Iesaki rakstu:

Latvija samazinājusi nodokļus strādājošajiem un biznesam, palielinājusi minimālo algu, reāli cÄ«nās ar “moikbankām”, uzkrājusi rekordlielas budžeta rezerves, palielinājusi algas mediÄ·iem un skolotājiem, ieviesusi progresÄ«vos nodokļus, modernizÄ“ armiju - un valdÄ«ba, kas to visu spÄ“jusi paveikt, dara visu, lai vÄ“lÄ“šanās zaudÄ“tu populistiem un saskaņiešiem, kuri savā darbÄ«bā var “lepoties” vienÄ«gi ar pretÄ“jo.) Izlasot šo uzskaitÄ«jumu, krietna daļa lasÄ«tāju iesauksies: “Kā tas var bÅ«t! MÄ“s tādu apkopojumu dzirdam pirmo reizi!” LÅ«k, tieši par to arÄ« šoreiz stāsts.

Reformas ar rezultātiem? Jā

ŠÄ« gada sākumā minimālā alga tika palielināta no 380 uz 430 eiro - ja jÅ«s to neizjutāt, tad jums paveicies: saņemat vairāk par minimālo! Tad uz jums attiecas progresivitātes ieviešana nodokļu režīmā: tagad no algām lÄ«dz 1000 eiro mÄ“nesÄ« iedzÄ«votāja ienākuma nodoklis ir samazināts no 23% uz 20%, un tikai lielākām algām tas paliek 23% un vÄ“l vairāk (pie kam ne visai algai, bet gan tai daļai, kas pārsniedz 20%). Gada neapliekamais minimums pacelts no 1380 eiro lÄ«dz 2400 + 600 eiro sev un ikvienam apgādājamajam.

Tas tiek darÄ«ts, lai samazinātu nodokļus darbam, bet nodokļi palielinātos patÄ“riņam. Turklāt pirmo reizi Latvijas vÄ“sturÄ“ tie, kam mazākas algas, maksā proporcionāli mazākus nodokļus. (LÄ«dz šim bija otrādi.)

Veiktas izmaiņas arÄ« nodokļos biznesam: vairs nebÅ«s jāmaksā nodoklis par peļņu, kas tiek investÄ“ta atpakaļ Latvijas ekonomikā. Turklāt pilnÄ«bā atcelta idiotiskā uzņēmuma ienākuma nodokļa avansa maksājumu shÄ“ma: lÄ«dz šim uzņēmumam bija avansā jāiemaksā valstij peļņas nodoklis uz priekšu (pat tad, ja reāli bija zaudÄ“jumi, nevis peļņa). Ja iemaksātā summa bija lielāka nekā faktiskā peļņa, tad uzņēmumam bija jālÅ«dzas VID, lai šo naudu atmaksā atpakaļ, un bija gadÄ«jumi, kad VID atteica.

Šis ir pirmais gads Latvijas vÄ“sturÄ“, kad medicÄ«nai novirzÄ«ts vairāk nekā miljards eiro no valsts budžeta - un tas ir, pat neskaitot pacientu lÄ«dzmaksājumus un privāto veselÄ«bas aprÅ«pes apdrošinātāju maksājumus ārstniecÄ«bas iestādÄ“m. MediÄ·iem, sevišÄ·i zemāk apmaksātajiem, tiek paceltas algas. Skolotājiem - procentuāli mazāk, tomÄ“r arÄ« pieaugums. Tieši šobrÄ«d.

Tā kā pieaug gan vidÄ“jā alga, gan minimālā, valstij pat pie samazinātām nodokļu likmÄ“m izdevies tos iekasÄ“t ar plusa zÄ«mi. Augot algām, aug patÄ“riņš, un pildās arÄ« PVN, akcÄ«ze un visi citi nodokļi. Pirmo reizi Latvijas vÄ“sturÄ“ Latvijā nodokļi bija iekasÄ“ti par 2/3 miljarda eiro vairāk, nekā plānots. (Beidzot varÄ“sim sākt atmaksāt krÄ«zes laikā sataisÄ«tos ārÄ“jos parādus, lÄ«dz šim tikai pārfinansÄ“jām.)

