Iesaki rakstu:

Å…emot vÄ“rā lasÄ«tāju interesi, šodien publicÄ“jam Satversmes tiesas 6. marta spriedumu, kura bÅ«tÄ«ba ir – virknei no nodokļu maksātāju naudas pārtiekošu RÄ«gas Tehniskās universitātes un RÄ«gas Stradiņa universitātes darbinieku ar Satversmes tiesas palÄ«dzÄ«bu ir izdevies liegt Latvijas sabiedrÄ«bai iespÄ“ju uzzināt ierÄ“dņu saņemto atalgojumu.

LATVIJAS REPUBLIKAS SATVERSMES TIESA

SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Rīgā 2019. gada 6. martā lietā Nr. 2018-11-01

Latvijas Republikas Satversmes tiesa šÄdā sastāvā: tiesas sÄ“des priekšsÄ“dÄ“tāja Ineta Ziemele, tiesneši Sanita Osipova, Aldis Laviņš, Gunārs Kusiņš, Daiga Rezevska, Jānis Neimanis un ArtÅ«rs Kučs,

pÄ“c Edgara Bunkas, Ruslana Dudkina, Solvitas Kārkliņas, SarmÄ«tes Merces, Ivara Geidāna, Aigara Baloža, Ullas Vilkas, Aleksandras RomašÄenko, Karinas Sergejevas, Inesas Pavlovas, IngrÄ«das Jonānes, Ralfa Meždreija, Ivetas Celmiņas, Dāvja Medņa, Tatjanas Ževņerovičas, DaniÄ“la Nātriņa, Rolanda Rotta, Kristiānas Bernānes, Ata Pelčera, Aigara Reiņa, JÄ“kaba Kavtaskina, Dzintras Malaševičas, Lienes Štokas, Agneses Lielās, Ritas KrÅ«zes, Daigas Balodes, Lailas Eliņas, TerÄ“zas Bezručko, Ineses Kundženas-Kundženovas, Mareka Zeltiņa, Lauras ZaÄ·es un Ilzes Usas (turpmāk - Pieteikuma iesniedzÄ“ji) konstitucionālās sÅ«dzÄ«bas,

pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 85. pantu un Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. punktu, 17. panta pirmās daļas 11. punktu, 19.2 un 28.1 pantu,

rakstveida procesā 2019. gada 7. februāra tiesas sÄ“dÄ“ izskatÄ«ja lietu “Par Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 3. panta 9.2 daļas 1. un 2. punkta atbilstÄ«bu Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam”.

KonstatÄ“jošÄ daļa

1. Saeima 2009. gada 1. decembrÄ« pieņēma Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likumu (turpmāk - AtlÄ«dzÄ«bas likums), kas stājās spÄ“kā 2010. gada 1. janvārÄ«.

Saeima 2017. gada 23. novembrÄ« pieņēma likumu “GrozÄ«jumi Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likumā”, kas stājās spÄ“kā 2018. gada 1. janvārÄ«. Ar šÄ likuma 2. pantu AtlÄ«dzÄ«bas likuma 3. panta 9.2 daļa tika izteikta šÄdā redakcijā:

“(92) Lai nodrošinātu Satversmes 100. pantā nostiprināto cilvÄ“ktiesÄ«bu uz vārda brÄ«vÄ«bu, tai skaitā informācijas atklātÄ«bu, ievÄ“rošanu un efektÄ«vu Ä«stenošanu iespÄ“jami Ä“rti privātpersonām, visu valsts un pašvaldÄ«bu strādājošo atlÄ«dzÄ«ba ir pilnÄ«gi atklāta sabiedrÄ«bai šÄdā kārtÄ«bā:

institūcijas visām amatpersonām un visiem darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un citas naudas summas, kas viņiem pienākas, katru mēnesi publicē institūcijas mājaslapā internetā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un aprēķināto summu, ja likums nenosaka citādi;

informācija par institÅ«cijas amatpersonām un darbiniekiem aprÄ“Ä·ināto atalgojumu un naudas summām, kas viņiem pienākas, iestādes mājaslapā internetā atrodas ne mazāk kā astoņus gadus. Ja institÅ«ciju likvidÄ“, šÄ«s publicÄ“tās informācijas pieejamÄ«bu lÄ«dz noteiktā termiņa beigām turpina uzturÄ“t augstākas iestādes mājaslapā internetā;

Ministru kabinets nosaka tādas valsts pārvaldes iestādes, kā arÄ« to amatpersonas un darbiniekus, kuru atalgojums un naudas summas, kas viņiem pienākas, nav publicÄ“jamas valsts drošÄ«bas apsvÄ“rumu dēļ, kā arÄ« gala termiņu, kura notecÄ“juma beigās šÄ« informācija kļūst atklāti vispārpieejama Latvijas Nacionālajā arhÄ«vā.”

2. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka Atlīdzības likuma 3. panta 9.2 daļas 1. un 2. punkts (turpmāk - apstrīdētās normas) neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 96. pantam.

Pieteikuma iesniedzÄ“ji esot valsts dibinātu augstskolu - RÄ«gas Tehniskās universitātes un RÄ«gas Stradiņa universitātes - darbinieki. ApstrÄ«dÄ“tās normas noteicot augstskolas pienākumu savā mājaslapā internetā katru mÄ“nesi publicÄ“t visām amatpersonām un darbiniekiem aprÄ“Ä·ināto atalgojumu un citas naudas summas, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un aprÄ“Ä·ināto summu. LÄ«dz ar to šÄ«s normas noteicot Pieteikuma iesniedzÄ“ju datu apstrādi un ierobežojot viņu tiesÄ«bas uz privāto dzÄ«vi.

ApstrÄ«dÄ“tajās normās ietvertais pamattiesÄ«bu ierobežojums neesot noteikts ar pienācÄ«gā kārtÄ«bā pieņemtu likumu, jo esot pārkāpta Saeimas kārtÄ«bas ruļļa 115. panta otrā daļa. Turklāt apstrÄ«dÄ“to normu pieņemšanas procesā neesot ievÄ“rots labas likumdošanas princips.

ApstrÄ«dÄ“tajām normām lÄ«dzÄ«gas tiesÄ«bu normas Saeima plānojusi iekļaut Valsts pārvaldes iekārtas likuma 92. pantā. TomÄ“r Valsts prezidents pieprasÄ«jis attiecÄ«gā likuma otrreizÄ“ju caurlÅ«košanu, izteicis iebildumus pret to un aicinājis Saeimu rÅ«pÄ«gi izvÄ“rtÄ“t plānoto Valsts pārvaldes iekārtas likuma 92. panta grozÄ«jumu samÄ“rÄ«gumu. Taču Saeima, pretÄ“ji Saeimas kārtÄ«bas ruļļa 115. panta otrajai daļai, neesot ņēmusi vÄ“rā Valsts prezidenta iebildumus. Turklāt Saeimas 2017. gada 25. oktobra sÄ“dÄ“ likumprojekts par AtlÄ«dzÄ«bas likuma papildināšanu ar apstrÄ«dÄ“tajām normām esot atzÄ«ts par steidzamu, bet priekšlikums par šÄdiem papildinājumiem iesniegts tikai likumprojekta otrajam lasÄ«jumam. TādÄ“jādi kompetentajām iestādÄ“m neesot dota iespÄ“ja sniegt vÄ“rtÄ“jumu par likumprojektu un Saeima apstrÄ«dÄ“tās normas pieņēmusi, neuzklausot datu aizsardzÄ«bas speciālistu un tiesÄ«bu ekspertu viedokli par šo normu satversmÄ«bu.

ApstrÄ«dÄ“tajās normās ietvertajam pamattiesÄ«bu ierobežojumam neesot leÄ£itÄ«ma mÄ“rÄ·a, jo tas neesot norādÄ«ts ne šajās normās, ne tās paskaidrojošajos dokumentos. Uz šÄdu mÄ“rÄ·i neesot norādÄ«juši arÄ« Saeimas deputāti Saeimas sÄ“des laikā. Par apstrÄ«dÄ“tajās normās ietvertā pamattiesÄ«bu ierobežojuma leÄ£itÄ«mā mÄ“rÄ·a neesÄ«bu liecinot arÄ« tas, ka šÄ«s normas esot pretrunā ar vairākām Eiropas

Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzÄ«bu attiecÄ«bā uz personas datu apstrādi un šÄdu datu brÄ«vu apriti un ar ko atceļ direktÄ«vu 95/46/EK (VispārÄ«gā datu aizsardzÄ«bas regula) (turpmāk - Datu regula) normām.

Ja Satversmes tiesa atzÄ«tu, ka apstrÄ«dÄ“tajās normās ietvertajam pamattiesÄ«bu ierobežojumam ir kāds leÄ£itÄ«ms mÄ“rÄ·is, tad bÅ«tu atzÄ«stams, ka likumdevÄ“ja lietotie lÄ«dzekļi nav piemÄ“roti leÄ£itÄ«mā mÄ“rÄ·a sasniegšanai. Proti, Saeima uz valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju darbiniekiem, kuri nav valsts amatpersonas, nepamatoti pÄ“c analoÄ£ijas attiecinājusi to pašu regulÄ“jumu, kas piemÄ“rojams valsts amatpersonām. Tātad jebkurš varot iestādes mājaslapā viegli identificÄ“t konkrÄ“tu personu un sekot tās atalgojumam katru mÄ“nesi.

Pieteikuma iesniedzÄ“ji uzsver, ka viņi, veicot savus darba pienākumus, nepieņemot tādus lÄ“mumus, kas ietekmÄ“ sabiedrÄ«bu. Tāpat viņi neesot pakļauti interešu konfliktam vai korupcijas riskam. LÄ«dz ar to informācijas par Pieteikuma iesniedzÄ“ju mantisko stāvokli publicÄ“šana nesasniedzot to mÄ“rÄ·i, ko sasniedzot informācijas par valsts amatpersonu mantisko stāvokli publicÄ“šana.

Pastāvot arÄ« saudzÄ“jošÄki lÄ«dzekļi, ar kuriem varot tikt sasniegts apstrÄ«dÄ“tajās normās ietvertā pamattiesÄ«bu ierobežojuma iespÄ“jamais leÄ£itÄ«mais mÄ“rÄ·is. Turklāt saskaņā ar citiem likumiem, piemÄ“ram, Iesniegumu likumu vai Informācijas atklātÄ«bas likumu, sabiedrÄ«bai jau tagad esot iespÄ“jas saņemt no iestādes visu to interesÄ“jošo informāciju.

ArÄ« labums, ko no apstrÄ«dÄ“tajām normām iegÅ«st sabiedrÄ«ba, neesot lielāks par Pieteikuma iesniedzÄ“ju tiesÄ«bām un likumiskajām interesÄ“m nodarÄ«to kaitÄ“jumu. Pieteikuma iesniedzÄ“ju personas datu publicÄ“šana institÅ«cijas mājaslapā arÄ« nekādā veidā neveicinot sabiedrÄ«bas diskusiju par valsts budžeta lÄ«dzekļu izlietošanu. SabiedrÄ«ba no Pieteikuma iesniedzÄ“ju datu publicÄ“šanas institÅ«ciju mājaslapās negÅ«stot neko vairāk kā gluži vienkārši iespÄ“ju apmierināt ziņkāri. ŠÄda sabiedrÄ«bas interese neesot pelnÄ«jusi valsts aizsardzÄ«bu.

ApstrÄ«dÄ“tās normas pieļaujot arÄ« tādas informācijas publicÄ“šanu, kura attiecas uz pabalstiem, piemÄ“ram, bÄ“rna piedzimšanas vai tuvinieka zaudÄ“šanas pabalstu. Savukārt slimÄ«bas pabalsta izmaksāšanas fakts norādot uz personas veselÄ«bas stāvokli un sniedzot informāciju par to, ka persona ir slimojusi. Taču apstrādāt informāciju, kas attiecas uz personas veselÄ«bu, aizliedzot Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma 11. pants un Datu regulas 9. pants, izņemot šajos pantos minÄ“tos gadÄ«jumus, un pat tajos neesot paredzÄ“tas tiesÄ«bas apstrādāt minÄ“to informāciju apstrÄ«dÄ“tajās normās noteiktajā kārtÄ«bā. TādÄ“jādi Pieteikuma iesniedzÄ“ju tiesiskajām interesÄ“m nodarÄ«tais kaitÄ“jums esot lielāks nekā labums, ko no apstrÄ«dÄ“tajām normām iegÅ«st sabiedrÄ«ba.

3. Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - atbildes rakstā norāda, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 96. pantam.

