄ«t aizejošais finanšu ministrs. Andris Vilks skaidro: «Valsts tiešÄm ir pārkreditÄ“jusies par lielāku summu, nekā pašlaik nepieciešams, taču tas darÄ«ts, zinot, ka ziemā Latvijai bÅ«s jāatdod Eiropas Komisijai aizņēmums viena miljarda eiro apmÄ“rā, bet pavasarÄ« bijušas iespÄ“jas aizņemties par ļoti labām likmÄ“m.»

Tātad laikā, kad Latvijai nebija vajadzÄ«gi tik lieli finanšu resursi, Finanšu ministrija nez kāpÄ“c emitÄ“ja obligācijas par vienu miljardu eiro. Valsts kase 2014. gada 24. aprÄ«lÄ« par šo gadÄ«jumu sniedz šÄdu informāciju: «Latvija sekmÄ«gi emitÄ“ja desmit gadu obligācijas viena miljarda eiro apmÄ“rā ar fiksÄ“to procentu (kupona) likmi 2,875% gadā (ienesÄ«gums 2,961%). PieprasÄ«jums pÄ“c Latvijas obligācijām vairāk nekā trÄ«s reizes pārsniedza piedāvājumu.»

Tikai ir jāatgādina, ka 2013. gada novembrÄ« Eiropas Centrālā banka (ECB) refinansÄ“šanas likmi pazemināja lÄ«dz 0,25% gadā. 2014. gada jÅ«nijā ECB refinansÄ“šanas likmi noteica 0,15% gadā, bet šÄ gada septembrÄ« jau 0,05% gadā. Zemāk vairs nav kur! Tālāk ir nulle vai negatÄ«vi lielumi! Jā, negatÄ«vi lielumi! No šÄ gada vidus komercbankas, kuras izvÄ“las savus brÄ«vos lÄ«dzekļus eiro valÅ«tā uzglabāt Vācijas bankās, par depozÄ«tiem saņem nevis procentus, bet tām ir jāpiemaksā par naudas uzglabāšanu drošÄ bankā. Var izvirzÄ«t hipotÄ“zi, ka, redzot procesus Eiropā un to, ka ECB plāno bÅ«tiski samazināt likmes (tirgus to jau gaidÄ«ja), Latvijas valdÄ«ba kopā ar Finanšu ministriju noorganizÄ“ja komercbankām un finanšu investoriem dāsno procentu svÄ“tkus. Šogad, kad par eiro uzglabāšanu komercbankām ir pat jāpiemaksā, Latvijas Finanšu ministrija piemaksāja aptuveni vienu procenta punktu. EmitÄ“jot obligācijas šÄ gada septembrÄ«, kad ECB refinansÄ“šanas likme jau tuvojas nullei, obligāciju procents bÅ«tu vÄ“l zemāks!

Diskusijai ar Finanšu ministriju bÅ«tu jāpāriet stadijā, lai novÄ“rtÄ“tu to zaudÄ“jumu apjomu, kas radās Latvijas valstij, aizņemoties miljardu eiro laikā, kad šÄ« nauda nebija vajadzÄ«ga. Jo ECB likmju samazinājuma dēļ atliekot obligāciju izplatÄ«šanu par pusgadu, likmes bÅ«tu ievÄ“rojami zemākas.

Aizņemoties vienu miljardu eiro pusgadu agrāk nekā vajag (ar likmi 2,875% gadā), ir bezjÄ“dzÄ«gi iztÄ“rÄ“ti 14,4 miljoni eiro procentu maksājumos par pusgadu. Ja šÄ gada oktobrÄ« obligācijas varÄ“tu izvietot par vienu procenta punktu mazāk (ECB likme jau ir tuvu nullei), tad desmit gadu laikā procentu maksājumos valdÄ«bai bÅ«tu jātÄ“rÄ“ 100 miljonu mazāk. Var lÄ“st, ka Finanšu ministrijas lÄ“mums emitÄ“t obligācijas 2014. gada aprÄ«lÄ« ir Latvijas valstij radÄ«jis kopÄ“jos zaudÄ“jumus 114 miljonu eiro apjomā un tikpat liela summa no nodokļu maksātāju kabatām ir pārceļojusi kā dāvana uz komercbanku un finanšu investoru kabatām."

Kā zināms, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks, neraugoties uz saviem ilgstošajiem publiskajiem apgalvojumiem par Ä£imenes katastrofālo finanšu situāciju un nepieciešamÄ«bu pÄ“c labāk atalgota darba, joprojām jaunā darbā nav stājies un "atpÅ«šas".