KÄ Valsts kanceleja gatavojas „Ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“juma ievieÅ¡anaiâ€
PIETIEK · 09.04.2016. · Komentāri (29)Pietiek šodien publicÄ“ no interesantu dokumentu, kas skaidrÄk ļauj apjaust, kÄ uz pasauli raugÄs Latvijas ierÄ“dņi un kÄdiem nolÅ«kiem viņi ierosina izmantot valsts budžeta lÄ«dzekļus. Šis dokuments ir Valsts kancelejas jaunÄ direktora MÄrtiņa Krieviņa (attÄ“lÄ pa kreisi) pÄrraudzÄ«bÄ tapušais ziņojums „Ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“juma ieviešana”.
Ziņojuma anotÄcijÄ saistÄ«bÄ ar iecerÄ“tajiem jauninÄjumiem minÄ“ts: „PlÄnots, ka tiktu izveidotas 2 jaunas amata vietas Valsts kancelejÄ. Vienas amata vietas izmaksas: AtlÄ«dzÄ«ba kopÄ: 27 795 EUR, no tÄ mÄ“nešalga 1647 EUR (1 mÄ“nesis), atvaļinÄjuma pabalsts (50%) 824, novÄ“rtÄ“šanas prÄ“mija (75%) 1235 EUR, aizvietošanas piemaksa (30%) 494 EUR, veselÄ«bas apdrošinÄšanas polise 213 EUR, darba devÄ“ja soc.nod. 5265 EUR.”
TÄpat „plÄnots, ka ik gadu tiktu veikti divi ÄrÄ“ji novÄ“rtÄ“jumi par cenu, kas ir vidÄ“jÄs izmaksas par pÄ“dÄ“jos trÄ«s gados veiktajiem pÄ“tÄ«jumiem (lÄ«dzÄ«gi pÄ“tÄ«jumi ex-post novÄ“rtÄ“jumam var tikt vÄ“rtÄ“ti kÄ funkciju auditu veiktie pÄ“tÄ«jumi). Ietekme uz Valsts kancelejas cilvÄ“kresursiem ir nemainÄ«ga, jo arÄ« lÄ«dz šim Valsts kancelejas speciÄlisti veikuši tehnisko specifikÄciju izstrÄdi, ÄrÄ“jÄ novÄ“rtÄ“juma izstrÄdes vadÄ«bu un rezultÄtu ieviešanu. Å…emot vÄ“rÄ, ka viena novÄ“rtÄ“juma vidÄ“jÄs izmaksas ir 36 117,37 EUR, divu novÄ“rtÄ“jumu vidÄ“jÄs izmaksas ir 72 234,74 EUR ik gadu, sÄkot no 2017.gada”.
InformatÄ«vais ziņojums „Ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“juma ieviešana”
Valsts kanceleja, pamatojoties uz informatÄ«vÄ ziņojuma "Priekšlikumi ÄrÄ“jo normatÄ«vo aktu grozÄ«jumu skaita un apjoma samazinÄšanai" (Ministru kabineta 2014. gada 26. augusta sÄ“des prot. Nr. 45. 45. §) 10. punktu, kas noteica "Valsts kancelejai sadarbÄ«bÄ ar Tieslietu ministriju izstrÄdÄt un iesniegt Ministru kabinetÄ grozÄ«jumus normatÄ«vajos aktos, lai normatÄ«vajiem aktiem, kuri bÅ«tiski maina esošo regulÄ“jumu vai paredz ieviest jaunas politiskÄs iniciatÄ«vas, tiktu vÄ“rtÄ“ta nepieciešamÄ«ba veikt ietekmes pÄ“cpÄrbaudi (ex-post novÄ“rtÄ“šanu)", kÄ arÄ« ņemot vÄ“rÄ pamatnostÄdnÄ“s "Valsts pÄrvaldes politikas attÄ«stÄ«bas pamatnostÄdnes 2014.–2020. gadam" (Ministru kabineta 2014. gada 30. decembra rÄ«kojums Nr. 827) noteikto 3.3.2. uzdevumu "IzstrÄdÄt kÄrtÄ«bu, kÄdÄ tiek veikts atsevišÄ·u Ministru kabineta noteikumu ex-post novÄ“rtÄ“jums noteiktÄ laika periodÄ", ir izstrÄdÄjusi informatÄ«vo ziņojumu par ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“juma ieviešanu izpildvaras lÄ«menÄ«.
I. Ietekmes pÄ“cpÄrbaudes ietvars
StarptautiskajÄ praksÄ“ ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jums tiek definÄ“ts kÄ viens no bÅ«tiskajiem soļiem attÄ«stÄ«bas plÄnošanÄ un likumdošanas procesÄ, kas var bÅ«t kÄ noslÄ“gums noteiktu reformu ieviešanai vai iniciators jaunÄm pÄrmaiņÄm. Ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jums var tikt veikts vairÄku iemeslu dēļ, taÄu bÅ«tiski, ka valstis, kurÄs ieviesta sistÄ“miska ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“juma pieeja, to saista ar sÄkotnÄ“jÄs ietekmes (ex-ante novÄ“rtÄ“jums) izvÄ“rtÄ“jumu, lai novÄ“rtÄ“tu mÄ“rÄ·a sasniegšanas pakÄpi[1]. LÄ«dz ar to tiek ieteikts ietekmes pÄ“cpÄrbaudes analÄ«zi veidot saiknÄ“ ar sÄkotnÄ“jÄs ietekmes izvÄ“rtÄ“šanas sistÄ“mu[2]. IevÄ“rojot minÄ“to, ietekmes pÄ“cpÄrbaude pÄ“c bÅ«tÄ«bas aptver visus procesus un darbÄ«bas, kas tiek veiktas, lai izvÄ“rtÄ“tu ieviesto darbÄ«bu ietekmi uz tautsaimniecÄ«bu, iedzÄ«votÄjiem, institÅ«cijÄm u. c. KonkrÄ“tÄ uzdevuma ietvaros nepieciešams izvÄ“rtÄ“t un piedÄvÄt risinÄjumu, kÄ ieviest ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jumu tiesÄ«bu aktiem, kas tiek apstiprinÄti Ministru kabinetÄ.
Ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jums tiesÄ«bu aktiem aptver šÄdus galvenos jautÄjumus:
vai tiesÄ«bu akts ir sasniedzis mÄ“rÄ·i – mÄ“rÄ·is ir noteikts tiesÄ«bu akta pieņemšanas procesÄ un ir skaidri noteikti mÄ“rÄ«jumi, saskaÅ†Ä ar kuriem var veikt mÄ“rÄ·a sasniegšanas analÄ«zi;
vai tiesÄ«bu akts ir sagatavots pietiekami kvalitatÄ«vi, lai sasniegtu mÄ“rÄ·i – visaptveroša analÄ«ze par to, vai pieņemtais tiesÄ«bu akts ir tieši tÄds, lai sasniegtu mÄ“rÄ·i;
kÄda ir ÄrÄ“jo faktoru (to, kas nav likumdošanas faktori) ietekme uz mÄ“rÄ·a sasniegšanu;
kopÄ“jais ietekmes pÄ“cpÄrbaudes ietvars – visi fakti, mÄ“rÄ«jumi, dati, kas jÄaptver konkrÄ“tajam ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jumam, kÄ arÄ« visaptveroša analÄ«ze un secinÄjumi, iespÄ“jams, ieteikumi turpmÄkajÄm izmaiņÄm[3].
