KÄ rektora vietas pildÄ«tÄjs Straube vada privÄtbiznesu? ZaudÄ“tas tiesas pret valsti un maksÄtnespÄ“jas
Pietiek lasÄ«tÄja · 26.09.2019. · Komentāri (0)SabiedrÄ«bai tÄ arÄ« nav izskaidrots, kÄdu iemeslu dēļ izglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministre Ilga Šuplinska izvÄ“lÄ“jusies par Latvijas UniversitÄtes rektora pienÄkumu izpildÄ«tÄju tieši Gvido Straubi, jo brÄļu draudzes izpÄ“tes vÄ“sturnieka kvalifikÄciju vidÅ« nav bijis valsts iestÄdes vadÄ«bas un bÅ«tiskas publiskÄs administrÄcijas pieredzes.
StudÄ“jis vÄ“sturniekos no 1977. gada lÄ«dz 1982. gadam, kad uzņemts Latvijas PSR ZinÄtņu akadÄ“mijas vÄ“stures institÅ«ta aspirantÅ«rÄ, no 1983. gada lÄ«dz 1988. gadam bijis šÄ«s akadÄ“mijas korespondÄ“tÄjlocekļa, Latvijas PSR Nopelniem bagÄtÄ zinÄtnes darbinieka, habilitÄ“tÄ vÄ“stures zinÄtņu doktora VasÄ«lija Dorošenko asistents, par ko pats Straube atzÄ«st, ka tie bijuši viņa «zelta gadi» un radis tur iekšÄ“jo gaisotni un ideÄlu vidi.
1990. gadÄ aizstÄvÄ“jis vÄ“stures zinÄtņu kandidÄta grÄdu - cand. hist. VÄ“lÄk laba, tipiska vÄ“sturnieka karjera - pÄ“tnieks, docents, arhÄ«vists, profesors. KÄdu laiku divtÅ«kstošo sÄkumÄ bijis fakultÄtes dekÄns, arÄ« senators. Straube mÄ“Ä£inÄja kandidÄ“t arÄ« 2019. gada vÄ“lÄ“šanÄs par universitÄtes senatoru, taÄu Latvijas UniversitÄtes Satversmes sapulce vairs neuzticÄ“jÄs tÄdÄ mÄ“rÄ un Straubi senÄtÄ neievÄ“lÄ“ja.
VarbÅ«t atslÄ“ga slÄ“pjas privÄtÄ biznesa Ä·Ä“rienÄ? Rektora vietas izpildÄ«tÄja izvÄ“les procesÄ plašÄkai sabiedrÄ«bai garÄm paslÄ«dÄ“jis fakts, ka lÄ«dztekus vÄ“sturniekam tipiskajÄ darba vidÄ“ laikrakstÄ «Dzimtenes Balss», žurnÄlÄ «Karogs», Heraldikas komisijÄ, NacionÄlÄs vÄ“stures komitejÄ, Latvijas arhÄ«vistu biedrÄ«bÄ, HernhÅ«tiešu fondÄ, VÄ“stures izpÄ“tes un popularizÄ“šanas biedrÄ«bÄ, Turaidas muzejrezervatÄ, valsts akciju sabiedrÄ«bÄ «Latvijas pasts» Straube bijis arÄ« privÄtuzņēmÄ“js.
Straubes prasmes administrÄcijÄ rÄda tieši pieredze privÄtajÄ sektorÄ - viņš bijis ilggadÄ“js privÄtÄs akciju sabiedrÄ«bas «RÄ«gas kinostudija», reÄ£. nr. 50003021241, padomes loceklis un padomes priekšsÄ“dÄ“tÄja vietnieks. 2017. gadÄ valsts uzvarÄ“ja ilgstošÄ tiesvedÄ«bÄ pret šo komercsabiedrÄ«bu, jo KultÅ«ras ministrijas personÄ bija vÄ“rsusies par autortiesÄ«bu atzÄ«šanu, darbu izmantošanas aizliegšanu un zaudÄ“jumu atlÄ«dzÄ«bas piedziņu tiesÄ pret privÄto akciju sabiedrÄ«bu «RÄ«gas kinostudija» par 973 padomju okupÄcijas periodÄ uzņemto kinofilmu pÄrdošanu vai iznomÄšanu.
