Iesaki rakstu:

Pirms mÄ“neša – 24. februārÄ« septiņām ministrijām tika nosÅ«tÄ«ts projekts “DzÄ“rvenes skolām” finansÄ“šanai no ES resursiem, kas domāti pandÄ“mijas seku mazināšanai. Šis projekts ir pamatots ar Latvijas bioloÄ£ijas zinātnieku izstrādÄ“m kopš 1975 g (NBD), Latvijas un ASV zinātnieku sadarbÄ«bas rezultātiem 1994 -1997.g., ASV prezidenta Fonda OPIC un Pasaules Bankas ekspertu atzinuma un piešÄ·irto ilgtermiņa kredÄ«tu 25 milj. $ dzÄ“rveņu nozares attÄ«stÄ«bai.

PandÄ“mijas gaitā redzama imunitātes lielā ietekme uz vieglāku slimÄ«bas gaitu, dramatiski pieaug mirstÄ«ba no sirds un asinsvadu slimÄ«bām, kas vidÄ“ji ir 16 000 pers./gadā. IespÄ“jamā pandÄ“mijas atkārtošanās 2030. gadā ļauj vÄ“l mums tai sagatavoties. TāpÄ“c senās tautu gudrÄ«bas un mÅ«sdienu zinātnes pierādÄ«jumi par speciālu dzÄ“rveņu šÄ·irņu palÄ«dzÄ«bu pret baktÄ“riju pielipšanu, iekaisumiem, nieru, asinsvadu slimÄ«bām un pat pret 4 vēža formām sniedz mums pamatojumu sekot gudrākām un zinošÄm tautām.

IerÄ“dņi atbildÄ“ja izvairÄ«gi, ne pÄ“c bÅ«tÄ«bas, un nevienā ministrijā šis dokuments nenonāca lÄ«dz ministram (EM, VARAM, ZM, LM), savukārt 3 ministrijas mÄ“neša laikā pat neatbildÄ“ja – VM, FM, IZM.

Skaidrs, ka Finanšu ministrijai grÅ«ti atbildÄ“t, jo 1998.g. dzÄ“rveņu attÄ«stÄ«bai sÅ«tÄ«to Pasaules Bankas finansÄ“jumu (25 milj.$) atņēma pašu partijas biedri - Guntara Krasta valdÄ«bas finanšu ministrs Roberts ZÄ«le - un “uzdāvināja” dažām bankām. MÄ“s zaudÄ“jām attÄ«stÄ«bas iespÄ“ju, ko šajā laikā paspÄ“ja Čīle ar lÄ«dzÄ«gu “starta kapitālu”, kur tagad eksportÄ“ dzÄ“rveņu produkciju (sukādes un sulas koncentrāts) par 573 000 000 US$, pavisam 113 610 tonnas par vidÄ“jo cenu 5,05 US$/kg.

Čīles iestādÄ«tās dzÄ“rveņu platÄ«bas arÄ« latviešu zemniekiem bÅ«tu pa spÄ“jam, ja vien šeit vÄ“l ļautu pirkt degradÄ“tos un nevienam nevajadzÄ«gos purvus. Aprobežotie ierÄ“dņi ministrijās joprojām iesaka zemniekiem nomāt no LVM purvus, ieguldÄ«t milzÄ«gas summas un lÅ«gt Dievu, lai nepaceļ nomas maksu… TāpÄ“c jau Lietuvā neaudzÄ“ dzÄ“rvenes, jo tur neļauj zemniekiem pirkt purvus.

Veselības un Izglītības un zinātnes ministrijām jau sen vajadzētu padomāt par to, kāda daļa skolēnu pēc attālinātām mācībām būs spiesti palikt uz otru gadu vai bezcerīgi atpalikt, ko norādīja Eiropas Komisijas ierosinātais pētījums.

Projekta mÄ“rÄ·i: skolu un pirmskolu iestāžu nodrošināšanai ar imÅ«nās sistÄ“mas un veselÄ«bu uzlabojošiem 2 veidu lielogu dzÄ“rveņu produktiem (sukādes un kečupi), izmantojot optimālās dzÄ“rveņu šÄ·irnes no ZA NBD radÄ«tās šÄ·irņu kolekcijas un ASV tehnoloÄ£ijai un veselÄ«bas mÄ“rÄ·iem piemÄ“rotām šÄ·irnÄ“m.

