Iesaki rakstu:

Tā saucamo “KolektÄ«vo Rietumu” stratÄ“Ä£isko mÄ“rÄ·i attiecÄ«bā uz Krieviju formulÄ“ja ASV aizsardzÄ«bas ministrs un atvaļinātais četrzvaigžņu Ä£enerālis Loids Džeimss Ostins preses konferencÄ“ dienu pÄ“c viņa un ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena vizÄ«tes Kijevā 24. aprÄ«lÄ«. Citāts: “MÄ“s vÄ“lamies, lai Krievija tiktu novājināta tiktāl, lai vairs nevarÄ“tu darÄ«t to, ko tā darÄ«ja, iebrÅ«kot Ukrainā. Viņi jau zaudÄ“ja ievÄ“rojamu daļu sava militārā potenciāla, un mÄ“s vÄ“lamies, lai viņiem nebÅ«tu iespÄ“jas ātri to atjaunot.” Savā rakstā mÄ“Ä£ināšu izvÄ“rst šo tÄ“mu plašÄk.

Šeit bÅ«tu jāizšÄ·ir trÄ«s komponentes. Pirmā - militārā komponente, kas paredz Krievijas militāru sagrāvi Ukrainā. Turklāt atgÅ«stamo teritoriju apjoms, vai tie bÅ«s Doņeckas un Luhanskas apgabali vai Krima, - tas jānosaka ukraiņiem pašiem.

Cik var spriest no publiski pieejamas informācijas, tad situācija Ukrainas frontÄ“ tuvākajā laikā kļūs izšÄ·iroša. No vienas puses, Ukraina vÄ“l nav saņēmusi pietiekamā daudzumā rietumvalstu bruņojuma, kā arÄ« nav sagatavots personāls, kas bÅ«tu apmācÄ«ts rÄ«koties ar šo bruņojumu un kas ļautu ukraiņiem uzsākt plašu pretuzbrukumu. No otras puses, Krievija ir savilkusi pÄ“dÄ“jās rezerves Ukrainas austrumu frontÄ“ ar mÄ“rÄ·i uzsākt jaunu ofensÄ«vu, saprotot, ka šobrÄ«d laiks strādā ukraiņu labā.

Ukraiņu uzdevums šajā situācijā ir noturÄ“t pretinieku veicot mobilo aizsardzÄ«bu, atkāpjoties, kur nepieciešams, un veicot prettriecienu atsevišÄ·os sektoros, kad apstākļi tam labvÄ“lÄ«gi, lÄ«dz brÄ«dim, kad tiks uzkrāti pietiekoši spÄ“ki pretuzbrukuma veikšanai.

Otrā komponente - ekonomiskās sankcijas. Šo pasākumu mÄ“rÄ·is ir, pirmkārt, maksimāli izolÄ“t Krieviju no ārÄ“jā tirgus, tai skaitā finanšu, un, otrkārt, efektÄ«vi realizÄ“t sankcijām pakļauto Krievijas pilsoņu aktÄ«vu un Ä«pašumu apzināšanu un to arestu ar sekojošu konfiskāciju, vienlaicÄ«gi paplašinot sankcionÄ“to personu loku.

TrešÄ komponente - atteikšanās no Krievijas energoresursiem, kas Krievijai ir galvenais kara vešanas finansÄ“juma avots. Abas pÄ“dÄ“jās komponentes ir savstarpÄ“ji saistÄ«tas, jo nevar efektÄ«vi izmantot otro, ja nepielieto trešo. PiemÄ“ram, problemātiski bÅ«s atslÄ“gt no SWIFT norÄ“Ä·inu sistÄ“mas tās Krievijas bankas, caur kuram tiek veikti norÄ“Ä·ini par naftas un gāzes piegādÄ“m.

Un tagad pieņemsim, ka visi iepriekš minÄ“tie pasākumi tiek veiksmÄ«gi realizÄ“ti. Vai tas dos Krievijas kaimiņvalstÄ«m un ne tikai tām pilnÄ«gu drošÄ«bas sajÅ«tu? Domājams, ka nedos lÄ«dz tam brÄ«dim, kamÄ“r Krievijas rÄ«cÄ«bā bÅ«s kodolbruņojums. Kā panākt Krievijas atbruņošanu no masu iznÄ«cināšana ieročiem? Šeit bÅ«s viens no iespÄ“jamiem scenārijiem.