Personas datu aizsardzÄ«ba ietilpstot Satversmes 96. pantā ietverto tiesÄ«bu tvÄ“rumā. ŠÄ«s tiesÄ«bas esot konkretizÄ“tas speciālajos likumos, tostarp Fizisko personu datu apstrādes likumā. Tāpat šÄ«s tiesÄ«bas skarot Datu regula, un Fizisko personu datu apstrādes likumā esot lietoti tās 4. pantā ietvertie termini.

Atbilstoši apstrÄ«dÄ“tajām normām informācijai par Pieteikuma iesniedzÄ“jiem aprÄ“Ä·ināto atalgojumu un citām naudas summām, kas viņiem pienākas, katru mÄ“nesi vajagot bÅ«t publicÄ“tai attiecÄ«gās augstskolas mājaslapā. LÄ«dz ar to pirmšÄ·ietami esot konstatÄ“jams attiecÄ«go tiesÄ«bu ierobežojums. TomÄ“r Saeima neesot konstatÄ“jusi, ka informācija par Pieteikuma iesniedzÄ“ju atalgojumu, vārdu, uzvārdu un amatu bÅ«tu publicÄ“ta RÄ«gas Tehniskās universitātes un RÄ«gas Stradiņa universitātes mājaslapās internetā. PÄ“c Saeimas ieskata, neesot iespÄ“jams konstatÄ“t Pieteikuma iesniedzÄ“ju pamattiesÄ«bu ierobežojumu un esot izvÄ“rtÄ“jams jautājums par tiesvedÄ«bas izbeigšanu lietā.

Ja Satversmes tiesa atzÄ«tu, ka tiesvedÄ«bas izbeigšanai lietā nav pamata, tad visupirms bÅ«tu vÄ“rtÄ“jams tas, vai apstrÄ«dÄ“tajās normās ietvertais pamattiesÄ«bu ierobežojums ir noteikts ar pienācÄ«gā kārtÄ«bā pieņemtu likumu. Saeima norāda, ka apstrÄ«dÄ“to normu pieņemšanas process bijis atbilstošs Satversmes un Saeimas kārtÄ«bas ruļļa prasÄ«bām. Saeima esot ņēmusi vÄ“rā apstrÄ«dÄ“to normu pieņemšanas procesā iesaistÄ«to institÅ«ciju, tostarp Valsts prezidenta, viedokļus, kā arÄ« vÄ“rtÄ“jusi apstrÄ«dÄ“tajās normās ietvertā pamattiesÄ«bu ierobežojuma atbilstÄ«bu Satversmes 96. pantam un fizisko personu datu aizsardzÄ«bas prasÄ«bām.

Satversmes 96. pantā ietvertās tiesÄ«bas uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu varot tikt ierobežotas, lai nodrošinātu Satversmes 100. pantā ietvertās tiesÄ«bas uz informācijas pieejamÄ«bu. ApstrÄ«dÄ“tās normas esot pieņemtas ar mÄ“rÄ·i veicināt informācijas atklātÄ«bu un tādÄ“jādi aizsargāt Satversmes 100. pantā ietvertās privātpersonu tiesÄ«bas uz informāciju. LÄ«dz ar to apstrÄ«dÄ“tajās normās ietvertā pamattiesÄ«bu ierobežojuma leÄ£itÄ«mais mÄ“rÄ·is esot citu personu tiesÄ«bu aizsardzÄ«ba.

ApstrÄ«dÄ“tās normas ļaujot efektÄ«vāk izmantot Satversmes 100. pantā garantÄ“tās tiesÄ«bas uz informāciju. Tātad tās esot piemÄ“rotas pamattiesÄ«bu ierobežojuma leÄ£itÄ«mā mÄ“rÄ·a sasniegšanai.

ApstrÄ«dÄ“to normu pieņemšanas procesā Saeima esot vÄ“rtÄ“jusi, vai nepastāv Pieteikuma iesniedzÄ“ju pamattiesÄ«bas mazāk ierobežojoši lÄ«dzekļi, taču neviens no šiem lÄ«dzekļiem nenodrošinot pamattiesÄ«bu ierobežojuma leÄ£itÄ«mā mÄ“rÄ·a sasniegšanu vismaz tādā pašÄ kvalitātÄ“ kā apstrÄ«dÄ“tajās normās noteiktais.

Saeima norāda, ka labums, ko no apstrÄ«dÄ“tajām normām iegÅ«st sabiedrÄ«ba, esot lielāks par Pieteikuma iesniedzÄ“ju tiesÄ«bām un likumiskajām interesÄ“m nodarÄ«to kaitÄ“jumu. Proti, apstrÄ«dÄ“tās normas atbilstot visiem datu aizsardzÄ«bas principiem - tiesiskumam, minimalitātei un anonimitātei. Savukārt informācijas atklātÄ«ba mazinot riskus, kas saistÄ«ti ar patvaļīgu valsts budžeta lÄ«dzekļu izlietojumu. SabiedrÄ«ba esot ieinteresÄ“ta, lai attiecÄ«bā uz valsts budžeta izlietojumu bÅ«tu nodrošināta informācijas atklātÄ«ba iespÄ“jami augstākā lÄ«menÄ«, un šÄ« sabiedrÄ«bas interese esot leÄ£itÄ«ma.

4. Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 96. pantam un Datu regulas nosacījumiem par personas datu tiesisku apstrādi.

ApstrÄ«dÄ“tās normas uzliekot institÅ«cijai pienākumu publicÄ“t arÄ« informāciju par dažādiem piešÄ·irtajiem pabalstiem. TādÄ“jādi varot tikt izpausta informācija par personas veselÄ«bas stāvokli, lai gan Datu regulas 9. pants aizliedzot šÄdu informāciju apstrādāt. Ilgstoši publicÄ“jot informāciju par personas ikmÄ“neša ienākumiem un saglabājot to formātā, kas ļauj analizÄ“t atalgojuma izmaiņas vairāku mÄ“nešu periodā, tiekot skarta tāda personas informācija, kas uzskatāma par privātu. LÄ«dz ar to varot tikt bÅ«tiski aizskartas personas tiesÄ«bas uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu un radÄ«tas citas tai nelabvÄ“lÄ«gas sekas.

Saskaņā ar apstrÄ«dÄ“tajām normām esot publicÄ“jami arÄ« tādu personu ienākumi, kuras nav uzskatāmas par amatpersonām. Šo personu darbÄ«bas izvÄ“rtÄ“juma robežas esot šaurākas nekā amatpersonām, jo to veiktais darbs esot lÄ«dzÄ«gs privātajā sektorā veicamajam darbam un to pieņemtie lÄ“mumi neietekmÄ“jot sabiedrÄ«bu. Taču šie darbinieki tiekot nostādÄ«ti nevienlÄ«dzÄ«gā stāvoklÄ« ar darbiniekiem, kuri veic lÄ«dzÄ«gus uzdevumus privātajā sektorā. Turklāt neesot skaidrs, kāda ir sabiedrÄ«bas interese un kā tiek veicināts caurspÄ«dÄ«gums un atklātÄ«ba, ja informācija par personu tiek glabāta astoņu gadu garumā, neņemot vÄ“rā to, vai šÄ« persona joprojām uzskatāma par publisku personu.

ApstrÄ«dÄ“tajās normās ietvertā pamattiesÄ«bu ierobežojuma leÄ£itÄ«mo mÄ“rÄ·i esot iespÄ“jams sasniegt ar personas tiesÄ«bas mazāk ierobežojošiem lÄ«dzekļiem. Proti, varÄ“tu publicÄ“t tikai informāciju par darbinieku atlÄ«dzÄ«bas noteikšanas kritÄ“rijiem un darba samaksas apmÄ“ru sadalÄ«jumā pa amatu grupām, kā arÄ« informāciju par AtlÄ«dzÄ«bas likuma 15. panta vienpadsmitajā daļā minÄ“tajām speciālajām piemaksām, norādot to apmÄ“ru un bÅ«tisko funkciju vai stratÄ“Ä£iski svarÄ«go mÄ“rÄ·i, kura dēļ attiecÄ«gā piemaksa noteikta. Turklāt likums “Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā” jau paredzot amatpersonas deklarācijas publisku pieejamÄ«bu.

5. Pieaicinātā persona - Finanšu ministrija - pievienojas Saeimas atbildes rakstā sniegtajam viedoklim un uzskata, ka apstrÄ«dÄ“tās normas atbilst Satversmes 96. pantam.

6. Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 96. pantam.

Izskatāmās lietas izlemšanā bÅ«tiska nozÄ«me esot Datu regulai, jo tā atspoguļojot lielākās datu aizsardzÄ«bas jomā pÄ“dÄ“jo divdesmit gadu laikā notikušÄs izmaiņas, kas ieviestas, pielāgojoties mÅ«sdienu izaicinājumiem.

ApstrÄ«dÄ“tajās normās noteiktais pienākums institÅ«cijas mājaslapā intemetā publicÄ“t amatpersonu un darbinieku algas esot atzÄ«stams par tiesÄ«bu uz privāto dzÄ«vi ierobežojumu. Proti, personas datu tālākizplatÄ«šana trešÄm personām nozÄ«mÄ“jot iejaukšanos personas tiesÄ«bās uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu. ŠÄds secinājums izrietot gan no Satversmes tiesas, gan no Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas judikatÅ«ras.

ApstrÄ«dÄ“to normu pieņemšanas procesā esot bijušas daudzas nepilnÄ«bas. PiemÄ“ram, šÄ«s normas pieņemtas paātrinātā kārtÄ«bā, iesniegtas tikai likumprojekta otrajam lasÄ«jumam, tāpÄ“c tām neesot pievienota anotācija. ŠÄda prakse neesot atbalstāma, jo liedzot iespÄ“ju iepazÄ«ties ar likumdevÄ“ja gribu un pamattiesÄ«bu ierobežojuma leÄ£itÄ«mo mÄ“rÄ·i.

TomÄ“r varot atzÄ«t, ka apstrÄ«dÄ“tās normas ir formulÄ“tas pietiekami saprotami un skaidri, lai personas, uz kurām tās attiecas, varÄ“tu paredzÄ“t to piemÄ“rošanas sekas. TādÄ“jādi varot uzskatÄ«t, ka apstrÄ«dÄ“tajās normās ietvertais pamattiesÄ«bu ierobežojums ir noteikts ar likumu.

PamattiesÄ«bu ierobežojumam esot leÄ£itÄ«ms mÄ“rÄ·is - sabiedrÄ«bas tiesÄ«bas saņemt informāciju par valsts budžeta lÄ«dzekļu izlietojumu. TomÄ“r konkrÄ“tajā gadÄ«jumā piedāvātās informācijas apjoms esot nesamÄ“rÄ«gi plašs un vispārÄ«gs, kā arÄ« nesniedzot adekvātu un pilnvÄ“rtÄ«gu priekšstatu par šo lÄ«dzekļu izlietojumu.

Tāpat tiesÄ«bsargam esot šaubas par to, vai apstrÄ«dÄ“tajās normās ietvertais pamattiesÄ«bu ierobežojums ir piemÄ“rots leÄ£itÄ«mā mÄ“rÄ·a sasniegšanai. SabiedrÄ«bai esot nepieciešams iepazÄ«ties ar valsts budžeta lÄ«dzekļu izlietojumu. TomÄ“r vajagot izvÄ“rtÄ“t, vai patiešÄm ikvienam sabiedrÄ«bas loceklim ir jābÅ«t informÄ“tam par visu valsts amatpersonu un darbinieku atalgojumu.

ApstrÄ«dÄ“tajās normās noteiktais astoņus gadus ilgais informācijas glabāšanas termiņš pakļaujot nopietnam riskam personas tiesÄ«bas. Ja apjomÄ«gu datu apstrāde tiek veikta internetā, datu subjekts varot zaudÄ“t kontroli pār saviem datiem. PÄ“c datu publikācijas neesot iespÄ“jams izsekot, vai tie netiek izmantoti tādām vajadzÄ«bām, kas nav savienojamas ar publikācijas sākotnÄ“jo mÄ“rÄ·i.

TiesÄ«bsargs uzsver, ka ir jāvÄ“rtÄ“, vai tiešÄm apstrÄ«dÄ“tajās normās ietvertā pamattiesÄ«bu ierobežojuma leÄ£itÄ«mo mÄ“rÄ·i nevarÄ“tu sasniegt ar personas tiesÄ«bas mazāk ierobežojošiem lÄ«dzekļiem.

7. Pieaicinātā persona - Datu valsts inspekcija - uzskata, ka apstrīdētās normas nesamērīgi aizskar Satversmes 96. pantā garantētās personu tiesības uz privāto dzīvi. Apsvērumi, kas ietverti Datu valsts inspekcijas viedoklī, ir līdzīgi Tieslietu ministrijas un tiesībsarga viedokļos izteiktajiem apsvērumiem.

