Iesaki rakstu:

Pietiek šodien publicÄ“ no interesantu dokumentu, kas skaidrāk ļauj apjaust, kā uz pasauli raugās Latvijas ierÄ“dņi un kādiem nolÅ«kiem viņi ierosina izmantot valsts budžeta lÄ«dzekļus. Šis dokuments ir Valsts kancelejas jaunā direktora Mārtiņa Krieviņa (attÄ“lā pa kreisi) pārraudzÄ«bā tapušais ziņojums „Ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“juma ieviešana”.

Ziņojuma anotācijā saistÄ«bā ar iecerÄ“tajiem jauninājumiem minÄ“ts: „Plānots, ka tiktu izveidotas 2 jaunas amata vietas Valsts kancelejā. Vienas amata vietas izmaksas: AtlÄ«dzÄ«ba kopā: 27 795 EUR, no tā mÄ“nešalga 1647 EUR (1 mÄ“nesis), atvaļinājuma pabalsts (50%) 824, novÄ“rtÄ“šanas prÄ“mija (75%) 1235 EUR, aizvietošanas piemaksa (30%) 494 EUR, veselÄ«bas apdrošināšanas polise 213 EUR, darba devÄ“ja soc.nod. 5265 EUR.”

Tāpat „plānots, ka ik gadu tiktu veikti divi ārÄ“ji novÄ“rtÄ“jumi par cenu, kas ir vidÄ“jās izmaksas par pÄ“dÄ“jos trÄ«s gados veiktajiem pÄ“tÄ«jumiem (lÄ«dzÄ«gi pÄ“tÄ«jumi ex-post novÄ“rtÄ“jumam var tikt vÄ“rtÄ“ti kā funkciju auditu veiktie pÄ“tÄ«jumi). Ietekme uz Valsts kancelejas cilvÄ“kresursiem ir nemainÄ«ga, jo arÄ« lÄ«dz šim Valsts kancelejas speciālisti veikuši tehnisko specifikāciju izstrādi, ārÄ“jā novÄ“rtÄ“juma izstrādes vadÄ«bu un rezultātu ieviešanu. Å…emot vÄ“rā, ka viena novÄ“rtÄ“juma vidÄ“jās izmaksas ir 36 117,37 EUR, divu novÄ“rtÄ“jumu vidÄ“jās izmaksas ir 72 234,74 EUR ik gadu, sākot no 2017.gada”.

InformatÄ«vais ziņojums „Ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“juma ieviešana”

Valsts kanceleja, pamatojoties uz informatÄ«vā ziņojuma "Priekšlikumi ārÄ“jo normatÄ«vo aktu grozÄ«jumu skaita un apjoma samazināšanai" (Ministru kabineta 2014. gada 26. augusta sÄ“des prot. Nr. 45.  45. §) 10. punktu, kas noteica "Valsts kancelejai sadarbÄ«bā ar Tieslietu ministriju izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā grozÄ«jumus normatÄ«vajos aktos, lai normatÄ«vajiem aktiem, kuri bÅ«tiski maina esošo regulÄ“jumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatÄ«vas, tiktu vÄ“rtÄ“ta nepieciešamÄ«ba veikt ietekmes pÄ“cpārbaudi (ex-post novÄ“rtÄ“šanu)", kā arÄ« ņemot vÄ“rā pamatnostādnÄ“s "Valsts pārvaldes politikas attÄ«stÄ«bas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam" (Ministru kabineta 2014. gada 30. decembra rÄ«kojums Nr. 827) noteikto 3.3.2. uzdevumu "Izstrādāt kārtÄ«bu, kādā tiek veikts atsevišÄ·u Ministru kabineta noteikumu ex-post novÄ“rtÄ“jums noteiktā laika periodā", ir izstrādājusi informatÄ«vo ziņojumu par ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“juma ieviešanu izpildvaras lÄ«menÄ«.

I. Ietekmes pēcpārbaudes ietvars

Starptautiskajā praksÄ“ ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jums tiek definÄ“ts kā viens no bÅ«tiskajiem soļiem attÄ«stÄ«bas plānošanā un likumdošanas procesā, kas var bÅ«t kā noslÄ“gums noteiktu reformu ieviešanai vai iniciators jaunām pārmaiņām. Ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jums var tikt veikts vairāku iemeslu dēļ, taču bÅ«tiski, ka valstis, kurās ieviesta sistÄ“miska ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“juma pieeja, to saista ar sākotnÄ“jās ietekmes (ex-ante novÄ“rtÄ“jums) izvÄ“rtÄ“jumu, lai novÄ“rtÄ“tu mÄ“rÄ·a sasniegšanas pakāpi[1]. LÄ«dz ar to tiek ieteikts ietekmes pÄ“cpārbaudes analÄ«zi veidot saiknÄ“ ar sākotnÄ“jās ietekmes izvÄ“rtÄ“šanas sistÄ“mu[2]. IevÄ“rojot minÄ“to, ietekmes pÄ“cpārbaude pÄ“c bÅ«tÄ«bas aptver visus procesus un darbÄ«bas, kas tiek veiktas, lai izvÄ“rtÄ“tu ieviesto darbÄ«bu ietekmi uz tautsaimniecÄ«bu, iedzÄ«votājiem, institÅ«cijām u. c. KonkrÄ“tā uzdevuma ietvaros nepieciešams izvÄ“rtÄ“t un piedāvāt risinājumu, kā ieviest ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jumu tiesÄ«bu aktiem, kas tiek apstiprināti Ministru kabinetā.

Ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jums tiesÄ«bu aktiem aptver šÄdus galvenos jautājumus:

vai tiesÄ«bu akts ir sasniedzis mÄ“rÄ·i – mÄ“rÄ·is ir noteikts tiesÄ«bu akta pieņemšanas procesā un ir skaidri noteikti mÄ“rÄ«jumi, saskaņā ar kuriem var veikt mÄ“rÄ·a sasniegšanas analÄ«zi;

vai tiesÄ«bu akts ir sagatavots pietiekami kvalitatÄ«vi, lai sasniegtu mÄ“rÄ·i – visaptveroša analÄ«ze par to, vai pieņemtais tiesÄ«bu akts ir tieši tāds, lai sasniegtu mÄ“rÄ·i;

kāda ir ārÄ“jo faktoru (to, kas nav likumdošanas faktori) ietekme uz mÄ“rÄ·a sasniegšanu;

kopÄ“jais ietekmes pÄ“cpārbaudes ietvars – visi fakti, mÄ“rÄ«jumi, dati, kas jāaptver konkrÄ“tajam ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jumam, kā arÄ« visaptveroša analÄ«ze un secinājumi, iespÄ“jams, ieteikumi turpmākajām izmaiņām[3].