Konsekventi realizÄ“jot otro un trešo komponenti, Krievijas ekonomika agri vai vÄ“lu nonāks lÄ«dz sabrukumam, kas savukārt var novest pie atsevišÄ·u reÄ£ionu vÄ“lmes atbrÄ«voties no Maskavas atkarÄ«bas, iegÅ«stot kontroli pār vietÄ“jiem resursiem. Tas var bÅ«t Ä«stais brÄ«dis kad Rietumiem sākt tirgu ar Maskavu par pilnÄ«gu atteikšanos no kodolbruņojuma, pretÄ« saņemot sankciju daļēju atcelšanu.

Šodien no tādu valstu ka Francija un Vācija vadÄ«tājiem izskan doma par to, ka nevar pieļaut Krievijas pazemošanu un jādod iespÄ“ja saglabāt Kremļa žurkai seju. ŠÄdu raižu pamatā varÄ“tu bÅ«t šo valstu vÄ“sturiskā pieredze, kad drastiskie Versaļas lÄ«guma nosacÄ«jumi pÄ“c Pirmā pasaules kara kļuva par vienu no iemesliem nacistu nākšanai pie varas Vācijā.

No morāles viedokļa šÄdai pieejai nav attaisnojuma. Krievijas zaldātu pastrādātie un ukraiņu dokumentÄ“tie kara noziegumi ir tik plaši, ka šeit jau nevar bÅ«t runa par atsevišÄ·u indivÄ«du vai apakšvienÄ«bu nekontrolÄ“tu rÄ«cÄ«bu, bet gan plānveidÄ«gu un augstākās vadÄ«bas akceptÄ“tu pasākumu virkni (lÄ«dz šim brÄ«dim Kremlis nevienu no šiem noziegumiem nav atzinis). Tam vÄ“l pievienojiet plānveidÄ«gu civilo objektu apšaudi, un to jau sauc par genocÄ«du. Lai Kremļa žurka, kuru ASV prezidents nosauca par miesnieku un kara noziedznieku, pats rÅ«pÄ“jas par savu seju, ja tajā vÄ“l kaut kas cilvÄ“cÄ«gs ir palicis.

Ja jautājumam pieiet no tā saucamā Realpolitik skata punkta, tad arÄ« šajā gadÄ«jumā runāt par “sejas saglabāšanu” nav pamata. Ja runa par vÄ“sturi, tad Antantes valstis apzinājās, ka ir “pāršÄvušas pār strÄ«pu” ar Versaļas lÄ«guma nosacÄ«jumiem attiecÄ«bā pret Vāciju, tāpÄ“c arÄ« pievÄ“ra acis uz to, ka Vācija slepus bruņojas un pārkāpj arÄ« citus Versaļas nosacÄ«jumus. Turklāt Anglijas un Francijas tautām bija svaigas atmiņas par Pirmā pasaules kara šausmām, tāpÄ“c šo valstu valdÄ«bas lÄ«dz pat Vācijas iebrukumam Polijā pacieta Hitlera diktātu, par katru cenu mÄ“Ä£inot izbÄ“gt no jauna kara. Kā zināms, tad tas nepalÄ«dzÄ“ja.

Ja runa Par Otro pasaules karu, tad denacifikācija Vācijā pÄ“ckara periodā bija iespÄ“jama tikai un vienÄ«gi tāpÄ“c, ka valsts atradās pilnÄ«gā sabiedroto kontrolÄ“. Krievijas gadÄ«jumā noteiktu apstākļu dēļ pilnÄ«ga kontrole par šo valsti netiks nodrošināta, un tāpÄ“c nekāda denacifikācija no ārpuses nebÅ«s iespÄ“jama. Pirmais, ko izdarÄ«ja Kremļa žurka, nākot pie varas, bija kontroles pārņemšana pār masu informācijas lÄ«dzekļiem, un visus šos gadus Krievijas tauta tika plānveidÄ«gi zombÄ“ta, radot ārÄ“jā ienaidnieka tÄ“lu. PÅ«liņi nebija velti, un rezultāti nāca klajā Bučā, Irpiņā un citas vietās. Tā ka runāt ar šo publiku var tikai no spÄ“ka pozÄ«cijām.

Laiku pa laikam ārvalstu presÄ“ paceļas jautājums par kodolieroču pielietošanu no stÅ«rÄ« iedzÄ«tas Kremļa žurkas puses. SkaidrÄ«bu šajā jautājumā jau ir ieviesušas ASV, norādot, ka atbilde bÅ«s adekvāta, turklāt tā skars Kremļa žurku un viņa pietuvinātos personÄ«gi. AcÄ«mredzot šo viennozÄ«mÄ«go mājienu KremlÄ« ir pareizi sapratuši, tāpÄ“c arÄ« kodolpričindāļu žvadzināšana ir pierimusi, vismaz uz laiku.

* Literārs pseidonīms