Papildus Datu valsts inspekcija norāda, ka apstrÄ«dÄ“tās normas likumdevÄ“js neesot pienācÄ«gi samÄ“rojis ar Satversmes 100. un 96. pantā ietvertajām pamattiesÄ«bām. Citās Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstÄ«s tikai atsevišÄ·os izņēmuma gadÄ«jumos tiekot pieļauts tas, ka informācija par kādas konkrÄ“tas amatpersonas atalgojumu tiek publicÄ“ta, norādot arÄ« šÄ«s amatpersonas vārdu, uzvārdu un amatu.

PÄ“c Datu valsts inspekcijas ieskata, bÅ«tu nepieciešams apsvÄ“rt arÄ« to, vai veids un apjoms, kādā personas dati saskaņā ar apstrÄ«dÄ“tajām normām tiek publicÄ“ti, nerada vÄ“l citus, ar datu aizsardzÄ«bu nesaistÄ«tus riskus. PiemÄ“ram, personas datu publiskošana saistÄ«bā ar datu subjekta ekonomisko situāciju varot padarÄ«t attiecÄ«go personu zināmā mÄ“rā neaizsargātu pret potenciāliem noziedzÄ«giem aizskārumiem.

8. Pieaicinātā persona - biedrÄ«ba “Latvijas Universitāšu asociācija”

(turpmāk - Universitāšu asociācija) - uzskata, ka apstrÄ«dÄ“tās normas neatbilst Satversmes 96. pantam.

Augstskolas vÄ“sturiski esot bijušas politiski neitrālas. PielÄ«dzinot augstskolu darbiniekus ierÄ“dņiem, netiekot ņemtas vÄ“rā augstskolu vÄ“sturiskās tradÄ«cijas.

LikumdevÄ“js apstrÄ«dÄ“tajās normās esot ļoti vispārÄ«gi noteicis, ka informāciju publicÄ“ “institÅ«cijas mājaslapā internetā”. Taču izpratne par apstrÄ«dÄ“to normu prasÄ«bu izpildi esot ļoti dažāda. Neieguldot finanšu lÄ«dzekļus valsts institÅ«ciju informācijas sistÄ“mu pilnveidošanā, neesot iespÄ“jams ilglaicÄ«gi un droši saglabāt publicÄ“to datu integritāti.

PublicÄ“jot apstrÄ«dÄ“tajās normās norādÄ«to informāciju, tiekot nepamatoti izpausti dati par personas privāto dzÄ«vi. Tāpat šÄ« informācija ne vienmÄ“r precÄ«zi atspoguļojot visus nodarbinātÄ«bas aspektus un radot maldÄ«gu priekšstatu par samaksas noteikšanu. PrecÄ«zu informāciju par augstskolu darbinieku atalgojumu varot iegÅ«t tikai uz konkrÄ“ta informācijas pieprasÄ«juma pamata, nevis uz apstrÄ«dÄ“tajās normās norādÄ«tās fragmentÄ“tās un vispārÄ«gās informācijas pamata.

9. Pieaicinātā persona - biedrÄ«ba “Latvijas SertificÄ“to personas datu aizsardzÄ«bas speciālistu asociācija” (turpmāk - Datu aizsardzÄ«bas speciālistu asociācija) - norāda, ka Datu regula nosakot lÄ“muma pieņēmÄ“ja - Saeimas - pienākumu izvÄ“rtÄ“t, vai plānotais regulÄ“jums atbilst personas tiesÄ«bām uz privātumu. Saeima šÄdu izvÄ“rtÄ“šanu neesot dokumentÄ“jusi. LÄ«dz ar to, nezinot visus argumentus, neesot iespÄ“jams sniegt vÄ“rtÄ“jumu par apstrÄ«dÄ“to normu atbilstÄ«bu Satversmei un Datu regulai.

TomÄ“r Datu aizsardzÄ«bas speciālistu asociācija norāda, ka, vÄ“rtÄ“jot apstrÄ«dÄ“to normu satversmÄ«bu, ir svarÄ«gi ņemt vÄ“rā vairākus datu apstrādes principus, tostarp glabāšanas ierobežojuma, datu minimalitātes un precizitātes principus. Atbilstoši glabāšanas ierobežojuma principam personas dati bÅ«tu glabājami ne ilgāk kā nepieciešams nolÅ«kiem, kādos šie dati tiek apstrādāti. Saskaņā ar datu minimizÄ“šanas principu dati apstrādājami adekvāti un atbilstÄ«gi. ŠÄ principa kontekstā apstrÄ«dÄ“tajās normās ietvertā pamattiesÄ«bu ierobežojuma leÄ£itÄ«mo mÄ“rÄ·i bÅ«tu iespÄ“jams sasniegt, publicÄ“jamo datu kategorijas samazinot vai anonimizÄ“jot, piemÄ“ram, norādot iestādes darba algu izmaksu apkopojumu. Savukārt saskaņā ar precizitātes principu bÅ«tu publicÄ“jami tikai tādi dati, kas ir precÄ«zi un nerada kaitÄ“jumu datu subjektam.

10. Pieaicinātā persona - LL.M. KatrÄ«ne Pļaviņa - norāda, ka apstrÄ«dÄ“tās normas ierobežojot personas tiesÄ«bas uz privāto dzÄ«vi. TomÄ“r šajās normās ietvertajam pamattiesÄ«bu ierobežojumam esot leÄ£itÄ«ms mÄ“rÄ·is - sabiedrÄ«bas kontrole pār AtlÄ«dzÄ«bas likuma subjektiem izmaksāto atalgojumu. Šo leÄ£itÄ«mo mÄ“rÄ·i aptverot arÄ« Datu regulas 23. panta 1. punkta “e” apakšpunkts.

Lietā neesot strÄ«da par to, vai apstrÄ«dÄ“tās normas ir piemÄ“rotas leÄ£itÄ«mā mÄ“rÄ·a sasniegšanai. Lietā esot strÄ«ds par saudzÄ“jošÄku leÄ£itÄ«mā mÄ“rÄ·a sasniegšanas lÄ«dzekļu esÄ«bu un datu publiskuma termiņa samÄ“rÄ«gumu.

Viens no līdzekļiem, ar kuriem būtu iespējams sasniegt apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi, būtu iespēja darbinieka atalgojumu publicēt intervālos, piemēram, norādot, ka atalgojums ir 1000 līdz 2000 euro.

ApstrÄ«dÄ“tās normas neatbilstot vairākiem datu aizsardzÄ«bas principiem, tostarp minimalitātes un datu glabāšanas ierobežojuma principiem. NeatbilstÄ«ba minimalitātes principam rodoties tādēļ, ka pamattiesÄ«bu ierobežojuma leÄ£itÄ«mo mÄ“rÄ·i esot iespÄ“jams sasniegt ar mazāka personas datu apjoma publicÄ“šanu.

Savukārt neatbilstÄ«ba datu glabāšanas ierobežojuma principam esot konstatÄ“jama tādēļ, ka astoņu gadu termiņš pārsniedzot leÄ£itÄ«mā mÄ“rÄ·a sasniegšanai nepieciešamo laiku. Saeima atalgojuma publiskumu astoņus gadus pÄ“c tā izmaksas pamatojot ar iespÄ“ju vÄ“rot saistÄ«bu starp konkrÄ“tu AtlÄ«dzÄ«bas likuma subjektu darbinieku atlÄ«dzÄ«bu un sabiedrÄ«bas locekļu politisko izvÄ“li, kas tiek izdarÄ«ta vÄ“lÄ“šanās. Šis Saeimas arguments gan esot pamatots tikai ar viena Saeimas deputāta izteikumiem, nevis ar skaidru norādi uz mÄ“rÄ·a sasniegšanai nepieciešamo publiskuma termiņu.

11. Pieaicinātā persona - Signe PlÅ«miņa - norāda, ka apstrÄ«dÄ“to normu atbilstÄ«ba Satversmes 96. pantam vÄ“rtÄ“jama kopsakarā ar Datu regulu. Savukārt Saeima, pieņemot apstrÄ«dÄ“tās normas, esot pārkāpusi vairākus šajā regulā ietvertos datu apstrādes pamatprincipus.

No Datu regulas 5. panta 1. punkta “b” apakšpunkta izrietot nepieciešamÄ«ba pÄ“c skaidra nolÅ«ka, ar kādu dati tiks apstrādāti. Taču datu apstrādes nolÅ«ku Saeima neesot noteikusi pietiekami precÄ«zi un skaidri.

Saeima neesot pietiekami detalizÄ“ti izvÄ“rtÄ“jusi arÄ« to datu subjektu kategorijas, par kuriem noteiktu informāciju nepieciešams publicÄ“t institÅ«cijas mājaslapā internetā. Tāpat Saeima neesot izmantojusi pietiekami skaidrus kritÄ“rijus, apsverot to, vai datu subjektu atalgojuma publiskošana palÄ«dzÄ“s sasniegt likumā noteiktos tās mÄ“rÄ·us. Likumā esot noteikta tikai viena vispārÄ“ja datu subjektu kategorija - visas valsts amatpersonas un darbinieki. Taču šÄ«s amatpersonas un darbinieki veicot ļoti dažādas funkcijas un uzdevumus. TāpÄ“c vajagot bÅ«t atšÄ·irÄ«gai arÄ« pieejai šo personu tiesÄ«bu uz savu datu aizsardzÄ«bu ierobežošanai sabiedrÄ«bas interesÄ“s.

Īpaši detalizÄ“ti vajadzÄ“jis izvÄ“rtÄ“t konkrÄ“tas to datu subjektu kategorijas, informācija par kuriem tiek publicÄ“ta institÅ«ciju mājaslapās internetā. Proti, vajadzÄ“jis vÄ“rtÄ“t, vai darbinieku atalgojuma publiskošana ir samÄ“rÄ«ga ar sasniedzamo mÄ“rÄ·i. PiemÄ“ram, esot bijis jāapsver, vai tiešÄm ir nepieciešams publicÄ“t attiecÄ«go informāciju par visiem darbiniekiem, tostarp arÄ« administratÄ«vā un saimnieciskā darba veicÄ“jiem, kuri nepieņem sabiedrÄ«bai bÅ«tiskus lÄ“mumus.

Saeima neesot sniegusi uz pierādÄ«jumiem balstÄ«tu informāciju par to, kā personas dati, kas institÅ«ciju mājaslapās internetā bÅ«s publiski pieejami astoņus gadus, palÄ«dzÄ“s sasniegt mÄ“rÄ·i - iespÄ“ju pārskatÄ«t darba samaksas dinamiku ilgstošÄ laikposmā. Tāpat likumdevÄ“js neesot sniedzis detalizÄ“tu vÄ“rtÄ“jumu par to, vai apstrÄ«dÄ“tajās normās ietvertā pamattiesÄ«bu ierobežojuma leÄ£itÄ«mo mÄ“rÄ·i nebÅ«tu iespÄ“jams sasniegt ar datu subjekta tiesÄ«bas mazāk ierobežojošiem lÄ«dzekļiem.

12. Rīgas Tehniskā universitāte informē Satversmes tiesu, ka tās mājaslapā informācija par amatpersonām un darbiniekiem izmaksāto atalgojumu pieejama no 2018. gada 1. janvāra.

TomÄ“r apstrÄ«dÄ“tajās normās paredzÄ“tās informācijas pieejamÄ«ba universitātes mājaslapā neesot nodrošināta nepārtraukti gan tiesisku, gan arÄ« tehnisku iemeslu dēļ. LÄ«dz ar to universitāte nenoliedzot Saeimas atbildes rakstā norādÄ«to, ka tās mājaslapā informācija par darbiniekiem izmaksāto atalgojumu noteiktu laiku nebija pieejama pilnā apjomā. Šie informācijas pieejamÄ«bas pārtraukumi izskaidrojami arÄ« ar to, ka likumdevÄ“js, pieņemot apstrÄ«dÄ“tās normas, neesot ievÄ“rojis augstskolas darbÄ«bas specifiku un uz augstskolu attiecinājis tādu pašu regulÄ“jumu kā uz citām valsts un pašvaldÄ«bu iestādÄ“m. RÄ«gas Tehniskās universitātes darbinieku skaits esot ļoti liels, un tāpÄ“c tai nākoties katru mÄ“nesi apstrādāt lielu informācijas apjomu, lai nošÄ·irtu tos darbiniekus, uz kuriem apstrÄ«dÄ“tās normas attiecas, no tiem darbiniekiem, uz kuriem tās neattiecas.

