KÄ tagad pareizi vajadzÄ“tu „apgÅ«t†Eiropas naudu
Nils UÅ¡akovs, Eiropas Parlamenta deputÄts · 24.05.2020. · Komentāri (0)Eiropa gatavojas vÄ“rienÄ«gai ekonomikas atjaunošanas programmai, plÄnojot tÄ“rÄ“t simtiem miljardu, iespÄ“jams, pat triljonu eiro. TÄ ir labÄ ziņa. Pats svarÄ«gÄkais šajÄ ziÅ†Ä ir tas, ka ES valstis tomÄ“r ir gatavas vienoties un mÄ“Ä£inÄt pÄrvarÄ“t šo krÄ«zi kopÄ.
Ar tik dramatisku ekonomikas kritumu Eiropa nav saskÄrusies kopš OtrÄ pasaules kara. TÄpÄ“c gaidÄmos glÄbšanas plÄnus var salÄ«dzinÄt tikai ar MÄršala plÄnu. Gan pÄ“c apjomiem, gan pÄ“c nozÄ«mes visai Eiropai.
VeselÄ«ga latviešu–krievu skepse attiecÄ«bÄ pret jebkÄdiem globÄlajiem plÄniem ir saprotama. Kur esam mÄ“s, un kur ir MÄršala plÄns? ŠÄdu jautÄjumu bieži uzdod Latvijas iedzÄ«votÄji.
PatiesÄ«bÄ mÄ“s un jebkurš MÄršala plÄns vÄ“l ilgi bÅ«sim saistÄ«ti. PÄ“c dažÄdiem aprÄ“Ä·iniem, lÄ«dz 20% no budžeta izdevumiem atsevišÄ·os gados veidoja lÄ«dzekļi no Eiropas fondiem. Ja mÄ“s skatÄmies uz RÄ«gu – sÄkot ar VEF kultÅ«ras pili un LNMM, beidzot ar skolÄm, promenÄdÄ“m un tiltiem. Tas viss tika remontÄ“ts ar lielÄku vai mazÄku Eiropas SavienÄ«bas lÄ«dzfinansÄ“jumu. ES dažÄdu iemeslu dēļ var patikt un var nepatikt. Var mÄ«lÄ“t vai nemÄ«lÄ“t globalizÄciju. Bet izkļūt no jaunÄs pasaules mÄ“roga krÄ«zes Latvijai ir izredzes tikai kopÄ ar ES.
Vienlaikus tiek runÄts par to, ka ir jÄatbalsta tikai moderna ekonomika, bet "vecmodÄ«gajiem" ekonomikas sektoriem, piemÄ“ram, automobiļu vai naftas ražotÄjiem, atbalsts nav jÄsniedz. TajÄ ir liela daļa loÄ£ikas. IeguldÄ«t miljardus Eiropas nodokļu maksÄtÄju naudas patiešÄm nepieciešams pirmÄm kÄrtÄm mÅ«sdienÄ«gÄ, digitÄlÄ, zaÄ¼Ä ekonomikÄ. Un, iespÄ“jams, atsevišÄ·os gadÄ«jumos tik tiešÄm mums bÅ«tu jÄpieturas pie principa – nereanimÄ“t.
TaÄu ir viena svarÄ«ga nianse – var neatbalstÄ«t "vecmodÄ«gÄs" nozares, bet vitÄli svarÄ«gi ir atbalstÄ«t cilvÄ“kus, kas šajÄs nozarÄ“s strÄdÄ, lai viņi varÄ“tu apgÅ«t jaunas prasmes un atrast jaunas darba iespÄ“jas.
MÅ«su valsts ir pÄrdzÄ«vojusi vÄ“rienÄ«gas ekonomiskÄs pÄrmaiņas 90. gados, pÄreju no plÄna un sociÄlisma uz tirgu un brÄ«vo ekonomiku. JaunÄs nozares parÄdÄ«jÄs no nulles. Tad jauns bija pilnÄ«gi viss – no tirdzniecÄ«bas lÄ«dz bankÄm. VecÄ ekonomika un kopÄ ar to arÄ« visa rÅ«pniecÄ«ba izzuda teju acumirklÄ«. ŠÄ«s pÄrejas izmaksas bija milzÄ«gas – desmitiem tÅ«kstošu Latvijas iedzÄ«votÄju pazaudÄ“ja darbu un tÄ arÄ« nespÄ“ja vairs atgriezties darba tirgÅ«. Viņi bija gudri, talantÄ«gi, izglÄ«toti, bet viņu iemaņas neatbilda toreizÄ“jÄm, jaunajÄm, prasÄ«bÄm. Inženieri, zinÄtniskie darbinieki utt. devÄs strÄdÄt krÄmu tirgos.
TÄ kļuva ne tikai par personÄ«gu katastrofu tiem, kas nespÄ“ja atrast savu vietu jaunajos ekonomikas apstÄkļos, tÄ kļuva par visas Latvijas katastrofu, jo mÅ«su valsts pazaudÄ“ja milzÄ«gu cilvÄ“cisko potenciÄlu.
90. gadu sÄkumÄ nevienam nebija pieredzes vÄ“rienÄ«gÄ ekonomikas transformÄcijÄ, Latvija nebija ES dalÄ«bvalsts. Toreiz mÄ“s varÄ“jÄm rÄ“Ä·inÄties tikai ar kredÄ«tiem un SVF padomiem, humÄno palÄ«dzÄ«bu un savu entuziasmu.
ŠobrÄ«d tieši tÄdÄm valstÄ«m kÄ Latvija ar tÄs deviņdesmito gadu pieredzi ir jÄieņem visaktÄ«vÄkÄ pozÄ«cija ES. Jaunajam, ambiciozajam daudzgadu ES budžetam kopÄ ar vÄ“l ambiciozÄku Atjaunošanas fondu ir jÄkļūst par krÄ«zes pÄrvarÄ“šanas un ekonomikas modernizÄcijas pamatu. Bet ne mazÄk svarÄ«ga kļūst palÄ«dzÄ«ba un atbalsts darbiniekiem no ne tik ļoti mÅ«sdienÄ«giem ekonomikas sektoriem. Tai ir jÄbÅ«t vienai no galvenajÄm prioritÄtÄ“m kÄ daudzgadu budžetÄ, tÄ arÄ« Atjaunošanas fondÄ!
LatvijÄ šobrÄ«d runÄ par to, ka daudziem šÄ« brīža aviÄcijas, tÅ«risma un tranzÄ«ta sektora darbiniekiem bÅ«s jÄmaina profesija. ŠÄdi izteikumi nedrÄ«kst bÅ«t akadÄ“miski faktu konstatÄ“jumi. Jau šobrÄ«d ir jÄgatavojas tam, lai no visiem mums pieejamiem finanšu lÄ«dzekļiem palÄ«dzÄ“tu ikvienam Latvijas iedzÄ«votÄjam apgÅ«t jaunas iemaņas un jaunas iespÄ“jas darbam. TurklÄt ļoti gribÄ“tos, lai šÄ«s jaunÄs darba iespÄ“jas bÅ«tu arÄ« LatvijÄ.
Latvijai ir pieredze globÄlÄs ekonomiskÄs pÄrmaiņÄs. MÄ“s vairs neesam vieni, mÄ“s esam daļa no lielÄs ES. Mums pašiem sevi jÄspÄ“j pasargÄt no 90. gadu kļūdÄm. Un neļaut pieļaut kļūdas mÅ«su kaimiņiem EiropÄ.