MaksÄtnespÄ“jas datu bÄze norÄda, ka vairÄkkÄrt pieprasÄ«ta komercsabiedrÄ«bas maksÄtnespÄ“ja un Straubes vadÄ«bas laikÄ komercsabiedrÄ«ba bijusi spiesta ierosinÄt tiesiskÄs aizsardzÄ«bas procesu no 2016. gada lÄ«dz 2017. gadam virknes saistÄ«bu atlikšanai, tajÄ skaitÄ nodokļu prasÄ«jumu pamatparÄda samaksas atlikšanai, nokavÄ“juma procentu un lÄ«gumsodu dzÄ“šanai.
AS «SEB banka» savulaik pat ir vÄ“rsusies Valsts policijÄ ar lÅ«gumu sÄkt kriminÄlprocesu saistÄ«bÄ ar nekustamo Ä«pašumu apsaimniekotÄjas, privÄtÄs akciju sabiedrÄ«bas «RÄ«gas kinostudija» amatpersonu iespÄ“jamÄm noziedzÄ«gÄm darbÄ«bÄm. Banka iesniegumÄ policijai rakstÄ«ja, ka «RÄ«gas kinostudija» un Ä·Ä«las devÄ“ji, apzinoties, ka tÄs rÄ«cÄ«bÄ nav naudas lÄ«dzekļu un tie nespÄ“s izpildÄ«t saistÄ«bas labprÄtÄ«gi, kÄ arÄ« apzinoties, ka to rÄ«cÄ«bÄ nav tiesisku instrumentu, ar kuriem varÄ“tu kavÄ“t piedziņu un Ä·Ä«lu realizÄciju, veikuši noziedzÄ«gas darbÄ«bas: snieguši apzinÄti nepatiesu informÄciju kredÄ«ta izlietošanas laikÄ, pÄrkÄpuši tiesiskÄs aizsardzÄ«bas procesa noteikumus, grÄmatvedÄ«bas noteikumus, nobÄ“dzinÄjuši mantu un prettiesiski atsavinÄjuši ieÄ·Ä«lÄtÄs lietas jeb prasÄ«juma tiesÄ«bu pret sabiedrÄ«bas debitoriem.
SavdabÄ«gi, ka šajÄ laikÄ presÄ“ šajÄ pašÄ ziÅ†Ä ir norÄdÄ«ts, ka uzņēmuma padomes priekšsÄ“dÄ“tÄjs vietnieks bija mÅ«su it kÄ tÄlu no mantas, naudas un lietÄm, ko rÅ«sa un kodes bojÄ stÄvošais vÄ“sturnieks Gvido Straube. Bet vai valsts amatpersona Straube šo faktu ir norÄdÄ«jis valsts amatpersonas deklarÄcijÄ par 2012. gadu? IespÄ“jams, ka ne. Vai varÄ“tu bÅ«t pÄrkÄpts likums "Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bÄ", neuzrÄdot privÄtas akciju sabiedrÄ«bas amatu valsts amatpersonas deklarÄcijÄ? To var droši konstatÄ“t tikai Valsts ieņēmumu dienests un Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojs. JebkurÄ gadÄ«jumÄ šÄ« daudzcietušÄ komersanta vadÄ«bÄ kÄ padomes priekšsÄ“dÄ“tÄja vietnieks Gvido Straube bija vÄ“l 2019. gada septembrÄ«, norÄdot šo komercdarbÄ«bas amatu arÄ« dažÄs iepriekšÄ“jÄs deklarÄcijÄs.