13. RÄ«gas Stradiņa universitāte informÄ“ Satversmes tiesu, ka tā savā mājaslapā internetā nepublicÄ“ informāciju par darbinieku atlÄ«dzÄ«bu, jo pastāvot kolÄ«zija starp apstrÄ«dÄ“tajām normām un Datu regulu. Proti, universitāte piemÄ“rojot nevis apstrÄ«dÄ“tās normas, bet gan minÄ“to regulu, kas nosakot pietiekami stingras datu aizsardzÄ«bas prasÄ«bas. ŠÄ« regula citstarp paredzot arÄ« sankcijas par prettiesisku personas datu publicÄ“šanu, un universitāte neesot gatava uzņemties ievÄ“rojamo finansiālo risku, kas izrietÄ“tu no regulas prasÄ«bu neievÄ“rošanas.

Secinājumu daļa

14. Saeima ir izteikusi apsvÄ“rumus par tiesvedÄ«bas izbeigšanu lietā, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu. Proti, tā norāda, ka apstrÄ«dÄ“tās normas Pieteikuma iesniedzÄ“jiem nav piemÄ“rotas un tādÄ“jādi nav aizskārušas viņu tiesÄ«bas. ŠÄds apgalvojums pamatots ar to, ka informācija par Pieteikuma iesniedzÄ“jiem aprÄ“Ä·ināto atalgojumu un citām naudas summām, kas viņiem pienākas, RÄ«gas Tehniskās universitātes un RÄ«gas Stradiņa universitātes mājaslapās internetā neesot publicÄ“ta.

Ja lietā ir izteikti argumenti, kas varÄ“tu bÅ«t pamats tiesvedÄ«bas izbeigšanai, tie jāizvÄ“rtÄ“ visupirms (sk., piemÄ“ram, Satversmes tiesas 2018. gada 6. jÅ«nija sprieduma lietā Nr. 2017-21-01 9. punktu).

LÄ«dz ar to Satversmes tiesa noskaidros, vai apstrÄ«dÄ“tās normas ir radÄ«jušas Pieteikuma iesniedzÄ“ju pamattiesÄ«bu aizskārumu.

15. ApstrÄ«dÄ“tās normas noteic kārtÄ«bu, kādā sabiedrÄ«ba tiek informÄ“ta par valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bu. Atbilstoši AtlÄ«dzÄ«bas likuma 3. panta 9.2 daļas 1. punktam valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«cijas amatpersonām un darbiniekiem aprÄ“Ä·ināto atalgojumu un citas naudas summas, kas viņiem pienākas, katru mÄ“nesi publicÄ“ institÅ«cijas mājaslapā internetā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un aprÄ“Ä·ināto summu. Savukārt atbilstoši šÄ likuma 3. panta 9.2 daļas 2. punktam minÄ“tā informācija institÅ«cijas mājaslapā internetā atrodas ne mazāk kā astoņus gadus. No apstrÄ«dÄ“tajām normām izriet, ka tajās noteiktajiem pienākumiem ir imperatÄ«vs raksturs. Tātad, lai apstrÄ«dÄ“tās normas tiktu piemÄ“rotas, atsevišÄ·s tiesÄ«bu normu piemÄ“rošanas akts nav nepieciešams.

15.1. ApstrÄ«dÄ“tajās normās noteikto pienākumu adresāts ir valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«cijas.

Pieteikuma iesniedzÄ“ji ir RÄ«gas Tehniskās universitātes un RÄ«gas Stradiņa universitātes darbinieki (sk. RÄ«gas Tehniskās universitātes izziņas un RÄ«gas Stradiņa universitātes izziņas lietas materiālu 1. sÄ“j. 28.-59. lp.). Ar likumu “Par RÄ«gas Stradiņa universitātes Satversmi” un likumu “Par RÄ«gas Tehniskās universitātes Satversmi” apstiprinātajās minÄ“to augstskolu satversmÄ“s noteikts, ka tās ir valsts dibinātas augstākās izglÄ«tÄ«bas un zinātnes institÅ«cijas, proti, valsts dibinātas augstskolas. Saskaņā ar AtlÄ«dzÄ«bas likuma 2. panta pirmās daļas 15. punktu par valsts institÅ«cijām šÄ likuma izpratnÄ“ ir uzskatāmas arÄ« valsts dibinātas augstskolas.

Līdz ar to apstrīdētajās normās noteiktie pienākumi ir attiecināmi uz Pieteikuma iesniedzēju darba devējiem: Rīgas Tehnisko universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti.

15.2. RÄ«gas Tehniskā universitāte informāciju par tās darbiniekiem izmaksāto atalgojumu un citām summām, norādot viņu vārdu, uzvārdu un amatu, zināmā laika periodā no 2018. gada janvāra ir publicÄ“jusi savā mājaslapā internetā (sk. RÄ«gas Tehniskās universitātes viedokli lietas materiālu 1. sÄ“j. 173.¬175. lp.). Savukārt RÄ«gas Stradiņa universitāte minÄ“to informāciju savā mājaslapā internetā nav publicÄ“jusi (sk. RÄ«gas Stradiņa universitātes viedokli lietas materiālu 3. sÄ“j. 57.-63. lp.).

Līdz ar to attiecībā uz Pieteikuma iesniedzējiem, kuri ir Rīgas Stradiņa universitātes darbinieki, apstrīdētajās normās noteiktā informācija nav pieejama mājaslapā internetā.

15.3. ApstrÄ«dÄ“tās normas visupirms uzliek pienākumus Pieteikuma iesniedzÄ“ju darba devÄ“jiem. TomÄ“r tās skar arÄ« Pieteikuma iesniedzÄ“jus, jo reglamentÄ“ tieši ar viņiem saistÄ«tās informācijas publicÄ“šanu un glabāšanu.

Tas, ka apstrÄ«dÄ“to normu tiesiskās sekas daļai Pieteikuma iesniedzÄ“ju no viņiem neatkarÄ«gu iemeslu dēļ nav iestājušÄs, tomÄ“r nenozÄ«mÄ“, ka viņi nebÅ«tu nokļuvuši šo normu tvÄ“rumā (sal.: Satversmes tiesas 2016. gada 12. maija sprieduma lietā Nr. 2015-14-0103 16.3. punkts). Pieteikuma iesniedzÄ“ju pamattiesÄ«bu aizskārums apstrÄ«dÄ“to normu imperatÄ«vā rakstura dēļ ir radies ar šo normu spÄ“kā stāšanās brÄ«di.

LÄ«dz ar to Pieteikuma iesniedzÄ“ji ir nonākuši apstrÄ«dÄ“to normu tvÄ“rumā, tās ir radÄ«jušas Pieteikuma iesniedzÄ“ju pamattiesÄ«bu aizskārumu un tiesvedÄ«ba lietā ir turpināma.

16. Pieteikuma iesniedzÄ“ji uzskata, ka apstrÄ«dÄ“tās normas nesamÄ“rÄ«gi ierobežo viņiem Satversmes 96. pantā ietvertās pamattiesÄ«bas, jo noteic viņu personas datu apstrādi. Proti, tās uzliek Pieteikuma iesniedzÄ“ju darba devÄ“jiem gan pienākumu katru mÄ“nesi publicÄ“t internetā to darbiniekiem aprÄ“Ä·ināto atalgojumu un citas naudas summas, norādot viņu vārdu, uzvārdu, amatu un aprÄ“Ä·ināto summu, gan arÄ« pienākumu glabāt šo informāciju internetā astoņus gadus.

16.1. Satversmes 96. pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.

KonkretizÄ“jot Satversmes 96. pantā ietvertās tiesÄ«bas uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu, Satversmes tiesa ir norādÄ«jusi, ka šÄ«s tiesÄ«bas aptver dažādus aspektus. Tās ietver indivÄ«da tiesÄ«bas uz savu privāto telpu, kur tas iespÄ“jami minimāli ciestu no valsts vai citu personu iejaukšanās. Tās arÄ« aizsargā indivÄ«da fizisko un garÄ«go integritāti, godu un cieņu, identitāti un personas datus. ArÄ« informācija par personu ietilpst jÄ“dziena “tiesÄ«bas uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu” saturā (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 16. jÅ«nija sprieduma lietā Nr. 2015-18-01 10. punktu).

Satversmes 89. pants noteic, ka valsts atzÄ«st un aizsargā cilvÄ“ka pamattiesÄ«bas saskaņā ar Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem lÄ«gumiem. No šÄ panta izriet, ka likumdevÄ“ja mÄ“rÄ·is ir panākt SatversmÄ“ ietverto cilvÄ“ktiesÄ«bu normu harmoniju ar starptautisko tiesÄ«bu normām. Latvijai saistošÄs starptautiskās cilvÄ“ktiesÄ«bu normas un to piemÄ“rošanas prakse konstitucionālo tiesÄ«bu lÄ«menÄ« kalpo arÄ« par interpretācijas lÄ«dzekli, lai noteiktu pamattiesÄ«bu un tiesiskas valsts principu saturu un apjomu, ciktāl tas nenoved pie SatversmÄ“ ietverto pamattiesÄ«bu samazināšanas vai ierobežošanas (sk., piemÄ“ram, Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2015-14-0103 15.1. punktu).

Satversmes tiesa jau iepriekš, noskaidrojot Satversmes 96. pantā noteikto pamattiesÄ«bu saturu kopsakarā ar Eiropas CilvÄ“ka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas 8. pantu, ir norādÄ«jusi, ka valsts institÅ«cijām ir ne vien negatÄ«vs pienākums atturÄ“ties no jebkādas nepamatotas iejaukšanās tiesÄ«bās uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu, bet arÄ« pozitÄ«vs pienākums veikt šo tiesÄ«bu aizsardzÄ«bai nepieciešamās darbÄ«bas. LikumdevÄ“jam ir jāizveido tāds personas datu aizsardzÄ«bas mehānisms, kas nodrošinātu to apstrādes noteikumu atbilstÄ«bu paredzÄ“tajam mÄ“rÄ·im. Ar personas privāto dzÄ«vi saistÄ«to datu apstrāde, tostarp izpaušana un glabāšana, ietilpst personas tiesÄ«bu uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu tvÄ“rumā (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 11. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-30-01 11.2. punktu).

16.2. Satversmes 68. pants noteic un Satversmes tiesa ir atzinusi, ka lÄ«dz ar lÄ«guma par Latvijas pievienošanos Eiropas SavienÄ«bai ratifikāciju Eiropas SavienÄ«bas tiesÄ«bas ir kļuvušas par neatņemamu Latvijas tiesÄ«bu sistÄ“mas sastāvdaļu. TādÄ“jādi Eiropas SavienÄ«bas tiesÄ«bu akti un Eiropas SavienÄ«bas Tiesas judikatÅ«rā nostiprinātā to interpretācija ir jāņem vÄ“rā, noskaidrojot nacionālo normatÄ«vo aktu saturu un piemÄ“rojot tos (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 11. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2017-12-01 13. punktu).

LÄ«guma par Eiropas SavienÄ«bas darbÄ«bu 16. panta 1. punkts un Eiropas SavienÄ«bas PamattiesÄ«bu hartas 8. panta 1. punkts noteic, ka ikvienai personai ir tiesÄ«bas uz savu personas datu aizsardzÄ«bu. Šo tiesÄ«bu aizsardzÄ«bu nosaka Datu regula, kas aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra direktÄ«vu 95/46/EK par personu aizsardzÄ«bu attiecÄ«bā uz personas datu apstrādi un šÄdu datu brÄ«vu apriti (turpmāk - DirektÄ«va 95/46/EK).

Atbilstoši Datu regulas 4. panta 1. punktam personas dati ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificÄ“tu vai identificÄ“jamu fizisko personu. IdentificÄ“jama fiziskā persona ir tāda persona, kuru var tieši vai netieši identificÄ“t, jo Ä«paši atsaucoties uz identifikatoru, piemÄ“ram, minÄ“tās personas vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, atrašanās vietas datiem, tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai vairākiem minÄ“tajai fiziskajai personai raksturÄ«giem fiziskās, fizioloÄ£iskās, Ä£enÄ“tiskās, garÄ«gās, ekonomiskās, kultÅ«ras vai sociālās identitātes faktoriem.

IevÄ“rojot minÄ“to, informācija par identificÄ“jamas fiziskās personas vārdu, uzvārdu, amatu, tai aprÄ“Ä·ināto atalgojumu un citām šai personai izmaksājamām naudas summām ir uzskatāma par personas datiem. Savukārt personas datu izpaušana un glabāšana ir personas datu apstrādes darbÄ«bas Datu regulas 4. panta 2. punkta izpratnÄ“. TādÄ“jādi apstrÄ«dÄ“tajās normās noteiktās informācijas par Pieteikuma iesniedzÄ“jiem publicÄ“šana un glabāšana ir uzskatāma par personas datu apstrādi. MinÄ“tā informācija satur tādus datus, kas saistÄ«ti ar personu privāto dzÄ«vi, un šÄdu datu apstrāde ir iejaukšanās Pieteikuma iesniedzÄ“ju privātajā dzÄ«vÄ“.

