Iesaki rakstu:

„Dažās valstÄ«s ir izveidojusies Ä«paša akadÄ“misko prusaku kategorija, kas tekalÄ“ no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus, kuros, labākajā gadÄ«jumā, ir izmainÄ«ts tikai valsts nosaukums. Viņi iztÄ“rÄ“ vairāk naudas nekā ANO miera spÄ“ki, viņi savā starpā ir izveidojuši efektÄ«vu riņķa aizsardzÄ«bu, viņu metavaloda ir ietilpÄ«ga, taču vienkāršajam mirstÄ«gajam netulkojama.” Tā 1995. gadā ŠveicÄ“ oficiālā uzrunā teica bijušais Igaunijas prezidents Lenarts Meri.

Šie vārdi ir aktuāli arÄ« mÅ«sdienās, kad no jauna ir uzliesmojis „Aukstais karš”, kuru daudzi dÄ“vÄ“ par „Auksto karu 2.0”. Tie, kuri ir lasÄ«juši vai paši piedzÄ«vojuši iepriekšÄ“jo „Auksto karu”, iespÄ“jams, saredz daudz lÄ«dzÄ«bu ar pašreizÄ“jo situāciju. Nereti rodas jautājums, vai šobrÄ«d Krievija to faktiski nav turpinājusi pÄ“c Ä«sa vājuma mirkļa? Un pats galvenais jautājums – kāda ir situācija nosacÄ«tajā frontÄ“, kuram pieder iniciatÄ«va, kurš uzvar un kādas ir nākotnes perspektÄ«vas? Īpaši jau Latvijai, kas Ä£eogrāfiski atrodas tiešÄ frontes lÄ«nijas tuvumā. Ir jautājums, vai patiesÄ«bā jau neesam šÄ« kara, par laimi, nosacÄ«tajā, bet tomÄ“r ugunslÄ«nijā? IzvÄ“rtÄ“jot rÅ«pÄ«gāk situāciju, redzÄ“tais nav nomierinošs. Ir pamats domāt, ka viss ir daudz nopietnāk, nekā paviršam vÄ“rotājam varÄ“tu šÄ·ist.

Te ir laiks atgriezties pie Lenarta Meri asajiem, bet trāpÄ«gajiem vārdiem. RÄ«gā regulāri notiek dažādas plaša mÄ“roga Eiropas drošÄ«bas konferences. Visredzamākā ir ikgadÄ“ja augsta lÄ«meņa drošÄ«bas un aizsardzÄ«bas forums „RÄ«gas konference”, kas 2018. gadā pulcÄ“ja gandrÄ«z 800 dalÄ«bniekus no visas pasaules. Kā rakstÄ«ja Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) – „RÄ«gas konference vienmÄ“r ir bÅ«vÄ“ta, skatoties no divām lielām perspektÄ«vām. Viena ir tas, kas katru gadu atkārtojas – lielie drošÄ«bas temati, ekonomika, mÅ«su kaimiņi. Un tad ir atsevišÄ·i sarunu bloki, kas ir veltÄ«ti šÄ«brīža aktualitātÄ“m”. [1]

Kopš 2014. gada Ukrainas krÄ«zes Ä«paša uzmanÄ«ba, protams, tiek pievÄ“rsta Krievijas ārpolitikas agresijas pieaugumam, un tiek aktÄ«vi spriests par „Aukstā kara” apdraudÄ“jumiem. Tiek meklÄ“ti risinājumi un idejas, kā tos novÄ“rst. PÄ“c formas tā ir nopietna lÄ«meņa domnÄ«ca, forums, kur pulcÄ“jas teju visi atbildÄ«gie un iesaistÄ«tie ekspertu un augstāko politiÄ·u lÄ«menÄ«.

Protams, labi, ka šÄdi nopietni pasākumi notiek un neapšaubāmi gudri, ietekmÄ«gi ļaudis satiekas, dalās pieredzÄ“, veido kontaktus un šÄ·iļ jaunas idejas. Izklausās skaisti un pareizi! Un, iespÄ“jams, tikai Ä·eceris un nelga varÄ“tu pajautāt – smalkās dāmas un kungi, sanācāt kopā, pačalojāt, apmainÄ«jāties ar vizÄ«tkartÄ“m, uzsitāt viens otram uz pleca, izdzÄ“rāt cisternas ar kafiju, apmÄ“ram tikpat daudz vÄ«na, bet kāda jÄ“ga no tā visa? Jeb, kā Latvijā mÄ“dz teikt, – kāds ir sausais atlikums? To visu nodrošina strādÄ«gi ļaudis, kuri maksā nodokļus un pamatoti vÄ“las uzzināt, kas tieši ir mainÄ«jies uz labo pusi? „Aukstais karš” ir mazinājies, stabilizÄ“jies, agresÄ«vais un nekaunÄ«gais Putina režīms ir pienācÄ«gi nolikts pie vietas? TiešÄm? Kopš pÄ“dÄ“jās Ä«paši smagās Ukrainas krÄ«zes sākuma 2014. gadā ir pagājuši krietni pieci gadi. Ir laiks mÄ“Ä£ināt apkopot bilanci – kurš patiesÄ«bā šajā konfrontācija uzvar un kurš zaudÄ“?

