Iesaki rakstu:

Publiskojam jaunāko neatkarÄ«gā recenzenta apskatu par to, kā LTV un Latvijas Radio iztÄ“rÄ“ja valsts papildus piešÄ·irtos 145,7 tÅ«kstošus eiro no nodokļu maksātāju lÄ«dzekļiem.

Tā kā LTV, Latvijas Radio un atsevišÄ·u komercmediju izpildÄ«tais sabiedriskais pasÅ«tÄ«jums tiek finansÄ“ts no valsts budžeta, tad tā izpildi uzraugošÄ Nacionālā Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padome (NEPLP) veic kontroli ne tikai tiešÄ veidā pati, bet arÄ« pasÅ«ta neatkarÄ«gus pÄ“tÄ«jumus.

Lai pÄ“tÄ«jumu gaita bÅ«tu absolÅ«ti neatkarÄ«ga, iepriekš nekad netiek izziņots, kurus speciālistus NEPLP nākamreiz uzaicinās veikt analÄ«zi, par kādu periodu tā tiks veikta, kuri no raidÄ«jumiem tiks izvÄ“rtÄ“ti un kādi aspekti tajos tiks pÄ“tÄ«ti. Šodien Pietiek publisko jaunāko no recenzijām.

PĀVESTA FRANCISKA VIZĪTES NOKLĀJUMS SABIEDRISKAJOS MEDIJOS (recenzija)

Pildot NEPLP nodefinÄ“to uzdevumu, recenzents novÄ“rtÄ“ja visus 24.09.2018. raidÄ«jumus saistÄ«bā ar pāvesta Franciska vizÄ«ti Latvijā, kādi bija tapuši LTV un Latvijas Radio sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma ietvaros. ŠÄ« ir recenzijas papildinātā versija, kurā iekļautas arÄ« pašu sabiedrisko mediju atbildes.

Latvijas Radio 1

Cikla “SvÄ“tā KrÄ“sla vÄ“sture” trÄ«s raidÄ«jumi:

12.09.2018. (sākums plkst. 15:06, ilgums 31 min 04 s) — raidÄ«juma autors sākumā nestādās priekšÄ. Pusstundu garajā raidÄ«jumā tikai viens runātājs — Andris Priede, kurš ir tālu no baznÄ«cas vÄ“stures objektÄ«va pÄ“tnieka. BÅ«dams erudÄ«ts reliÄ£ijas zinātnieks, vienlaikus Andris Priede tomÄ“r ir katolicisma apoloģēts, kurš izvÄ“las paklusÄ“t un neko nestāstÄ«t par katolicisma (un kristÄ«gās reliÄ£ijas kā tādas) asiņainajām vÄ“stures lappusÄ“m, un arÄ« par Reformāciju izsakās, ka tā esot bijusi “drÄ«zāk katolicisma reformācija”, nevis daudzo protestantisma paveidu dzimšana. Saprotams, ka ikvienam pÄ“tniekam, kurš ieņem kādu konkrÄ“tu pozÄ«ciju, ir pamats savus uzskatus izklāstÄ«t auditorijai un pamatot tos, tomÄ“r sabiedriskajiem medijiem ir uzdevums ieturÄ“t lÄ«dzsvaru, uzaicinot arÄ« kādu citu intervÄ“jamo, ne tikai katoļu apoloģētu, un nepārvÄ“rst raidÄ«jumu par žurnālu “Katōļu Dzeive”.

19.12.2018. šÄ« paša raidÄ«jumu cikla otrais raidÄ«jums (sākums plkst. 15:06) ir neizprotams satura izvÄ“les ziņā. Ja pirmais “SvÄ“tā KrÄ“sla vÄ“stures” raidÄ«jums bija veltÄ«ts Reformācijai, kas dziļi ietekmÄ“ja Livoniju, tad otrais veltÄ«ts baznÄ«cas vÄ“sturei XIX gs. un saturiski pilnÄ«bā “norisinās” ārpus Latvijas, un tam nav it nekāda saistÄ«ba ar Latviju un mÅ«su vÄ“sturi, sabiedrÄ«bu. Turklāt raidÄ«jumā, kurā atkal vienÄ«gais runātājs ir tas pats A. Priede, ir saklausāmas dažas uzkrÄ«tošas faktu kļūdas: piem., izteikums “Francijā revolÅ«cija aizslauka ORÄ€NIEŠU dinastiju” (Francijā nekad nav valdÄ«jusi šÄda dinastija, jo tur valdÄ«ja Kapetu — Burbonu Ä£imenes un pāris Napoleoni, savukārt Oraņjes dinastija ir NÄ«derlandes karaļnams, kas atrodas tronÄ« lÄ«dz pat šim laikam); kādam tur rādās “pjemontietis, vārdā Jānis Moska” (sic!); neprot izrunāt Francijas reÄ£iona LorÄ“nas nosaukumu.