Valsts aizsardzÄ«ba beidzot ir prioritāte: tiek veiktas mÄ“rÄ·tiecÄ«gas izmaiņas, pirkts bruņojums, plānota militārā apmācÄ«ba skolās, Zemessardzes taktika pilnÄ«bā pārmainÄ«jusies - no treniņiem mežos un purvos pārgājuši uz cīņu apgÅ«šanu pilsÄ“tās. Jo ienaidnieks Ukrainā centās ieņemt pilsÄ“tas, ne stepi.

Jautājums ir: kāpÄ“c mÄ“s par šiem sasniegumiem nedzirdam lepnumu no tiem, kas šo visu paveica? Tiem, kuri tagad kandidÄ“ un kam beidzot ir reāli padarÄ«to darbu saraksti?!

“Холосуій відумчехо!”

Kad 2015. gada oktobrÄ« - novembrÄ« norisinājās kārtÄ“jās pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanas Ukrainā, pirmais cīņu par galvaspilsÄ“tas mÄ“ra amatu uzsāka Serhijs Dumčevs, kurš meta izaicinājumu Vitālijam Kličko - agrākajam pasaules un olimpiskajam boksa čempionam, vÄ“lākajam cÄ«nÄ«tājam pret korupciju un anti-Janukoviča partijas “Ukrainas Demokrātiskā Alianse par Reformām” (UDAR) dibinātājam, pedagoÄ£ijas doktoram un Eiromaidana aktÄ«vistam, kurš revolÅ«cijas noslÄ“gumā kļuva par Kijivas mÄ“ru. “Kā lai tādu pārspÄ“j?!” - Dumčevam nācās padomāt.

Kličko par laimi Dumčevs nedomāja, bet rÄ«kojās. PilsÄ“ta teju gadu pirms vÄ“lÄ“šanām tika “noklāta” ar bezmaksas avÄ«zÄ“m, plakātiem, reklāmlapiņām, visu citu iespÄ“jamo aÄ£itāciju, reklāmas griezās TV un radio. Visur, visur, visur, visur, visur tika reklamÄ“ts kandidāts Dumčevs un viņa seja. Lai kreatÄ«vi apietu vienÄ«go kampaņas ierobežojumu - visa aÄ£itācija jānovāc aiziepriekšÄ“jā dienā pirms balsošanas (Ukrainā pagaidām vÄ“l nav ieviesti kampaņas tÄ“riņu naudiskie ierobežojumi), Dumčevs savu seju uz visiem gigantiskajiem plakātiem pÄ“dÄ“jā brÄ«dÄ« aizstāja ar milzu vārdu spÄ“lÄ“m, noformÄ“tām savas kampaņas stilistikā - “Холосуій відумчехо!” (“Balso ar apdomu!”). Kā rÄ“Ä·ināja reklāmnieki no Harkivas, kas Ukrainas politikā strādājuši jau kopš deviņdesmito sākuma, Dumčeva kampaņa izmaksājusi vismaz 27 miljonus dolāru, bet patiesÄ«bā droši vien vÄ“l vairāk.

Viņš nedabÅ«ja pat piecus procentus balsu.

VienÄ«gais, ko Dumčevs panāca - tautā patiesu popularitāti baudošais mÄ“rs Kličko netika pārvÄ“lÄ“ts jau pirmajā kārtā, saņemot “tikai” 40,6% balsu. Ukrainas likums nosaka: pilsÄ“tas mÄ“ru vai lauku reÄ£iona kopienas (“hromadas”) galvu ievÄ“lÄ“ balsotāji tiešÄs vÄ“lÄ“šanās, tāpat kā deputātus, bet - ja nevienam neizdodas iegÅ«t 50+% balsu, tad notiek otrā kārta, kurā sacenšas divi populārākie mÄ“ra kandidāti no pirmās kārtas.