ŠÄ« „RÄ«gas konference” tiek rÄ«kota jau desmit gadus un nodokļu maksātājiem izmaksā bargu naudu. Aptuvenas aplÄ“ses ir, ka katrs šÄds pasākums izmaksā vismaz 300 000 eiro. Tā ir summa, par kuru varÄ“tu krietni stiprināt, piemÄ“ram, kāda zemessardzes bataljona kaujas spÄ“jas. TomÄ“r ekspertiem nav pieticis ar „RÄ«gas konferenci”, un 2019. gada jÅ«nijā tika sarÄ«kots lÄ«dzÄ«gs pasākums – NATO StratÄ“Ä£iskās komunikācijas izcilÄ«bas centra (NATO „StratCom”) konference, kurā eksperti apsprieda Krievijas aktivitātes informācijas telpā. BÅ«tÄ«bā – tieši „Aukstajam karam 2.0” veltÄ«ts pasākums. Simboliski, ka piedalÄ«jās arÄ« ievÄ“rojamais britu žurnālists, analÄ«tiÄ·is, Austrumeiropas un Baltijas valstu eksperts Edvards LÅ«kass (Edward Lucas). Viņš 2008. gadā izdeva pravietisko grāmatu Jaunais Aukstais karš: kā Kremlis apdraud Krieviju un Rietumus.[2] LÅ«kass bija viens no pirmajiem, kurš formulÄ“ja domu, ka sācies jauns „Aukstais karš”. Jau krietnus sešus gadus pirms Ukrainas krÄ«zes viņš brÄ«dināja par gaidāmajiem apdraudÄ“jumiem.

Interesanti, ko viņš teiktu par pašreizÄ“jo situāciju un kā viņš jÅ«tas kaut mazliet izpÄ“tot reālo situāciju ne tikai Eiropā, bet burtiski turpat konferences tuvākajā apkārtnÄ“ RÄ«gā? VisdrÄ«zākais, ka jau savā viesnÄ«cas numuriņā viņš konstatÄ“tu, ka Latvijas informatÄ«vajā telpā, kabeļtelevÄ«zijas tÄ«klos plaši tiek piedāvāti Kremļa kontrolÄ“tie TV propagandas kanāli. Tos izplata pat Latvijas valdÄ«bai daļēji piederošais, lielākais valsts kabeļa TV operators „Tet” (agrāk – Lattelecom).

LÅ«kasam nebÅ«tu jāiet Ä«paši tālu, lai atrastu vÄ“l vienu Krievijas propagandas tÄ«klojumu. Krievu grāmatu veikalu tÄ«kls „Polaris”, piemÄ“ram, Centrālās stacijas veikalā plaši piedāvā tÄ«rākās raudzes propagandas izstrādājumus – grāmatas ar tādiem nosaukumiem, kā Polija – Austrumeiropas hiÄ“na, Somija – valsts no cariskās valsts mÄ“Ä£enes, Latviešu meža brāļi un vācu specdienesti 1941-1956. Grāmatu saturs ir 100% „Aukstā kara” produkts – apzināti falsificÄ“ta vÄ“sture, Krievijas imperiālistu domāšanas un pasaules uztveres smadzeņu skalošanas piemÄ“ri. Protams, tas bÅ«tu civilizÄ“tas sabiedrÄ«bas necienÄ«gi, ja valsts iestādes sāktu kontrolÄ“t grāmatnÄ«cu saturu, bet tas tikai kārtÄ“jais piemÄ“rs, kā Krievijas propagandas dienesti vairo savu ideoloÄ£iju un ietekmi.

Protams, ka Latvijas informatÄ«vajā telpā tikpat brÄ«vi jÅ«tas arÄ« Kremļa tieši vai netieši kontrolÄ“ti plašsaziņas mediji – radio, laikraksti, interneta portāli. Bet Kremļa izdomai un apetÄ«tei nav robežu. Nesen atklājās, ka RÄ«gas Dome, kuru jau desmit gadus kontrolÄ“ Kremlim draudzÄ«gā partija „Saskaņa”, ir ar plašu vÄ“rienu „barojusi” lielākos Latvijas plašsaziņas lÄ«dzekļus. Kā ziņo mediji, tad „Saskaņas” pārstāvju lÄ«dz šim cieši kontrolÄ“tais RÄ«gas domes nodibinājums Riga.lv laika posmā no 2015. lÄ«dz 2018. gadam par „informācijas izvietošanu” izmaksājis milzÄ«gas summas sev pietuvinātiem „medijiem” un vairākiem ietekmÄ«giem Latvijas „lielajiem” medijiem. Tā, piemÄ“ram, ziņu portāls DELFI no Riga.lv saņēmis gandrÄ«z 200 000 eiro, bet viens no lielākajiem TV kanāliem Latvijā – TV3 (All Media Latvia) 258 000 eiro.[3]