Cikla noslÄ“dzošais raidÄ«jums 24.09.2018. (sākums plkst. 18:15) savā pÄ“dÄ“jā uznācienā strauji uzlabo kvalitāti. Parādās otrs studijas viesis — Reinis Norkārkls, tomÄ“r saturā raidÄ«juma otrajā pusÄ“ atkal dominÄ“ katolicisma apoloģētisms. RaidÄ«jums toties šoreiz vairāk pievÄ“ršas XX gadsimtam, un tas ir pareizi.

Jāizsaka izbrÄ«ns, kāpÄ“c triju raidÄ«jumu gaitā nekas netika minÄ“ts par XI — XIV gs. notikumiem, kad katolicisms iekaroja mÅ«sdienu Latvijas teritoriju ar uguni un zobenu, un šie notikumi ietekmÄ“juši mÅ«su vÄ“sturi kā reti kas cits. BÅ«tu bijis pareizi, ja kristietÄ«bas ieviešanai Latvijā atvÄ“lÄ“tu vienu raidÄ«jumu par vÄ“sturi, savukārt XIX gadsimta notikumus ārpus Latvijas atstātu tiem, kam interesÄ“ tos pÄ“tÄ«t.

24. septembra LR1 tiešraides un studijas raidÄ«jumi

Latvijas Radio raidÄ«jumi 2018. gada 24. septembrÄ«, no kuriem lielāko daļu sastādÄ«ja tiešraides un speciālizlaidumi, plÅ«stoši pāriet cits citā, sākot ar “Pāvesta Franciska vizÄ«tes Latvijā speciālizlaidumu” (sākums plkst. 9:07) un raidÄ«jumu “Pāvesta Franciska vizÄ«tes Latvijā nozÄ«mÄ«ba” (tÅ«lÄ«t pÄ“c tam), kam seko “Pāvesta Franciska vizÄ«tes Latvijā speciālizlaidums. Pāvesta Franciska tikšanās prezidenta pilÄ«” (sākums plkst. 09:25) un

“Pāvesta Franciska vizÄ«tes Latvijā speciālizlaidums. Pāvesta iesaiste ārpolitisku jautājumu risināšanā” (sākums plkst.9:55).

Studijas viesi un raidÄ«jumu dalÄ«bnieki izvÄ“lÄ“ti un atlasÄ«ti ar apdomu, tomÄ“r tie kopumā veido nelÄ«dzsvarotu ainu, jo gandrÄ«z visi ir katolicisma pusÄ“, un bÅ«tu derÄ“jusi arÄ« kāda kritiska balss no kāda ateista vai racionāli domājoša zinātnieka puses. Å…emot vÄ“rā, ka pāvesta Franciska vizÄ«te tika apskatÄ«ta arÄ« politiskajā un diplomātiskajā kontekstā, šo momentu var salÄ«dzināt ar politikas notikumu apspriešanu radio Ä“terā: ja kādā raidÄ«jumā, piemÄ“ram, tiek apskatÄ«ti Saskaņas korupcijas skandāli, JKP politiskā “platforma” vai KPV LV personālijas, tajās reizÄ“s taču uz raidÄ«jumu neaicina tikai saskaņiešiem un populistiem attiecÄ«gi labvÄ“lÄ«gus viedokļa paudÄ“jus.