Dumčevam ar visiem saviem miljoniem neizdevās panākt pat to: otrajā kārtā Kličko sacentās ar Borislavu Bļaheru-Berjozu, kurš pirmajā kārtā saņēma 8,9% balsu. Ebreju intelektuālis un bibliofils, agrākais raidÄ«jumu autors radio un TV par literatÅ«ru, ukraiņu nacionālists un “LabÄ“jā Sektora” runasvÄ«rs vienā personā (tas, starp citu, dažam “LabÄ“jā Sektora” biedram nav nekāds netipiskais raksturojums) neiztÄ“rÄ“ja savai kampaņai neko, bet saņēma lielāku vÄ“lÄ“tāju atbalstu nekā Dumčevs ar saviem miljoniem, lai finālā zaudÄ“tu vienÄ«gi Kličko.

Kā tas varÄ“ja notikt? Dumčevs visas malas bija aizpildÄ«jis ar savu seju, bet neviens nesaprata, ko šÄ« seja nozÄ«mÄ“. VÄ“lÄ“tājiem nebija skaidrs, vai Dumčevs ir par pensionāriem vai pret pensionāriem, par reformām vai pret reformām, par pilsÄ“tas sakopšanu vai pret sakopšanu, par eirointegrāciju vai par atdošanos krieviem, galu galā - par Ukrainu vai par Kremli. Toties visiem bija skaidrs, ka Berjoza ir nacionālists un intelektuālis, kurš ir par Kremļa agresijas apturÄ“šanu, separātistu sakaušanu un Ukrainas eiropeizāciju, tālab par viņu var balsot. Berjoza tā arÄ« nekļuva par galvaspilsÄ“tas mÄ“ru, taču ir Augstākās Radas deputāts. Par Dumčevu kopš tā laika vairs nekas nav dzirdÄ“ts.

SakarÄ«ba ir viennozÄ«mÄ«ga: ja tev ir skaidra ideoloÄ£ija, tad tevi atpazÄ«st arÄ« bez reklāmas naudas. Bet, ja tev ir milzu nauda reklāmai, tā nekompensÄ“s ideju trÅ«kumu. To mÄ“s redzam arÄ« pie mums: Latvijas Krievu SavienÄ«bai nekad nav bijusi milzu nauda, taču visi zina, kas ir Ždanoka. “Visu Latvijai!” sākās kā jauniešu kustÄ«ba bez lÄ«dzekļiem, taču jau sen visi zināja, kas ir Raivis Dzintars, pirms viņš pieteica ambÄ«cijas uz iekļūšanu Saeimā. Visi zina, kas ir LSDSP, pat ja šiem Ä«stajiem sociāldemokrātiem (un nevis sociāldemokrātu izstrādājumiem - saskaņiešiem) patlaban nav spÄ“cÄ«gas sejas. Viņiem vÄ“stures gaitā ne reizi vien tā ir gadÄ«jies, un nekas - pÄ“c aizmirstÄ«bas gadiem LSDSP ceļas cīņai atkal.

Plakāti pļavās

Dumčeva fiasko nāca prātā, ieraugot ZZS plakātus visās pļavmalās Latvijā, kur tagad redzamas kandidātu sejas. Kā rāda KNAB dati, ZZS savus kampaņas lÄ«dzekļus iegulda galvenokārt vides reklāmā (aptuveni pusi no atļautā apjoma). Sejas bez ideoloÄ£ijas - tāpat kā Dumčeva gadÄ«jumā, tām draud sakāve. TikmÄ“r Kučinskis ierunājis radioreklāmu: “Esam veikuši izmaiņas nodokļu sistÄ“mā...” - kā gan lai klausÄ«tājs no tā saprot, ka nodokļi tika SAMAZINÄ€TI? Pie visādiem ļaunumiem pieradušais vÄ“lÄ“tājs, dzirdot “nodokļu izmaiņas”, automātiski saprot kā to palielināšanu, nevis samazināšanu (kā negaidÄ«ti notika šoreiz).

KāpÄ“c Finanšu ministrijas slavenā “Šahiste” nespÄ“j izdarÄ«t gājienu ar balto dāmu publiskajā komunikācijā, šÄ·aidot pretinieka figÅ«ras uz visām pusÄ“m, paziņojot: “Es uzņemos politisko atbildÄ«bu par to, ka esam aizklapÄ“juši ciet “moikbanku”, un darÄ«sim to vÄ“l! Naudas atmazgātājiem un korumpantiem - nÄ“! Ja tu šajā cīņā esi ar mani, tad balso!” Kur ir attieksme?