Vienlaikus tiek noteikts, ka tiesÄ«bu aktu ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jums nebÅ«tu jÄveic kÄ monitorings (datu apkopojums konkrÄ“tÄ laika periodÄ), bet gan jÄveic ar sistemÄtisku, analÄ«tisku pieeju, izvÄ“rtÄ“jot tieši konkrÄ“tÄ tiesÄ«bu akta bÅ«tiskos aspektus[4].
Lai gan šis ir teorÄ“tisks ietvars ietekmes pÄ“cpÄrbaudes analÄ«zes veikšanai, tiek uzsvÄ“rts, ka lÄ«dz šim ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jums vairumÄ gadÄ«jumu tiek mÄ“rÄ·Ä“ts tieši uz noteiktÄm jomÄm, piemÄ“ram, administratÄ«vÄ sloga mazinÄšanu vai konkurences veicinÄšanu, ietekmi uz mazo vidÄ“jo uzņēmumu attÄ«stÄ«bu[5]. TÄdÄ“jÄdi viens no bÅ«tiskiem iemesliem, kÄpÄ“c tiek ieviests ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jums, ir likumdošanas kvalitÄtes uzlabošana, kas ir viens no labÄka regulÄ“juma politikas instrumentiem.
TÄpat, lai veiktu ietekmes pÄ“cpÄrbaudi tiesÄ«bu aktiem, valstis ievieš noteiktus kritÄ“rijus, kurus izpildot, tiesÄ«bu aktam nepieciešams veikt ietekmes pÄ“cpÄrbaudes novÄ“rtÄ“jumu.
KritÄ“riji ietekmes pÄ“cpÄrbaudes veikšanai
Valsts/institūcija |
Raksturojums |
AustrÄlija |
IestÄdÄ“m ir jÄizstrÄdÄ pÄ“cieviešanas ziņojums tiesÄ«bu aktiem, kuriem ir ietekme uz valsts ekonomiku. ŠÄds ziņojums jÄizstrÄdÄ, ja tiesÄ«bu akti ir ieviesti, bÅ«tiski mainÄ«ti vai tiek atzÄ«ti par spÄ“kÄ neesošiem vai šÄdu uzdevumu dod Ministru prezidents |
Igaunija |
Ministru kabinets pavadvÄ“stulÄ“ RÄ«gikogu (parlamentam) iekļauj informÄciju par nepieciešamÄ«bu veikt ietekmes pÄ“cpÄrbaudi gadÄ«jumÄ, ja normatÄ«vÄ akta priekšlikums paredz bÅ«tisku ietekmi |
VÄcija |
Ietekmes pÄ“cpÄrbaude veicama, ja ir spÄ“kÄ šÄdi kritÄ“riji: 1 milj. EUR izmaksas iedzÄ«votÄjiem vai 100 000 darba stundu; 1 milj. EUR biznesa sektoram; 1 milj. EUR valsts institÅ«cijÄm |
Slovēnija |
Ja tiesÄ«bu akts pieņemts kÄ steidzams, pÄ“c diviem gadiem tam ir jÄveic ietekmes pÄ“cpÄrbaudes novÄ“rtÄ“jums |
Eiropas Komisija |
Ieviests princips – pirms jaunu likumdošanas priekšlikumu piedÄvÄšanas noteiktÄ jomÄ tiek izvÄ“rtÄ“ta esošÄ situÄcija un jau ieviestie risinÄjumi |
Lai uzsvÄ“rtu ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jumu nozÄ«mÄ«gumu un veicinÄtu izvÄ“rtÄ“juma kultÅ«ras attÄ«stÄ«bu, Apvienoto NÄciju OrganizÄcija 2015. gadu nodÄ“vÄ“ja par Starptautisko izvÄ“rtÄ“juma gadu. Vienlaikus gan tiek atzÄ«ts, ka likumdošanas novÄ“rtÄ“šanÄ vislielÄko atzinÄ«bu gÅ«st tieši sÄkotnÄ“jÄs ietekmes izvÄ“rtÄ“šana, kamÄ“r ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jums vÄ“l netiek plaši lietots. TÄpat ir izveidota atsevišÄ·a platforma – forums parlamentÄriešiem, lai veicinÄtu izvÄ“rtÄ“šanas nozÄ«mi ikdienas procesos un apmainÄ«tos ar labÄs prakses piemÄ“riem. Daudzas valstis (piemÄ“ram, JaunzÄ“lande) šÄ« gada ietvaros ir Ä«paši uzsvÄ“rušas uz pierÄdÄ«jumiem balstÄ«tas politikas veidošanas nozÄ«mi politikas plÄnošanÄ.
II. Ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jums ÄrvalstÄ«s
Valstis veic dažÄdas darbÄ«bas, lai nodrošinÄtu ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“juma institucionalizÄciju, uzsverot tÄ nozÄ«mi likumdošanas procesu pilnveidÄ“, taÄu ievÄ“rojami atšÄ·iras formas un veids, kÄdÄ tas tiek ieviests[6]. Tiek uzsvÄ“rts, ka jebkura tiesÄ«bu akta ieviešanas gadÄ«jumÄ paredzÄ“tais regulÄ“jums var kļūt neaktuÄls, radÄ«t pretÄ“ju efektu vai citas vÄ“lamas vai nevÄ“lamas sekas. LÄ«dz ar to tiek pieņemts, ka regulÄrs novÄ“rtÄ“jums jÄveic, lai pÄrliecinÄtos, ka tas tiešÄm ir nepieciešams, ka tas nerada nelabvÄ“lÄ«gas sekas un ka tas ir atbilstošs tiesÄ«bu akta izdošanas mÄ“rÄ·im[7].
IzvÄ“rtÄ“jot Ärvalstu prakses piemÄ“rus, secinÄms, ka:
nav izveidota vienota pieeja un metodoloÄ£ija ietekmes pÄ“cpÄrbaudes analÄ«zei un valstis, kas to veic, izmanto atšÄ·irÄ«gas metodes;
ekonomiskÄs sadarbÄ«bas un attÄ«stÄ«bas organizÄcijÄ (turpmÄk – OECD) nav izstrÄdÄta metodoloÄ£ija un prakse ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jumu veikšanai, diskusijas par vienotÄm vadlÄ«nijÄm ir sÄkuma stadijÄ[8];
ietekmes pÄ“cpÄrbaudi veic likumdevÄ“js, tajÄ izveidota struktÅ«rvienÄ«ba vai piesaistÄ«ta institÅ«cija.