Kā novÄ“rtÄ“t reliÄ£ijas nozÄ«mi sabiedrÄ«bā un to, vai vispār tai pievÄ“rst uzmanÄ«bu? Te var ieturÄ“t divas pieejas. Saskaņā ar nekritisku pieeju var atsaukties uz SKDS datiem, ka iedzÄ«votāju vairākuma pašvÄ“rtÄ“jums (jāuzsver — pašvÄ“rtÄ“jums!) ir tāds, ka viņi uzskata sevi par “ticÄ«gajiem” kaut kādā formā. Savukārt, ja skatāmies objektÄ«vi, tad realitātÄ“ stabili lielākais Latvijas iedzÄ«votāju vairākums ir nereliÄ£iozi, neapmeklÄ“ baznÄ«cu, nerunā ar priesteriem un nepazÄ«st viņus, nelasa reliÄ£isku literatÅ«ru, nezina liturÄ£iju un baznÄ«cas dziesmas, nepieder ne pie vienas konfesijas utt. TāpÄ“c jāsecina, ka sabiedriskie mediji dara pareizi, ikdienā nepievÄ“ršot lielu uzmanÄ«bu reliÄ£ijai, to atstājot tādiem Ä«pašiem gadÄ«jumiem kā reliÄ£iskie svÄ“tki vai pāvesta vizÄ«te.

Kopumā studijas raidÄ«jumi 24. septembrÄ« bijuši tikpat raiti un profesionāli nostrādāti kā vienmÄ“r Latvijas Radio 1 Ä“terā, ja neskaita vienpusÄ«gi (uz katolicisma atbalstÄ«šanu) orientÄ“tos studijas viesus, tāpÄ“c jāatzÄ«mÄ“, ka šÄ« satura radÄ«šanai Latvijas Radio 1 nebija nepieciešams papildu finansÄ“jums no valsts budžeta. AttiecÄ«gās programmas stundas tāpat bÅ«tu jāaizpilda ar citu saturu, kurš no sagatavošanas un pārraidÄ«šanas viedokļa daudz neatšÄ·iras no tā, kas tapa saistÄ«bā ar pāvestu Francisku.

Latvijas Radio uz šo iebildi atzÄ«mÄ“ja, ka papildu resursus prasÄ«jusi tiešraižu nodrošināšana un organiska iepludināšana pa vidu parastajiem raidÄ«jumiem, turklāt papildu finansÄ“jums saņemts pÄ“dÄ“jā brÄ«dÄ«, un par to esot bijis grÅ«ti izveidot ko vÄ“l Ä«pašÄku tik spiedÄ«gos termiņos.

VienÄ«gā uz studiju uzaicinātā persona, kura pazemināja attiecÄ«gā konkrÄ“tā raidÄ«juma kopÄ“jo lÄ«meni, bija Iveta Kažoka, kas bija atnākusi nesagatavojusies, nezināja neko par Latvijas un Vatikāna lÄ«gumiem, politisko sadarbÄ«bu, diplomātijas vÄ“sturi u.c. (kaut gan publiski skaitās “politoloÄ£e”), Ä“terā Ä·iÄ·ināja pati par saviem “jociņiem” utt. Apsaukāja Livonijas Konfederāciju par “valstiņu”, kaut gan tā bija divreiz lielāka nekā Latvija šobrÄ«d un arÄ« pastāvÄ“ja piecreiz ilgāk, nekā Latvijas Republika iespÄ“jusi lÄ«dz šim.

“EkumÄ“niskais dievkalpojums Doma baznÄ«cā” (sākums plkst. 10:40), “Pāvesta Franciska vizÄ«tes Latvijā speciālizlaidums. SvinÄ«gā SvÄ“tā Mise Aglonā. Vada pāvests Francisks” (sākums plkst.16:00) kā arÄ« citas tiešraides gan Latvijas Radio 1., gan 4. programmā atzÄ«mÄ“jamas ar savu izcilo skaņas kvalitāti un skaņotāju prasmi. Tehniskie darbinieki, kas bija iesaistÄ«ti tiešraidÄ“s, ir pelnÄ«juši lielu profesionālo atzinÄ«bu.

RaidÄ«jumu “Pāvesta Franciska vizÄ«tes Latvijā speciālizlaidums. Pāvesta vizÄ«tes laikā ārpus Aglonas bazilikas iznesÄ«s Dievmātes svÄ“tgleznu” (sākums plkst. 11:40) radio arhÄ«vā nevarÄ“ja atvÄ“rt — iespÄ“jams, arhÄ«vam šajā vietā gadÄ«jies kāds tehnisks bojājums.