Nacionālā apvienÄ«ba tāpat atrodas pārejas fāzÄ“: robustas ideoloÄ£ijas (“demogrāfijas ultimāts”, skolu latviskošana, nost ar “dzimumlomu grāmatelÄ“m”! utt.) vietā stājies... nekas. NA problÄ“ma ir visai neparasta: vecās idejas no iepriekšÄ“jiem gadiem lielākoties Ä«stenotas, bet jaunas pagaidām vÄ“l nav izvirzÄ«jušÄs. ApvienÄ«bai draud pārstāvniecÄ«bas zaudÄ“šana Saeimā uz pusi, ja kaut kas netiks steidzami darÄ«ts.

Interesanti, ka Saskaņa tāpat reklamÄ“jas ar Ušakova seju, jo viņu gadÄ«jumā reklamÄ“t padarÄ«to nav iespÄ“jams: nu kā tu izreklamÄ“si nepārtrauktos korupcijas skandālus, Barona ielas “remontu”, lÄ«gumu ar JeÄ£inaja Rossija un regulāros arestus CentrāltirgÅ«, BartašÄ“viča - Urbanoviča shÄ“mas RÄ“zeknÄ“, visādus nanoÅ«deņus un sifilisu bÄ“rnudārzā? TāpÄ“c jāreklamÄ“jas ar sejām - uz atbilstoši pelÄ“kmelna fona, ar sarkanu rāmi. VienÄ«gā atšÄ·irÄ«ba no KPV LV sejām uz tāda paša pelÄ“kmelna fona - Saskaņai sejas neizskatās nodzertas.

KamÄ“r AttÄ«stÄ«bai/Par, kā izskatās, no Saeimā nepārstāvÄ“tajiem spÄ“kiem vienÄ«gie kampaņojot prot saglabāt pašcieņu, tikmÄ“r JKP paveida populisti piedāvā (Viestura RudzÄ«ša psihoterapeitiskajā stilā izsakoties) “bezgalÄ«gi titānisku cīņu”. Ar ko vai pret ko - tas nav svarÄ«gi. StrÄ«Ä·es un Juraša mÄ“rÄ·is nekad nav bijis mazināt korupciju: viņu mÄ“rÄ·is ir bijusi pati bezgalÄ«gā cīņa pret korupciju, kuras laikā korupcija valstÄ« ir tikai pieaugusi, pieaugusi un vÄ“lreiz pieaugusi.

KamÄ“r StrÄ«Ä·e un Jurašs sÄ“dÄ“ja KNAB un “bezgalÄ«gi cÄ«nÄ«jās”, uzsākot neskaitāmus kriminālprocesus un reti kādu novedot lÄ«dz notiesājošam spriedumam, tikmÄ“r Latvija kļuva par vadošo naudas atmazgāšanas lielvalsti, bet pašu iedzÄ«votāju kabatas un uzņēmumu resursus sāka izsÅ«kt OIK shÄ“mas. Tikko StrÄ«Ä·i un Jurašu izsvieda, KNAB uzreiz pieÄ·Ä“rās gan Martinsona, gan “moikbanku”, gan citām shÄ“mām, gan Rimševiču sāka izmeklÄ“t.

Esam nonākuši lÄ«dz tādam absurdam, ka bezidejiskie bļāvÄ“ji - populisti (ar tiem domājot gan JKP, gan KPV LV) uz valdošÄs koalÄ«cijas neizteiksmÄ«guma fona tiek uztverti nopietni, jo pašreizÄ“jā valdÄ«ba, kam lielāki panākumi reālajos darbos nekā piecām iepriekšÄ“jām valdÄ«bām, kopā ņemtām, nespÄ“j paši apzināties, ko paveikuši, un pastāstÄ«t sabiedrÄ«bai savu sekmÄ«go darbu sarakstiņu. Ukrainā teiktu: “Бачіте, як пріїхал'и! Ганьба.”