BÅ«tiska nozÄ«me ietekmes pÄ“cpÄrbaudes analÄ«zes veikšanÄ ir institÅ«ciju organizatoriskajai un administratÄ«vajai kapacitÄtei. Tas nozÄ«mÄ“, ka ir jÄbÅ«t sistÄ“miskai pieejai novÄ“rtÄ“jumu veikšanÄ. TÄpat nepieciešams uzkrÄt visus datus un izvÄ“rtÄ“jumus, labos piemÄ“rus novÄ“rtÄ“juma veikšanai, kas norÄda, ka šai sistÄ“mai ir jÄbÅ«t balstÄ«tai kÄdÄ centralizÄ“tÄ formÄ, noteiktÄ institÅ«cijÄ. Lai noteiktu potenciÄlÄs izvÄ“rtÄ“juma jomas un tÄ“mas, nepieciešams iesaistÄ«t arÄ« "ietekmÄ“tÄs", ieinteresÄ“tÄs puses.
Ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“juma institucionÄlÄ forma ÄrvalstÄ«s
Valsts |
Raksturojums |
Zviedrija |
RiksdÄga (parlamenta) NovÄ“rtÄ“šanas un izpÄ“tes vienÄ«ba atbild par ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jumu un koordinÄ“šanu. VienÄ«ba izveidota 2002. gadÄ, tajÄ strÄdÄ 8 amatpersonas, kas palÄ«dz RiksdÄga komitejÄm veikt ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jumu, piesaista ÄrÄ“jos ekspertus un organizÄ“ pÄ“tnieku darbu, nodrošina pamata informÄciju, veic dažÄdu projektu kvalitÄtes kontroli u. c. |
Šveice |
NovÄ“rtÄ“juma nozÄ«mÄ«ba iekļauta konstitÅ«cijÄ. FederÄlajÄ asamblejÄ 1992. gadÄ izveidota atsevišÄ·a struktÅ«rvienÄ«ba FederÄlÄs asamblejas pakalpojumu departamentÄ. TÄ veic atsevišÄ·us novÄ“rtÄ“jumus FederÄlÄs asamblejas uzdevumÄ un nodrošina novÄ“rtÄ“jumu neatkarÄ«bu |
LielbritÄnija |
IzvÄ“rtÄ“jumu veic liels skaits dažÄdu speciÄlistu, kÄ arÄ« pieaicinÄtie Ä«stermiņa eksperti: akadÄ“miÄ·i, pÄ“tnieki, konkrÄ“tÄs jomas praktiÄ·i. Kopš 2002. gada Lordu palÄtÄ un ApakšpalÄtÄ izveidota struktÅ«rvienÄ«ba ar vidÄ“ji 18–20 darbiniekiem. StruktÅ«rvienÄ«bas darbiniekiem jÄievÄ“ro politiskÄ neitralitÄte. StruktÅ«rvienÄ«ba veic pÄ“tÄ«jumu pasÅ«tÄ«jumus atbilstoši nepieciešamÄ«bai |
Ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jums tiek daļēji veikts arÄ« Latvijas kaimiņvalstÄ«s – LietuvÄ un IgaunijÄ, taÄu saskaÅ†Ä ar LietuvÄ veiktÄ pÄ“tÄ«juma datiem valstu pieejas šÄdas analÄ«zes veikšanai ir ļoti dažÄdas. KÄ redzams Lietuvas Seima struktÅ«rÄ, tas ir atsevišÄ·s pÄ“tniecÄ«bas departaments, kurÄ iekļauti arÄ« bibliotÄ“kas resursu pÄrvaldÄ«tÄji[9]. Sazinoties ar Lietuvas pÄrstÄvjiem, tika konstatÄ“ts, ka Lietuvas parlamenta PÄ“tniecÄ«bas departaments vairÄk fokusÄ“jas uz sÄkotnÄ“jÄs ietekmes analÄ«zi, savukÄrt ietekmes pÄ“cpÄrbaudes analÄ«zi dažkÄrt veic Lietuvas Tieslietu ministrija[10]. SavukÄrt Igaunijas RÄ«gikogu (parlamenta) PÄ“tniecÄ«bas departamenta uzdevums ir sniegt padomu parlamentÄriešiem, frakcijÄm un citiem speciÄlistiem, lai nodrošinÄtu uz zinÄšanÄm balstÄ«tu diskusiju[11]. Vienlaikus PÄ“tniecÄ«bas departaments sadarbÄ«bÄ ar nozares ekspertiem izstrÄdÄ dažÄdus pÄ“tÄ«jumus un ieteikumus, kas nodrošina atbalstu lÄ“mumu pieņēmÄ“jiem[12].
Ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“juma institucionÄlÄ forma kaimiņvalstÄ«s
Valsts |
Izveidošanas gads |
Struktūrvienības nosaukums |
Darbinieku skaits |
Funkcijas |
Raksturojums |
Igaunija |
1995 |
Pētniecības departaments |
14 |
Sniegt padomu, analÄ«zi, izstrÄdÄt pÄ“tÄ«jumus sadarbÄ«bÄ ar citÄm institÅ«cijÄm |
Nepietiekami resursi |
Lietuva |
1990 |
Parlamenta pētniecības departaments |
30 |
AttÄ«stÄ«ta likumdošanas sÄkotnÄ“jÄs ietekmes novÄ“rtÄ“šana |
NeatkarÄ«gs, dažÄdas funkcijas, specializÄ“ts, resursiem apgÄdÄts |
Avots: Šulmane D. TiesÄ«bu normu ietekmes novÄ“rtÄ“šana (institucionÄlais risinÄjums) ÄrvalstÄ«s, http://www.juristavards.lv/doc/267421-tiesibu-normu-ietekmes-novertesana-institucionalais-risinajums-barvalstisb/
IevÄ“rojot minÄ“to, tiesÄ«bu aktu ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jumu veic (iepÄ“rk) atsevišÄ·as pÄ“tniecÄ«bas vienÄ«bas, kuras savÄ izpÄ“tÄ“ neaprobežojas ar konkrÄ“tu likumu juridisko analÄ«zi, bet iesaista arÄ« politologus, ekonomistus, sociologus, finanšu analÄ«tiÄ·us u. c.[13] ArÄ« LatvijÄ trÅ«kst svarÄ«gu nozares speciÄlistu, kuri spÄ“tu analizÄ“t ekonomiskos procesus daudz plašÄk, kÄ arÄ« izvÄ“rtÄ“t potenciÄlo ietekmi. TÄpat var secinÄt, ka nepastÄv viens vienots ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“šanas modelis, bet katra valsts cenšas atrast efektÄ«vÄko veidu, kÄ nodrošinÄt ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jumu.
III. Ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“juma ieviešana LatvijÄ
LatvijÄ šobrÄ«d sistemÄtisks ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jums tiek nodrošinÄts attÄ«stÄ«bas plÄnošanas dokumentiem, ko paredz AttÄ«stÄ«bas plÄnošanas sistÄ“mas likuma 5. panta septÄ«tÄ daļa, kas nosaka, ka "uzraudzÄ«bas un novÄ“rtÄ“šanas princips – attÄ«stÄ«bas plÄnošanÄ un attÄ«stÄ«bas plÄnošanas dokumentu Ä«stenošanÄ visos pÄrvaldes lÄ«meņos tiek nodrošinÄts to ietekmes izvÄ“rtÄ“jums, kÄ arÄ« uzraudzÄ«ba un pÄrskatu sniegšana par sasniegtajiem rezultÄtiem", un ko pakÄrtoti nosaka Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumi Nr. 737 "AttÄ«stÄ«bas plÄnošanas dokumentu izstrÄdes un ietekmes izvÄ“rtÄ“šanas noteikumi", paredzot kÄrtÄ«bu, kÄdÄ notiek attÄ«stÄ«bas plÄnošanas dokumentu izvÄ“rtÄ“šanas kÄrtÄ«ba. TajÄ pašÄ laikÄ nav vienotas pieejas tiesÄ«bu aktu izvÄ“rtÄ“šanai pÄ“c to ieviešanas – institÅ«cijas var pasÅ«tÄ«t pÄ“tÄ«jumus (tostarp ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jumus), ievÄ“rojot Publiskas personas finanšu lÄ«dzekļu un mantas izšÄ·Ä“rdÄ“šanas novÄ“ršanas likumÄ un Ministru kabineta 2013. gada 3. janvÄra noteikumos Nr. 1 "KÄrtÄ«ba, kÄdÄ publiska persona pasÅ«ta pÄ“tÄ«jumus" noteikto.
AtsevišÄ·as iniciatÄ«vas norisinÄjušÄs SaeimÄ, kurÄ aizsÄkta diskusija par sistemÄtisku un analÄ«tisku ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jumu veikšanu noteiktÄ laika periodÄ pieņemtajiem likumiem. TomÄ“r šÄ«s iniciatÄ«vas lÄ«dz šim brÄ«dim vÄ“l nav realizÄ“jušÄs konkrÄ“tÄ institucionÄlÄ formÄ, kÄdÄ tiktu veikts šis izvÄ“rtÄ“jums.
Å…emot vÄ“rÄ, ka Valsts kancelejai ir uzdevums ieviest ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jumu izpildvaras lÄ«menÄ«, secinÄms, ka tas var tikt veikts, nosakot priekšnoteikumus bÅ«tiskiem Ministru kabineta noteikumiem. SavukÄrt likumprojekti, kas tiek virzÄ«ti apstiprinÄšanai SaeimÄ, var un tiek bÅ«tiski mainÄ«ti, tÄpÄ“c Ministru kabinetam nav iespÄ“jas pilnvÄ“rtÄ«gi veikt likumu ietekmes pÄ“cpÄrbaudes.
Lai noskaidrotu ieinteresÄ“to pušu viedokli par sistemÄtiska ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“juma ieviešanas iespÄ“jÄm LatvijÄ izpildvaras lÄ«menÄ«, Valsts kanceleja 2015. gada 21. maijÄ rÄ«koja neformÄlu diskusiju ar ekspertiem (PROVIDUS), valsts pÄrvaldes institÅ«cijÄm (Tieslietu ministrija, Finanšu ministrija) un nevalstisko organizÄciju pÄrstÄvjiem (SabiedrÄ«ba par atklÄtÄ«bu – DELNA, Latvijas platforma attÄ«stÄ«bas sadarbÄ«bai, Kurzemes NVO atbalsta centrs). Diskusijas rezultÄtÄ tika izvirzÄ«ti šÄdi galvenie secinÄjumi:
Ieteikums |
Raksturojums |
Ārējs novērtējums |
Ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jums var tikt veidots kÄ ÄrÄ“js novÄ“rtÄ“jums (publisks iepirkums), taÄu tas jÄveic centralizÄ“ti un tam nepieciešami papildu finanšu lÄ«dzekļi |
SistÄ“ma jÄveido pakÄpeniski |
Ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“juma sistÄ“mu veidot pakÄpeniski, sÄkot ar mazÄku procedÅ«ru skaitu, orientÄ“joties uz izmÄ“Ä£inÄjumprojektiem (pilotprojektiem) sistÄ“mas ieviešanÄ, tÄdÄ“jÄdi attÄ«stot labÄs pieredzes apmaiņu, sagatavojot ziņojumus u. c. Laika gaitÄ iespÄ“jams attÄ«stÄ«t centralizÄ“tu struktÅ«ru, kas pÄrvaldÄ«tu šo sistÄ“mu un piedalÄ«tos ietekmes izvÄ“rtÄ“jumu veikšanÄ |
AttÄ«stÄ«t analÄ«tisko bÄzi |
PakÄpeniski attÄ«stÄ«t iestÄžu un sadarbÄ«bas partneru analÄ«tisko bÄzi un institucionÄlo atmiņu noteiktu procesu izvÄ“rtÄ“jumÄ |
InformatÄ«vÄ ziņojuma veids |
Ieteikums gatavot ietekmes pÄ“cpÄrbaudes analÄ«zi informatÄ«vo ziņojuma veidÄ bez izsludinÄšanas Valsts sekretÄru sanÄksmÄ“ |
IeinteresÄ“to pušu iesaistÄ«šana |
KÄ obligÄtu priekšnosacÄ«jumu ietekmes pÄ“cpÄrbaudes ziņojuma sagatavošanÄ noteikt sabiedrÄ«bas lÄ«dzdalÄ«bas nodrošinÄšanu vai ieinteresÄ“to pušu obligÄtu iesaisti ziņojuma sagatavošanÄ, lai nodrošinÄtu vispusÄ«gu analÄ«zi |
MetodoloÄ£ijas izstrÄde |
IevÄ“rojot iespÄ“jamo ziņojumu dažÄdo apjomu un regularitÄti, jÄnosaka ziņojumÄ iekļaujamie minimÄlie nosacÄ«jumi un informÄcija |
StiprinÄt sadarbÄ«bu ar Saeimu |
TurpinÄt sarunas ar Saeimu par likumu ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“šanas sistÄ“mas izveidi likumdevÄ“ja varÄ |
IevÄ“rojot minÄ“to, secinÄms, ka iespÄ“jami vairÄki rÄ«cÄ«bas varianti ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“juma ieviešanai izpildvarÄ, taÄu katram no tiem ir savas stiprÄs puses un trÅ«kumi. Galvenie jautÄjumi, kuriem nepieciešams rast risinÄjumu:
kÄdiem Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jums;
kÄda ir forma, kÄdÄ tiek dots uzdevums ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“juma veikšanai;
kÄdÄ formÄ Ä«steno ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jumu.
3.1. Ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“juma noteikšana atsevišÄ·iem Ministru kabineta noteikumiem
Å…emot vÄ“rÄ iepriekš veikto analÄ«zi, Ministru kabinets var izveidot ietekmes pÄ“cpÄrbaudes risinÄjumu Ministru kabineta noteikumiem. Lai identificÄ“tu Ministru kabineta noteikumus, par kuriem veicama ietekmes pÄ“cpÄrbaude, nepieciešams izvirzÄ«t atlases kritÄ“rijus.
3.1.1. RisinÄjuma variants – ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jums valdÄ«bas deklarÄcijÄ noteiktajos prioritÄrajos uzdevumos
RisinÄjuma variants paredz, ka ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jums bÅ«s jÄveic visiem Ministru kabineta noteikumiem, kuri pieņemti, lai Ä«stenotu valdÄ«bas deklarÄcijÄ noteiktos prioritÄros uzdevumus un sasniegtu noteiktos mÄ“rÄ·us.