AugstÄkÄs tiesas Civillietu departaments izskatÄ«ja Latvijas valsts KultÅ«ras ministrijas personÄ un Latvijas KinematogrÄfistu savienÄ«bas un 44 filmu autoru kasÄcijas sÅ«dzÄ«bas par RÄ«gas apgabaltiesas 2014. gada 22. aprīļa spriedumu Latvijas valsts prasÄ«bÄ pret Straubes pÄrstÄvÄ“to akciju sabiedrÄ«bu „RÄ«gas Kinostudija” par mantisko autortiesÄ«bu atzÄ«šanu uz LPSR valsts uzņēmumÄ „RÄ«gas kinostudija” uzņemtajÄm 973 filmÄm, kas tapušas laikÄ no 1964. gada lÄ«dz 1990.gada 4.maijam, un arÄ« trešo personu prasÄ«bÄ par autortiesÄ«bu atzÄ«šanu uz šÄ«m filmÄm. PagaidÄm valstij saÄ·eršanÄs ar Straubes vadÄ«to uzņēmumu beigusies laimÄ«gi - KultÅ«ras ministrija uzvarÄ“ja, un Straubes pÄrstÄvÄ“tais privÄtais komersants šajÄ tiesÄ 2017. gada 31. janvÄrÄ« zaudÄ“ja galÄ«gi. KinematogrÄfi, režisori, scenÄristi mÄkslinieki un Latvijas sabiedrÄ«ba atguva savu kultÅ«ras mantojumu.
VietÄ gan jautÄjums - kÄ šÄ«s neveiksmÄ«gÄs tiesvedÄ«bas pret valsti, privÄtas akciju sabiedrÄ«bas mÄ“Ä£inÄjumi piesavinÄt kultÅ«ras kanonÄ iekļautas latviešu kultÅ«ras vÄ“rtÄ«bas, maksÄtnespÄ“jas pieprasÄ«jumi, tiesiskÄs aizsardzÄ«bas procesi ar nodokļu prasÄ«jumu pamatparÄda samaksas atlikšanu, nokavÄ“juma procentu un lÄ«gumsodu dzÄ“šanu, bankas vÄ“ršanos policijÄ par noziedzÄ«gam darbÄ«bÄm izskatÄs no biznesmeņa Straubes, kas kÄ ilggadÄ“js padomes priekšsÄ“dÄ“tÄja vietnieks varbÅ«t nemaz nav vainojams nepietiekamÄ komercdarbÄ«bas uzraudzÄ«bÄ, Ä“tiskÄs puses?
Un kas sagaida Latvijas UniversitÄti ar šÄdu rektora vietas izpildÄ«tÄju, kas - pat esot rektora kabinetÄ - nekautrÄ“jas šÄ gada 2. septembrÄ« deklarÄ“t valsts amatpersonu deklarÄcijÄ rektora amata savienošanu ar šÄda privÄtÄ komersanta padomes - uzraudzÄ«bas institÅ«cijas - vadÄ«bu?
Vai Ministru kabinets 2019. gada 29. augusta rÄ«kojumÄ par Straubes iecelšanu amatÄ ir devis atļauju šos amatus savienot normatÄ«vajos aktos noteiktajÄ kÄrtÄ«bÄ? Un kÄ no lietas morÄlÄs puses uz to raudzÄ«ties Latvijas UniversitÄtes studentiem? Vai bažīties, ka profesora kÄ komersanta uzraudzÄ«bas institÅ«cijas locekļa privÄtÄ sektora likstas ar tiesiskumu nepiemeklÄ“s arÄ« valsts augstskolu?
Lai saglabÄtu kontroli augstskolÄ, Straube 2019. gada septembrÄ« vienpersoniski likvidÄ“jis augstskolas StratÄ“Ä£ijas padomi. Akciju sabiedrÄ«bas padomÄ“ pats Straube palicis. Par savu svarÄ«gÄko uzdevumu izvirzÄ«jis LU «dežūrmenedžēšanu» lÄ«dz jauna rektora ievÄ“lÄ“šanai, kas, viņaprÄt, ir «virsuzdevums»; «VÄ“los veiksmÄ«gi sakÄrtot rektora vÄ“lÄ“šanu procesu», uzsvÄ“ris Straube.
CerÄ“sim, ka maksÄtnespÄ“ja, tiesiskÄs aizsardzÄ«bas procesi, zaudÄ“jumi tiesÄs un citas privÄto komersantu vajÄjušÄs likstas, kad Straube «sakÄrtos» Latvijas UniversitÄti, augstskolai ies garÄm.
https://www.lursoft.lv/lapsaext?act=URINSOLMNPREP&code=000302124&id=90118119
https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/pieprasa-rigas-kinostudijas-maksatnespeju.d?id=42797668