Protams, nav ļoti redzamu pierādÄ«jumu, ka šie ietekmÄ«gie mediji bÅ«tu tiešÄ veidā kalpojuši Ušakova un Kremļa propagandas uzdevumiem. TomÄ“r jāatceras divas svarÄ«gas lietas – lielāki interneta ziņu portāli, un DELFI Latvijā tāds noteikti ir, tāpat kā TV kanāli ir bÅ«tiskākie un svarÄ«gākie instrumenti sabiedrÄ«bas domas veidošanai. Tāpat ir skaidrs, ka Ušakova kontrolÄ“tās iestādes tādas milzÄ«gas naudas summas par skaistām acÄ«m vien nedala. Šo un citu lÄ«dzÄ«gi piebaroto mediju Ä«pašnieki bez vārda runas zina, kas un kā jādara, lai saglabātu šos nozÄ«mÄ«gos finansÄ“juma avotus. Netiek sagaidÄ«ts, ka tiešÄ veidā tiktu slavÄ“ta Krievija, Putins, Ušakovs un viņa partija „Saskaņa”. No viņiem tiek sagaidÄ«ts, ka Kremlim draudzÄ«gi politiÄ·i pietiekami bieži parādÄ«tos šajos medijos un lai ar kritiku netiktu pārāk pārspÄ«lÄ“ts. To visu var izdarÄ«t gana neuzkrÄ«toši un korekti. PolitiÄ·iem ir nepieciešama publicitāte un atpazÄ«stamÄ«ba. Gan, bieži gozÄ“joties šajos ietekmÄ«gajos medijos, tas nodrošināts ar uzviju. Å…emot vÄ“rā, ka viņi ir oficiāli RÄ«gas vadÄ«tāji, tad šiem medijiem formāli neko arÄ« Ä«sti pārmest nevar. Bet …

Te vÄ“rts atcerÄ“ties pazÄ«stamā latviešu kino un teātra kritiÄ·a, nu jau mirušÄ Normunda Naumaņa 2008. gadā rakstÄ«to: „...nekādas pasaciņas par sabojātiem taimkodiem Latvijā vispār nebÅ«s vajadzÄ«gas, jo ar svešas kaimiņvalsts Krievijas atklāti nacionālšovinistiskajiem kultÅ«ras produktiem mÅ«s apdāvina tik dāsni, ka Putins ar bandu KremlÄ«, kā arÄ« viņu pakaļas laizÄ«tāji Latvijā var bÅ«t mierÄ«gi – Latvijā piektās kolonnas ideoloÄ£iskās apmācÄ«bas noris sekmÄ«gi!”[4]

Un patiesi – rezultāti neizpaliek arÄ« šobrÄ«d – vienpadsmit gadus vÄ“lāk – 2019. gadā. ŠÄ« gada Eiropas Parlamenta vÄ“lÄ“šanās Kremlim draudzÄ«gie kandidāti no Latvijas triumfÄ“ja – viņi ieguva maksimumu no sev reāli iespÄ“jamā. Uz Briseli Latviju pārstāvÄ“t dodas trÄ«s prokremliskie pārstāvji – jau iepriekšminÄ“tais Nils Ušakovs, viņa uzticamais lÄ«dzgaitnieks Andris Ameriks. Vienu vietu ieguva arÄ« atklātā putiniste, Latvijas Krievu savienÄ«bas lÄ«dere – Tatjana Ždanoka.

Vārds triumfÄ“ja šoreiz ir ļoti atbilstošs – abi prokremliskie spÄ“ki kopš iepriekšÄ“jām EP vÄ“lÄ“šanām bÅ«tiski palielinājuši savu atbalstÄ«tāju skaitu – Ždanokas LKS atbalsts pieauga salÄ«dzinoši nedaudz no 6,24% 2014. gadā uz 6,38% 2019. gadā, savukārt „Saskaņai” no 13,4% uz 17,45 %. AtšÄ·irÄ«bā no iepriekšÄ“jām vÄ“lÄ“šanām viņus EP tagad kopā pārstāv nevis divi, bet trÄ«s eirodeputāti. No pašvaldÄ«bas budžeta izsmeltie lÄ«dzekļi ir atmaksājušies ar uzviju. Un tas viss noticis gadiem ilgi, visu iespÄ“jamo drošÄ«bas dienestu, info kara speciālistu armijas deguna galā. Interesanti, patiešÄm brÄ«numaina sagadÄ«šanās, kā viņi to tik ilgi nespÄ“ja pamanÄ«t un saprast.