RisinÄjums neizslÄ“dz iespÄ“ju, ka Ministru kabinets var noteikt nepieciešamÄ«bu veikt ietekmes pÄ“cpÄrbaudi atsevišÄ·iem Ministru kabineta noteikumiem.
Lai risinÄjumu Ä«stenotu, nepieciešams veikt grozÄ«jumus Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumos Nr. 300 "Ministru kabineta kÄrtÄ«bas rullis".
StiprÄs puses |
VÄjÄs puses |
MinistrijÄm viegli identificÄ“t konkrÄ“tos Ministru kabineta noteikumus, ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jumu veicot valdÄ«bas prioritÄrajÄs darbÄ«bas jomÄs |
Ne vienmÄ“r valdÄ«bas deklarÄcijÄs iespÄ“jams identificÄ“t galvenÄs prioritÄtes |
Ministru prezidentam un ministriem ir skaidrs, par ko izvÄ“rtÄ“jums tiks veikts, koncentrÄ“joties uz prioritÄšu Ä«stenošanu un rezultÄtiem |
Ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jums var bÅ«t jÄveic plašam jautÄjumu lokam, ja prioritÄtes formulÄ“tas vispÄrÄ«gi |
LatvijÄ ir koalÄ«ciju valdÄ«bas, kuras samÄ“rÄ bieži mainÄs, kas rada nepastÄvÄ«bu ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jumu veikšanai |
3.1.2. RisinÄjuma variants – ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jums saiknÄ“ ar politikas rezultÄtiem valdÄ«bas deklarÄcijÄ noteiktajÄs prioritÄrajÄs jomÄs
RisinÄjuma variants paredz veikt ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jumu Ministru kabineta noteikumiem, kuru Ä«stenošanas rezultÄtÄ var tikt ietekmÄ“ti no valdÄ«bas deklarÄcijas prioritÄtÄ“m izrietošie politikas rezultÄti.
RisinÄjums neizslÄ“dz iespÄ“ju, ka Ministru kabinets var noteikt nepieciešamÄ«bu veikt ietekmes pÄ“cpÄrbaudi atsevišÄ·iem Ministru kabineta noteikumiem. Lai risinÄjumu Ä«stenotu, nepieciešams veikt grozÄ«jumus Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra instrukcijÄ Nr. 19 "TiesÄ«bu akta sÄkotnÄ“jÄs ietekmes izvÄ“rtÄ“šanas kÄrtÄ«ba", paredzot, ka tiesÄ«bu aktiem var tikt identificÄ“ti politikas rezultÄti un rezultatÄ«vie rÄdÄ«tÄji, to novÄ“rtÄ“jums pa gadiem, kÄ arÄ« Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumos Nr. 300 "Ministru kabineta kÄrtÄ«bas rullis".
StiprÄs puses |
VÄjÄs puses |
NodrošinÄta sasaiste ar valdÄ«bas veicamajiem darbiem un rezultÄtiem |
Ne vienmÄ“r valdÄ«bas deklarÄcijÄs iespÄ“jams identificÄ“t galvenÄs prioritÄtes |
RezultÄti izmÄ“rÄmi |
Ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jums var bÅ«t jÄveic plašam jautÄjumu lokam, ja prioritÄtes formulÄ“tas vispÄrÄ«gi |
Ietekmes pÄ“cpÄrbaudes ieviešamas tikai noteiktÄs jomÄs, kurÄs plÄnots, ka tÄs var ietekmÄ“t konkrÄ“tas politikas attÄ«stÄ«bu |
LatvijÄ ir koalÄ«ciju valdÄ«bas, kuras samÄ“rÄ bieži mainÄs, kas rada nepastÄvÄ«bu ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jumu veikšanai |
3.1.3. RisinÄjuma variants – ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jums saiknÄ“ ar administratÄ«vajÄm izmaksÄm
RisinÄjuma variants paredz veikt ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jumu tikai tiem Ministru kabineta noteikumiem, kuru administratÄ«vÄs izmaksas privÄtpersonÄm pÄrsniedz 10 000 EUR, juridiskÄm personÄm – 30 000 EUR. AdministratÄ«vÄs izmaksas identificÄ“ tiesÄ«bu akta sÄkotnÄ“jÄs ietekmes ziņojuma (anotÄcijas) izstrÄdes posmÄ.
RisinÄjums neizslÄ“dz iespÄ“ju, ka Ministru kabinets var noteikt nepieciešamÄ«bu veikt ietekmes pÄ“cpÄrbaudi atsevišÄ·iem Ministru kabineta noteikumiem. Lai risinÄjumu Ä«stenotu, nepieciešams veikt grozÄ«jumus Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra instrukcijÄ Nr. 19 "TiesÄ«bu akta sÄkotnÄ“jÄs ietekmes izvÄ“rtÄ“šanas kÄrtÄ«ba", paredzot, ka tiesÄ«bu akta projekta anotÄcijÄ tiek norÄdÄ«ts, vai tiks veikts ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jums un kÄdÄ laika periodÄ tas jÄveic, kÄ arÄ« Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumos Nr. 300 "Ministru kabineta kÄrtÄ«bas rullis".
StiprÄs puses |
VÄjÄs puses |
Skaidri noteikts finanšu ietekmes apjoms, kad Ministru kabineta noteikumiem jÄveic ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jums |
NeprognozÄ“jams skaits Ministru kabineta noteikumu, kuriem bÅ«tu jÄveic ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jums |
Veicot ietekmes pÄ“cpÄrbaudi, ir iespÄ“jams pÄ“c bÅ«tÄ«bas izvÄ“rtÄ“t, vai netiek uzlikts papildu administratÄ«vais slogs un izmaksas privÄtpersonÄm un uzņēmÄ“jiem |
AdministratÄ«vÄs izmaksas tiešÄ veidÄ nekorelÄ“ ar finansiÄlo ietekmi uz ekonomiku un tautsaimniecÄ«bu |
3.2. Ietekmes pÄ“cpÄrbaudes novÄ“rtÄ“juma identificÄ“šana
Lai nodrošinÄtu, ka ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jums tiks veikts, nepieciešama kÄrtÄ«ba, kÄdÄ tiek noteikts un identificÄ“ts, ka šis novÄ“rtÄ“jums tiks veikts un kÄdÄ laika periodÄ. Lai to veiktu, tiek piedÄvÄti divi iespÄ“jamie risinÄjuma varianti.
3.2.1. Ietekmes pÄ“cpÄrbaudes identificÄ“šana tiesÄ«bu akta projekta anotÄcijÄ
Lai nodrošinÄtu, ka informÄcija par iespÄ“jamo ietekmes pÄ“cpÄrbaudes veikšanu bÅ«tu vispÄrpieejama un zinÄma visÄm iesaistÄ«tajÄm pusÄ“m, nepieciešams iekļaut atsevišÄ·u sadaļu par nepieciešamÄ«bu veikt ietekmes pÄ“cpÄrbaudi tiesÄ«bu akta projekta sÄkotnÄ“jÄs ietekmes novÄ“rtÄ“jumÄ.