Tādā veidā ZZS un NA ar savu klusÄ“šanu pašas grūž valsti iekšÄ Saskaņas un KPV koalÄ«cijā, kas var kļūt par realitāti JAU MÄ’NEŠA LAIKÄ€!

Sejas pret idejām

ZZS un Nacionālās apvienÄ«bas vÄ“lÄ“tāji vienmÄ“r ir bijuši ideoloÄ£iskie vÄ“lÄ“tāji: vieni ir laucinieki un tÄ«ras vides cienÄ«tāji no pilsÄ“tām (pat ja ne aktÄ«vi dabas kopÄ“ji ikdienā, tad vismaz atbalstÄ«tāji), otri ir latviskuma Ä«stenotāji visās izpausmÄ“s. (Tik ļoti latviskuma Ä«stenotāji, ka viņus atbalsta pat Latvijas Ukraiņu kongress un dažs rabÄ«ns.) Bet šogad ZZS un NA zaudÄ“ vÄ“lÄ“tājus tieši tāpÄ“c, ka spiež uz “sejām”, kaut gan viņu vÄ“lÄ“tāji nebalso par “sejām”. DrÄ«zāk kāda iepriekš nezināma, jauna “seja” tiek katru reizi ievÄ“lÄ“ta, pateicoties ZZS un NA ideoloÄ£ijai - un nevis šÄ«s partijas tiek iekšÄ, pateicoties “sejām”. Viņu vÄ“lÄ“tājs gaida ideoloÄ£iju, nevis “sejas”. Tā kā vÄ“lÄ“tājiem šobrÄ«d tiek piedāvātas “sejas”, nevis idejas, vÄ“lÄ“tājs neizlemj.

Jā: pagaidām vÄ“l nevis nolemj par labu citiem, bet gan neizlemj vispār. SocioloÄ£iskie pÄ“tÄ«jumi šoruden ir tik savstarpÄ“ji izslÄ“dzoši kā vÄ“l nekad, bet vienā ziņā tie ir vienisprātis - minoritāšu vÄ“lÄ“tāji lielākoties izlÄ“muši, par ko balsot (krieviem ir trÄ«s partijas, par ko izvÄ“lÄ“ties, tāpÄ“c izvÄ“le nav grÅ«ta, savukārt Latvijas ukraiņi un daži citi balsos par jebko, tikai ne Kremļa draugiem), tajā pašÄ laikā teju puse (!!!) no latviešu elektorāta nav izlÄ“musi par labu nevienai partijai.

Tās ir labas un sliktas ziņas reizÄ“. Ja normālās, stabilās, latviskās un eiropeiskās partijas atlikušajās 10 aÄ£itācijas dienās pilnÄ«bā, pašos pamatos un visās ārÄ“jās izpausmÄ“s, pārstrādās savu sakāmo un izlaidÄ«s stingras idejiskās saknes, atgādinot vÄ“lÄ“tājiem, kas ir šÄ«s partijas un kas ir paši vÄ“lÄ“tāji, tad Latvijas tuvāko nākotni vÄ“l var saglābt. NeizlÄ“mušo balsis var pārliecināt! Ne jau velti viņi atlikuši izlemšanu uz pÄ“dÄ“jo brÄ«di - šie vÄ“lÄ“tāji zina, ko dara! (Pretstatā trim koalÄ«cijas partijām.)

Sliktā ziņa - ZZS un NA ir pilnÄ«bā jānomaina ne jau savi lÄ«deri vai programmu akcenti (to nevar un arÄ« nevajag, jo tie taču ir tie pašreizÄ“jie lÄ«deri, kuri panākuši raksta sākumā apskatÄ«tos sasniegumus visai Latvijai), bet gan ir pilnÄ«bā jānomaina visa kampaņotāju komanda. PārfrāzÄ“jot visu laiku visstulbāko reklāmas saukli Latvijas politikā, šoreiz tik tiešÄm “kampaņai ir jāsāk ar sevi”.

AtšÄ·irÄ«bas partiju kampaņošanā no KNAB statistikas: https://infogram.com/velesanu-izdevumi-21092018-1hnp27p15j9y2gq?live