Vienlaikus tiek noteikts, ka tiesÄ«bu aktu ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jums nebÅ«tu jāveic kā monitorings (datu apkopojums konkrÄ“tā laika periodā), bet gan jāveic ar sistemātisku, analÄ«tisku pieeju, izvÄ“rtÄ“jot tieši konkrÄ“tā tiesÄ«bu akta bÅ«tiskos aspektus[4].

Lai gan šis ir teorÄ“tisks ietvars ietekmes pÄ“cpārbaudes analÄ«zes veikšanai, tiek uzsvÄ“rts, ka lÄ«dz šim ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jums vairumā gadÄ«jumu tiek mÄ“rÄ·Ä“ts tieši uz noteiktām jomām, piemÄ“ram, administratÄ«vā sloga mazināšanu vai konkurences veicināšanu, ietekmi uz mazo vidÄ“jo uzņēmumu attÄ«stÄ«bu[5]. TādÄ“jādi viens no bÅ«tiskiem iemesliem, kāpÄ“c tiek ieviests ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jums, ir likumdošanas kvalitātes uzlabošana, kas ir viens no labāka regulÄ“juma politikas instrumentiem.

Tāpat, lai veiktu ietekmes pÄ“cpārbaudi tiesÄ«bu aktiem, valstis ievieš noteiktus kritÄ“rijus, kurus izpildot, tiesÄ«bu aktam nepieciešams veikt ietekmes pÄ“cpārbaudes novÄ“rtÄ“jumu.

KritÄ“riji ietekmes pÄ“cpārbaudes veikšanai

Valsts/institūcija	Raksturojums
Austrālija	IestādÄ“m ir jāizstrādā pÄ“cieviešanas ziņojums tiesÄ«bu aktiem, kuriem ir ietekme uz valsts ekonomiku. ŠÄds ziņojums jāizstrādā, ja tiesÄ«bu akti ir ieviesti, bÅ«tiski mainÄ«ti vai tiek atzÄ«ti par spÄ“kā neesošiem vai šÄdu uzdevumu dod Ministru prezidents
Igaunija	Ministru kabinets pavadvÄ“stulÄ“ RÄ«gikogu (parlamentam) iekļauj informāciju par nepieciešamÄ«bu veikt ietekmes pÄ“cpārbaudi gadÄ«jumā, ja normatÄ«vā akta priekšlikums paredz bÅ«tisku ietekmi
Vācija	Ietekmes pÄ“cpārbaude veicama, ja ir spÄ“kā šÄdi kritÄ“riji: 1 milj. EUR izmaksas iedzÄ«votājiem vai 100 000 darba stundu; 1 milj. EUR biznesa sektoram; 1 milj. EUR valsts institÅ«cijām
Slovēnija	Ja tiesību akts pieņemts kā steidzams, pēc diviem gadiem tam ir jāveic ietekmes pēcpārbaudes novērtējums
Eiropas Komisija	Ieviests princips – pirms jaunu likumdošanas priekšlikumu piedāvāšanas noteiktā jomā tiek izvÄ“rtÄ“ta esošÄ situācija un jau ieviestie risinājumi

Lai uzsvÄ“rtu ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jumu nozÄ«mÄ«gumu un veicinātu izvÄ“rtÄ“juma kultÅ«ras attÄ«stÄ«bu, Apvienoto Nāciju Organizācija 2015. gadu nodÄ“vÄ“ja par Starptautisko izvÄ“rtÄ“juma gadu. Vienlaikus gan tiek atzÄ«ts, ka likumdošanas novÄ“rtÄ“šanā vislielāko atzinÄ«bu gÅ«st tieši sākotnÄ“jās ietekmes izvÄ“rtÄ“šana, kamÄ“r ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jums vÄ“l netiek plaši lietots. Tāpat ir izveidota atsevišÄ·a platforma – forums parlamentāriešiem, lai veicinātu izvÄ“rtÄ“šanas nozÄ«mi ikdienas procesos un apmainÄ«tos ar labās prakses piemÄ“riem. Daudzas valstis (piemÄ“ram, JaunzÄ“lande) šÄ« gada ietvaros ir Ä«paši uzsvÄ“rušas uz pierādÄ«jumiem balstÄ«tas politikas veidošanas nozÄ«mi politikas plānošanā.

II. Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums ārvalstīs

Valstis veic dažādas darbÄ«bas, lai nodrošinātu ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“juma institucionalizāciju, uzsverot tā nozÄ«mi likumdošanas procesu pilnveidÄ“, taču ievÄ“rojami atšÄ·iras formas un veids, kādā tas tiek ieviests[6]. Tiek uzsvÄ“rts, ka jebkura tiesÄ«bu akta ieviešanas gadÄ«jumā paredzÄ“tais regulÄ“jums var kļūt neaktuāls, radÄ«t pretÄ“ju efektu vai citas vÄ“lamas vai nevÄ“lamas sekas. LÄ«dz ar to tiek pieņemts, ka regulārs novÄ“rtÄ“jums jāveic, lai pārliecinātos, ka tas tiešÄm ir nepieciešams, ka tas nerada nelabvÄ“lÄ«gas sekas un ka tas ir atbilstošs tiesÄ«bu akta izdošanas mÄ“rÄ·im[7].

Izvērtējot ārvalstu prakses piemērus, secināms, ka:

nav izveidota vienota pieeja un metodoloÄ£ija ietekmes pÄ“cpārbaudes analÄ«zei un valstis, kas to veic, izmanto atšÄ·irÄ«gas metodes;

ekonomiskās sadarbÄ«bas un attÄ«stÄ«bas organizācijā (turpmāk – OECD) nav izstrādāta metodoloÄ£ija un prakse ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jumu veikšanai, diskusijas par vienotām vadlÄ«nijām ir sākuma stadijā[8];

ietekmes pēcpārbaudi veic likumdevējs, tajā izveidota struktūrvienība vai piesaistīta institūcija.