Latvijā noticis precÄ«zi tas, par ko martā brÄ«dināja Igaunijas Ä€rÄ“jās izlÅ«košanas dienests savā publiskajā paziņojumā: „Krievija, visticamāk, mÄ“Ä£inās iejaukties Eiropas Parlamenta (EP) vÄ“lÄ“šanās, lai nodrošinātu pÄ“c iespÄ“jas vairāk vietu prokrieviskajiem vai eiroskeptiskajiem politiskajiem spÄ“kiem.”[5]

To apstiprina arÄ« Eiropas SavienÄ«bas eksperti jau pÄ“c vÄ“lÄ“šanām. Kā raksta laikraksts Financial Times – „Briseles eksperti uzskata, ka Krievijas avoti ir veikuši „ilgstošus un mÄ“rÄ·tiecÄ«gus” dezinformācijas mÄ“Ä£inājumus, lai mazinātu vÄ“lÄ“tāju aktivitāti un ietekmÄ“t vÄ“lÄ“tāju izvÄ“les”. PrecÄ«zi to varÄ“ja konstatÄ“t tieši Latvijā, kur vÄ“lÄ“tāju aktivitāte bija viena no zemākajām visā ES, kas Latvijas gadÄ«jumā bija izdevÄ«gi tieši prokremliskajiem spÄ“kiem. KāpÄ“c un kā Krievijai tieši Latvijā bija tādas sekmes, ir jautājums uz kuru jāmeklÄ“ nopietnas atbildes, bet, izskatās, ka neviens to ij negrasās darÄ«t. Kremļa „Aukstā kara 2.0” darboņi Latvijas informatÄ«vajā telpā burtiski dejo pa galdu un teju vai skaļi smej par nopietnām ikgadÄ“jām drošÄ«bas konferencÄ“m. Viņus tās netraucÄ“ itin nemaz. Savu viņi, kā redzÄ“jām, panāk tik un tā.

Nākošais Kremļa ārpolitikas triumfs jau notika visas Eiropas mÄ“rogā. Augsne acÄ«mredzami tika veidota tikpat mÄ“rÄ·tiecÄ«gi un apjomÄ«gi, lÄ«dzÄ«gi kā to redzÄ“jām Latvijas gadÄ«jumā. MÄ“nesi pÄ“c EP vÄ“lÄ“šanām Krievijas diplomātija svinÄ“ja apdullinošu uzvaru – Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (EPPA) atjaunoja Krievijas balsstiesÄ«bas, kuras tika apturÄ“tas, reaģējot uz Ukrainai piederošÄs Krimas pussalas aneksiju 2014. gadā. Te gan jāatceras, ka Eiropas Padome nav Eiropas SavienÄ«bas (ES) organizācija. StrasbÅ«rā bāzÄ“tā Eiropas Padome ir dibināta 1949. gadā, un tā ir vecākā politiskā organizācija Eiropā, kas apvieno 47 Eiropas valstis. Eiropas Padomes mÄ“rÄ·is ir veidot kopÄ“ju demokrātisku un tiesisku telpu Eiropā, nodrošinot tās pamatvÄ“rtÄ«bu – cilvÄ“ktiesÄ«bu, demokrātijas un tiesiskuma – ievÄ“rošanu un aizsardzÄ«bu. Eiropas Padome atbild par tiesnešu ievÄ“lÄ“šanu Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesā.[6]

Neskatoties uz Ukrainas spÄ“cÄ«go pretestÄ«bu, 118 EPPA locekļi nobalsoja par balsstiesÄ«bu atjaunošanu Krievijas delegācijai, pret balsoja 62, bet desmit no balsošanas atturÄ“jās. Ukrainas delegācijas vadÄ«tājs norādÄ«ja, ka ar balsstiesÄ«bu atjaunošanu Eiropa bÅ«tÄ«bā pavÄ“stÄ«ja Kremlim sekojošo: „Dariet, ko gribat, anektÄ“jiet citas valsts teritoriju, nogaliniet tur cilvÄ“kus, un jÅ«s vienalga tiksit cauri sveikā.”

AugstākminÄ“tie ir tikai daži piemÄ“ri no kopÄ“jās ainas, kas liecina Putina Krievijas ārpolitika „Aukstajā karā 2.0” gÅ«st panākumus. To nevar vairs Ä«sti dÄ“vÄ“t par „Auksto”, jo Ukrainas un citos konfliktos ir nogalināti tÅ«kstošiem cilvÄ“ku, notriektas lidmašÄ«nas, okupÄ“tas reālas teritorijas. Rietumu reakcija parasti ir novÄ“lota, vāja un Putins ar laiku savu panāk tik un tā.

