Iesaki rakstu:

RÄ«ga ir vienÄ«gā pilsÄ“ta Baltijas galvaspilsÄ“tu vidÅ«, kurā mirstÄ«ba pārsniedz dzimstÄ«bu un no kuras aizbrauc vairāk cilvÄ“ku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var bÅ«t pietiekami lielais rÄ«dzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzÄ«vi pilsÄ“tā, nedz ar dzÄ«ves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attÄ«stÄ«bu Baltijas galvaspilsÄ“tu vidÅ« piedzÄ«vojusi Viļņa. Jau šobrÄ«d Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsÄ“ta; turpinoties lÄ«dzšinÄ“jai tendencei, iedzÄ«votāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt RÄ«gu jau 2025. gadā.

Ienākumu lÄ«meņa konverÄ£ence Eiropas pilsÄ“tu vidÅ« ir neapstrÄ«dams fakts. Jo nabadzÄ«gāka ir pilsÄ“ta, jo lielākas tās attÄ«stÄ«bas iespÄ“jas (sk. 3. attÄ“lu šeit). RÄ«gas diezgan straujais attÄ«stÄ«bas temps kopš gadsimta sākuma (6% gadā) ir šÄ«s parādÄ«bas - beta-konverÄ£ences - atspulgs. Ir viegli attÄ«stÄ«ties piecas reizes straujāk kā Briselei, ja gadsimta sākumā esam bijuši piecas reizes nabadzÄ«gāki. Taču nekas neliecina, ka RÄ«gas attÄ«stÄ«bas temps bijis straujāks nekā to noteiktu iepriekšminÄ“tais beta-konverÄ£ences efekts. TādÄ“jādi ar pašreizÄ“jo attÄ«stÄ«bas tempu Viļņu un Tallinu labklājÄ«bas ziņā RÄ«ga nepanāks nekad.

Ekonomiskā izaugsme nav panaceja, kas darÄ«s pilsÄ“tu iedzÄ«votāju laimÄ«gu. PretÄ“ji ienākumu konverÄ£encei, laimÄ«gas dzÄ«ves konverÄ£ence Eiropas pilsÄ“tu vidÅ« nenotiek. IzjÅ«tās nelaimÄ«gas pilsÄ“tas automātiski par laimÄ«gām nekļūst. Eiropas pilsÄ“tu atšÄ·irÄ«bas pÄ“c to iedzÄ«votāju apmierinātÄ«bas ar dzÄ«vi 2019. gadā ir vÄ“l izteiktākas, nekā tās bija 2012. gadā. Viļņā un Tallinā apmierinātÄ«ba ar dzÄ«vi pieaugusi, kamÄ“r rÄ«dzinieku apmierinātÄ«ba ar dzÄ«vi šajā periodā sarukusi.

RÄ«ga atpaliek no Viļņas un Tallinas visās dzÄ«ves kvalitātes jomās. Vairākās dzÄ«ves kvalitātes jomās RÄ«gas sniegums ir tuvāk Eiropas sliktākajam rādÄ«tājam nekā pirmrindniekiem. RÄ«dzinieki neuzticas viens otram, nav apmierināti ar pilsÄ“tas pārvaldÄ«bu un neuzskata RÄ«gu par labu vietu dzÄ«vošanai.

Kāds varÄ“tu iebilst, ka tie ir “tikai” iedzÄ«votāju aptaujas dati, kas varÄ“tu atspoguļot rÄ«dzinieku Ä«gnumu vien. Taču pirms desmit gadiem rÄ«dzinieki nebija Ä«gni – 2012. gadā rÄ«dzinieku apmierinātÄ«ba ar dzÄ«vi bija tuvu Tallinas un Viļņas sniegumam, atsevišÄ·Äs jomās RÄ«gai pat esot priekšÄ kaimiņiem (piemÄ“ram, vides kvalitātÄ“). Aptauju dati nav vienÄ«gais veids, kā uztaustāms rÄ«dzinieku vÄ“rtÄ“jums savai videi. RÄ«gas atpalicÄ«bai dzÄ«ves kvalitātes rādÄ«jumos ir taustāmas, statistikas datos nolasāmas izpausmes. Tā ir pie vainas nemitÄ«gam iedzÄ«votāju skaita kritumam - lielam aizbraucÄ“ju skaitam (sk. 8. attÄ“lu šeit), zemai dzimstÄ«bai, augstai mirstÄ«bai, kā arÄ« mÄ“renākam ekonomikas izaugsmes tempam nekā Viļņā un Tallinā. RÄ«gas nemitÄ«ga depopulācija attiecÄ«gi negatÄ«vi turpina ietekmÄ“t pilsÄ“tas pašvaldÄ«bas budžeta lielumu, mazinot iespÄ“jas uzlabot pilsÄ“tvidi.