BÅ«tiska nozÄ«me ietekmes pÄ“cpārbaudes analÄ«zes veikšanā ir institÅ«ciju organizatoriskajai un administratÄ«vajai kapacitātei. Tas nozÄ«mÄ“, ka ir jābÅ«t sistÄ“miskai pieejai novÄ“rtÄ“jumu veikšanā. Tāpat nepieciešams uzkrāt visus datus un izvÄ“rtÄ“jumus, labos piemÄ“rus novÄ“rtÄ“juma veikšanai, kas norāda, ka šai sistÄ“mai ir jābÅ«t balstÄ«tai kādā centralizÄ“tā formā, noteiktā institÅ«cijā. Lai noteiktu potenciālās izvÄ“rtÄ“juma jomas un tÄ“mas, nepieciešams iesaistÄ«t arÄ« "ietekmÄ“tās", ieinteresÄ“tās puses.

Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma institucionālā forma ārvalstīs

Valsts	Raksturojums
Zviedrija	Riksdāga (parlamenta) NovÄ“rtÄ“šanas un izpÄ“tes vienÄ«ba atbild par ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jumu un koordinÄ“šanu. VienÄ«ba izveidota 2002. gadā, tajā strādā 8 amatpersonas, kas palÄ«dz Riksdāga komitejām veikt ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jumu, piesaista ārÄ“jos ekspertus un organizÄ“ pÄ“tnieku darbu, nodrošina pamata informāciju, veic dažādu projektu kvalitātes kontroli u. c.
Šveice	NovÄ“rtÄ“juma nozÄ«mÄ«ba iekļauta konstitÅ«cijā. Federālajā asamblejā 1992. gadā izveidota atsevišÄ·a struktÅ«rvienÄ«ba Federālās asamblejas pakalpojumu departamentā. Tā veic atsevišÄ·us novÄ“rtÄ“jumus Federālās asamblejas uzdevumā un nodrošina novÄ“rtÄ“jumu neatkarÄ«bu
Lielbritānija	IzvÄ“rtÄ“jumu veic liels skaits dažādu speciālistu, kā arÄ« pieaicinātie Ä«stermiņa eksperti: akadÄ“miÄ·i, pÄ“tnieki, konkrÄ“tās jomas praktiÄ·i. Kopš 2002. gada Lordu palātā un Apakšpalātā izveidota struktÅ«rvienÄ«ba ar vidÄ“ji 18–20 darbiniekiem. StruktÅ«rvienÄ«bas darbiniekiem jāievÄ“ro politiskā neitralitāte. StruktÅ«rvienÄ«ba veic pÄ“tÄ«jumu pasÅ«tÄ«jumus atbilstoši nepieciešamÄ«bai

Ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jums tiek daļēji veikts arÄ« Latvijas kaimiņvalstÄ«s – Lietuvā un Igaunijā, taču saskaņā ar Lietuvā veiktā pÄ“tÄ«juma datiem valstu pieejas šÄdas analÄ«zes veikšanai ir ļoti dažādas. Kā redzams Lietuvas Seima struktÅ«rā, tas ir atsevišÄ·s pÄ“tniecÄ«bas departaments, kurā iekļauti arÄ« bibliotÄ“kas resursu pārvaldÄ«tāji[9]. Sazinoties ar Lietuvas pārstāvjiem, tika konstatÄ“ts, ka Lietuvas parlamenta PÄ“tniecÄ«bas departaments vairāk fokusÄ“jas uz sākotnÄ“jās ietekmes analÄ«zi, savukārt ietekmes pÄ“cpārbaudes analÄ«zi dažkārt veic Lietuvas Tieslietu ministrija[10]. Savukārt Igaunijas RÄ«gikogu (parlamenta) PÄ“tniecÄ«bas departamenta uzdevums ir sniegt padomu parlamentāriešiem, frakcijām un citiem speciālistiem, lai nodrošinātu uz zināšanām balstÄ«tu diskusiju[11]. Vienlaikus PÄ“tniecÄ«bas departaments sadarbÄ«bā ar nozares ekspertiem izstrādā dažādus pÄ“tÄ«jumus un ieteikumus, kas nodrošina atbalstu lÄ“mumu pieņēmÄ“jiem[12].

Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma institucionālā forma kaimiņvalstīs

Valsts	Izveidošanas gads	StruktÅ«rvienÄ«bas nosaukums	Darbinieku skaits	Funkcijas	Raksturojums
Igaunija	1995	Pētniecības departaments	14	Sniegt padomu, analīzi, izstrādāt pētījumus sadarbībā ar citām institūcijām	Nepietiekami resursi
Lietuva	1990	Parlamenta pÄ“tniecÄ«bas departaments	30	AttÄ«stÄ«ta likumdošanas sākotnÄ“jās ietekmes novÄ“rtÄ“šana	NeatkarÄ«gs, dažādas funkcijas, specializÄ“ts, resursiem apgādāts

Avots: Šulmane D. TiesÄ«bu normu ietekmes novÄ“rtÄ“šana (institucionālais risinājums) ārvalstÄ«s, http://www.juristavards.lv/doc/267421-tiesibu-normu-ietekmes-novertesana-institucionalais-risinajums-barvalstisb/ 

IevÄ“rojot minÄ“to, tiesÄ«bu aktu ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jumu veic (iepÄ“rk) atsevišÄ·as pÄ“tniecÄ«bas vienÄ«bas, kuras savā izpÄ“tÄ“ neaprobežojas ar konkrÄ“tu likumu juridisko analÄ«zi, bet iesaista arÄ« politologus, ekonomistus, sociologus, finanšu analÄ«tiÄ·us u. c.^[13] ArÄ« Latvijā trÅ«kst svarÄ«gu nozares speciālistu, kuri spÄ“tu analizÄ“t ekonomiskos procesus daudz plašÄk, kā arÄ« izvÄ“rtÄ“t potenciālo ietekmi. Tāpat var secināt, ka nepastāv viens vienots ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“šanas modelis, bet katra valsts cenšas atrast efektÄ«vāko veidu, kā nodrošināt ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jumu.

III. Ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“juma ieviešana Latvijā

Latvijā šobrÄ«d sistemātisks ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jums tiek nodrošināts attÄ«stÄ«bas plānošanas dokumentiem, ko paredz AttÄ«stÄ«bas plānošanas sistÄ“mas likuma 5. panta septÄ«tā daļa, kas nosaka, ka "uzraudzÄ«bas un novÄ“rtÄ“šanas princips – attÄ«stÄ«bas plānošanā un attÄ«stÄ«bas plānošanas dokumentu Ä«stenošanā visos pārvaldes lÄ«meņos tiek nodrošināts to ietekmes izvÄ“rtÄ“jums, kā arÄ« uzraudzÄ«ba un pārskatu sniegšana par sasniegtajiem rezultātiem", un ko pakārtoti nosaka Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumi Nr. 737 "AttÄ«stÄ«bas plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvÄ“rtÄ“šanas noteikumi", paredzot kārtÄ«bu, kādā notiek attÄ«stÄ«bas plānošanas dokumentu izvÄ“rtÄ“šanas kārtÄ«ba. Tajā pašÄ laikā nav vienotas pieejas tiesÄ«bu aktu izvÄ“rtÄ“šanai pÄ“c to ieviešanas – institÅ«cijas var pasÅ«tÄ«t pÄ“tÄ«jumus (tostarp ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jumus), ievÄ“rojot Publiskas personas finanšu lÄ«dzekļu un mantas izšÄ·Ä“rdÄ“šanas novÄ“ršanas likumā un Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 1 "KārtÄ«ba, kādā publiska persona pasÅ«ta pÄ“tÄ«jumus" noteikto.

AtsevišÄ·as iniciatÄ«vas norisinājušÄs Saeimā, kurā aizsākta diskusija par sistemātisku un analÄ«tisku ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jumu veikšanu noteiktā laika periodā pieņemtajiem likumiem. TomÄ“r šÄ«s iniciatÄ«vas lÄ«dz šim brÄ«dim vÄ“l nav realizÄ“jušÄs konkrÄ“tā institucionālā formā, kādā tiktu veikts šis izvÄ“rtÄ“jums.

Å…emot vÄ“rā, ka Valsts kancelejai ir uzdevums ieviest ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jumu izpildvaras lÄ«menÄ«, secināms, ka tas var tikt veikts, nosakot priekšnoteikumus bÅ«tiskiem Ministru kabineta noteikumiem. Savukārt likumprojekti, kas tiek virzÄ«ti apstiprināšanai Saeimā, var un tiek bÅ«tiski mainÄ«ti, tāpÄ“c Ministru kabinetam nav iespÄ“jas pilnvÄ“rtÄ«gi veikt likumu ietekmes pÄ“cpārbaudes.

Lai noskaidrotu ieinteresÄ“to pušu viedokli par sistemātiska ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“juma ieviešanas iespÄ“jām Latvijā izpildvaras lÄ«menÄ«, Valsts kanceleja 2015. gada 21. maijā rÄ«koja neformālu diskusiju ar ekspertiem (PROVIDUS), valsts pārvaldes institÅ«cijām (Tieslietu ministrija, Finanšu ministrija) un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem (SabiedrÄ«ba par atklātÄ«bu – DELNA, Latvijas platforma attÄ«stÄ«bas sadarbÄ«bai, Kurzemes NVO atbalsta centrs). Diskusijas rezultātā tika izvirzÄ«ti šÄdi galvenie secinājumi:

Ieteikums	Raksturojums
Ä€rÄ“js novÄ“rtÄ“jums	Ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jums var tikt veidots kā ārÄ“js novÄ“rtÄ“jums (publisks iepirkums), taču tas jāveic centralizÄ“ti un tam nepieciešami papildu finanšu lÄ«dzekļi
SistÄ“ma jāveido pakāpeniski	Ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“juma sistÄ“mu veidot pakāpeniski, sākot ar mazāku procedÅ«ru skaitu, orientÄ“joties uz izmÄ“Ä£inājum­projektiem (pilotprojektiem) sistÄ“mas ieviešanā, tādÄ“jādi attÄ«stot labās pieredzes apmaiņu, sagatavojot ziņojumus u. c. Laika gaitā iespÄ“jams attÄ«stÄ«t centralizÄ“tu struktÅ«ru, kas pārvaldÄ«tu šo sistÄ“mu un piedalÄ«tos ietekmes izvÄ“rtÄ“jumu veikšanā
Attīstīt analītisko bāzi	Pakāpeniski attīstīt iestāžu un sadarbības partneru analītisko bāzi un institucionālo atmiņu noteiktu procesu izvērtējumā
InformatÄ«vā ziņojuma veids	Ieteikums gatavot ietekmes pÄ“cpārbaudes analÄ«zi informatÄ«vo ziņojuma veidā bez izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmÄ“
IeinteresÄ“to pušu iesaistÄ«šana	Kā obligātu priekšnosacÄ«jumu ietekmes pÄ“cpārbaudes ziņojuma sagatavošanā noteikt sabiedrÄ«bas lÄ«dzdalÄ«bas nodrošināšanu vai ieinteresÄ“to pušu obligātu iesaisti ziņojuma sagatavošanā, lai nodrošinātu vispusÄ«gu analÄ«zi
Metodoloģijas izstrāde	Ievērojot iespējamo ziņojumu dažādo apjomu un regularitāti, jānosaka ziņojumā iekļaujamie minimālie nosacījumi un informācija
Stiprināt sadarbÄ«bu ar Saeimu	Turpināt sarunas ar Saeimu par likumu ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“šanas sistÄ“mas izveidi likumdevÄ“ja varā

IevÄ“rojot minÄ“to, secināms, ka iespÄ“jami vairāki rÄ«cÄ«bas varianti ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“juma ieviešanai izpildvarā, taču katram no tiem ir savas stiprās puses un trÅ«kumi. Galvenie jautājumi, kuriem nepieciešams rast risinājumu:

kādiem Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jums;

kāda ir forma, kādā tiek dots uzdevums ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“juma veikšanai;

kādā formā īsteno ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu.

3.1. Ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“juma noteikšana atsevišÄ·iem Ministru kabineta noteikumiem

Å…emot vÄ“rā iepriekš veikto analÄ«zi, Ministru kabinets var izveidot ietekmes pÄ“cpārbaudes risinājumu Ministru kabineta noteikumiem. Lai identificÄ“tu Ministru kabineta noteikumus, par kuriem veicama ietekmes pÄ“cpārbaude, nepieciešams izvirzÄ«t atlases kritÄ“rijus.

3.1.1. Risinājuma variants – ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jums valdÄ«bas deklarācijā noteiktajos prioritārajos uzdevumos

Risinājuma variants paredz, ka ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums būs jāveic visiem Ministru kabineta noteikumiem, kuri pieņemti, lai īstenotu valdības deklarācijā noteiktos prioritāros uzdevumus un sasniegtu noteiktos mērķus.