“Pāvesta Franciska vizÄ«tes Latvijā speciālizlaidums. Pāvesta Franciska vizÄ«tes nozÄ«mÄ«ba. Uzklausām citu konfesiju pārstāvjus” (sākums plkst. 12:20) piedāvā lÄ«dzsvaru starp katolicismu, luterāņiem un baptistiem, taču atkal nepiedāvā neviena ateista vai vismaz skeptiÄ·a skatÄ«jumu. Aidis Tomsons ziņo, ka esot piedāvāts uzstāties Islāma KultÅ«ras Centra pārstāvim, vismaz telefoniski, taču tas pÄ“dÄ“jā brÄ«dÄ« atteicies. Nav iekļauti ne vecticÄ«bnieki, ne pareizticÄ«gie. Ne Latvijas Radio 1, ne 4 Ä“terā nav ticis intervÄ“ts RÄ«gas virsrabÄ«ns Dr. Menahems Barkahans (kurš uzstājas publiski ne tikai latviski, bet pie vajadzÄ«bas to spÄ“j darÄ«t arÄ« krieviski), taču pārbaudot noskaidrojies, ka rabÄ«ns šajā laikā bijis IzraÄ“lā, tā kā viņa stāstÄ«juma iztrÅ«kums ir saprotams.

VÄ“l viens jautājums bija: Latvijas Radio 1 programmā visa 24. septembra garumā tikai uz dažām minÅ«tÄ“m vienā vietā A. Tomsons piemin aizdomās par garÄ«gi nepilnvÄ“rtÄ«ga invalÄ«da izvarošanu arestÄ“to prāvestu PÄ«teru Zeiļu. Visā pasaulÄ“ katoļiem ir problÄ“mas ar nepilngadÄ«gu vai rÄ«cÄ«bnespÄ“jÄ«gu draudzes locekļu seksuālu izmantošanu vai aizskaršanu, un pāvests Francisks (pretstatā saviem priekštečiem) personiski Ä·Ä“ries pie šÄ«s nelaimes apkarošanas, nevis noslÄ“pšanas. Pie kam P. Zeiļa pirms sava aresta bija Aglonas — RÄ“zeknes diecÄ“zes prāvests (priekšnieks ar garÄ«go virsvadÄ«bu un materiālo atbildÄ«bu reizÄ“), kuram bija jāuzņem augstais viesis, Franciskam ierodoties Aglonā.

Latvijas Radio uz to atzÄ«mÄ“ja, ka P. Zeiļas arests jau iepriekšÄ“jās dienās ticis detalizÄ“ti atspoguļots LR1, tālab atkārtošanās bÅ«tu nepareiza un neprofesionāla, ja tos pašus faktus vÄ“lreiz pārspriestu 24. septembra raidÄ«jumos, jo tieši tajā dienā nekas jauns nebija nācis klāt.

Latvijas Radio 4 raidījumi mazākumtautībām

Cita kvalitatīvā aina paveras Latvijas Radio 4 programmā.

“Домская площадь. Папа Римский Франциск в Латвии: первые подробности визита” (“Doma laukums. Romas pāvests Francisks Latvijā: pirmais vizÄ«tes izklāsts”, sākums 7:30) un “Домская площадь” (“Doma laukums”, sākums 07:37) un “Александр-студия. Папа Римский Франциск в Латвии: репортажи и комментарии” (“Aleksandra studija. Romas pāvests Francisks Latvijā: reportāžas un komentāri”, sākums 10:40) pāriet cits citā, vÄ“lāk savienojoties ar “Открытый вопрос. Роль религии в современную эпоху” (“Atklātais jautājums. ReliÄ£ijas loma modernajā laikmetā”, sākums 12:10) un “Мир в профиль. Революционный дух папы Франциска” (“Pasaule profilā. Pāvesta Franciska revolucionārais gars”, sākums 13:30).