Nav citas iespÄ“jas apturÄ“t depopulāciju RÄ«gā, kā uzlabot dzÄ«ves kvalitāti pilsÄ“tā mÄ«tošajiem iedzÄ«votājiem. IedzÄ«votāju skaits samazinās arÄ« citās Eiropas pilsÄ“tās, kurās iedzÄ«votāji nav apmierināti ar dzÄ«vi. Savukārt pilsÄ“tās, kur iedzÄ«votāji ir apmierināti ar dzÄ«vi – to skaits aug.

ŠÄ« rakstu sÄ“rija noteikti nav par to, ka RÄ«gā viss ir slikti. Gluži otrādi – rakstos izceltas RÄ«gas iespaidÄ«gās iespÄ“jas kāpināt dzÄ«ves kvalitāti - pat ar pašreizÄ“jo ekonomikas apjomu un iedzÄ«votāju skaitu.

Eiropas pilsÄ“tu vidÅ« ir sakarÄ«ba - jo lielāks ir ienākumu lÄ«menis, jo labāka ir dzÄ«ves kvalitāte. Taču dzÄ«ves kvalitātes rādÄ«tājos RÄ«ga atpaliek no Tallinas, Viļņas un vairuma Eiropas pilsÄ“tu ievÄ“rojami vairāk nekā pÄ“c iedzÄ«votāju ienākumu lÄ«meņa. Tas nozÄ«mÄ“, ka pat ar pašreizÄ“jo iedzÄ«votāju ienākumu lÄ«meni – starp Bjalistoku Polijā un Olborgu Dānijā – rÄ«dzinieki var dzÄ«vot laimÄ«gāku dzÄ«vi.

RÄ«ga var bÅ«tiski kāpināt dzÄ«ves kvalitāti arÄ« ar pašreizÄ“jo iedzÄ«votāju skaitu (aptuveni 600 tÅ«kstoši). Eiropas pilsÄ“tas, kuru iedzÄ«votāji ir visvairāk apmierināti ar dzÄ«vi, pārsvarā ir salÄ«dzinoši nelielas iedzÄ«votāju skaita ziņā - Oslo, Kopenhāgena, Stokholma, CÄ«rihe vai Olborga. Šo pilsÄ“tu iedzÄ«votāji ir laimÄ«gāki nekā daudzmiljonu megapolÄ“s - Londonā vai ParÄ«zÄ“.

Mazām pilsÄ“tām ir vairākas priekšrocÄ«bas, ar kurām tās piesaista augsti kvalificÄ“tus un radošus cilvÄ“kus no lielpilsÄ“tu centriem: tÄ«ra, autentiska un unikāla vide, labāka pilsÄ“tvides organizācija, Ä“rtāks dzÄ«ves ritms, lielākas iespÄ“jas pieturÄ“ties veselÄ«gākam dzÄ«vesveidam, kā arÄ« sociālais tuvums un lielākas iespÄ“jas iesaistÄ«ties sabiedrÄ«bas dzÄ«vÄ“.

Rīgas attīstības mērķiem jābūt reizē ambicioziem un reālistiskiem. Rīga nekad nekļūs par Ņujorku; un to arī nevajag, jo Eiropas daudzmiljonu megapolēs dzīves kvalitāte nav izcila. Lai kāpinātu dzīves kvalitāti, Rīgai pietiktu kļūt par labāko sevis versiju.

Nepastāv viena universāla recepte, kā to izdarÄ«t. Dažādi dzÄ«ves kvalitātes elementi ir cieši savstarpÄ“ji saistÄ«ti; turklāt cÄ“loņu – seku sakarÄ«ba ir grÅ«ti nosakāma un mÄ“dz bÅ«t abpusÄ“ja. Kā piemÄ“ru var minÄ“t noziedzÄ«bas – ekonomiskās izaugsmes un vides – ekonomiskās izaugsmes vai iedzÄ«votāju aizbraukšanas – nodokļu ieņēmumu samazinājuma apburtos lokus.

Skaidrs ir tas, ka gandrÄ«z neiespÄ“jami uzlabot noteiktu dzÄ«ves kvalitātes rādÄ«tāju pilsÄ“tā, neskarot arÄ« citas dzÄ«ves kvalitātes jomas. Tāpat skaidrs, ka dzÄ«ves kvalitātes uzlabošana pašreizÄ“jiem pilsÄ“tas iedzÄ«votājiem lauztu pilsÄ“tas depopulācijas trajektoriju un veicinātu ekonomisko izaugsmi RÄ«gā.

Ja vÄ“lamies vairot gan rÄ«dzinieku materiālo labklājÄ«bu, gan arÄ« dzÄ«ves kvalitāti kopumā, tad Viļņa, Tallina un Ziemeļeiropas pilsÄ“tas mums rāda lielisku piemÄ“ru. Nav objektÄ«va pamata, kāpÄ“c dažu simtu kilometru attālumā ļaudis dzÄ«vo bagātāk un laimÄ«gāk, bet RÄ«ga bÅ«tu iepriekš nolemta mūžīgai atpalicÄ«bai.