Menu
Pilnā versija

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Nils UÅ¡akovs, Eiropas Parlamenta deputāts · 24.05.2020. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Eiropa gatavojas vÄ“rienÄ«gai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tÄ“rÄ“t simtiem miljardu, iespÄ“jams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats svarÄ«gākais šajā ziņā ir tas, ka ES valstis tomÄ“r ir gatavas vienoties un mÄ“Ä£ināt pārvarÄ“t šo krÄ«zi kopā.

Ar tik dramatisku ekonomikas kritumu Eiropa nav saskārusies kopš Otrā pasaules kara. TāpÄ“c gaidāmos glābšanas plānus var salÄ«dzināt tikai ar Māršala plānu. Gan pÄ“c apjomiem, gan pÄ“c nozÄ«mes visai Eiropai.

VeselÄ«ga latviešu–krievu skepse attiecÄ«bā pret jebkādiem globālajiem plāniem ir saprotama. Kur esam mÄ“s, un kur ir Māršala plāns? ŠÄdu jautājumu bieži uzdod Latvijas iedzÄ«votāji.

PatiesÄ«bā mÄ“s un jebkurš Māršala plāns vÄ“l ilgi bÅ«sim saistÄ«ti. PÄ“c dažādiem aprÄ“Ä·iniem, lÄ«dz 20% no budžeta izdevumiem atsevišÄ·os gados veidoja lÄ«dzekļi no Eiropas fondiem. Ja mÄ“s skatāmies uz RÄ«gu – sākot ar VEF kultÅ«ras pili un LNMM, beidzot ar skolām, promenādÄ“m un tiltiem. Tas viss tika remontÄ“ts ar lielāku vai mazāku Eiropas SavienÄ«bas lÄ«dzfinansÄ“jumu. ES dažādu iemeslu dēļ var patikt un var nepatikt. Var mÄ«lÄ“t vai nemÄ«lÄ“t globalizāciju. Bet izkļūt no jaunās pasaules mÄ“roga krÄ«zes Latvijai ir izredzes tikai kopā ar ES.

Vienlaikus tiek runāts par to, ka ir jāatbalsta tikai moderna ekonomika, bet "vecmodÄ«gajiem" ekonomikas sektoriem, piemÄ“ram, automobiļu vai naftas ražotājiem, atbalsts nav jāsniedz. Tajā ir liela daļa loÄ£ikas. IeguldÄ«t miljardus Eiropas nodokļu maksātāju naudas patiešÄm nepieciešams pirmām kārtām mÅ«sdienÄ«gā, digitālā, zaļā ekonomikā. Un, iespÄ“jams, atsevišÄ·os gadÄ«jumos tik tiešÄm mums bÅ«tu jāpieturas pie principa – nereanimÄ“t.

Taču ir viena svarÄ«ga nianse – var neatbalstÄ«t "vecmodÄ«gās" nozares, bet vitāli svarÄ«gi ir atbalstÄ«t cilvÄ“kus, kas šajās nozarÄ“s strādā, lai viņi varÄ“tu apgÅ«t jaunas prasmes un atrast jaunas darba iespÄ“jas.

MÅ«su valsts ir pārdzÄ«vojusi vÄ“rienÄ«gas ekonomiskās pārmaiņas 90. gados, pāreju no plāna un sociālisma uz tirgu un brÄ«vo ekonomiku. Jaunās nozares parādÄ«jās no nulles. Tad jauns bija pilnÄ«gi viss – no tirdzniecÄ«bas lÄ«dz bankām. Vecā ekonomika un kopā ar to arÄ« visa rÅ«pniecÄ«ba izzuda teju acumirklÄ«. ŠÄ«s pārejas izmaksas bija milzÄ«gas – desmitiem tÅ«kstošu Latvijas iedzÄ«votāju pazaudÄ“ja darbu un tā arÄ« nespÄ“ja vairs atgriezties darba tirgÅ«. Viņi bija gudri, talantÄ«gi, izglÄ«toti, bet viņu iemaņas neatbilda toreizÄ“jām, jaunajām, prasÄ«bām. Inženieri, zinātniskie darbinieki utt. devās strādāt krāmu tirgos.

Tā kļuva ne tikai par personīgu katastrofu tiem, kas nespēja atrast savu vietu jaunajos ekonomikas apstākļos, tā kļuva par visas Latvijas katastrofu, jo mūsu valsts pazaudēja milzīgu cilvēcisko potenciālu.

90. gadu sākumā nevienam nebija pieredzes vērienīgā ekonomikas transformācijā, Latvija nebija ES dalībvalsts. Toreiz mēs varējām rēķināties tikai ar kredītiem un SVF padomiem, humāno palīdzību un savu entuziasmu.

ŠobrÄ«d tieši tādām valstÄ«m kā Latvija ar tās deviņdesmito gadu pieredzi ir jāieņem visaktÄ«vākā pozÄ«cija ES. Jaunajam, ambiciozajam daudzgadu ES budžetam kopā ar vÄ“l ambiciozāku Atjaunošanas fondu ir jākļūst par krÄ«zes pārvarÄ“šanas un ekonomikas modernizācijas pamatu. Bet ne mazāk svarÄ«ga kļūst palÄ«dzÄ«ba un atbalsts darbiniekiem no ne tik ļoti mÅ«sdienÄ«giem ekonomikas sektoriem. Tai ir jābÅ«t vienai no galvenajām prioritātÄ“m kā daudzgadu budžetā, tā arÄ« Atjaunošanas fondā!

Latvijā šobrÄ«d runā par to, ka daudziem šÄ« brīža aviācijas, tÅ«risma un tranzÄ«ta sektora darbiniekiem bÅ«s jāmaina profesija. ŠÄdi izteikumi nedrÄ«kst bÅ«t akadÄ“miski faktu konstatÄ“jumi. Jau šobrÄ«d ir jāgatavojas tam, lai no visiem mums pieejamiem finanšu lÄ«dzekļiem palÄ«dzÄ“tu ikvienam Latvijas iedzÄ«votājam apgÅ«t jaunas iemaņas un jaunas iespÄ“jas darbam. Turklāt ļoti gribÄ“tos, lai šÄ«s jaunās darba iespÄ“jas bÅ«tu arÄ« Latvijā.

Latvijai ir pieredze globālās ekonomiskās pārmaiņās. MÄ“s vairs neesam vieni, mÄ“s esam daļa no lielās ES. Mums pašiem sevi jāspÄ“j pasargāt no 90. gadu kļūdām. Un neļaut pieļaut kļūdas mÅ«su kaimiņiem Eiropā.

Novērtē šo rakstu:

0
0