Visi šie raidÄ«jumi iztur kvalitātes lÄ«meni un atrisina diezgan grÅ«to problÄ“mu: kā visas dienas garumā ekspluatÄ“t vienu tÄ“mu, lai tā klausÄ«tājiem neapniktu? Latvijas Radio 4 raidÄ«jumu autori to risina, neizvairoties no nepatÄ«kamajiem jautājumiem: apspriež gan iesÄ«kstÄ“jušo pedofÄ«lijas problÄ“mu katoļu baznÄ«cā citur pasaulÄ“, gan arÄ« P. Zeiļas arestu un saistÄ«bā ar to zināmos faktus. AtbildÄ“šanai pieaicināts ne vien A. Priede, bet arÄ« prāvests Andris Kravalis. Tiek runāts ne vien par pāvesta Franciska iedvesmojošo piemÄ“ru, bet tiek spriests par šodienas reliÄ£iskajiem kariem, konfliktiem VidÄ“jos Austrumos, negaidÄ«tā veidā tiek salÄ«dzināta katoļu hierarhija ar Eiropas SavienÄ«bas birokrātiju, kura arÄ« sastāv no neievÄ“lÄ“tiem, hierarhiskiem, autoritāti veidojošiem personāžiem, pār kuriem parastajam vÄ“lÄ“tājam nav nekāda veida kontrole.

KrievvalodÄ«gie žurnālisti 24. septembra raidÄ«jumos atsaucas uz latviski tulkoto Franciska grāmatu par korupcijas nelaimi mÅ«sdienu sabiedrÄ«bā; LR1 skaidroja, ka šai grāmatai bijis veltÄ«ts atsevišÄ·s raidÄ«jums vizÄ«tes priekšvakarā, savukārt LTV to rādÄ«ja pusgadu iepriekš, kad iznāca latviskais izdevums.

“Портрет времени. Збигнев Станкевич: наше разрозненное общество может объединить церковь” (“Laika portrets. Zbigņevs Stankevičs: mÅ«su sadrumstaloto sabiedrÄ«bu var apvienot baznÄ«ca”, sākums 15:10) ir komplimentārs raidÄ«jums, kura formāts acÄ«mredzot nepieļauj “hard talk” veidošanu. TomÄ“r kādu jautājumu par P. Zeiļas aresta lietu varÄ“ja vismaz uzdot. Ja arhibÄ«skaps spÄ“tu atrunāties un aiziet no jautājuma, tad vismaz jautājums bÅ«tu uzdots.

“Звуки. Мысли. Встречи. Франциск в Латвии: культурная составляющая визита” (“Skaņas. Domas. Tikšanās. Francisks Latvijā: kultÅ«ras sastāvdaļa vizÄ«tÄ“”, sākums 16:07) un “Подробности” (“Izklāstā”, sākums 17:08) ir visnotaļ profesionāli satatavoti apkopojumi, kas atbilst tam kvalitātes lÄ«menim, kādu sagaidām no sabiedriskā medija.

Labi izmantoti saturā elementi no Latgales reģionālās studijas, kas uzlabo visu programmu kopumā un dod gan informāciju ziņām, gan cilvēkstāstus.

UzkrÄ«toši ausÄ«s griežas tas, ka raidÄ«jumā “Александр-студия” tiek lietots nepareizs vārds mÅ«su parlamenta apzÄ«mÄ“jumam: konsekventi tiek teikts “Ceйм” un nevis “Caэймa”. Ja reiz LR4 programma tiek finansÄ“ta no valsts budžeta, tad programmas veidotājiem bÅ«tu jāzina, kā pareizi izrunā tās iestādes nosaukumu, kas katru gadu nobalso par LR4 finansÄ“šanu. Turklāt te nevar atsaukties uz izrunas vÄ“sturisko pamatotÄ«bu: parlamenta nosaukums Lietuvā vienmÄ“r ir bijis “Seimas”, Polijā — “Sejm”, savukārt Latvijas teritorijā pat tajā periodā, kad Livonija ietilpa Žečpospoļitā, nekad nav notikusi neviena no Lietuvas — Polijas valsts Seijma sÄ“dÄ“m. Tātad Latvijas teritorijā nav nekāds vÄ“sturisks pamats lietot izrunu “Seims”, tā kā latviešu vārds “Saeima” ir veidots no vārda “saiešana” un nevis saistÄ«bā ar poļu parlamentu.