Risinājums neizslÄ“dz iespÄ“ju, ka Ministru kabinets var noteikt nepieciešamÄ«bu veikt ietekmes pÄ“cpārbaudi atsevišÄ·iem Ministru kabineta noteikumiem.

Lai risinājumu Ä«stenotu, nepieciešams veikt grozÄ«jumus Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumos Nr. 300 "Ministru kabineta kārtÄ«bas rullis".

Stiprās puses	Vājās puses
Ministrijām viegli identificēt konkrētos Ministru kabineta noteikumus, ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu veicot valdības prioritārajās darbības jomās	Ne vienmēr valdības deklarācijās iespējams identificēt galvenās prioritātes
Ministru prezidentam un ministriem ir skaidrs, par ko izvÄ“rtÄ“jums tiks veikts, koncentrÄ“joties uz prioritāšu Ä«stenošanu un rezultātiem	Ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jums var bÅ«t jāveic plašam jautājumu lokam, ja prioritātes formulÄ“tas vispārÄ«gi
	Latvijā ir koalÄ«ciju valdÄ«bas, kuras samÄ“rā bieži mainās, kas rada nepastāvÄ«bu ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jumu veikšanai

3.1.2. Risinājuma variants – ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jums saiknÄ“ ar politikas rezultātiem valdÄ«bas deklarācijā noteiktajās prioritārajās jomās

Risinājuma variants paredz veikt ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jumu Ministru kabineta noteikumiem, kuru Ä«stenošanas rezultātā var tikt ietekmÄ“ti no valdÄ«bas deklarācijas prioritātÄ“m izrietošie politikas rezultāti.

Risinājums neizslÄ“dz iespÄ“ju, ka Ministru kabinets var noteikt nepieciešamÄ«bu veikt ietekmes pÄ“cpārbaudi atsevišÄ·iem Ministru kabineta noteikumiem. Lai risinājumu Ä«stenotu, nepieciešams veikt grozÄ«jumus Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra instrukcijā Nr. 19 "TiesÄ«bu akta sākotnÄ“jās ietekmes izvÄ“rtÄ“šanas kārtÄ«ba", paredzot, ka tiesÄ«bu aktiem var tikt identificÄ“ti politikas rezultāti un rezultatÄ«vie rādÄ«tāji, to novÄ“rtÄ“jums pa gadiem, kā arÄ« Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumos Nr. 300 "Ministru kabineta kārtÄ«bas rullis". 

Stiprās puses	Vājās puses
Nodrošināta sasaiste ar valdÄ«bas veicamajiem darbiem un rezultātiem	Ne vienmÄ“r valdÄ«bas deklarācijās iespÄ“jams identificÄ“t galvenās prioritātes
Rezultāti izmÄ“rāmi	Ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jums var bÅ«t jāveic plašam jautājumu lokam, ja prioritātes formulÄ“tas vispārÄ«gi
Ietekmes pÄ“cpārbaudes ieviešamas tikai noteiktās jomās, kurās plānots, ka tās var ietekmÄ“t konkrÄ“tas politikas attÄ«stÄ«bu	Latvijā ir koalÄ«ciju valdÄ«bas, kuras samÄ“rā bieži mainās, kas rada nepastāvÄ«bu ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jumu veikšanai

3.1.3. Risinājuma variants – ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jums saiknÄ“ ar administratÄ«vajām izmaksām

Risinājuma variants paredz veikt ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jumu tikai tiem Ministru kabineta noteikumiem, kuru administratÄ«vās izmaksas privātpersonām pārsniedz 10 000 EUR, juridiskām personām – 30 000 EUR. AdministratÄ«vās izmaksas identificÄ“ tiesÄ«bu akta sākotnÄ“jās ietekmes ziņojuma (anotācijas) izstrādes posmā.

Risinājums neizslÄ“dz iespÄ“ju, ka Ministru kabinets var noteikt nepieciešamÄ«bu veikt ietekmes pÄ“cpārbaudi atsevišÄ·iem Ministru kabineta noteikumiem. Lai risinājumu Ä«stenotu, nepieciešams veikt grozÄ«jumus Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra instrukcijā Nr. 19 "TiesÄ«bu akta sākotnÄ“jās ietekmes izvÄ“rtÄ“šanas kārtÄ«ba", paredzot, ka tiesÄ«bu akta projekta anotācijā tiek norādÄ«ts, vai tiks veikts ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jums un kādā laika periodā tas jāveic, kā arÄ« Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumos Nr. 300 "Ministru kabineta kārtÄ«bas rullis". 

Stiprās puses	Vājās puses
Skaidri noteikts finanšu ietekmes apjoms, kad Ministru kabineta noteikumiem jāveic ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jums	NeprognozÄ“jams skaits Ministru kabineta noteikumu, kuriem bÅ«tu jāveic ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jums
Veicot ietekmes pÄ“cpārbaudi, ir iespÄ“jams pÄ“c bÅ«tÄ«bas izvÄ“rtÄ“t, vai netiek uzlikts papildu administratÄ«vais slogs un izmaksas privātpersonām un uzņēmÄ“jiem	AdministratÄ«vās izmaksas tiešÄ veidā nekorelÄ“ ar finansiālo ietekmi uz ekonomiku un tautsaimniecÄ«bu

3.2. Ietekmes pÄ“cpārbaudes novÄ“rtÄ“juma identificÄ“šana

Lai nodrošinātu, ka ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jums tiks veikts, nepieciešama kārtÄ«ba, kādā tiek noteikts un identificÄ“ts, ka šis novÄ“rtÄ“jums tiks veikts un kādā laika periodā. Lai to veiktu, tiek piedāvāti divi iespÄ“jamie risinājuma varianti.

3.2.1. Ietekmes pÄ“cpārbaudes identificÄ“šana tiesÄ«bu akta projekta anotācijā

Lai nodrošinātu, ka informācija par iespÄ“jamo ietekmes pÄ“cpārbaudes veikšanu bÅ«tu vispārpieejama un zināma visām iesaistÄ«tajām pusÄ“m, nepieciešams iekļaut atsevišÄ·u sadaļu par nepieciešamÄ«bu veikt ietekmes pÄ“cpārbaudi tiesÄ«bu akta projekta sākotnÄ“jās ietekmes novÄ“rtÄ“jumā.