Lai risinÄjumu Ä«stenotu, nepieciešams veikt grozÄ«jumus Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra instrukcijÄ Nr. 19 "TiesÄ«bu akta sÄkotnÄ“jÄs ietekmes izvÄ“rtÄ“šanas kÄrtÄ«ba", paredzot atbilstošu kÄrtÄ«bu.
StiprÄs puses |
VÄjÄs puses |
InformÄcija pieejama visÄm iesaistÄ«tajÄm pusÄ“m |
Nav kontroles mehÄnisma, lai konstatÄ“tu ietekmes pÄ“cpÄrbaudes novÄ“rtÄ“juma faktu noteiktajÄ laika termiÅ†Ä |
Saskaņošanas laikÄ iesaistÄ«tÄs puses var vienoties par ietekmes pÄ“cpÄrbaudes veikšanu konkrÄ“tajam tiesÄ«bu aktam |
3.2.2. Ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“juma identificÄ“šana tiesÄ«bu akta projekta anotÄcijÄ un Ministru kabineta protokollÄ“muma projektÄ
RisinÄjuma variants paredz, ka informÄcija par ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“juma veikšanu un laika periodu ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“juma veikšanai tiktu iekļauta ne tikai tiesÄ«bu akta projekta anotÄcijÄ, bet arÄ« Ministru kabineta sÄ“des protokollÄ“mumÄ, tÄdÄ“jÄdi nodrošinot, ka konkrÄ“tajam uzdevumam tiek nodrošinÄts kontroles mehÄnisms.
Lai risinÄjumu Ä«stenotu, nepieciešams veikt grozÄ«jumus Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra instrukcijÄ Nr. 19 "TiesÄ«bu akta sÄkotnÄ“jÄs ietekmes izvÄ“rtÄ“šanas kÄrtÄ«ba", paredzot atbilstošu kÄrtÄ«bu.
StiprÄs puses |
VÄjÄs puses |
InformÄcija pieejama visÄm iesaistÄ«tajÄm pusÄ“m |
Papildu administratÄ«vÄs izmaksas Valsts kancelejai, veicot Ministru kabineta protokollÄ“mumos noteikto uzdevumu kontroli |
Saskaņošanas laikÄ iesaistÄ«tÄs puses var vienoties par ietekmes pÄ“cpÄrbaudes veikšanu konkrÄ“tajam tiesÄ«bu aktam |
|
Ir kontroles mehÄnisms, lai nodrošinÄtu, ka ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jums tiešÄm tiek veikts |
3.3. Ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“juma Ä«stenošanas forma
Å…emot vÄ“rÄ citu valstu pieredzes analÄ«zi, konstatÄ“ts, ka nepastÄv vienota forma ietekmes pÄ“cpÄrbaudes veikšanai. Vienlaikus valstis attÄ«sta dažÄdas formas un veidus šo ziņojumu izstrÄdei. OECD norÄda, ka vienota metodoloÄ£ija un metodoloÄ£ijas apkopojums plašÄkai auditorijai tiks sniegts 2017. gadÄ. Šis apkopojums aptvers dažÄdu valstu praksi, meklÄ“jot labÄko risinÄjumu. TÄpat tiek norÄdÄ«ts, ka ietekmes pÄ“cpÄrbaudes sistÄ“ma ir ieviešanas stadijÄ.
3.3.1. RisinÄjuma variants – iekšÄ“jais novÄ“rtÄ“jums
3.3.1.1. Ietekmes pÄ“cpÄrbaude kÄ iekšÄ“jais novÄ“rtÄ“jums informatÄ«vÄ ziņojuma veidÄ, ko veic Valsts kanceleja
Ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jumu veic Valsts kancelejas eksperti, kas tiek speciÄli atlasÄ«ti darbam jaunÄ struktÅ«rvienÄ«bÄ. Valsts kanceleja tÄdÄ veidÄ attÄ«stÄ«tu savu vispÄrÄ“jo analÄ«tisko kapacitÄti, kas veicinÄtu kopÄ“jo valsts pÄrvaldes spÄ“ju veikt noteiktus pÄ“tnieciskus uzdevumus. Valsts kanceleja izvÄ“rtÄ“juma ietvaros sagatavotu informatÄ«vo ziņojumu, kas tiktu virzÄ«ts izskatÄ«šanai Ministru kabinetÄ.
Lai šÄdu sistÄ“mu ieviestu, nepieciešami grozÄ«jumi Valsts kancelejas nolikumÄ, kas Valsts kancelejai paredzÄ“tu jaunu uzdevumu ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jumu sagatavošanÄ.
StiprÄs puses |
VÄjÄs puses |
AttÄ«stÄ«ta Valsts kancelejas analÄ«tisko kapacitÄti |
Papildu uzdevums Valsts kancelejai |
NodrošinÄts neatkarÄ«gs un no nozares atsaistÄ«ts politikas jomas vai nozares izvÄ“rtÄ“jums |
Ietekme uz cilvÄ“kresursu skaitu valsts pÄrvaldÄ“ un ietekme budžetu. ŠobrÄ«d netiek atbalstÄ«ta jaunu amata vietu izveide valsts pÄrvaldÄ“ |
Ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“juma veikšana tiktu koncentrÄ“ta vienÄ valsts pÄrvaldes iestÄdÄ“, kas ļauj attÄ«stÄ«t sistÄ“misku pieeju un vienotu praksi |
Nepieciešams piesaistÄ«t ekspertus dažÄdÄs politikas jomÄs, kas spÄ“tu veikt kvalitatÄ«vu un kvantitatÄ«vu analÄ«zi |
3.3.1.2. Ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jums kÄ iekšÄ“js izvÄ“rtÄ“jums informatÄ«vÄ ziņojuma veidÄ, ko veic ministrijas
Ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jums var tikt ieviests kÄ informatÄ«vais ziņojums, kuru sagatavo atbildÄ«gÄs ministrijas saskaÅ†Ä ar Ministru kabineta uzdevumu, izstrÄdÄjot noteiktus tiesÄ«bu aktus. Ministrijas novÄ“rtÄ“juma ietvaros sagatavotu informatÄ«vo ziņojumu, kas tiktu virzÄ«ts izskatÄ«šanai Ministru kabinetÄ.
Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumi Nr. 737 "AttÄ«stÄ«bas plÄnošanas dokumentu izstrÄdes un ietekmes izvÄ“rtÄ“šanas noteikumi" paredz nozaru ministrijÄm veikt politikas ietekmes izvÄ“rtÄ“šanu un bÅ«t par to atbildÄ«gÄm. LÄ«dz ar to nozarÄ“s tiek attÄ«stÄ«ta un bÅ«s izveidota kapacitÄte virspusÄ“jas analÄ«zes veikšanai.