ŠÄ« izruna ir nekavÄ“joties jāmaina LR 4 raidÄ«jumos. NespÄ“ja izrunāt pašiem savas valsts parlamenta nosaukumu (lai kāda valoda tobrÄ«d netiktu lietota) ir neattaisnojama.

Latvijas Radio 3 Klasikas raidījums

GarÄ«gajai mÅ«zikai veltÄ«tais raidÄ«jums Klasikas programmā pamanās ietilpināt sevÄ« daudzus interesantus momentus no sakrālo dziedājumu vÄ“stures, savijot tos kopā ar reliÄ£ijas vÄ“sturi un parādot, kā sabiedrÄ«ba ietekmÄ“jusi baznÄ«cas mÅ«ziku, un pretÄ“ji. KvalitatÄ«vs, izsvÄ“rts un labi pārdomāts raidÄ«jums. Rodas vÄ“lme dzirdÄ“t šÄdas kvalitātes raidÄ«jumus vÄ“l.

LTV1 raidījumi 24. septembrī

Vispirms jāatzÄ«mÄ“ lieliskais skaņotāju darbs, tāpat kā Latvijas Radio gadÄ«jumā, un šeit tam pievienojas tikpat lielisks operatoru darbs. Beidzot LTV1 Ä“terā redzami kustÄ«gi kadri lielā skaitā, kas nav nejauši iesprukuši statisko vizuālo materiālu rindā, bet ir iemontÄ“ti apzināti. Ir dinamika materiālu uzbÅ«vÄ“ un izkārtojumā, arÄ«dzan izmantoti ar bezpilotniekiem filmÄ“ti kadri Aglonā, kur varÄ“ja palaist kameras lidojam gaisā. Visas pārraides — profesionalitātes paraugs gan bildes, gan skaņas, gan montāžas ziņā, izņemot vienu starpgadÄ«jumu ar skaņu no paša rÄ«ta.

“Pāvests Francisks Latvijā. Ierašanās RÄ«gas starptautiskajā lidostā” (sākums plkst. 8:10), kam sekoja “Oficiālā sagaidÄ«šanas ceremonija” — pārraide kopumā izvÄ“rtās samÄ“rā garlaicÄ«ga, jo pirmās 15 minÅ«tÄ“s bija jāskatās, kā tiek gaidÄ«ta lidmašÄ«na, kā tā apstājas, kā piebrauc traps, kā sākumā izkāpj žurnālistu bariņš utt. TomÄ“r, tā kā pÄ“c šiem kadriem bijis pieprasÄ«jums no vismaz 14 ārvalstu raidorganizācijām, tad tiešraide no lidostas ir sevi attaisnojusi: ja reiz ir pieprasÄ«jums, tad jārāda, pat ja kadru saturu lielākoties veido kustÄ«gi transportlÄ«dzekļi, kas lÄ“nām apstājas.

LTV atzina, ka pirmās tiešraides sākumā bijis jÅ«klis ar skaņu montāžas pultÄ«, kas ticis novÄ“rsts. LTV Ziņu dienesta vadÄ«ba arÄ« vÄ“rsa uzmanÄ«bu uz faktu, ka vizÄ«te nobÄ«dÄ«jusies no grafika, turklāt viss noticis nevis vÄ“lāk (kā tas parasti gadās), bet gan ātrāk par plānoto. Tas radÄ«jis ilgstošu, negaidÄ«tu spriedzi LTV darbiniekiem, nācies darba gaitā daudz ko pārplānot.

Žurnālistu runātais teksts tiešraidÄ“s, kas svārstÄ«jās no visuresošÄ A. Priedes intervÄ“šanas lÄ«dz monologiem pie BrÄ«vÄ«bas pieminekļa, pamazām kļuva arvien jÅ«smÄ«gāks un nekritiskāks, žurnālistei teju vai aizelšoties pašai no savas sajÅ«smas, bet tā arÄ« nespÄ“jot darÄ«t zināmu auditorijai, no kurienes viņai tāda sajÅ«sma, ieraugot vecu vÄ«ru baltā kleitā, kurš uz to brÄ«di vÄ“l nav paguvis nevienu dievkalpojumu noturÄ“t un pateikt ko saturÄ«gu. ReklamÄ“ti suvenÄ«ru krāmi, kas nopÄ“rkami par maksu, nevis tiek dalÄ«ti par brÄ«vu.