Lai risinājumu Ä«stenotu, nepieciešams veikt grozÄ«jumus Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra instrukcijā Nr. 19 "TiesÄ«bu akta sākotnÄ“jās ietekmes izvÄ“rtÄ“šanas kārtÄ«ba", paredzot atbilstošu kārtÄ«bu.

Stiprās puses	Vājās puses
Informācija pieejama visām iesaistītajām pusēm	Nav kontroles mehānisma, lai konstatētu ietekmes pēcpārbaudes novērtējuma faktu noteiktajā laika termiņā
Saskaņošanas laikā iesaistÄ«tās puses var vienoties par ietekmes pÄ“cpārbaudes veikšanu konkrÄ“tajam tiesÄ«bu aktam

3.2.2. Ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“juma identificÄ“šana tiesÄ«bu akta projekta anotācijā un Ministru kabineta protokollÄ“muma projektā

Risinājuma variants paredz, ka informācija par ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“juma veikšanu un laika periodu ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“juma veikšanai tiktu iekļauta ne tikai tiesÄ«bu akta projekta anotācijā, bet arÄ« Ministru kabineta sÄ“des protokollÄ“mumā, tādÄ“jādi nodrošinot, ka konkrÄ“tajam uzdevumam tiek nodrošināts kontroles mehānisms.

Lai risinājumu Ä«stenotu, nepieciešams veikt grozÄ«jumus Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra instrukcijā Nr. 19 "TiesÄ«bu akta sākotnÄ“jās ietekmes izvÄ“rtÄ“šanas kārtÄ«ba", paredzot atbilstošu kārtÄ«bu.

Stiprās puses	Vājās puses
Informācija pieejama visām iesaistÄ«tajām pusÄ“m	Papildu administratÄ«vās izmaksas Valsts kancelejai, veicot Ministru kabineta protokol­lÄ“mumos noteikto uzdevumu kontroli
Saskaņošanas laikā iesaistÄ«tās puses var vienoties par ietekmes pÄ“cpārbaudes veikšanu konkrÄ“tajam tiesÄ«bu aktam
Ir kontroles mehānisms, lai nodrošinātu, ka ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jums tiešÄm tiek veikts

3.3. Ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“juma Ä«stenošanas forma

Å…emot vÄ“rā citu valstu pieredzes analÄ«zi, konstatÄ“ts, ka nepastāv vienota forma ietekmes pÄ“cpārbaudes veikšanai. Vienlaikus valstis attÄ«sta dažādas formas un veidus šo ziņojumu izstrādei. OECD norāda, ka vienota metodoloÄ£ija un metodoloÄ£ijas apkopojums plašÄkai auditorijai tiks sniegts 2017. gadā. Šis apkopojums aptvers dažādu valstu praksi, meklÄ“jot labāko risinājumu. Tāpat tiek norādÄ«ts, ka ietekmes pÄ“cpārbaudes sistÄ“ma ir ieviešanas stadijā.

3.3.1. Risinājuma variants – iekšÄ“jais novÄ“rtÄ“jums

3.3.1.1. Ietekmes pÄ“cpārbaude kā iekšÄ“jais novÄ“rtÄ“jums informatÄ«vā ziņojuma veidā, ko veic Valsts kanceleja

Ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jumu veic Valsts kancelejas eksperti, kas tiek speciāli atlasÄ«ti darbam jaunā struktÅ«rvienÄ«bā. Valsts kanceleja tādā veidā attÄ«stÄ«tu savu vispārÄ“jo analÄ«tisko kapacitāti, kas veicinātu kopÄ“jo valsts pārvaldes spÄ“ju veikt noteiktus pÄ“tnieciskus uzdevumus. Valsts kanceleja izvÄ“rtÄ“juma ietvaros sagatavotu informatÄ«vo ziņojumu, kas tiktu virzÄ«ts izskatÄ«šanai Ministru kabinetā.

Lai šÄdu sistÄ“mu ieviestu, nepieciešami grozÄ«jumi Valsts kancelejas nolikumā, kas Valsts kancelejai paredzÄ“tu jaunu uzdevumu ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jumu sagatavošanā.

Stiprās puses	Vājās puses
Attīstīta Valsts kancelejas analītisko kapacitāti	Papildu uzdevums Valsts kancelejai
Nodrošināts neatkarÄ«gs un no nozares atsaistÄ«ts politikas jomas vai nozares izvÄ“rtÄ“jums	Ietekme uz cilvÄ“kresursu skaitu valsts pārvaldÄ“ un ietekme budžetu. ŠobrÄ«d netiek atbalstÄ«ta jaunu amata vietu izveide valsts pārvaldÄ“
Ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“juma veikšana tiktu koncentrÄ“ta vienā valsts pārvaldes iestādÄ“, kas ļauj attÄ«stÄ«t sistÄ“misku pieeju un vienotu praksi	Nepieciešams piesaistÄ«t ekspertus dažādās politikas jomās, kas spÄ“tu veikt kvalitatÄ«vu un kvantitatÄ«vu analÄ«zi

3.3.1.2. Ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jums kā iekšÄ“js izvÄ“rtÄ“jums informatÄ«vā ziņojuma veidā, ko veic ministrijas

Ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jums var tikt ieviests kā informatÄ«vais ziņojums, kuru sagatavo atbildÄ«gās ministrijas saskaņā ar Ministru kabineta uzdevumu, izstrādājot noteiktus tiesÄ«bu aktus. Ministrijas novÄ“rtÄ“juma ietvaros sagatavotu informatÄ«vo ziņojumu, kas tiktu virzÄ«ts izskatÄ«šanai Ministru kabinetā.

Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumi Nr. 737 "AttÄ«stÄ«bas plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvÄ“rtÄ“šanas noteikumi" paredz nozaru ministrijām veikt politikas ietekmes izvÄ“rtÄ“šanu un bÅ«t par to atbildÄ«gām. LÄ«dz ar to nozarÄ“s tiek attÄ«stÄ«ta un bÅ«s izveidota kapacitāte virspusÄ“jas analÄ«zes veikšanai.