Atgriežoties pie konferencÄ“m RÄ«gā un „Jaunā Aukstā kara” pravieša Edvarda LÅ«kasa. Viņa grāmata, kas pareÄ£oja Krievijas agresijas pieaugumu tika publicÄ“ta 2008. gadā. PaskatÄ«simies, kas tieši ir mainÄ«jies, kopš tā laika? LÅ«kass brÄ«dināja, ka Krievija centÄ«sies palielināt Eiropas ekonomisko un enerģētisko atkarÄ«bu ar gāzes cauruļvada „Nord Stream” jeb „Ziemeļu straumes” palÄ«dzÄ«bu. 2011. gadā Krievija sekmÄ«gi pabeidza šÄ« cauruļvada bÅ«vniecÄ«bu un Eiropa ļāvās palielināt savu atkarÄ«bu no Krievijas resursiem. VÄ“l vairāk – šobrÄ«d sekmÄ«gi uz priekšu virzās minÄ“tā cauruļvada turpinājums – paplašinājums „Nord Stream 2”. Izskatās, ka Krievija atkal panāks savu, jo šim projektam piekrišanu devušas Vācijas, Zviedrijas un Somijas valdÄ«bas.[7]

Putina režīms ar naudu Eiropā spÄ“ja panākt pat agrāk it kā neiespÄ“jamas lietas. Ja kādreiz izcÄ“lās milzÄ«gs skandāls, ka Francija iedomājās pārdot Krievijai divus helikopteru bāzes kuÄ£us „Mistral”, tad pÄ“dÄ“jos gados eiropieši nolÄ“muši kolektÄ«vi aizvÄ“rt acis uz Spānijas sadarbÄ«bu ar Krievijas kara floti. Spānija jau gadiem ilgi uzņēma savās ostās Krievijas kara flotes kuÄ£us un zemÅ«denes, kas devās uz SÄ«riju palÄ«gā Putina stratÄ“Ä£iskajām partnerim diktatoram BašÄram al Asadam. Spānija kļuva par Krievijas bruņoto spÄ“ku galveno bāzes punktu VidusjÅ«rā, piegādājot viņu kuÄ£iem degvielu, Å«deni un pārtiku. Protams, krietni nopelnot šajos darÄ«jumos. Der atcerÄ“ties, ka Spānija ir arÄ« NATO dalÄ«bvalsts. ASV, Lielbritānija ik pa brÄ«dim kaut ko protestÄ“, Spānija tad kādu brÄ«di mazliet atturas, bet drÄ«z vien atkal atver savas ostas Krievijas kara flotei.

PÄ“c Krimas okupācijas tapa skaidra Krievijas stratÄ“Ä£ija – viņi pragmatiski aprÄ“Ä·ināja, ka sākotnÄ“ji notiks spiegšana, kliegšana un cepšanās. Tā ir arÄ« notika. Bet tad Krievijas stratÄ“Ä£i teju atklāti paņirdza – viss, kā krievi saka – „rassosetsja” (рассосeтся), kas nozÄ«mÄ“ - problÄ“ma izšÄ·Ä«dÄ«s, uzsÅ«ksies, ar laiku izgaisÄ«s. Proti, eiropieši un pasaule ar laiku samierināsies, pieņems situāciju. Protams, ka Krievijai tas vidÄ“jā termiņā kaut ko maksās, bet ilgtermiņā tas viņus neuztrauc. Īpaši jau Putina eliti, kura trÅ«kumu nepazÄ«st. Nav šaubu, ka dēļ agresijas pret Ukrainu un citiem pārkāpumiem noteiktās sankcijas pret Krieviju ir to nopietni ekonomiski vājinājušas. TomÄ“r nav ne mazāko pazÄ«mju, ka Krievijas ekonomika bÅ«tu novesta lÄ«dz sabrukumam vai izmisumam. Ir zināma sociāla nervozitāte, un daži no oligarhiem ir cietuši, bet Krievijas elite kopumā izskatās kļuvusi monolÄ«tāka un vairāk mobilizÄ“jusies. Protams, ka Krievijai ir zināmas grÅ«tÄ«bas tikt pie noteiktām tehnoloÄ£ijām. Bet jāšaubās, ka pieredzÄ“jušo čekistu Putinu un viņa biedrus tas Ä«paši satrauktu. Krievijas specdienesti PSRS laikos bija slaveni arÄ« ar ekonomisko spiegošanu un kārtÄ«gam čekistam tehnoloÄ£iju, kuru nevar nopirkt, nav lielu problÄ“mu nozagt.