Līdz ar to apstrīdētās normas ierobežo Pieteikuma iesniedzējiem Satversmes 96. pantā noteiktās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

17. TiesÄ«bas uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu var ierobežot. Lai noskaidrotu, vai šo pamattiesÄ«bu ierobežojums ir attaisnojams, jāpārbauda, vai:

1) ierobežojums ir noteikts ar likumu;

2) ierobežojumam ir leģitīms mērķis;

3) ierobežojums ir samērīgs (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada 11. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-30-01 12. punktu).

Pieteikuma iesniedzÄ“ji uzskata, ka apstrÄ«dÄ“tajās normās ietvertais pamattiesÄ«bu ierobežojums nav noteikts ar pienācÄ«gā kārtÄ«bā pieņemtu likumu. Proti, to pieņemšanas procesā esot pārkāpta Saeimas kārtÄ«bas ruļļa 115. panta otrā daļa un neesot ievÄ“rots labas likumdošanas princips. ArÄ« pieaicinātās personas Universitāšu asociācija un Signe PlÅ«miņa ir izteikušas atsevišÄ·us apsvÄ“rumus par apstrÄ«dÄ“to normu pieņemšanas kārtÄ«bas neievÄ“rošanu (sk. Latvijas Universitāšu asociācijas viedokli lietas materiālu 1. sÄ“j. 163.¬172. Ip. un Signes PlÅ«miņas viedokli lietas materiālu 3. sÄ“j. 82.-88. lp.).

ApstrÄ«dÄ“tās normas AtlÄ«dzÄ«bas likumā tika ietvertas ar 2017. gada 23. novembra likumu “GrozÄ«jumi Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likumā”, kura astoņi panti regulÄ“ dažādus tiesÄ«bu jautājumus. Pieteikuma iesniedzÄ“ji apstrÄ«d tikai tās AtlÄ«dzÄ«bas likuma normas, kas paredz viņu pamattiesÄ«bu ierobežojumu, proti, darba devÄ“ju pienākumu publicÄ“t mājaslapā internetā informāciju par Pieteikuma iesniedzÄ“jiem izmaksāto atalgojumu, norādot viņu vārdu, uzvārdu un amatu. LÄ«dz ar to Satversmes tiesas izvÄ“rtÄ“jums attieksies uz apstrÄ«dÄ“tajām normām un 2017. gada 23. novembra likuma “GrozÄ«jumi Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likumā” 2. pantu, ar kuru tās AtlÄ«dzÄ«bas likumā tika ietvertas.

Izvērtējot, vai pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, Satversmes tiesa pārbauda, vai likums ir:

1) pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos paredzēto kārtību;

2) izsludināts un publiski pieejams atbilstoši normatÄ«vo aktu prasÄ«bām;

3) pietiekami skaidri formulÄ“ts, lai persona varÄ“tu izprast no tā izrietošo tiesÄ«bu un pienākumu saturu un paredzÄ“t tā piemÄ“rošanas sekas (sk., piemÄ“ram, Satversmes tiesas 2018. gada 11. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-30-01 13. punktu).

18. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Saeima, Ä«stenojot likumdošanas tiesÄ«bas, bauda rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«bu tiktāl, ciktāl netiek pārkāpti vispārÄ“jie tiesÄ«bu principi un citas Satversmes normas (sk. Satversmes tiesas 2017. gada

19. oktobra sprieduma lietā Nr. 2016-14-01 25. punktu). Likumdošanas

procesam ne vien jāatbilst normatÄ«vajos aktos noteiktajām formālajām prasÄ«bām, bet arÄ« jāveicina personu uzticÄ“šanās valstij un tiesÄ«bām (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 12. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2017-17-01 21.3. punktu).

18.1. Viens no vispārÄ“jiem tiesÄ«bu principiem, kas atvasināts no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas, ir tiesiskas valsts princips. Tas prasa tādas tiesÄ«bu sistÄ“mas pastāvÄ“šanu, kurā pÄ“c iespÄ“jas pilnÄ«gāk tiktu novÄ“rsts tiesiskais regulÄ“jums, kas neatbilst Satversmei vai citām augstāka juridiska spÄ“ka tiesÄ«bu normām (sal.: Satversmes tiesas 2014. gada 28. novembra sprieduma lietā Nr. 2014-09-01 23. punkts).

No tiesiskas valsts principa demokrātiskā tiesiskā valstÄ« izriet noteiktas prasÄ«bas arÄ« attiecÄ«bā uz likumdošanas procesu (sk., piemÄ“ram, Satversmes tiesas 2012. gada 3. februāra sprieduma lietā Nr. 2011-11-01 11.2. punktu). No Satversmes tiesas judikatÅ«ras izriet, ka likumdošanas procesā jāievÄ“ro vispārÄ“jie tiesÄ«bu principi, SatversmÄ“ un Saeimas kārtÄ«bas rullÄ« reglamentÄ“tie procesuālie priekšnoteikumi un prasÄ«bas, arÄ« attiecÄ«bā uz to likumprojektu pieņemšanas gaitu, kuri ir saistÄ«ti ar valsts budžetu. LikumdevÄ“jam jāizvÄ“rtÄ“ likumprojektā paredzÄ“to tiesÄ«bu normu atbilstÄ«ba augstāka juridiska spÄ“ka tiesÄ«bu normām, tostarp Satversmei, starptautiskajām un Eiropas SavienÄ«bas tiesÄ«bu normām, un jāsaskaņo likumprojektā paredzÄ“tās tiesÄ«bu normas un tiesÄ«bu sistÄ“mā jau pastāvošÄs tiesÄ«bu normas atbilstoši racionāla likumdevÄ“ja principam (sal.: Satversmes tiesas 2012. gada 3. februāra sprieduma lietā Nr. 2011-11-01

11.2. un 12. punkts; 2017. gada 8. marta sprieduma lietā Nr. 2016-07-01 25.2. punkts). Tāpat Satversmes tiesa secinājusi, ka likumdevÄ“jam tiesÄ«bu normas pieņemšanas gaitā ir jāizvÄ“rtÄ“ argumenti par šÄ«s normas iespÄ“jamo neatbilstÄ«bu Satversmes tiesas judikatÅ«rai attiecÄ«gajā jautājumā (sk., piemÄ“ram, Satversmes tiesas 2018. gada 12. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2017-17-01 22.3. punktu). VispārÄ«gi likumdevÄ“js izskata likumprojektu atklāti Saeimas un Saeimas

komisiju sÄ“dÄ“s, ietverot apspriešanas iespÄ“ju un nodrošinot, ka deputāti varÄ“tu izmantot savas runas un balsošanas tiesÄ«bas. Tāpat paredzÄ“tais tiesiskais regulÄ“jums, kur tas nepieciešams, ir pienācÄ«gi jāpamato ar izskaidrojošiem pÄ“tÄ«jumiem. Tieši priekšlikumu apspriešana nodrošina iespÄ“ju izvÄ“rtÄ“t, vai pastāv paredzÄ“tā tiesiskā regulÄ“juma alternatÄ«vas (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr. 2016-14-01 25.2. punktu). Saskaņā ar

Satversmes ievadu valsts darbÄ«bai, citstarp likumdošanas procesam, jābÅ«t vÄ“rstai uz ilgtspÄ“jÄ«gu attÄ«stÄ«bu. Proti, likumdošanas procesam ir jābÅ«t vÄ“rstam uz ilgtspÄ“jÄ«ga tiesiskā regulÄ“juma izstrādi. TādÄ“jādi tiesÄ«bu normu jaunradÄ“ likumdevÄ“jam, Ä«paši gadÄ«jumos, kad tiek ierobežotas pamattiesÄ«bas, jābalstās, kur nepieciešams, plānotā tiesiskā regulÄ“juma sociālās ietekmes izvÄ“rtÄ“juma pÄ“tÄ«jumā un jāapsver šÄ tiesiskā regulÄ“juma ieviešanai un izpildei nepieciešamie pasākumi (sal.: Levits E. Laba likumdošana un parlamenta zinātniskais dienests. Grām.: Levits E. Valstsgriba. Idejas un domas Latvijai 1985-2018. RÄ«ga: Latvijas VÄ“stnesis, 2019, 737. lpp). Turklāt likumdevÄ“jam jāapsver nozaru speciālistu izteiktās riska prognozes un jāveic savlaicÄ«gi riska novÄ“rtÄ“šanas pasākumi (sal.: Satversmes tiesas 2010. gada 22. jÅ«nija sprieduma lietā Nr. 2009-111-01 29.3. punkts). Demokrātiskā tiesiskā valstÄ« likumdevÄ“jam ir arÄ« pienākums savlaicÄ«gi un pienācÄ«gi informÄ“t un pÄ“c iespÄ“jas - tieši vai pastarpināti - likumdošanas procesā iesaistÄ«t sabiedrÄ«bu un konsultÄ“ties ar ieinteresÄ“tajām personām [sal.: Satversmes tiesas 2009. gada 26. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-08-01 17.2. punkts un 2009. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 26. punkts; sal. arÄ«: Voermans W. J. Legislation and Regulation. In: Karpen U., Xanthaki H. (Eds.) Legislation in Europe: A Comprehensive Guide for Scholars and Practitioners. Oxford: Hart, 2017, p. 24; Eiropas Padomes komisijas “Demokrātija caur tiesÄ«bām ” (VenÄ“cijas komisija) 2016. gada 18. marta pÄ“tÄ«jums Nr. 711/2013 “Tiesiskuma kontrolsaraksts”. Pieejams: www.venice. coe.int].

MinÄ“tās prasÄ«bas veido no tiesiskas valsts principa atvasinātā labas likumdošanas principa saturu. Tās ir galvenie, bet ne vienÄ«gie labas likumdošanas principa konkretizācijas elementi, kas citstarp dod iespÄ“ju saprast, kāpÄ“c likumdevÄ“js noteicis konkrÄ“tu pamattiesÄ«bu ierobežojumu un kādu apsvÄ“rumu dēļ šÄds ierobežojums demokrātiskā tiesiskā valstÄ« ir pieļaujams. ŠÄ«s prasÄ«bas ir jāievÄ“ro, nosakot jebkuru pamattiesÄ«bu ierobežojumu.

Satversmes tiesa jau iepriekš ir norādÄ«jusi, ka Latvijas sabiedrÄ«bā demokrātija vÄ“l nebÅ«t netiek uzskatÄ«ta par pašsaprotamu (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jÅ«nija sprieduma lietā Nr. 2017-25-01 23. punktu).

Demokrātiskas tiesiskas valsts varas atzariem, tostarp likumdevÄ“jam, ir jātiecas uz to, lai personu uzticÄ“šanās valstij un tiesÄ«bām, kā arÄ« demokrātiska procesa izpratne arvien pieaugtu. Labas likumdošanas principa ievÄ“rošana sekmÄ“ šÄ mÄ“rÄ·a sasniegšanu.

18.2. ApstrÄ«dÄ“tās normas ir ietvertas likumā “GrozÄ«jumi Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likumā”, kuru Saeima pieņēma 2017. gada 23. novembrÄ«. ŠÄ likuma projekts savukārt bija ietverts likuma “Par valsts budžetu 2018. gadam” projektu pavadošo likumprojektu paketÄ“, atzÄ«ts par steidzamu un pieņemts divos lasÄ«jumos.

Saeimas kārtÄ«bas rullÄ« noteiktā kārtÄ«ba, kādā izskata gadskārtÄ“jā valsts budžeta likuma projektu un likumprojektus, kuri nosaka vai groza valsts budžetu, atšÄ·iras no citu likumprojektu izskatÄ«šanas kārtÄ«bas. Saeimas kārtÄ«bas ruļļa 87.1 pants paredz, ka budžeta likumprojektu paketi veido gadskārtÄ“jā valsts budžeta likuma projekts un likumprojekti, kuri nosaka vai groza valsts budžetu, jeb ar budžetu saistÄ«ti likumprojekti. LikumdevÄ“jam ir tiesÄ«bas un arÄ« pienākums valsts budžeta likumā un to pavadošo likumu paketÄ“ iekļaut vienÄ«gi tādus jautājumus, kas, pirmkārt, attiecas uz konkrÄ“to saimniecisko gadu un, otrkārt, ir cieši saistÄ«ti ar valsts finanšu lÄ«dzekļu izlietojumu (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 19. decembra sprieduma lietā Nr. 2011-03-01 18. punktu). Å…emot vÄ“rā Ä«pašo budžeta likumprojektu paketes izskatÄ«šanai noteikto kārtÄ«bu, Saeimai jāizvÄ“rtÄ“ arÄ« tas, vai visi budžeta likumprojektu paketÄ“ ietvertie likumprojekti vai priekšlikumi par šiem likumprojektiem atbilst Saeimas kārtÄ«bas ruļļa 87.1 pantā norādÄ«tajiem kritÄ“rijiem. Ja kāds likumprojekts vai priekšlikums šiem kritÄ“rijiem neatbilst, Saeimai tas jāizslÄ“dz no budžeta likumprojektu paketes (sk., piemÄ“ram, Satversmes tiesas 2017. gada 19. oktobra sprieduma lieta Nr. 2016-14-01 25.1. punktu).