Stiprās puses	Vājās puses
Ministrijas kā nozares politikas veidotājs vistiešÄk saskaras ar nozares problÄ“mām	Papildu uzdevumi ministrijām
AttÄ«stÄ«ta nozaru ministriju kapacitāte politikas jomas vai nozares izvÄ“rtÄ“juma veikšanā	Ministrijas dažādu apsvÄ“rumu dēļ var veikt birokrātisku izvÄ“rtÄ“jumu, nevis izpÄ“ti pÄ“c bÅ«tÄ«bas
Ministrijām ir pieredze ietekmes izvÄ“rtÄ“jumu veikšanā politikas plānošanas dokumentiem	Nepietiekamas iespÄ“jas piesaistÄ«t ārÄ“jus izvÄ“rtÄ“tājus
	Nevienmērīga darba noslodze, jo ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums jāveic noteiktos termiņos, taču ne visu laiku
	Netiek veicināta vienota pieeja un prakse novÄ“rtÄ“jumu veikšanā

3.3.2. Risinājuma variants – ārÄ“jais izvÄ“rtÄ“jums

Ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jums var tikt veikts kā ārÄ“js izvÄ“rtÄ“jums (publisks iepirkums) Valsts kancelejas vadÄ«bā. ŠÄdi ietekmes izvÄ“rtÄ“jumi bÅ«tu kā noteikti atsevišÄ·i pÄ“tÄ«jumi saskaņā ar izstrādātu metodoloÄ£iju. Valsts kanceleja izvÄ“rtÄ“juma gala rezultātā sagatavotu informatÄ«vo ziņojumu, kas tiktu virzÄ«ts izskatÄ«šanai Ministru kabinetā.

Lai šÄdu sistÄ“mu ieviestu, nepieciešami grozÄ«jumi Valsts kancelejas nolikumā, kas Valsts kancelejai paredzÄ“tu jaunu uzdevumu ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jumu sagatavošanā.

Stiprās puses	Vājās puses
Pilnīgi neatkarīgs novērtējums	Papildu funkcija Valsts kancelejai
IzvÄ“rtÄ“jumu veic nozares eksperti, kas specializÄ“jušies noteiktās politikas jomās	Ietekme uz budžetu ārÄ“ju novÄ“rtÄ“jumu finansÄ“šanai un Valsts kancelejai uzdevuma Ä«stenošanai
Tiek veicināta vispārēja Latvijas pētniecības un zinātnes attīstība	Netiek attīstīta nozaru ministriju kapacitāte
Tiek attīstīta izpildvaras analītiskā kapacitāte visa procesa vadībā, sadarbojoties ar dažādiem ārējiem ekspertiem un pētniekiem
Tiek attÄ«stÄ«ts vienots sadarbÄ«bas centrs (Valsts kanceleja) informācijas un pieredzes uzkrāšanai, vÄ“sturiskās atmiņas veidošanai
Tiek attīstīts vienots sadarbības centrs (Valsts kanceleja) ar Saeimu kopīgas ietekmes pēcpārbaudes sistēmas izveidē

IV. Ietekmes izvÄ“rtÄ“jums uz valsts un pašvaldÄ«bu budžetiem

IzvÄ“rtÄ“jot visu risinājuma variantu ietekmi uz valsts budžetu, secināms, ka gandrÄ«z ikvienam no variantiem, kas saistÄ«ts ar ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“juma formas ieviešanu valsts pārvaldÄ“, ir finanšu ietekme uz valsts budžetu:

3.3.1.1. risinājuma variants "Ietekmes pÄ“cpārbaudes kā iekšÄ“js novÄ“rtÄ“jums informatÄ«vā ziņojuma veidā, ko veic Valsts kanceleja" – 55 590 EUR;

3.3.2. risinājuma variants "Ä€rÄ“js izvÄ“rtÄ“jums" – 72 235 EUR (Valsts kanceleja nodrošina ārÄ“ju ekspertÄ«zi un ziņojuma sagatavošanu (publiskais iepirkums)).

Mazāka finansiālā ietekme pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“juma ieviešanai ir risinājumam, kas paredz, ka ietekmes pÄ“cpārbaudes novÄ“rtÄ“jumu veiktu ministrijas, savukārt lielākā finansiālā ietekme ir gadÄ«jumā, ja Valsts kanceleja veic ārÄ“ju novÄ“rtÄ“jumu un nodrošina publiska iepirkuma veikšanu. Turpretim risinājuma variantam, kurš paredz, ka ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jumu veiktu ministrijas, ir potenciāla ietekme uz ministrijās pieejamiem cilvÄ“kresursiem, tajā pašÄ laikā negarantÄ“jot pilnu darba noslodzi ministrijās šÄdiem darbiniekiem.

DetalizÄ“ts papildus nepieciešamā finansÄ“juma aprÄ“Ä·ins sniegts pielikumā. 

V. Turpmākā rīcība

IevÄ“rojot visu iespÄ“jamo risinājumu variantu ietekmi uz valsts budžetu, kā arÄ« ņemot vÄ“rā, ka nav nepieciešams palielināt amata vietu skaitu valsts pārvaldÄ“, Valsts kanceleja kā atbilstošÄko un Latvijas situācijai piemÄ“rotāko variantu ietekmes pÄ“cpārbaudes novÄ“rtÄ“juma ieviešanai izpildvarā uzskata 3.3.2. risinājuma variantu – ārÄ“jais novÄ“rtÄ“jums, kas garantÄ“tu pilnÄ«gu neitralitāti novÄ“rtÄ“juma izstrādÄ“, kā arÄ« nozaru ekspertÄ«zi vispārÄ“jas analÄ«zes veikšanai.

ŠÄds risinājums arÄ« veicinātu to, ka pastāv vienots sadarbÄ«bas centrs (Valsts kanceleja) ar Saeimu ietekmes pÄ“cpārbaudes sistÄ“mas izveidÄ“ un ieviešanā. TādÄ“jādi tiktu nodrošināts sadarbÄ«bas mehānisms starp izpildvaru un likumdevÄ“jvaru, jo Valsts kanceleja izpildvaras lÄ«menÄ« var nodrošināt tikai Ministru kabineta noteikumu izvÄ“rtÄ“šanu. Tāpat jāņem vÄ“rā, ka Ministru kabineta noteikumi var tikt izvÄ“rtÄ“ti tikai saiknÄ“ ar Saeimas pieņemtajiem lÄ“mumiem noteiktu likumu kontekstā, jo no tiem izriet bÅ«tiski Ministru kabineta noteikumi. Ieviešot šÄdu risinājumu, papildus tiktu nodrošināti šÄdi ieguvumi:

pÄ“c iespÄ“jas nodrošināta vispusÄ«ga konsultÄ“šanās ar ieinteresÄ“tajām un iesaistÄ«tajām pusÄ“m, kā arÄ« nodrošināta sabiedrÄ«bas lÄ«dzdalÄ«ba;