StiprÄs puses |
VÄjÄs puses |
Ministrijas kÄ nozares politikas veidotÄjs vistiešÄk saskaras ar nozares problÄ“mÄm |
Papildu uzdevumi ministrijÄm |
AttÄ«stÄ«ta nozaru ministriju kapacitÄte politikas jomas vai nozares izvÄ“rtÄ“juma veikšanÄ |
Ministrijas dažÄdu apsvÄ“rumu dēļ var veikt birokrÄtisku izvÄ“rtÄ“jumu, nevis izpÄ“ti pÄ“c bÅ«tÄ«bas |
MinistrijÄm ir pieredze ietekmes izvÄ“rtÄ“jumu veikšanÄ politikas plÄnošanas dokumentiem |
Nepietiekamas iespÄ“jas piesaistÄ«t ÄrÄ“jus izvÄ“rtÄ“tÄjus |
NevienmÄ“rÄ«ga darba noslodze, jo ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jums jÄveic noteiktos termiņos, taÄu ne visu laiku |
|
Netiek veicinÄta vienota pieeja un prakse novÄ“rtÄ“jumu veikšanÄ |
3.3.2. RisinÄjuma variants – ÄrÄ“jais izvÄ“rtÄ“jums
Ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jums var tikt veikts kÄ ÄrÄ“js izvÄ“rtÄ“jums (publisks iepirkums) Valsts kancelejas vadÄ«bÄ. ŠÄdi ietekmes izvÄ“rtÄ“jumi bÅ«tu kÄ noteikti atsevišÄ·i pÄ“tÄ«jumi saskaÅ†Ä ar izstrÄdÄtu metodoloÄ£iju. Valsts kanceleja izvÄ“rtÄ“juma gala rezultÄtÄ sagatavotu informatÄ«vo ziņojumu, kas tiktu virzÄ«ts izskatÄ«šanai Ministru kabinetÄ.
Lai šÄdu sistÄ“mu ieviestu, nepieciešami grozÄ«jumi Valsts kancelejas nolikumÄ, kas Valsts kancelejai paredzÄ“tu jaunu uzdevumu ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jumu sagatavošanÄ.
StiprÄs puses |
VÄjÄs puses |
Pilnīgi neatkarīgs novērtējums |
Papildu funkcija Valsts kancelejai |
IzvÄ“rtÄ“jumu veic nozares eksperti, kas specializÄ“jušies noteiktÄs politikas jomÄs |
Ietekme uz budžetu ÄrÄ“ju novÄ“rtÄ“jumu finansÄ“šanai un Valsts kancelejai uzdevuma Ä«stenošanai |
Tiek veicinÄta vispÄrÄ“ja Latvijas pÄ“tniecÄ«bas un zinÄtnes attÄ«stÄ«ba |
Netiek attÄ«stÄ«ta nozaru ministriju kapacitÄte |
Tiek attÄ«stÄ«ta izpildvaras analÄ«tiskÄ kapacitÄte visa procesa vadÄ«bÄ, sadarbojoties ar dažÄdiem ÄrÄ“jiem ekspertiem un pÄ“tniekiem |
|
Tiek attÄ«stÄ«ts vienots sadarbÄ«bas centrs (Valsts kanceleja) informÄcijas un pieredzes uzkrÄšanai, vÄ“sturiskÄs atmiņas veidošanai |
|
Tiek attÄ«stÄ«ts vienots sadarbÄ«bas centrs (Valsts kanceleja) ar Saeimu kopÄ«gas ietekmes pÄ“cpÄrbaudes sistÄ“mas izveidÄ“ |
IV. Ietekmes izvÄ“rtÄ“jums uz valsts un pašvaldÄ«bu budžetiem
IzvÄ“rtÄ“jot visu risinÄjuma variantu ietekmi uz valsts budžetu, secinÄms, ka gandrÄ«z ikvienam no variantiem, kas saistÄ«ts ar ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“juma formas ieviešanu valsts pÄrvaldÄ“, ir finanšu ietekme uz valsts budžetu:
3.3.1.1. risinÄjuma variants "Ietekmes pÄ“cpÄrbaudes kÄ iekšÄ“js novÄ“rtÄ“jums informatÄ«vÄ ziņojuma veidÄ, ko veic Valsts kanceleja" – 55 590 EUR;
3.3.2. risinÄjuma variants "Ä€rÄ“js izvÄ“rtÄ“jums" – 72 235 EUR (Valsts kanceleja nodrošina ÄrÄ“ju ekspertÄ«zi un ziņojuma sagatavošanu (publiskais iepirkums)).
MazÄka finansiÄlÄ ietekme pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“juma ieviešanai ir risinÄjumam, kas paredz, ka ietekmes pÄ“cpÄrbaudes novÄ“rtÄ“jumu veiktu ministrijas, savukÄrt lielÄkÄ finansiÄlÄ ietekme ir gadÄ«jumÄ, ja Valsts kanceleja veic ÄrÄ“ju novÄ“rtÄ“jumu un nodrošina publiska iepirkuma veikšanu. Turpretim risinÄjuma variantam, kurš paredz, ka ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jumu veiktu ministrijas, ir potenciÄla ietekme uz ministrijÄs pieejamiem cilvÄ“kresursiem, tajÄ pašÄ laikÄ negarantÄ“jot pilnu darba noslodzi ministrijÄs šÄdiem darbiniekiem.
DetalizÄ“ts papildus nepieciešamÄ finansÄ“juma aprÄ“Ä·ins sniegts pielikumÄ.
V. TurpmÄkÄ rÄ«cÄ«ba
IevÄ“rojot visu iespÄ“jamo risinÄjumu variantu ietekmi uz valsts budžetu, kÄ arÄ« ņemot vÄ“rÄ, ka nav nepieciešams palielinÄt amata vietu skaitu valsts pÄrvaldÄ“, Valsts kanceleja kÄ atbilstošÄko un Latvijas situÄcijai piemÄ“rotÄko variantu ietekmes pÄ“cpÄrbaudes novÄ“rtÄ“juma ieviešanai izpildvarÄ uzskata 3.3.2. risinÄjuma variantu – ÄrÄ“jais novÄ“rtÄ“jums, kas garantÄ“tu pilnÄ«gu neitralitÄti novÄ“rtÄ“juma izstrÄdÄ“, kÄ arÄ« nozaru ekspertÄ«zi vispÄrÄ“jas analÄ«zes veikšanai.