Tāpat Putina režīms gluži saprātÄ«gi ir aplÄ“sis, ka sankcijas darbojas abos virzienos un agri vai vÄ“lu radÄ«s nopietnas problÄ“mas pašai Eiropas SavienÄ«bai. Īpaši situācijā, kad ES ekonomika sākusi zaudÄ“t savu konkurÄ“tspÄ“ju un agrāko spozmi. Eiropas daļa pasaules kopÄ“jā IKP samazinās ar katru gadu. No pasaules bagātākajām megakompānijām vairs tikai divas trÄ«s ir Eiropā. Šajā situācija plašais Krievijas tirgus Eiropas biznesam ir pārāk iekārojams, lai to pazaudÄ“tu. Viens no ietekmÄ«gākajiem un lielākajiem Vācijas biznesa laikrakstiem „Handelsblatt” norāda, ka uzņēmÄ“ji ir ārkārtÄ«gi neapmierināti ar sankcijām, viņi lÄ“š savus zaudÄ“jumus „divciparu miljardu” apmÄ“rā.[8] Tas nozÄ«mÄ“, ka Vācijas valdÄ«bai kļūs aizvien grÅ«tāk atbalstÄ«t ASV ar sankcijām pret Krieviju. ASV laikraksts The Washington Post plašÄkā materiālā norādÄ«ja, ka pieaudzis arÄ« politiskais spiediens. Pavisam nesen Saksijas federālās zemes ministru prezidents Mihaels Krečmers, kancleres Merkeles ietekmÄ«gs partijas biedrs pÄ“c tikšanās ar Putinu pieprasÄ«jis atcelt sankcijas. Merkele gan žigli noraidÄ«jusi šo ideju un piekritusi to pagarinājumam.[9] Ä¶Ä«les pasaules ekonomikas institÅ«ts (IfW – „Institut für Weltwirtschaft”) lÄ“š, ka sankciju dēļ Eiropa un Ziemeļamerika laika posmā no 2014. lÄ«dz 2015. gadam vien ir zaudÄ“jusi 114 miljardus ASV dolāru. Tas viss, protams, nav noslÄ“pums Kremlim, un viņi pamatoti cer, ka Rietumi varÄ“tu piekāpties. Ekonomiskā un politiskā spriedze Vācijā un citās valstÄ«s viņus iedrošina. IepriekšminÄ“tas Eiropas Padomes (EPPA) balsojums ir brÄ«dinošs vÄ“stÄ«jums, ka ES drÄ«zumā varÄ“tu piekāpties un atteikties no sankcijām.

Otrs Rietumu pasaules ekspertu solÄ«tais Krievijas satricinājums izrādÄ«jies pilnÄ«gi nepamatots un iluzors. Daudzi, iespÄ“jams, atceras nesen mirušÄ senatora Džona Makkeina 2014. gadā nievājošo apgalvojumu, ka „Krievija ir benzÄ«ntanks, kurš izliekas par valsti”. Viņš norādÄ«ja, ka Krievijas stabilitāte ir atkarÄ«ga no dabas resursiem. Proti, lÄ«dzÄ«gi kā iepriekšÄ“jā „Aukstajā karā”, arÄ« šajā – krÄ«tot naftas cenām, Krievijas ekonomika varÄ“tu sabrukt, lÄ«dzÄ«gi kā tas notika ar PSRS. Un patiesi, 2014. gada otrajā pusÄ“ naftas cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā.[10] Tās turpināja bÅ«t zemas vÄ“l pāris gadus. Daudzi prognozÄ“ja, ka Krievijas ekonomika sašÄ·obÄ«sies, jo tā ir ļoti atkarÄ«ga no naftas cenas. Tas daudzus rosināja domāt, ka Putins kļūs pielaidÄ«gāks un piekāpsies. Jā, Krievijas uzkrātās rezerves strauji tukšojās, un zināmas problÄ“mas bija redzamas. TomÄ“r atkal atšÄ·irÄ«bā no PSRS Krievija šo laiku pārlaida salÄ«dzinoši mierÄ«gi. Zināma spriedze Kremlim bija, bet Putina režīms neapjuka. Viņi steidzÄ«gi sāka diplomātiski un militāri manevrÄ“t Tuvajos Austrumos, aktÄ«vi iesaistoties SÄ«rijas konfliktā. To vai citu iemeslu dēļ naftas cena atkal sāka kāpt un šobrÄ«d tā ir pieaugusi lÄ«dz pat 60 un vairāk dolāriem par barelu. AÄ£entÅ«ra „Bloomberg” prognozÄ“, ka pārskatāmā laika posmā tā varÄ“tu atkal sasniegt 100 dolārus par barelu.[11] Protams, tās visas atkal ir labas ziņas Krievijai.