novērtējums ir neatkarīgs, un sistēma tiek ieviesta pakāpeniski;

attīstīta pētniecības un valsts pārvaldē nodarbināto profesionalitāte;

ievÄ“rota citu valstu labā prakse šÄdas ārÄ“jās ekspertÄ«zes piesaistÄ“ (Igaunija, Vācija, Lielbritānija u. c.);

nodrošināts, ka ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jums tiek veikts sasaistÄ“ ar vienu institÅ«ciju izpildvarā (Valsts kanceleju), tādÄ“jādi piemÄ“rojot ārvalstu pieredzi novÄ“rtÄ“jumu veikšanā (Kanāda, Austrālija, Zviedrija u. c.), kā arÄ« nodrošināta pieredzes uzkrāšana un institucionālās atmiņas veidošana;

saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, jo izmaksu ziņā nebūtiski dārgāks risinājums garantē neatkarīgu, kvalitatīvu un profesionālu izvērtējumu.

Tāpat kā atbilstošÄko veidu, kā noteikt Ministru kabineta noteikumus, kuriem veikt ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jumu, Valsts kanceleja saskata administratÄ«vo izmaksu barjeru noteikšanu (3.1.3. risinājums), kas paredz formālus un izmÄ“rāmus kritÄ“rijus ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“juma sagatavošanai. Vienlaikus šis risinājums neaptver visu iespÄ“jamo analÄ«zes nepieciešamÄ«bu ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“juma veikšanai (ietekme uz tautsaimniecÄ«bu, maziem un vidÄ“jiem uzņēmÄ“jiem u. c.), taču tas bÅ«tu solis pretim vienotas un sistemātiskas pieejas attÄ«stÄ«bai ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“juma ieviešanai. Tāpat jāatstāj iespÄ“ja Ministru kabinetam pašam noteikt, vai nepieciešams konkrÄ“tajam tiesÄ«bu aktam veikt ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jumu noteiktā laika periodā.

Vienlaikus jāuzsver nepieciešamÄ«ba izstrādāt vienotu metodoloÄ£iju un vadlÄ«nijas ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“juma izstrādāšanai, jo pagaidām to iespÄ“jams veikt saiknÄ“ ar sākotnÄ“jās ietekmes ziņojumu (anotāciju), salÄ«dzinot plānoto ar esošo. Tai pašÄ laikā ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“juma ietvaros saskaņā ar teoriju ir jāanalizÄ“ arÄ« citi bÅ«tiski aspekti, kas minÄ“ti šÄ ziņojuma ievada daļā.

Tāpat Valsts kancelejas ieskatā informācija par ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jumu identificÄ“jama gan tiesÄ«bu akta projekta anotācijā, gan Ministru kabineta sÄ“des protokollÄ“muma projektā (3.2.2. risinājums), jo tikai tādā veidā iespÄ“jama vienota kontrole par to, vai ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jums tiešÄm tiek veikts. ŠÄda novÄ“rtÄ“juma iekļaušana ārÄ“jā normatÄ«vajā aktā (Ministru kabineta noteikumos) nav nepieciešama, jo tas vairotu normatÄ«vismu gadÄ«jumā, ja ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“juma izstrāde ir aizkavÄ“ta.

Vienlaikus jāuzsver, ka, ieviešot šos risinājumus, Valsts kanceleja tiktu attÄ«stÄ«ta kā vienots sadarbÄ«bas centrs, kas ir atbildÄ«gs par ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jumu Ministru kabineta noteikumiem. Tas ir svarÄ«gi, jo bÅ«tiska ir sadarbÄ«bas nodrošināšana ar Saeimu, lai garantÄ“tu ietekmes pÄ“cpārbaudes izvÄ“rtÄ“jumu veikšanu pÄ“c vienotas metodoloÄ£ijas un prakses, jo Ministru kabineta noteikumi tiek izdoti saskaņā ar pieņemtajiem likumiem.

---

[1] OECD (2012), International Practices on ex-post Evaluation, OECD Publications, Paris http://www.keepeek.com/Digital-Asset-Management/oecd/governance/evaluating-laws-and-regulations/international-practices-on-ex-post-evaluation_9789264176263-3-en#page3, 10.lpp

[2] OECD (2015), OECD Regulatory Policy Outlook 2015, OECD Publishing, Paris, 121. lpp.

[3]   OECD (2012), International Practices on ex-post Evaluation, OECD Publications, Paris http://www.keepeek.com/Digital-Asset-Management/oecd/governance/evaluating-laws-and-regulations/international-practices-on-ex-post-evaluation_9789264176263-3-en#page3, 10.lpp

[4] OECD (2015), OECD Regulatory Policy Outlook 2015, OECD Publishing, Paris, 124. lpp.

[5] OECD (2015), OECD Regulatory Policy Outlook 2015, OECD Publishing, Paris, 120. lpp.

[6] OECD (2012), International Practices on ex-post Evaluation, OECD Publications, Paris http://www.keepeek.com/Digital-Asset-Management/oecd/governance/evaluating-laws-and-regulations/international-practices-on-ex-post-evaluation_9789264176263-3-en#page3, 12.lpp

[7] OECD (2015), OECD Regulatory Policy Outlook 2015, OECD Publishing, Paris, 120. lpp.

[8] OECD (2015), OECD Regulatory Policy Outlook 2015, OECD Publishing, Paris, 120. lpp.

[9] Lietuvas Republikas Seima struktūra, http://www3.lrs.lt/docs2/VKOLVLUF.PDF

[10] Saruna (e-pasts) ar Lietuvas Seima PÄ“tniecÄ«bas departamenta vadÄ«tāju Alvidu Lukošaiti

[11] Igaunijas parlamenta departamentu apraksts, http://www.riigikogu.ee/en/parliament-of-estonia/chancellery-riigikogu/board-and-departments/

[12] Igaunijas Parlamenta Pētniecības departamenta veiktie pētījumi sadarbībā ar nozares ekspertiem, http://www.riigikogu.ee/infoallikad/uuringud/uuringud-ja-ekspertiisid/

[13] S. Šulmane, TiesÄ«bu normu ietekmes novÄ“rtÄ“šana (institucionālais risinājums) ārvalstÄ«s, Jurista Vārds, 20.10.2015., Nr. 41 (893), 14.-15. lpp.