Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

PÄ“dÄ“jā laikā tiek runāts, ka budžeta ienākumi nepildās tā, kā tie ir plānoti, tādēļ ir nepieciešams mazināt izdevumus. Šajā brÄ«dÄ« nevar vairs klusÄ“t par to, kā tiek izsaimniekota nodokļu maksātāju nauda Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Kā redzams no publiski pieejamās informācijas (https://www.vid.gov.lv/lv/budzets), VID izdevumi saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2018.gadam” paredzÄ“ti 128,5 miljonu euro apmÄ“rā.

Daudzi noteikti zina par reformām, kas notika VIDā, kuru rezultātā tika slÄ“gtas daudzas filiāles reÄ£ionā, savukārt esošajām filiālÄ“m lika pāriet uz 3 dienu darbadienu.

Nemaz nerunājot par sociālo efektu, kā rezultātā Finanšu ministrijas pakļautÄ«bā esoša iestāde ir apzināti veicinājusi bezdarba pieaugumu un intelektuālu cilvÄ“ku aizplÅ«šanu no reÄ£ioniem, kā arÄ« atlikušajām filiālÄ“m nosakot strādāt nepilnu darba nedēļu, radÄ«jusi nepatrauktas rindas (kaut kā VSAA nepiekrita šÄdam modelim), galvenais jautājums – kādēļ VID izdevumi nemazinājās?

Veidojās taču reāls ietaupÄ«jums uz darbinieku algām, transporta izdevumiem un telpu apsaimniekošanu. Atbilde ir vienkārši nojaušama – jo visus ietaupÄ«tos naudas lÄ«dzekļus novirzÄ«ja lÄ“mumu pieņēmÄ“jiem RÄ«gā.

Reāli fakti, kas pierāda minēto:

1. Visiem ir zināms, ka VID ir birokrātiska iestāde ar daudziem ierÄ“dņiem. Kā izriet no publiski pieejamās informācijas izpÄ“tes, tad vidÄ“ji uz 5-7 (maksimums lÄ«dz 10) darbiniekiem, kuri ir vienÄ«gie faktiskie darba darÄ«tāji, ir 1 nodaļas vadÄ«tājs, 1 daļas vadÄ«tājs, 1 pārvaldes vadÄ«tāja vietnieks, 1 pārvaldes vadÄ«tājs, Ä£enerāldirektora vietnieki un Ä£enerāldirektors. Šo informāciju var pārbaudÄ«t https://www.vid.gov.lv/lv/darbinieku-kontaktinformacija.

SabiedrÄ«bai ir nepieciešams zināt - kad vienreiz patiešÄm notiks godÄ«ga štatu samazināšana, samazinot tieši priekšnieku skaitu, apvienojot darbiniekus vienotās daļās? Kad reiz beigsies absurds, ka tiek atlaisti parastie darba darÄ«tāji, bet priekšnieku skaits nesamazinās?

2. Turpinot publiski pieejamās informācijas izpÄ“ti, ir iespÄ“jams kopsakarā ar informāciju iepriekšÄ“jā sadaļā, redzÄ“t informāciju par VID darbinieku atalgojumu (https://www.vid.gov.lv/lv/atalgojuma-saraksti-par-2018gadu).

No pirmā iespaida nešÄ·iet nekā aizdomÄ«ga, bet, pārbaudot katras amatpersonas publiski iesniegto deklarāciju atsevišÄ·i un katras amatpersonas gada ienākumu summu izdalot uz 12 mÄ“nešiem, faktiskie ienākumi sanāk daudz lielāki.

LÅ«dzu, paskaidrojiet, kā tas ir iespÄ“jams? IespÄ“jamā nianse ir tā, ka kā VID pats sagatavo sadaļu “PublicÄ“jamā algas daļa”, var jau bÅ«t, ka ir kāda daļa (nodokļi, piemaksas un prÄ“mijas, utt.), kas nav jāpublicÄ“.

Bet tādā gadÄ«jumā tas vienkārši ir negodÄ«gs informācijas atspoguļojums, jo sabiedrÄ«bai ir tiesÄ«bas zināt, cik patiesÄ«bā nodokļu maksātājiem izmaksā viena VID amatpersona. Un summas ir daudz lielākas, nekā tas ir atspoguļots VID mājas lapā.

3. IespÄ“jams. izmaksu slÄ“pšanas iemesls ir absolÅ«ti negodÄ«gi izlobÄ“ts Ministru kabineta 2016. gada 12. aprīļa noteikumu Nr. 225 3. pielikums, kas ir pieejams VID mājaslapas atlÄ«dzÄ«bas sadaļā (https://www.vid.gov.lv/sites/default/files/mk_3.pielikums_no_01.01.2018.pdf).