ApstrÄ«dÄ“tās normas likumprojektā Nr. 1056/Lp12 “GrozÄ«jumi Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likumā” sākotnÄ“ji nebija ietvertas. 12. Saeimas deputāts Ints Dālderis priekšlikumu, kas paredzÄ“ja minÄ“to likumprojektu papildināt ar apstrÄ«dÄ“tajām normām, iesniedza uz 2. lasÄ«jumu. Priekšlikums pamatots ar atsauci uz 12. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldÄ«bas komisijas atzinumu, kurš “nosaka, ka atklātÄ«bas veicināšana risināma šajā likumā” (sk. 12. Saeimas deputāta Inta Dāldera 2017. gada 30. oktobra vÄ“stuli “Par priekšlikumiem likumprojektam GrozÄ«jumi Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likumā”. Pieejams: titania.saeima.lv). 12. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nolÄ“ma šo priekšlikumu neatbalstÄ«t kā neattiecināmu uz valsts budžetu (sk. priekšlikumu tabulu likumprojekta Nr. 1056/Lp12 “GrozÄ«jumi Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu atlÄ«dzÄ«bas likumā” 2. lasÄ«jumam. Pieejams: titania.saeima.lv; lietas materiālu 1. sÄ“j. 118. lp.).

Satversmes tiesa atzinusi, ka Saeimas kārtÄ«bas rullis ievÄ“rojamu likumprojekta sagatavošanas darba daļu uztic Saeimas komisijām un tieši atbildÄ«gā komisija nodrošina to, ka likumprojekts izskatÄ«šanai Saeimas sÄ“dÄ“ tiek sagatavots pilnvÄ“rtÄ«gi (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 19. decembra sprieduma lietā Nr. 2011-03-01 18. punktu). 12. Saeimas 2017. gada 22. novembra sÄ“dÄ“ ziņojot par apstrÄ«dÄ“tajām normām, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Edgars Putra norādÄ«ja, ka priekšlikums par AtlÄ«dzÄ«bas likuma papildināšanu ar apstrÄ«dÄ“tajām normām komisijā nav atbalstÄ«ts. TomÄ“r pÄ“c debašu slÄ“gšanas deputāts E. Putra attiecÄ«bā uz minÄ“to priekšlikumu norādÄ«ja, ka tas ir “politiska izšÄ·iršanās”, un aicināja “izteikt savu attieksmi, balsojot par šo priekšlikumu” (sk. 12. Saeimas 2017. gada 22. novembra sÄ“des stenogrammu. Pieejams: titania.saeima.lv).

Atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadÄ«bu 1. panta pirmajai daļai budžets ir lÄ«dzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodÄ“m. Savukārt atbilstoši minÄ“tā panta otrajai daļai budžeta mÄ“rÄ·is ir noteikt un pamatot, kādi lÄ«dzekļi nepieciešami valdÄ«bai, citām valsts institÅ«cijām un pašvaldÄ«bām to valsts pienākumu izpildei, kuru finansÄ“šana noteikta ar likumdošanas aktiem, nodrošinot, lai tajā laikposmā, kuram šie lÄ«dzekļi paredzÄ“ti, izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi. Budžetu izstrādājot, jāņem vÄ“rā nepieciešamÄ«ba nodrošināt vispārÄ“jo ekonomisko lÄ«dzsvaru.

ApstrÄ«dÄ“tās normas plašÄkā nozÄ«mÄ“ regulÄ“ ar valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju budžeta lÄ«dzekļu izlietojumu saistÄ«tās informācijas atklātÄ«bu. Ne apstrÄ«dÄ“to normu izstrādes materiāli, ne apstrÄ«dÄ“to normu teksts nedod pamatu secinājumam, ka apstrÄ«dÄ“tās normas regulÄ“tu valsts politikas realizāciju ar finansiālām metodÄ“m vai pamatotu finanšu lÄ«dzekļu nepieciešamÄ«bu konkrÄ“tu valsts pienākumu izpildei konkrÄ“tā saimnieciskajā gadā. Turklāt 12. Saeimas 2017. gada 22. novembra sÄ“dÄ“ debatÄ“s par apstrÄ«dÄ“tajām normām deputāts Ints Dālderis attiecÄ«bā uz paša iesniegto priekšlikumu norādÄ«ja, ka “šeit nav fiskālās ietekmes, šeit nav palielināta administratÄ«vā sloga” (sk. 12. Saeimas 2017. gada 22. novembra sÄ“des stenogrammu. Pieejams: titania.saeima.lv). Tas vien, ka apstrÄ«dÄ“tās normas noteic ar valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju budžetu izlietojumu saistÄ«tās informācijas atklātÄ«bu, vÄ“l nenozÄ«mÄ“, ka šÄ«s normas bija nepieciešams pieņemt, lai regulÄ“tu valsts finansiālo darbÄ«bu kārtÄ“jā saimnieciskā gada ietvaros. Likumprojekts uzskatāms par attiecināmu uz konkrÄ“tu saimniecisko gadu, ja tas paredz tādu regulÄ“jumu, kas ietekmÄ“ valsts finansiālo darbÄ«bu attiecÄ«gajā saimnieciskajā gadā. ApstrÄ«dÄ“tās normas šÄdu regulÄ“jumu nenoteic.

TādÄ“jādi tiesiskais regulÄ“jums, kas ietverts apstrÄ«dÄ“tajās normās, neatbilst Saeimas kārtÄ«bas ruļļa 87.1 pantā norādÄ«tajiem kritÄ“rijiem un nav attiecināms uz valsts finansiālo darbÄ«bu konkrÄ“tā saimnieciskajā gadā. LÄ«dz ar to tas nevarÄ“ja tikt ietverts likuma “Par valsts budžetu 2018. gadam” projektu pavadošo likumprojektu paketÄ“ ietilpstošÄ likumprojektā, un Saeimai bija pienākums to tajā neiekļaut.

18.3. Pieteikuma iesniedzÄ“ji citstarp norāda, ka apstrÄ«dÄ“to normu pieņemšanas gaitā ir pārkāpta Saeimas kārtÄ«bas ruļļa 115. panta otrā daļa, jo Saeima neesot izvÄ“rtÄ“jusi iebildumus, ko Valsts prezidents izteicis, pieprasot apstrÄ«dÄ“tajām normām lÄ«dzÄ«gu normu otrreizÄ“ju caurlÅ«košanu Saeimā. Proti, apstrÄ«dÄ“tajām normām lÄ«dzÄ«gas normas bija iekļautas Saeimai iesniegtajā likumprojektā Nr. 577/Lp12 “GrozÄ«jumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (turpmāk - grozÄ«jumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā), kuru Saeima trešajā lasÄ«jumā pieņēma 2017. gada 22. jÅ«nijā. Savukārt Valsts prezidents 2017. gada 30. jÅ«nijā pieprasÄ«ja grozÄ«jumu Valsts pārvaldes iekārtas likumā otrreizÄ“ju caurlÅ«košanu Saeimā.

TomÄ“r apstrÄ«dÄ“tās normas tika pieņemtas - jau cita likumdošanas procesa ietvaros, proti, 2017. gada 23. novembrÄ« pieņemot likumu “GrozÄ«jumi Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likumā”.

LÄ«dz ar to Satversmes tiesai jāpārbauda, vai Saeimai, pieņemot apstrÄ«dÄ“tās normas, bija jāizvÄ“rtÄ“ iebildumi, kurus Valsts prezidents 2017. gada 30. jÅ«nijā izteica, pieprasot grozÄ«jumu Valsts pārvaldes iekārtas likumā otrreizÄ“ju caurlÅ«košanu Saeimā. Savukārt tad, ja Saeimai šÄds pienākums bija, Satversmes tiesai jāpārbauda, vai tas tika izpildÄ«ts.

18.3.1. Satversmes 71. pants noteic, ka desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, Valsts prezidents motivÄ“tā rakstā Saeimas priekšsÄ“dÄ“tājam var prasÄ«t likuma otrreizÄ“ju caurlÅ«košanu. Ja Saeima likumu negroza, tad Valsts prezidents otrreiz ierunas nevar celt.

Valsts prezidentam, Ä«stenojot viņam SatversmÄ“ noteiktās funkcijas, ar savā rÄ«cÄ«bā esošiem tiesiskajiem lÄ«dzekļiem jāgādā par to, lai tiktu ievÄ“rota Satversme un vispārÄ“jie tiesÄ«bu principi (sal.: Satversmes tiesas 2012. gada 19. decembra lÄ“muma par tiesvedÄ«bas izbeigšanu lietā Nr. 2012-03-01 21. punkts). Valsts prezidentam ir jānodrošina parlamenta pretsvara funkcija likumdošanā, Ä«stenojot savas tiesÄ«bas prasÄ«t likumu otrreizÄ“ju caurlÅ«košanu (sal.: Balodis R. Ievads Latvijas Republikas Satversmes III nodaļas komentāram. Grām.: Balodis R. (zin. red.) Latvijas Republikas Satversmes komentāri. III nodaļa. Valsts prezidents. IV nodaļa. Ministru kabinets. RÄ«ga: Latvijas VÄ“stnesis, 2017, 20. lpp). ŠÄdas tiesÄ«bas ļauj prezidentam ietekmÄ“t un lÄ«dzsvarot likumdevÄ“ju, kā arÄ« kontrolÄ“t parlamenta pieņemto likumu atbilstÄ«bu konstitÅ«cijai un valsts interesÄ“m (sk.: Pleps J., Pastars E., Plakane I. Konstitucionālās tiesÄ«bas. Papildināts un pārstrādāts izdevums. RÄ«ga: Latvijas VÄ“stnesis, 2014, 222. lpp ). Valsts prezidenta uzdevums ir, iesaistoties citu valsts konstitucionālo orgānu lÄ“muma pieņemšanas procesa stadijā, ar savu darbÄ«bu dot noteiktu impulsu šÄ lÄ“muma uzlabošanai. Proti, Valsts prezidenta tiesÄ«bas nodot likumu otrreizÄ“jai caurlÅ«košanai ir domātas citstarp likuma juridiskās kvalitātes (tiesiskuma) uzlabošanai (sal.: Par Valsts prezidenta funkcijām Latvijas parlamentārās demokrātijas sistÄ“mas ietvaros. Grām.: Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesÄ«bu komisija. Viedokļi: 2008-2011. RÄ«ga: Latvijas VÄ“stnesis, 2011, 113.-114. lpp.). Likuma otrreizÄ“jās caurlÅ«košanas tiesÄ«bu institÅ«ta mÄ“rÄ·is ir sekmÄ“t tiesiskās sistÄ“mas iekšÄ“jo saskaņotÄ«bu.

Ja Valsts prezidents ir izteicis iebildumus pret tiesisko regulÄ“jumu, Saeima nedrÄ«kst censties izvairÄ«ties no šÄ tiesiskā regulÄ“juma satversmÄ«bas un atbilstÄ«bas tiesiskās sistÄ“mas iekšÄ“jai saskaņotÄ«bai izvÄ“rtÄ“juma, ietverot attiecÄ«go regulÄ“jumu citā likumprojektā, tādÄ“jādi pārkāpjot labas ticÄ«bas principu. Tāda izpratne bÅ«tu pretrunā ar labas likumdošanas principu, jo likumdevÄ“js likumdošanas procesā nevÄ“rtÄ“tu tajā iesaistÄ«ta konstitucionālā orgāna - Valsts prezidenta - iebildumus un likuma otrreizÄ“jās caurlÅ«košanas tiesÄ«bu institÅ«ts nesasniegtu savu mÄ“rÄ·i. Valsts varas orgāni nedrÄ«kst rÄ«koties pretÄ“ji labas ticÄ«bas principam.

