Iesaki rakstu:

Nesen ar patiesu interesi noskatÄ«jos mÅ«su „sabiedriskajā televÄ«zijā” sižetu par to, kā nabaga valsts esot cietusi divus miljonus eiro lielus zaudÄ“jumus tāpÄ“c, ka uzņēmuma Grindeks saimnieks Kirovs Lipmans, lÅ«k, tai neesot piedāvājis atpirkt uzņēmuma akcijas un valstiskie „saimnieki” ar lÄ«dzšinÄ“jo premjeru Māri Kučinski, ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu un Privatizācijas aÄ£entÅ«ras Ä£enerāldirektoru Vladimiru Loginovu (attÄ“lā) priekšgalā bijuši spiesti tās pārdot „pa lÄ“to”.

Sižets, protams, pilnÄ«bā atbilda „sabiedriskajai televÄ«zijai” un tās labi zināmajai kopÄ“jai nostādnei – ir „mÅ«sÄ“jie”, kurus mÄ“s aizstāvam vienmÄ“r un visur, lai cik piedauzÄ«gi tas arÄ« reizÄ“m neizskatÄ«tos, savukārt visi pārÄ“jie – nu, atvainojiet, neko nevar darÄ«t, tāds „sabiedriskais medijs” mÄ“s nu reiz esam.

Taču šajā sižetā tomÄ“r viegli tika šauts pār strÄ«pu, tāpÄ“c atļaušos Ä«si uzskaitÄ«t faktus, kurus „sabiedriskais medijs” uzskatÄ«ja par labāku nepamanÄ«t.

Pirmais fakts. Ir tiešÄm brÄ«numaini, kā „saimniekotājiem” Ašeradenam un Loginovam pirms diviem gadiem valstij piederošÄs Grindeks akcijas pārdot par 3,85 eiro gabalā, kamÄ“r 2016. gadā uzņēmuma akcijas vidÄ“jā cena biržā bija virs 5,20 eiro. Tur, protams, vajadzÄ“ja ļoti pacensties.

Taču varbÅ«t arÄ« brÄ«numu tur nekādu nav. Vai nu Ašeradens demonstrÄ“ja tās uzņēmÄ“jdarbÄ«bas prasmes, kas viņam palÄ«dzÄ“ja nolaist uz grunti Dienas koncernu, vai arÄ« Loginovs demonstrÄ“ja, ka kopš Citadeles pārdošanas pretendentam, kas solÄ«ja VISMAZÄ€K naudas, viņš Ä·Ä“rienu nav zaudÄ“jis.

Bet varbÅ«t vienkārši – diezgan lÄ«dzÄ«gi Citadeles gadÄ«jumam - akcijas speciāli tika pārdotas brÄ«dÄ«, kad cena bija Ä«paši zema, lai tās tiktu kādam VienotÄ«bas sponsoram. Tā jau pie mums tas notiek, un Loginova kunga prasmes šÄdās situācijās ir labi zināmas.

Otrais fakts. Akcijas tika pārdotas – un miers. Oligarhu pakalpiņa Māra Kučinska valdÄ«ba, kas šo pārdošanu organizÄ“ja, nebÅ«tu ne pirkstu pakustinājusi, ja nebÅ«tu sarosÄ«jusies opozÄ«cija, kas bez kādām grÅ«tÄ«bām sarÄ“Ä·ināja valsts zaudÄ“jumus.

Trešais fakts. Tā jau mÅ«su valdÄ«bas – vai tas bÅ«tu Dombrovskis, Straujuma vai Kučinskis – ir iekārtotas, ka tad, kad kāds tās iebāž ar degunu pašu sataisÄ«tajā čupā, tās nevis mÄ“Ä£ina aiz sevis satÄ«rÄ«t, bet gan meklÄ“ kādu, ko varÄ“tu uzdot par grÄ“kāzi.

Nezinu, kurš radošais prāts izdomāja, ka labi varÄ“tu derÄ“t Lipmans, bet fakts – tā bija tieši Kučinska valdÄ«ba, kas visā nopietnÄ«bā paziņoja: Lipmanam vajadzÄ“ja mums izteikt obligāto atpirkšanas piedāvājumu, tāpÄ“c mÄ“Ä£ināsim mÅ«su stulbuma (vai Ašeradena un Loginova rebju) dēļ valsts pazaudÄ“tos divus miljonus piedzÄ«t no Lipmaniem.

Ceturtais fakts. PatiešÄm apbrÄ«nojami, ka valdÄ«bā un Loginova apkārtnÄ“ neatradās neviens, kurš bÅ«tu norādÄ«jis Kučinskim un Ašeradenam uz nepatÄ«kamo faktu: cienÄ«tie kungi, vai jÅ«s vispār esat pārliecināti, ka tajā laikā, kad Lipmans jums neizteica akciju pirkšanas piedāvājumu, jums vispār bija kaut kas pārdodams?

Un te uzreiz piektais fakts. Atbilde ir – nebija. Valstij akcijas gan bija, taču tās nebija pārdodamas. Tas nozÄ«mÄ“ – tās skaitÄ«jās nepārdodams valsts Ä«pašums. Tikai krietni vÄ“lāk šo akciju statuss tika mainÄ«ts. Ar vārdu sakot, - Kučinskis un kompānija sÅ«dzas tiesā, ka Lipmans no viņiem nepirka to, ko viņi nemaz nevarÄ“ja pārdot.

Sestais fakts ir vÄ“l jautrāks. Tagad Lipmanus tiesā sÅ«dz Privatizācijas aÄ£entÅ«ra. Taču, ja mÄ“s paraugāmies valdÄ«bas dokumentos – pat ne noslepenotos, bet pavisam publiski pieejamos -, tad redzam, ka Privatizācijas aÄ£entÅ«rai laikā, par kuru ir runa prasÄ«jumā tiesai, nekādu Grindeks akciju nemaz nebija. Nevienas pašas. Loginova iestādes turÄ“jumā tās nonāca krietni vÄ“lāk.

SeptÄ«tais fakts. Normāli bÅ«tu, ka iekarsušam klientam uz visiem šiem faktiem norādÄ«tu godprātÄ«gs advokāts. Taču lieta tā, ka kārtÄ“jā mistiskā iepirkuma rezultātā Privatizācijas aÄ£entÅ«ru pārstāv advokāts vārdā Mārtiņš Mežinskis.

Ko, jÅ«s nezināt, kas ir Mārtiņš Mežinskis un ar ko viņš nodarbojies lÄ«dz šim? Vai viņš nebija tas, kas publiski konfliktÄ“ja ar RÄ«gas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas tiesnesi Bamberi? Vai viņš nebija tas, kas neveiksmÄ«gi mÄ“Ä£ināja „piepalÄ«dzÄ“t” Liepājas metalurga „saimniekam” Zaharjinam noorganizÄ“t kriminālprocesu pret to pašu Lipmanu? Vai viņš nebija tas, ar kura gādÄ«bu viņa klients KPMG Baltics zaudÄ“ja strÄ«dā par airBaltic 14 miljonus latu vÄ“rtajām obligācijām?

Un tā tālāk, un tā tālāk. Ar vārdu sakot, raugoties uz šÄdiem „saimniekiem” kā Ašeradens un Kučinskis, kuri savukārt izmanto tādu „profesionāļu” kā Loginovs un Mežinskis pakalpojumus, tiešÄm sāk šÄ·ist – Gobzems ar Bordānu taču nevarÄ“tu bÅ«t vÄ“l sliktāki…