“Pāvests Francisks Latvijā. EkumÄ“niskais dievkalpojums RÄ«gas Domā” (sākums plkst. 10:35) un “Pāvests Francisks Latvijā. RÄ«gas Sv. JÄ“kaba Katedrāles apmeklÄ“jums” (sākums plkst. 11:45), kā arÄ« centrālais notikums  — pāvesta celebrÄ“tā mise Aglonā pÄ“c 16:00 — ir tie raidÄ«jumi, kuri atzÄ«mÄ“jami ar labo skaņotāju un operatoru darbu. JāpiezÄ«mÄ“ arÄ« visnotaļ profesionālais tulkojums pāvesta runai: pat ja tas nebija LTV sagatavots, tas tika maksimāli profesionāli iekļauts un izmantots tiešraižu saturā. PozitÄ«va iezÄ«me Aglonas dievkalpojuma tiešraidÄ“ — par vienu no komentÄ“tājiem pieaicināts ukraiņu izcelsmes teologs Rodions Doļa, parādot, ka Latvijā katolicisms nav tikai Latgales vai mÅ«su poļu minoritātes fenomens.

LTV darbinieki atzina, ka kopumā strādāt ir bijis neraksturÄ«gi grÅ«ti (salÄ«dzinot ar citiem šÄda mÄ“roga pasākumiem — piemÄ“ram, Dziesmu svÄ“tku translācijām), izsakot kritiku vizÄ«tes oficiālajiem organizatoriem: daudzkārt operatorus bÄ«dÄ«juši malā, tie nevarÄ“juši dabÅ«t labus kadrus. PiemÄ“ram: Aglonā brÄ«dÄ«, kad Francisks izbraukājis caur dievlÅ«dzÄ“ju rindām un sveicis viņus, visi mediju darbinieki pÄ“kšÅ†i sadzÄ«ti milzÄ«gā balta brezenta teltÄ« bez logiem, no kurienes it neko nevarÄ“ja nofilmÄ“t. Tāpat pāvesta atlidošanu un izkāpšanu no helikoptera Aglonā izdevies noÄ·ert, tikai pateicoties nejauši veiksmÄ«gam gadÄ«jumam, jo plānošana tobrÄ«d bijusi neiespÄ“jama. VizÄ«tes plānotāji un izpildÄ«tāji pirms tās solÄ«juši dot žurnālistiem tādus apstākļus, lai var normāli strādāt, bet vizÄ«tes dienā bieži izrādÄ«jies otrādi.

Diemžēl vÄ“lreiz jāatzÄ«mÄ“ 24. septembra raidÄ«jumu satura gatavotāju unikālā spÄ“ja neredzÄ“t un ignorÄ“t “ziloni istabā” — atkal nekāda analÄ«ze par pedofÄ«lijas skandāliem vai P. Zeiļas arestu. Sabiedriskajā pasÅ«tÄ«jumā nav ierakstÄ«ts uzdevums “LTV jāignorÄ“ seksuālie noziegumi, ja tos pastrādājuši mācÄ«tāji”. VienÄ«gi no rÄ«ta divos teikumos aizkadra balss pavÄ“stÄ«ja, ka “tiekot pieminÄ“ti seksuālās vardarbÄ«bas upuri”, taču nekas par to, ka vainÄ«gie tiktu sodÄ«ti un kas tiekot darÄ«ts, lai turpmāk nekas tāds nevarÄ“tu notikt. Pareizi pieminÄ“ts, ka Francisks pats personÄ«gi gādājis, lai Vatikāna likumos tiktu ieviesti stingri papildinājumi par pedofÄ«lu sodÄ«šanu, taču tas attiecas tikai uz tiem priesteriem, kas atrodas Vatikāna 44,5 hektāros, bet ne visiem citiem prāvestiem un vikāriem ar pedofÄ«lijas tieksmÄ“m citur pasaulÄ“.

Ziņu speciālizlaidumā acÄ«mredzami noslinkots tajā vietā, kur sievietes balsÄ« vārds vārdā pārstāstÄ«ts teksts no rÄ«ta raidÄ«juma. AtšÄ·irÄ«ba tāda, ka pirmoreiz to nolasÄ«ja vÄ«rieša balss.