ŠÄds risinÄjums arÄ« veicinÄtu to, ka pastÄv vienots sadarbÄ«bas centrs (Valsts kanceleja) ar Saeimu ietekmes pÄ“cpÄrbaudes sistÄ“mas izveidÄ“ un ieviešanÄ. TÄdÄ“jÄdi tiktu nodrošinÄts sadarbÄ«bas mehÄnisms starp izpildvaru un likumdevÄ“jvaru, jo Valsts kanceleja izpildvaras lÄ«menÄ« var nodrošinÄt tikai Ministru kabineta noteikumu izvÄ“rtÄ“šanu. TÄpat jÄņem vÄ“rÄ, ka Ministru kabineta noteikumi var tikt izvÄ“rtÄ“ti tikai saiknÄ“ ar Saeimas pieņemtajiem lÄ“mumiem noteiktu likumu kontekstÄ, jo no tiem izriet bÅ«tiski Ministru kabineta noteikumi. Ieviešot šÄdu risinÄjumu, papildus tiktu nodrošinÄti šÄdi ieguvumi:
pÄ“c iespÄ“jas nodrošinÄta vispusÄ«ga konsultÄ“šanÄs ar ieinteresÄ“tajÄm un iesaistÄ«tajÄm pusÄ“m, kÄ arÄ« nodrošinÄta sabiedrÄ«bas lÄ«dzdalÄ«ba;
novÄ“rtÄ“jums ir neatkarÄ«gs, un sistÄ“ma tiek ieviesta pakÄpeniski;
attÄ«stÄ«ta pÄ“tniecÄ«bas un valsts pÄrvaldÄ“ nodarbinÄto profesionalitÄte;
ievÄ“rota citu valstu labÄ prakse šÄdas ÄrÄ“jÄs ekspertÄ«zes piesaistÄ“ (Igaunija, VÄcija, LielbritÄnija u. c.);
nodrošinÄts, ka ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jums tiek veikts sasaistÄ“ ar vienu institÅ«ciju izpildvarÄ (Valsts kanceleju), tÄdÄ“jÄdi piemÄ“rojot Ärvalstu pieredzi novÄ“rtÄ“jumu veikšanÄ (KanÄda, AustrÄlija, Zviedrija u. c.), kÄ arÄ« nodrošinÄta pieredzes uzkrÄšana un institucionÄlÄs atmiņas veidošana;
saimnieciski izdevÄ«gÄkais piedÄvÄjums, jo izmaksu ziÅ†Ä nebÅ«tiski dÄrgÄks risinÄjums garantÄ“ neatkarÄ«gu, kvalitatÄ«vu un profesionÄlu izvÄ“rtÄ“jumu.
TÄpat kÄ atbilstošÄko veidu, kÄ noteikt Ministru kabineta noteikumus, kuriem veikt ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jumu, Valsts kanceleja saskata administratÄ«vo izmaksu barjeru noteikšanu (3.1.3. risinÄjums), kas paredz formÄlus un izmÄ“rÄmus kritÄ“rijus ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“juma sagatavošanai. Vienlaikus šis risinÄjums neaptver visu iespÄ“jamo analÄ«zes nepieciešamÄ«bu ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“juma veikšanai (ietekme uz tautsaimniecÄ«bu, maziem un vidÄ“jiem uzņēmÄ“jiem u. c.), taÄu tas bÅ«tu solis pretim vienotas un sistemÄtiskas pieejas attÄ«stÄ«bai ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“juma ieviešanai. TÄpat jÄatstÄj iespÄ“ja Ministru kabinetam pašam noteikt, vai nepieciešams konkrÄ“tajam tiesÄ«bu aktam veikt ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jumu noteiktÄ laika periodÄ.
Vienlaikus jÄuzsver nepieciešamÄ«ba izstrÄdÄt vienotu metodoloÄ£iju un vadlÄ«nijas ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“juma izstrÄdÄšanai, jo pagaidÄm to iespÄ“jams veikt saiknÄ“ ar sÄkotnÄ“jÄs ietekmes ziņojumu (anotÄciju), salÄ«dzinot plÄnoto ar esošo. Tai pašÄ laikÄ ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“juma ietvaros saskaÅ†Ä ar teoriju ir jÄanalizÄ“ arÄ« citi bÅ«tiski aspekti, kas minÄ“ti šÄ ziņojuma ievada daļÄ.
TÄpat Valsts kancelejas ieskatÄ informÄcija par ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jumu identificÄ“jama gan tiesÄ«bu akta projekta anotÄcijÄ, gan Ministru kabineta sÄ“des protokollÄ“muma projektÄ (3.2.2. risinÄjums), jo tikai tÄdÄ veidÄ iespÄ“jama vienota kontrole par to, vai ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jums tiešÄm tiek veikts. ŠÄda novÄ“rtÄ“juma iekļaušana ÄrÄ“jÄ normatÄ«vajÄ aktÄ (Ministru kabineta noteikumos) nav nepieciešama, jo tas vairotu normatÄ«vismu gadÄ«jumÄ, ja ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“juma izstrÄde ir aizkavÄ“ta.
Vienlaikus jÄuzsver, ka, ieviešot šos risinÄjumus, Valsts kanceleja tiktu attÄ«stÄ«ta kÄ vienots sadarbÄ«bas centrs, kas ir atbildÄ«gs par ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jumu Ministru kabineta noteikumiem. Tas ir svarÄ«gi, jo bÅ«tiska ir sadarbÄ«bas nodrošinÄšana ar Saeimu, lai garantÄ“tu ietekmes pÄ“cpÄrbaudes izvÄ“rtÄ“jumu veikšanu pÄ“c vienotas metodoloÄ£ijas un prakses, jo Ministru kabineta noteikumi tiek izdoti saskaÅ†Ä ar pieņemtajiem likumiem.
[1] OECD (2012), International Practices on ex-post Evaluation, OECD Publications, Paris http://www.keepeek.com/Digital-Asset-Management/oecd/governance/evaluating-laws-and-regulations/international-practices-on-ex-post-evaluation_9789264176263-3-en#page3, 10.lpp
[2] OECD (2015), OECD Regulatory Policy Outlook 2015, OECD Publishing, Paris, 121. lpp.
[3] OECD (2012), International Practices on ex-post Evaluation, OECD Publications, Paris http://www.keepeek.com/Digital-Asset-Management/oecd/governance/evaluating-laws-and-regulations/international-practices-on-ex-post-evaluation_9789264176263-3-en#page3, 10.lpp
[4] OECD (2015), OECD Regulatory Policy Outlook 2015, OECD Publishing, Paris, 124. lpp.
[5] OECD (2015), OECD Regulatory Policy Outlook 2015, OECD Publishing, Paris, 120. lpp.
[6] OECD (2012), International Practices on ex-post Evaluation, OECD Publications, Paris http://www.keepeek.com/Digital-Asset-Management/oecd/governance/evaluating-laws-and-regulations/international-practices-on-ex-post-evaluation_9789264176263-3-en#page3, 12.lpp
[7] OECD (2015), OECD Regulatory Policy Outlook 2015, OECD Publishing, Paris, 120. lpp.
[8] OECD (2015), OECD Regulatory Policy Outlook 2015, OECD Publishing, Paris, 120. lpp.
[9] Lietuvas Republikas Seima struktūra, http://www3.lrs.lt/docs2/VKOLVLUF.PDF
[10] Saruna (e-pasts) ar Lietuvas Seima PÄ“tniecÄ«bas departamenta vadÄ«tÄju Alvidu Lukošaiti
[11] Igaunijas parlamenta departamentu apraksts, http://www.riigikogu.ee/en/parliament-of-estonia/chancellery-riigikogu/board-and-departments/
[12] Igaunijas Parlamenta PÄ“tniecÄ«bas departamenta veiktie pÄ“tÄ«jumi sadarbÄ«bÄ ar nozares ekspertiem, http://www.riigikogu.ee/infoallikad/uuringud/uuringud-ja-ekspertiisid/
[13] S. Šulmane, TiesÄ«bu normu ietekmes novÄ“rtÄ“šana (institucionÄlais risinÄjums) ÄrvalstÄ«s, Jurista VÄrds, 20.10.2015., Nr. 41 (893), 14.-15. lpp.