Šie noteikumi paredz piemaksu (N.B.) 40% apmÄ“rā no mÄ“nešalgas par personisko darba ieguldÄ«jumu un darba kvalitāti. 40% apmÄ“rā! JÅ«s ko, nopietni?

Šeit ir jāakcentÄ“, ka tā nav piemaksa, kad tiek aizvietots kāds cits kolÄ“Ä£is (tur tiek maksāta vÄ“l cita piemaksa un ir virsstundas), - vai tad tas nav katra VID darbinieka pienākums veikt savu darbu labi?

4. AttiecÄ«bā uz piemaksām atsevišÄ·iem darbiniekiem varu paskaidrot, ka - jā, formāli novÄ“rtÄ“šana ir, bet tā nav saistÄ«ta ar kādu objektÄ«vi novÄ“rtÄ“jumu kritÄ“riju. PiemÄ“ram, izcilajam darbiniekam ir vairāk izstrādātu dokumentu, vairāk pārbaužu, utt.)

ŠÄdu kritÄ“riju VIDā nav. Piemaksas dalÄ«šanas ir saistÄ«ta ar vadÄ«tāja novÄ“rtÄ“jumu, kas balstÄ«ts uz brÄ«vu izvÄ“li un to, ar ko viņš brauc uz un no darba.

5. Fakts ir tas, ka VID, veidojot mākslÄ«gi augstākas mÄ“nešalgu grupas, mākslÄ«gas dažāda veida piemaksas un prÄ“mijas, virsstundas, utt., faktiski pārkāpj vienoto atalgojuma sistÄ“mu. Tad kāda jÄ“ga no vienotās atalgojuma sistÄ“mas, ja tā dzÄ«vÄ“ nestrādā, un faktiski šÄ« iestāde kļūs priviliģētākā stāvoklÄ« iepretim citām valstij svarÄ«gām iestādÄ“m?

BÅ«tu jācenšas no VID dabÅ«t godÄ«gu paskaidrojumu, kādēļ par vienādas pozÄ«cijas darbu tik ļoti atšÄ·iras atalgojums? Vai tas tomÄ“r nav saistÄ«ts ar to, ka tiek izvÄ“lÄ“ti savi cilvÄ“ki, kuriem maksāt lielākas algas. Ja papÄ“tÄ«sit dziļāk, tad cilvÄ“ki, kuriem ir lielākas algas, kaut kā savā starpā ir saistÄ«ti.

Es joprojām nesaprotu, kā valsts pārvaldē var būt tā, ka vadītajam, kura pakļautībā ir 7 cilvēki, daļas vadītajiem ir bruto alga 3000-3500 euro mēnesī, un vēl lielākiem vadītājiem ir vēl lielāka?

6. BÅ«tu nepieciešams noskaidrot arÄ« to, vai tā ir taisnÄ«ba, ka laikā, kad tika samazināti štati, VID tika izveidota jauna, atsevišÄ·a elitāra pārvalde, kas faktiski dublÄ“ NoziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas novÄ“ršanas dienesta funkcijas?

Gan jau VID noliegs, sakot, ka nedublÄ“jas, bet no darba rezultātiem pārbaudiet paši, vai tiešÄm nedublÄ“jas.

Visbeidzot - nesen lasīju, ka Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis norādījis, ka VID vadītājam algā jāsaņem vismaz 8000 eiro mēnesī (https://www.diena.lv/raksts/viedokli/latvija/citskovskis-vid-vaditajam-alga-jasanem-vismaz-8000-eiro-menesi-14201744).

Es atvainojos, bet Jānis Citskovskis laikam dzīvo pavisam citā realitātē, jo privātajā biznesā, lai nopelnītu vismaz 8000 eiro mēnesī, ir ļoti smagi jāstrādā, nevis tikai jāimitē mākslīgs darbs.

Reāli 21.gadsimtā nav kukuļu, bet ir amati ar labu atalgojumu saviem cilvēkiem, kas tālāk norēķinās ar savējiem.

Paskatieties, piektdienā plkst. 15.00 piebraucot pie VID galvenās Ä“kas, un jÅ«s varÄ“sit novÄ“rot, ka slÄ“gtajā zonā 70-80% darbinieku auto vairs nav – tātad viņu vairs nav darbā. Tādēļ pamatoti uzskatu, ka VIDā tiek izšÄ·iesta nodokļu maksātāju nauda.

Novērtē šo rakstu:

0
0