ŠÄda situācija bÅ«tu pretrunā arÄ« ar starpinstitucionālās lojalitātes principu, kas atvasināts no varas dalÄ«šanas principa un demokrātiskas tiesiskas valsts institÅ«cijām ir jāievÄ“ro savstarpÄ“jās attiecÄ«bās (sal.: Satversmes tiesas 2012. gada 8. jÅ«nija lÄ“muma par tiesvedÄ«bas izbeigšanu lietā Nr. 2011-18-01 17.4. punkts). Tas nozÄ«mÄ“, ka valsts institÅ«ciju rÄ«cÄ«ba to savstarpÄ“jās attiecÄ«bās nevar aprobežoties ar formālu normatÄ«vajos aktos un konstitÅ«cijā noteikto pienākumu izpildi. Šai rÄ«cÄ«bai jāveicina visu konstitucionālo orgānu pienākumu izpilde un savstarpÄ“jā cieņa [sal.: Eiropas Padomes komisijas “Demokrātija caur tiesÄ«bām” (VenÄ“cijas komisija) 2012. gada 17. decembra viedoklis Nr. 685/2012 par Rumānijas valdÄ«bas un parlamenta rÄ«cÄ«bas atbilstÄ«bu konstitucionālajiem principiem un tiesiskumam saistÄ«bā ar citām valsts institÅ«cijām un par valdÄ«bas ārkārtas lÄ“mumu par likuma Nr. 47/1992 “Par konstitucionālās tiesas izveidi un darbÄ«bu” grozÄ«šanu, un par valdÄ«bas ārkārtas lÄ“mumu par likuma Nr. 3/2000 “Par referenduma organizÄ“šanu” grozÄ«šanu un papildināšanu, 72. punkts.

Pieejams: www.venice.coe.int]. Demokrātiskās tiesiskās valstÄ«s konstitucionālajiem orgāniem ir pienākums savstarpÄ“jās attiecÄ«bās ievÄ“rot cita konstitucionālā orgāna kompetenci (sal.: Degenhart C. Staatsrecht I. Staatsorganisationsrecht. Mit Bezügen zum Europarecht. 33. Auflage. Heidelberg: Müller, 2017, S. 320). Proti, ja reiz Satversme paredz Valsts prezidentam tiesÄ«bas prasÄ«t Saeimai otrreizÄ“ju likuma caurlÅ«košanu, tad Saeimai ir pienākums izvÄ“rtÄ“t visus Valsts prezidenta izteiktos iebildumus. Turklāt saskaņā ar labas likumdošanas principu šim vÄ“rtÄ“jumam jābÅ«t tādam, lai bÅ«tu iespÄ“jams konstatÄ“t, kādu apsvÄ“rumu dēļ Valsts prezidenta paustie iebildumi tika noraidÄ«ti.

Grozījumu Valsts pārvaldes iekārtas likumā 6. pants paredzēja Valsts pārvaldes iekārtas likuma 92. pantu izteikt jaunā redakcijā, proti, noteikt iestādēm pienākumu publicēt un 10 gadus glabāt iestādes mājaslapā internetā informāciju par to amatpersonām un darbiniekiem izmaksāto atalgojumu, norādot attiecīgās personas vārdu, uzvārdu un amatu.

Tātad apstrÄ«dÄ“tās normas un grozÄ«jumos Valsts pārvaldes iekārtas likumā paredzÄ“tās tiesÄ«bu normas noteic personas datu apstrādi, tos katru mÄ“nesi publicÄ“jot mājaslapā internetā un glabājot internetā attiecÄ«gi astoņus vai 10 gadus. Proti, minÄ“tie pienākumi datu apstrādÄ“ saturiski pÄ“c bÅ«tÄ«bas neatšÄ·iras.

TādÄ“jādi ar grozÄ«jumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā bija paredzÄ“ts noteikt Satversmes 96. pantā ietverto tiesÄ«bu uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu ierobežojumu, kas pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir lÄ«dzÄ«gs tam, kurš noteikts apstrÄ«dÄ“tajās normās. LÄ«dz ar to saskaņā ar labas likumdošanas principu un konstitucionālo orgānu savstarpÄ“jās lojalitātes principu Saeimai bija pienākums apstrÄ«dÄ“to normu pieņemšanas gaitā vÄ“rtÄ“t arÄ« iebildumus, kurus pret grozÄ«jumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā 2017. gada 30. jÅ«nijā izteica Valsts prezidents, pieprasot to otrreizÄ“ju caurlÅ«košanu Saeimā.

18.3.2. Valsts prezidents, 2017. gada 30. jÅ«nijā pieprasot grozÄ«jumu Valsts pārvaldes iekārtas likumā otrreizÄ“ju caurlÅ«košanu, norādÄ«ja uz trÅ«kumiem šo grozÄ«jumu pieņemšanas gaitā. Viņš citstarp vÄ“rsa uzmanÄ«bu uz to, ka Saeima nav izvÄ“rtÄ“jusi ar grozÄ«jumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā paredzÄ“tā Satversmes 96. pantā garantÄ“to pamattiesÄ«bu ierobežojuma satversmÄ«bu un atbilstÄ«bu fizisko personu datu aizsardzÄ«bas prasÄ«bām. Valsts prezidents norādÄ«ja, ka ar grozÄ«jumos Valsts pārvaldes iekārtas likumā ietverto regulÄ“jumu publisku personu institÅ«ciju amatpersonām un darbiniekiem faktiski var tikt liegta iespÄ“ja saglabāt kontroli pār saviem personas datiem, ierobežot to izmantošanu, prasÄ«t tos mainÄ«t vai panākt to izdzÄ“šanu (sk. lietas materiālu 2. sÄ“j. 71. lp.).

Tāpat sakarā ar grozÄ«jumu Valsts pārvaldes iekārtas likumā otrreizÄ“jo caurlÅ«košanu arÄ« Saeimas Juridiskais birojs, Datu valsts inspekcija un Datu aizsardzÄ«bas speciālistu asociācija aicināja Saeimu vÄ“rtÄ“t valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atalgojuma lÄ«dz ar norādi uz attiecÄ«gās personas vārdu, uzvārdu un amatu publicÄ“šanas un glabāšanas pienākumu samÄ“rÄ«gumu un atbilstÄ«bu personas datu aizsardzÄ«bas prasÄ«bām (sk. 12. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldÄ«bu komisijas un darba grupas sēžu audioierakstus lietas materiālu 3. sÄ“j.).

12. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldÄ«bas komisija otrreizÄ“jās caurlÅ«košanas ietvaros Valsts pārvaldes iekārtas likuma 92. pantu paredzÄ“ja izteikt jaunā redakcijā, un tā vairs nesaturÄ“ja tādu pamattiesÄ«bu ierobežojumu, kas pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir lÄ«dzÄ«gs apstrÄ«dÄ“tajā normā ietvertajam.

Savukārt apstrÄ«dÄ“tās normas kā deputāta Inta Dāldera priekšlikums tika ietvertas likumprojektā “GrozÄ«jumi Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likumā” tikai uz otro un galÄ«go lasÄ«jumu. Par šiem grozÄ«jumiem atbildÄ«gā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija attiecÄ«go priekšlikumu neatbalstÄ«ja, norādot uz tā neatbilstÄ«bu Saeimas kārtÄ«bas ruļļa 87.1 pantā noteiktajiem kritÄ“rijiem (sk. šÄ sprieduma 18.2. punktu), un no lietas materiāliem izriet, ka tā nebija vÄ“rtÄ“jusi apstrÄ«dÄ“tajās normās ietvertā pamattiesÄ«bu ierobežojuma satversmÄ«bu. Savukārt 12. Saeimas 2017. gada

22. novembra sÄ“dÄ“ deputāti minÄ“to deputāta Inta Dāldera priekšlikumu apsprieda, tomÄ“r attiecÄ«go diskusiju laikā netika izvÄ“rtÄ“ts nedz apstrÄ«dÄ“tajās normās ietvertā pamattiesÄ«bu ierobežojuma samÄ“rÄ«gums, nedz atbilstÄ«ba datu aizsardzÄ«bas prasÄ«bām. Deputāts Sergejs Dolgopolovs norādÄ«ja, ka AtlÄ«dzÄ«bas likumā ietverts deleģējums Ministru kabinetam vÄ“rtÄ“t ar valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atalgojumu saistÄ«tās informācijas publicÄ“šanas pienākuma apjomu, un uzsvÄ“ra, ka šis jautājums jau esot atrisināts un ka tas, vai risinājums ir labs, “bÅ«s uz Ministru kabineta sirdsapziņas, jo viņi atbild par tiem noteikumiem un to [..] saturu, kā bija ieteikts komisijā”

(sk. 12. Saeimas 2017. gada 22. novembra sÄ“des stenogrammu. Pieejama: titania.saeima.lv). Satversmes tiesa vÄ“rš uzmanÄ«bu, ka tas vien, ka likumdevÄ“js kādu tiesisko regulÄ“jumu ir apspriedis, iespÄ“jams, pat vairākkārt, vÄ“l nenozÄ«mÄ“, ka likumdevÄ“js tik tiešÄm bÅ«tu vÄ“rtÄ“jis šajā tiesiskajā regulÄ“jumā ietverta pamattiesÄ«bu ierobežojuma atbilstÄ«bu konstitÅ«cijai [sal.: Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas tiesnešu Ziemeles, Šajo (Sajo), Kalaidžijeva (Kalaydjiyeva), Vučiničs (Vučinic) un De Gaetāno (De Gaetano) kopÄ“jās atsevišÄ·Äs domas pie sprieduma lietā “Animal Defenders International v. The United Kingdom”, pieteikums Nr. 48876/08, 9. punkts].

TādÄ“jādi no apstrÄ«dÄ“to normu izstrādes materiāliem izriet, ka Saeima to pieņemšanas gaitā nav pÄ“c bÅ«tÄ«bas izvÄ“rtÄ“jusi Valsts prezidenta motivÄ“tajā rakstā izteiktos iebildumus, citstarp attiecÄ«bā uz valsts institÅ«ciju pienākuma publicÄ“t mājaslapā internetā informāciju par to amatpersonām un darbiniekiem aprÄ“Ä·ināto atalgojumu un citām naudas summām, norādot viņu vārdu, uzvārdu un amatu, satversmÄ«bu un atbilstÄ«bu fizisko personu datu aizsardzÄ«bas prasÄ«bām.

18.4. Pieteikuma iesniedzÄ“ji norāda uz apsvÄ“rumiem par apstrÄ«dÄ“to normu neatbilstÄ«bu ne vien Satversmes 96. pantam, bet arÄ« Datu regulai. PÄ“c Pieteikuma iesniedzÄ“ju ieskata, apstrÄ«dÄ“to normu pieņemšanas gaitā Saeima nav uzklausÄ«jusi datu aizsardzÄ«bas un tiesÄ«bu ekspertu viedokli par apstrÄ«dÄ“to normu atbilstÄ«bu Datu regulai (sk. pieteikumu lietas materiālu 1. sÄ“j. 6. lp.). Turklāt vairākas pieaicinātās personas ir izteikušas apsvÄ“rumus par apstrÄ«dÄ“tajās normās noteikto pienākumu neatbilstÄ«bu Datu regulas 5. pantā ietvertajiem personas datu apstrādes principiem (sk. Tieslietu ministrijas viedokli lietas materiālu 1. sÄ“j. 184.-189. lp., Datu valsts inspekcijas viedokli lietas materiālu 1. sÄ“j. 191.-194. lp., KatrÄ«nes Pļaviņas viedokli lietas materiālu 3. sÄ“j. 69.-76. lp., Datu aizsardzÄ«bas speciālistu asociācijas viedokli lietas materiālu 3. sÄ“j. 77.-81. lp. un Signes PlÅ«miņas viedokli lietas materiālu 3. sÄ“j. 82.-88. lp.).

ApstrÄ«dÄ“to normu pieņemšanas brÄ«dÄ« bija spÄ“kā DirektÄ«va 95/46/EK. Tā neizvirzÄ«ja Ä«pašas prasÄ«bas attiecÄ«bā uz likumdošanas procesu, kurā tiek lemts par ierobežojuma noteikšanu personas tiesÄ«bām uz datu aizsardzÄ«bu. TomÄ“r tajā pašÄ laikā bija spÄ“kā arÄ« Datu regula, kuras 99. panta 1. punkts noteic, ka tā stājas spÄ“kā divdesmitajā dienā pÄ“c tās publicÄ“šanas Eiropas SavienÄ«bas Oficiālajā VÄ“stnesÄ«. Datu regula Eiropas SavienÄ«bas Oficiālajā VÄ“stnesÄ« tika publicÄ“ta 2016. gada 4. maijā (publikācijas Nr. L 119). Tātad Datu regula stājās spÄ“kā 2016. gada 24. maijā, no šÄ brīža kļūstot par Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstu, tostarp arÄ« Latvijas, tiesÄ«bu sistÄ“mu sastāvdaļu [sk.: GailÄ«tis K., Markus K. Eiropas SavienÄ«bas tiesÄ«bu avoti. Grām.: Schewe C., Buka A., GailÄ«tis K., Strazdiņš Ä¢. (zin. red.) Eiropas SavienÄ«bas tiesÄ«bas. I daļa. Institucionālās tiesÄ«bas. RÄ«ga: Tiesu namu aÄ£entÅ«ra, 2014, 232. lpp.; sal.: Lenaerts K., Van Nuffel P. Constitutional Law of the European Union. 2nd edition. London: Sweet & Maxwell, 2006, p. 764]. Savukārt atbilstoši Datu regulas 99. panta 2. punktam tā kļuva piemÄ“rojama no 2018. gada 25. maija.