Kā izcils vÄ“rtÄ“jams pÄ“c vizÄ«tes noslÄ“guma sagatavotais 29. septembra LTV1 raidÄ«jums “Aculiecinieks: Pāvests Francisks Latvijā”. Tā autori sekojuši pāvestam no Romas uz Lietuvu, Latviju, Igauniju, lidojot viņa lidmašÄ«nā, iefilmÄ“juši pāvestu tuvumā un beigās visu savienojuši apļveida kompozÄ«cijā. Pie kam šÄ« raidÄ«juma autori, lai gan pāris vietās aizrāvušies ar daiļrades paštÄ“mu, tomÄ“r nav vairÄ«jušies arÄ« no nepatÄ«kamajām tÄ“mām, tādā veidā parādot, ka iespÄ“jams pilnvÄ“rtÄ«gi un vispusÄ«gi parādÄ«t Vatikānu un pāvestu, turklāt beigās sagaidÄ«juši arÄ« paša Franciska reakciju uz kārtÄ“jo jauno seksuālo noziegumu skandālu, kāds nācis atklātÄ«bā Austrijā.

JāatzÄ«mÄ“, ka LTV izdevies izlietot valsts piešÄ·irtos lÄ«dzekļus pareizi kaut vai no tāda aspekta, ka 24. septembra speciālizlaidumi un tiešraides izrādÄ«jušÄs mÄ“neša skatÄ«tākās pārraides, kas savākušas vislielāko skatÄ«tāju skaitu, pārspÄ“jot komerctelevÄ«ziju ciparus (septembra TV pārraižu reitingā Kantar TNS datos daži komerctelevÄ«ziju šovi ir priekšÄ, taču tie vāc skatÄ«tājus katru nedēļu, kamÄ“r pāvesta vizÄ«te bija unikāls notikums). 

Recenzenta rekomendācijas NEPLP:

1) Pieņemt LTV1 darbu, atzīmējot labo sniegumu no operatoriem, režisoriem, skaņotājiem, vienlaikus nākotnē uzdodot novērst vienpusīgumu saturā.

2) Ierosinājums visiem NEPLP locekļiem vÄ“lreiz noskatÄ«ties LTV1 29.09.2018. raidÄ«jumu “Aculiecinieks: Pāvests Francisks Latvijā” un lemt par rakstiskas atzinÄ«bas izteikšanu tā autoriem. https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/140554/aculiecinieks-pavests-francisks-latvija

3) Pieņemt Latvijas Radio 4 darbu, atzīmējot labo žurnālistu darbu, kas veikts profesionāli meistarīgi.

4) Izteikt kritiku par Latvijas Radio 1 viduvējo sniegumu 24. septembrī, ja to salīdzina ar LR4 saturu.

5) Veicināt sadarbÄ«bu starp nākamo lielo valsts vizÄ«šu, masu pasākumu utt. organizatoriem, drošÄ«bniekiem, darbiniekiem un sabiedrisko mediju žurnālistiem, operatoriem, skaņotājiem.

6) Izteikt kritiku valsts naudas dalÄ«tājiem par to, ka papildus finansÄ“jums sākotnÄ“ji tika piešÄ·irts nevis sabiedriskajiem medijiem, bet gan LVRTC, kam ar satura sagatavošanu nav it nekāda saistÄ«ba. Tik elementāras kļūdas nav saprotamas. Tas ir gluži kā piešÄ·irt papildu lÄ«dzekļus Liepājas un Grobiņas domÄ“m, lai novÄ“rstu plÅ«dus Pļaviņās vai JÄ“kabpilÄ«.

7) NovÄ“rst to, ka Latvijas Radio 4 krieviskajās programmās Saeimu saukā par “Sejmu”.

8) Rekomendācija saistÄ«bā ar iepriekšÄ“jo punktu: 2019. gadā pievÄ“rst Ä«pašu uzmanÄ«bu tieši LR4 satura analÄ«zei un recenzÄ“šanai.

IepriekšÄ“jā publicÄ“tā neatkarÄ«gā recenzija:

https://www.pietiek.com/raksti/petijums_ltv_par_nodoklu_maksataju_naudu_slavina_andri_ameriku,_vienotibu_un_citus_silei_pietuvinatos