Kopumā mÄ“s redzam, ka visās „Aukstā kara 2.0” frontes lÄ«nijās Putina režīms izrādÄ«jies stabilāks, reizÄ“m veiksmÄ«gāks un izturÄ«gāks nekā bija PSRS. Krievija ir ekonomiski satricināta, bet par kaut kādu sabrukumu nav pamata runāt. Putins ir veiksmÄ«gi izvairÄ«jies no uzbrukumiem un, izskatās, mierÄ«gi nogaida, ka Rietumiem apniks ciest zaudÄ“jumus. Tā vietā viņš ar savu ietekmes cilvÄ“ku, propagandas palÄ«dzÄ«bu mÄ“rÄ·tiecÄ«gi palielina politisko atbalstu Eiropas politiskajās struktÅ«rās, pÄ“rk, šÄ·eļ un apvārdo Rietumu politiÄ·us. Un gÅ«st acÄ«mredzamas sekmes. Protams, nevar noliegt, ka zināmas izmaiņas notikušas arÄ« Rietumu pusÄ“ – sabiedrÄ«bas tādās valstÄ«s, kā Gruzijā, Ukrainā, Polijā, Igaunijā, Lietuvā, Latvijā un citās ir nopietni mobilizÄ“jušÄs, pārskatÄ«jušas savas aizsardzÄ«bas stratÄ“Ä£ijas un aktÄ«vi investÄ“ bruņotajos spÄ“kos.

Tāpat Rietumvalstis ir investÄ“jušas informatÄ«vajos pasākumos, kas nodrošina Putina režīmam alternatÄ«vus ziņu avotus krievu valodā. LÄ“nām, bet pieaug demokrātiskā opozÄ«cija Putina režīmam. Tiesa, grÅ«ti izmÄ“rÄ«t, cik tas ir efektÄ«vi. Latvijas piemÄ“rs liecina, ka investÄ«cijas sabiedrisko mediju krievu redakcijās izrādÄ«jušÄs neefektÄ«vas. Par spÄ«ti milzÄ«giem Ušakova un „Saskaņas” korupcijas skandāliem, acÄ«mredzamām saitÄ“m ar Kremli, krievvalodÄ«gie Latvijas sabiedrisko mediju informāciju par to visu bÅ«tÄ«bā ir ignorÄ“juši. To spilgti apliecina krietni pieaugušais atbalsts prokremliskiem politiÄ·iem nesenajās Eiropas Parlamenta vÄ“lÄ“šanās. PatiesÄ«bā efekts ir izrādÄ«jies pilnÄ«gi pretÄ“js – krievu valodas telpa, vismaz Latvijā, turpinājusi bÅ«t pašpietiekama un lÄ«dz ar to bremzÄ“joša šÄ·eļošai integrācijai. Krievija ir panākusi, ka Latvijā krievu valodai ir piešÄ·irts ekskluzÄ«vs, de facto teju vai otrās valsts valodas statuss. Protams, tas vietÄ“jiem krieviem nekādi nepalÄ«dz ātrāk un labāk apgÅ«t valsts valodu.

NoslÄ“gumā varÄ“tu jautāt – kādi ir Putina režīma mÄ“rÄ·i „Aukstajā karā 2.0”? PrecÄ«zi to noteikti zina vai varbÅ«t tikai nojauš viņš pats. ŠobrÄ«d izskatās, ka Putins mÄ“Ä£ina vismaz daļēji atjaunot veco Krievijas impÄ“riju, nokožot gabalu pa gabalam, kur vien tas iespÄ“jams. Viņš lieliski saprot, ka frontāla, militāra sadursme ar Rietumiem mÅ«sdienās nav iespÄ“jama. Tādēļ viņš pacietÄ«gi cenšas destabilizÄ“t Eiropu un kaimiņvalstis, novājināt, kur vien tas ir iespÄ“jams, un tad nogaida krÄ«zes mirkli, kad žigli var nokost kādu gabalu. Krievija ir gatava dēļ šiem ieguvumiem vidÄ“jā termiņā paciest ekonomiskus zaudÄ“jumus, bet apzinās, ka, agri vai vÄ“lu, Rietumi ekonomisko interešu dēļ „krupi norÄ«s”. Tā tas notika Gruzijā, izskatās, ka tā tas varÄ“tu notikt arÄ« ar Ukrainu. Putina režīms improvizÄ“, reizÄ“m rÄ«kojas impulsÄ«vi, bet virziens ir skaidrs – Krievijas impÄ“riskās varenÄ«bas restaurācija.

Putina režīms arÄ« labi redz, ka klimata pārmaiņu dēļ nākamajās desmitgadÄ“s Eiropa piedzÄ«vos smagus izaicinājumus – karstuma viļņi tikai pieaugs, bÄ“gļu skaits dēļ Å«dens un pārtikas trÅ«kuma no Ä€frikas bÅ«s nevis pāris, bet desmiti un pat simti miljoni. TikmÄ“r Krievijā plašÄs, neapdzÄ«votās SibÄ«rijas teritorijas, pieaugot globālai gaisa temperatÅ«rai, kļūs aizvien apdzÄ«vojamākas un cilvÄ“kiem draudzÄ«gākas. Šo un citu iemeslu dēļ eiropiešiem teju vai spiestā kārtā bÅ«s jāmeklÄ“ palÄ«dzÄ«ba Krievijas virzienā.