18.4.1. LÄ«guma par Eiropas SavienÄ«bu 4. panta trešÄs daļas pirmais paragrāfs noteic, ka saskaņā ar lojālas sadarbÄ«bas principu SavienÄ«ba un dalÄ«bvalstis ar patiesu savstarpÄ“jo cieņu palÄ«dz cita citai veikt uzdevumus, ko nosaka LÄ«gumos. Savukārt minÄ“tā panta trešÄs daļas trešais paragrāfs noteic, ka dalÄ«bvalstis sekmÄ“ SavienÄ«bas uzdevumu izpildi un atturas no jebkādiem pasākumiem, kuri varÄ“tu apdraudÄ“t SavienÄ«bas mÄ“rÄ·u sasniegšanu. Šajā pantā ietvertais dalÄ«bvalstu lojalitātes princips uzliek dalÄ«bvalstÄ«m negatÄ«vu pienākumu atturÄ“ties no jebkādu darbÄ«bu veikšanas, kas var kaitÄ“t Eiropas SavienÄ«bas interesÄ“m [sk.: Lenaerts K., Gutiérrez-Fons A. J. A Constitutional Perspective. In.: Schütze R., Tridimas T. (Eds.) Oxford Principles of European Union Law. Volume I: The European Union Legal Order. Oxford: Oxford University, 2018, p. 119]. Vienlaikus dalÄ«bvalstu lojalitātei atbilstoši Satversmes 68. panta otrajai daļai jāstiprina demokrātija. Labas likumdošanas principa tvÄ“rumā ietilpst demokrātiju stiprinoša Eiropas SavienÄ«bas tiesÄ«bu ievÄ“rošana, tādÄ“jādi veicinot ilgtspÄ“jÄ«ga tiesiskā regulÄ“juma pieņemšanu.

LÄ«guma par Eiropas SavienÄ«bu 3. panta pirmā daļa noteic, ka Eiropas SavienÄ«bas mÄ“rÄ·is ir veicināt mieru, stiprināt savas vÄ“rtÄ«bas un savu tautu labklājÄ«bu. Atbilstoši Datu regulas ievada 2. apsvÄ“rumam ar šo regulu paredzÄ“ts veicināt brÄ«vÄ«bas, drošÄ«bas un tiesiskuma telpas un ekonomikas savienÄ«bas izveidi, ekonomisko un sociālo progresu, iekšÄ“jā tirgus ekonomiku izaugsmi un konverÄ£enci un fizisko personu labklājÄ«bu. TādÄ“jādi Datu regulā ietvertais tiesiskais regulÄ“jums ir vÄ“rsts uz Eiropas SavienÄ«bas mÄ“rÄ·u sasniegšanu.

Turklāt Eiropas SavienÄ«bas Tiesa attiecÄ«bā uz dalÄ«bvalstu lojalitātes principu saistÄ«bā ar direktÄ«vu ieviešanu ir atzinusi, ka no dalÄ«bvalstu lojalitātes principa izriet tās dalÄ«bvalsts pienākums, kurai direktÄ«va ir adresÄ“ta, laika posmā lÄ«dz direktÄ«vas transponÄ“šanas termiņa beigām atturÄ“ties no tādu pasākumu pieņemšanas, kuri varÄ“tu nopietni apgrÅ«tināt paredzÄ“tā rezultāta sasniegšanu (sk. Eiropas SavienÄ«bas Tiesas 1997. gada 18. decembra sprieduma lietā C-129/96 45. punktu un 2005. gada 10. novembra sprieduma lietā C-316/04 42. punktu). VÄ“l jo vairāk šÄds pienākums ir attiecināms uz laiku, kad stājusies spÄ“kā regula, kas vÄ“l nav kļuvusi piemÄ“rojama.

Laiks, kamÄ“r Datu regula bija stājusies spÄ“kā, taču vÄ“l nebija kļuvusi piemÄ“rojama, dalÄ«bvalstÄ«m tika dots, lai tiktu veikti likumdošanas pasākumi, kas nepieciešami tam, lai nodrošinātu nacionālo tiesÄ«bu normu atbilstÄ«bu Eiropas SavienÄ«bas tiesÄ«bu normām un sagatavotos Eiropas SavienÄ«bas tiesÄ«bu normu piemÄ“rošanai. No Datu regulas spÄ“kā stāšanās brīža personām radās tiesÄ«bas paļauties uz to, ka Datu regula kļūs piemÄ“rojama tās 99. panta 2. punktā noteiktajā termiņā. ArÄ« Saeimai, ievÄ“rojot Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstu lojalitātes principu, apstrÄ«dÄ“to normu pieņemšanas gaitā bija jāņem vÄ“rā tas, ka Datu regulas piemÄ“rojamÄ«ba fizisko personu datu apstrādes jautājumos, tostarp apstrÄ«dÄ“tajās normās noteiktajos, bÅ«s nenovÄ“ršama.

LÄ«dz ar to Saeimai bija pienākums apstrÄ«dÄ“to normu pieņemšanas gaitā vÄ“rtÄ“t, vai tās paredzÄ“tais tiesiskais regulÄ“jums neapgrÅ«tinās Eiropas SavienÄ«bas mÄ“rÄ·u sasniegšanu, konkrÄ“tāk - neapgrÅ«tinās Datu regulas piemÄ“rošanu pÄ“c tam, kad tā kļūs piemÄ“rojama.

18.4.2. No Datu regulas 6. panta 1. punkta “c” apakšpunkta un 6. panta 3. punkta izriet, ka datu apstrāde ir likumÄ«ga tad, ja tā ir vajadzÄ«ga, lai izpildÄ«tu kādu uz pārzini attiecināmu dalÄ«bvalsts tiesÄ«bu aktos noteiktu juridisku pienākumu. Šiem tiesÄ«bu aktiem jāatbilst sabiedrÄ«bas interešu mÄ“rÄ·im un jābÅ«t samÄ“rÄ«giem ar izvirzÄ«to leÄ£itÄ«mo mÄ“rÄ·i.

Atbilstoši Datu regulas 23. panta 1. punkta “e” apakšpunktam tās 5. pantā ietvertos personas datu apstrādes principus var ierobežot ar leÄ£islatÄ«viem pasākumiem, lai garantÄ“tu svarÄ«gu Eiropas SavienÄ«bas vai dalÄ«bvalsts vispārÄ“jo sabiedrÄ«bas interešu mÄ“rÄ·u sasniegšanu. Savukārt atbilstoši Datu regulas

23. panta 2. punkta citstarp “b”, “d”, “f” un “g” apakšpunktiem šiem leÄ£islatÄ«vajiem pasākumiem jāietver vismaz noteikumi par garantijām, ka tiks novÄ“rsta personas datu ļaunprātÄ«ga izmantošana vai nelikumÄ«ga piekļuve tiem, vai to nelikumÄ«ga nosÅ«tÄ«šana, par šo datu glabāšanas termiņiem un citām piemÄ“rojamām garantijām, ņemot vÄ“rā apstrādes vai apstrādes kategoriju raksturu, darbÄ«bas jomu un nolÅ«kus, kā arÄ« par riskiem attiecÄ«bā uz datu subjektu tiesÄ«bām un brÄ«vÄ«bām.

Atbilstoši labas likumdošanas principam pienācÄ«gs likumdošanas process nozÄ«mÄ“ arÄ« to, ka Saeimai, pieņemot jaunas tiesÄ«bu normas, ir jāvÄ“rtÄ“ šo normu atbilstÄ«ba tām Eiropas SavienÄ«bas tiesÄ«bām, kas ir stājušÄs spÄ“kā, bet vÄ“l nav kļuvušas piemÄ“rojamas. LÄ«dz ar to Saeimai apstrÄ«dÄ“to normu pieņemšanas gaitā bija jāvÄ“rtÄ“ apstrÄ«dÄ“to normu atbilstÄ«ba Datu regulas prasÄ«bām. Lai arÄ« apstrÄ«dÄ“to normu pieņemšanas brÄ«dÄ« šie pienākumi Saeimai vÄ“l nebija saistoši, tai atbilstoši labas likumdošanas principam bija pienākums apstrÄ«dÄ“to normu pieņemšanas gaitā vÄ“rtÄ“t citstarp personas datu kategorijas, garantijas tam, ka tiks novÄ“rsta personas datu ļaunprātÄ«ga izmantošana vai nelikumÄ«ga piekļuve tiem, vai nelikumÄ«ga to nosÅ«tÄ«šana, kā arÄ« datu glabāšanas termiņus un citas piemÄ“rojamās garantijas, ņemot vÄ“rā apstrādes vai apstrādes kategoriju raksturu, darbÄ«bas jomu un nolÅ«kus, kā arÄ« riskus attiecÄ«bā uz datu subjektu tiesÄ«bām un brÄ«vÄ«bām. ŠÄds vÄ“rtÄ“jums bija nepieciešams, lai ikviens varÄ“tu gÅ«t apstiprinājumu tam, ka Saeimas izraudzÄ«tais pasākums (izskatāmajā lietā - apstrÄ«dÄ“to normu pieņemšana) nav tāds, kas apgrÅ«tinātu Eiropas SavienÄ«bas mÄ“rÄ·u sasniegšanu.

Tomēr, kā izriet no lietas materiāliem, Saeima nav vērtējusi apstrīdēto normu atbilstību Datu regulai un to savstarpējo saskaņotību.

18.5. Satversmes tiesa atzÄ«st un no lietas materiāliem izriet, ka apstrÄ«dÄ“to normu pieņemšanas gaitā nav ievÄ“rots labas likumdošanas princips. MinÄ“tie pārkāpumi izskatāmajā lietā, it Ä«paši to kopsakarā, atzÄ«stami par bÅ«tiskiem. Ne katrs procedÅ«ras pārkāpums ir pietiekams pamats tam, lai uzskatÄ«tu, ka pieņemtajam aktam nav juridiska spÄ“ka. Lai procedÅ«ras pārkāpuma dēļ kādu aktu atzÄ«tu par spÄ“kā neesošu, jābÅ«t pamatotām šaubām, ka tādā gadÄ«jumā, ja procedÅ«ra tiktu ievÄ“rota, bÅ«tu pieņemts atšÄ·irÄ«gs lÄ“mums [sk. Satversmes tiesas 1998. gada 13. jÅ«lija sprieduma lietā Nr. 03-04(98) secinājumu daļas 3. punktu]. Satversmes tiesai ir pamatotas šaubas, un tā norāda, ka tad, ja likumdevÄ“js bÅ«tu izvÄ“rtÄ“jis likumdošanas procesā saistÄ«bā ar apstrÄ«dÄ“tajās normās ietverto pamattiesÄ«bu ierobežojumu izteiktos Valsts prezidenta iebildumus, kā arÄ« Saeimas Juridiskā biroja, Tieslietu ministrijas, Datu valsts inspekcijas un Datu aizsardzÄ«bas speciālistu asociācijas viedokļus par šÄ ierobežojuma saturisko neatbilstÄ«bu tiesÄ«bām uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu, likumdošanas procesa rezultātā bÅ«tu pieņemts atšÄ·irÄ«gs lÄ“mums.

Līdz ar to apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums nav noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu un apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 96. pantam.

19. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo daļu tiesÄ«bu norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spÄ“ka tiesÄ«bu normai, uzskatāma par spÄ“kā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicÄ“šanas dienas, ja tiesa nav noteikusi citādi.

TomÄ“r demokrātiskā tiesiskā valstÄ« tiek ievÄ“rots princips, ka tiesÄ«bu norma, kas nav pieņemta pienācÄ«gā kārtÄ«bā, nevar radÄ«t tiesiskas sekas (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 12. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2017-17-01 24. punktu). LÄ«dz ar to apstrÄ«dÄ“tās normas zaudÄ“ spÄ“ku no to spÄ“kā stāšanās brīža.

Nolēmumu daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda:

atzÄ«t Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 3. panta 9.2 daļas 1. un 2. punktu par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam un spÄ“kā neesošiem no to spÄ“kā stāšanās brīža.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spÄ“kā tā publicÄ“šanas dienā.

Tiesas sÄ“des priekšsÄ“dÄ“tāja I. Ziemele