Kā pamatojums šim projektam ir ASV valdÄ«bas lÄ“mums jau 2014. g. skolās ieviest 2 dzÄ“rveņu produktus kā pārtiku. Latvijas dzÄ“rveņu žāvÄ“jumi – sukādes 2015. gadā ieguva ekspertu atziņu kā labākas, salÄ«dzinot ar Amerikas produktiem, un esam saņēmuši 2 Zelta medaļas – par augstu kvalitāti un tehnoloÄ£ijas jaunumu. Sukādes 1 dienai skolām un pirmskolām vajadzÄ“s 94 tonnas, ko spÄ“j saražot 7 tuneļa žāvÄ“tavās.

1.solis. Nostiprināt pret dabas riskiem (radiācijas salnas, austrumu vÄ“jš) unikālu – ES lielāko lielogu dzÄ“rveņu kolekciju ar 7 ASV radÄ«tām šÄ·irnÄ“m un 7 NBD Dr.sc. biol. Alfreda Ripas perspektÄ«vām šÄ·irnÄ“m, turpināt novÄ“rot jaunus 4 klonus. Tehniskais nodrošinājums ar mÅ«sdienu tehniku un tehnoloÄ£iju kā demonstrācijas objektu zemniekiem un sadarbÄ«bas partneriem no ES valstÄ«m. Izstrādāt informācijas bāzi un pamatojumus paplašinātam attÄ«stÄ«bas projektam Latvijā – lÄ«dz 500 ha - lÄ«dzÄ«gi Pasaules bankas piedāvātai kredÄ«ta lÄ«nijai $ 25 000 000 jau 1999.gadā, lai varÄ“tu sākt meklÄ“t ES finansÄ“jumu.

2.solis. Uzcelt jaunu pÄ“tniecÄ«bas un eksperimentālu ražotni 406 m2 platÄ«bā (203 000 eiro) un 400 m2 pirmapstrādes angāru 240 m2 (120 000eiro), jaunu enerÄ£ijas apgādi un nepieciešamo aparatÅ«ru (90 000 eiro - 2 tuneļa žāvÄ“tavas, kečupa eksperimentālo lÄ«nijas elementi, pirmapstrādes aparāti). Šajā ražotnÄ“ “VÄ“rdiņi” plāns dubultot sukāžu ražošanu, ražojot lÄ«dz 6 t sukādes/mÄ“nesÄ«, un varÄ“sim sākt izstrādāt 4 kečupu receptes – vienu skolÄ“nu imunitātei, 3 receptes senioriem (sirds un asinsvadu, urÄ«na sistÄ“mas slimÄ«bām, palÄ«gs pret vÄ“zi).

3.solis. Ražotne “PÄ“das” integrÄ“ti un bioloÄ£iski audzÄ“tu ogu, augļu pārstrādei kečupā un sukādÄ“s, izmantojot eksperimentālā ražotnÄ“ izstrādātās jaunās tehnoloÄ£ijas. Ražotne tiks izvietota 3 jau esošÄs Ä“kās ar 5 reizes lielāku kopÄ“jo platÄ«bu 2000 m2, t.sk. 580 m2 saldÄ“tavas Ä“ka ar >500 t ogu, 1430 m2 ražošanas platÄ«ba, kas bÅ«s 3 reizes lielāka ražotne par plānoto 2. solÄ« .

Å…emot vÄ“rā ierÄ“dņu vispārÄ«go ignoranci pret zinātnieku idejām, skaidrs, ka vides situācijas un sociālo jautājumu risināšanai pÄ“c pandÄ“mijas ar šo projektu mums jāgriežas Eiropas Komisijā un jāatgādina ASV ZemkopÄ«bas departamentam, kā šeit sacÅ«koja labi domāto ASV politisko palÄ«dzÄ«bu vienÄ«gajā dzÄ«votspÄ“jÄ«gā projektā “Ag Link Baltia”. Savukārt Pasaules Bankā jānoskaidro, kādi pamatojumi Latvijas valdÄ«bai bija, kad tā PB piedāvāto 25 milj. kredÄ«ta lÄ«niju “Jauno lauksaimniecÄ«bas nozaru attÄ«stÄ«bai” atdeva “Parex” un citām bankrotÄ“jušÄm bankām.

Pārpublicēts no Facebook.