TomÄ“r vislielākās briesmas „Aukstajā karā 2.0” slÄ“pjas kur citur. Putins mÄ“rÄ·tiecÄ«gi diskreditÄ“, grauj vÄ“rtÄ«bu politiku un piespiež pārÄ“jos atkal nolaisties lÄ«dz tā dÄ“vÄ“tajam reālpolitikas lÄ«menim. IespÄ“jams, daudzi nezina, ka Putins izstājās no čekas tieši 1991. gada puča dienās. Viņš uzrakstÄ«ja iesniegumu un pameta čeku tieši šajās izšÄ·irošajās dienās, lai nostātos demokrātiskās opozÄ«cijas pusÄ“. ŠobrÄ«d viņš ir vai nu vÄ«lies demokrātijā, vai nav to izpratis vai arÄ« vienkārši ar savu čekista prātu nav spÄ“jis pieņemt. AcÄ«mredzams ir viens – viņš vÄ“rtÄ«bu politiku – demokrātiju cenšas ar visiem spÄ“kiem diskreditÄ“t un pilnÄ«bā pievÄ“rsies pragmatiskai, ciniskai tā dÄ“vÄ“tajai reālpolitikai, kur visu nosaka tikai intereses, cinisks aprÄ“Ä·ins, viltus, nauda un agresija. Un Rietumu pasaule reaģējot, tÄ«ši vai netÄ«ši, sāk nolaisties uz to pašu lÄ«meni. ArÄ« Eiropā parādÄ«jušies politieslodzÄ«tie, trimdā aizdzÄ«ti demokrātiski ievÄ“lÄ“ti politiÄ·i, mākslinieki. Cinisks aprÄ“Ä·ins sāk dominÄ“t pār vÄ“rtÄ«bām, principiem, starptautiskajām tiesÄ«bām. Un tās ir vislielākās „Aukstā kara 2.0” lamatas.

Jo brÄ«dÄ«, kad mÄ“s sākam pievÄ“rt acis uz uzbrukumiem demokrātijai, mÄ“s atveram durvis uz katastrofu. Tieši tā notika Eiropā pagājušÄ gadsimta 30. gados. Tas viss sākās pamazām ar vienu piekāpšanos, pÄ“c tam ar nākošo. Iluzoras stabilitātes vārdā lielvalstis pievÄ“ra acis uz aizvien lielākiem un lielākiem noziegumiem. LÄ«dz sāka iztirgot tautu un valstu likteņus. Un beigās tas izraisÄ«ja katastrofu. Civilizācijas vÄ“sturÄ“ lielāko.

---

[1] LSM – RÄ«gas konferences fokusā šogad arÄ« ES un NATO nākotne.
<https://tinyurl.com/rigasfokuss>

[2] RÄ«gas Laiks, Edvards LÅ«kass „Jaunais Aukstais karš: kā Kremlis apdraud Krieviju un Rietumus”
<https://tinyurl.com/jaunaisaukstais>

[3] Pietiek.com, „Delfi” un TV3 saņēmuši simtus tÅ«kstošu eiro par pakalpojumiem „Saskaņas” ruporam Riga.lv 
<https://tinyurl.com/saskanasruporam>

[4] Normunds Naumanis, „Patriotisma stundas”, Diena, 2008. gada 28. februārÄ«.
<https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/patriotisma-stundas-37391>

[5] „Delfi”, „Krievija mÄ“Ä£inās iejaukties EP vÄ“lÄ“šanās, uzskata Igaunijas Ä€rÄ“jās izlÅ«košanas dienests”
<https://tinyurl.com/krievijameginas>

[6] Diena, „Atjaunotas Krievijas balsstiesÄ«bas Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā”
<https://tinyurl.com/balstiesibas>

[7] LSM, „Zviedrija atļauj tās teritorijā bÅ«vÄ“t Nord Stream 2 gāzes vadu”
<https://tinyurl.com/2gazesvadu>

[8] Deutsche Wirtschaft in Russland beklagt Milliardenverluste durch US-Sanktionen Deutsche Unternehmen spüren die Russland-Sanktionen der USA. Angesichts zweistelliger Milliardenverluste fordern sie mehr Engagement der Kanzlerin. <https://tinyurl.com/miliardenverluste>

[9] The Washington Post, „The downing of MH17 rallied the West against Russia. Now, not so much.”
<https://tinyurl.com/againstrussia>

[10] Krista KalnbÄ“rziņa, Latvijas Bankas ekonomiste, „Kurp virzās naftas cenas?”
<https://tinyurl.com/naftascenas>

[11] TVNET, „Ko pasaules ekonomikai nozÄ«mÄ“s naftas cena 100 dolāri par barelu?”
<https://tinyurl.com/100parbarelu>

Pārpublicēts no https://jaunagaita.net/