Iesaki rakstu:

"Tautas sports to summu nemaz nevar apÄ“st," sabiedriski nozÄ«mÄ«gu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzÄ“to pusmiljonu, kuru Covid-19 seku likvidÄ“šanai apņēmusies iedalÄ«t valsts, man vasarā komentÄ“ augstākā ranga ierÄ“dnis. Tādēļ 500 000 eiro konkursa kārtÄ«bā tikšot dalÄ«ti nevis nozÄ«mÄ«gākajiem pasākumiem pÄ“c principa "nauda seko (tautas sporta) dalÄ«bniekam", bet federācijām uz galviņām – un ne vairāk par 50 tÅ«kstošiem uz federāciju.

Hm. Pirmkārt, kāds federācijām un mākslīgiem galviņu limitiem sakars ar sabiedriski nozīmīgiem tautas sporta pasākumiem? Vai tautas sporta pasākumu organizatori var pretendēt uz valsts finansējumu, tikai būdami federāciju sistēmas sastāvā? Konkursā nauda taču būtu jādala pēc būtības, ļaujot organizatoriem uz finansējumu pretendēt saskaņā ar savu pasākumu nopelniem neatkarīgi no federācijām un limitiem.

Otrkārt, ja nozÄ«mÄ«gu pasākumu – Eiropas un pasaules čempionātu, dažādu kausu posmu un fedkapu – organizÄ“šanai Latvijā valsts nekautrÄ“jas piešÄ·irt lÄ«dz pat 370 tÅ«kstošiem un vairāk uz pasākumu, kāpÄ“c gan lai sabiedriski un starptautiski nozÄ«mÄ«gi tautas, jaunatnes un augstskolu sporta pasākumi kopā nevarÄ“tu apÄ“st nieka pusmiljonu?

MÄ“nesi vÄ“lāk Latvijas Sporta federāciju padomes mājaslapā pārlapoju konkursa rezultātus. Pusmiljons krÄ«zes naudas lÄ«dz galam neizprotamās proporcijās izdalÄ«ts, pa bišÄ·im aplaimojot gan sabiedriski vairāk, gan mazāk nozÄ«mÄ«gus, gan ar tautas sportu nekādā sakarā neesošus projektus.

Par dažiem "sabiedriski nozÄ«mÄ«gajiem" tautas sporta pasākumiem, kas konkursā atbalstÄ«ti ar summām no pieciem lÄ«dz trÄ«sdesmit pieciem tÅ«kstošiem un kuriem saskaņā ar nolikumu jābÅ«t gan masveidÄ«giem, gan tradÄ«cijām bagātiem, gan ar milzu publicitāti un nākotnes potenciālu lepoties spÄ“jÄ«giem, piedodiet, neko neesmu dzirdÄ“jis.  

JÅ«s teiksiet: Nord, draugs, ja ārpus skriešanas ne par ko citu neesi dzirdÄ“jis, tā tava problÄ“ma. Atvainojos, protams, ka, piemÄ“ram, par Latvijas jātnieku dienu, kurai konkursā piešÄ·irtais valsts lÄ«dzfinansÄ“jums 22 000 apmÄ“rā ir gandrÄ«z 1,4 reizes lielāks par Rimi RÄ«gas maratonam piešÄ·irto, neko neesmu dzirdÄ“jis.

Gan jau ierÄ“dņi godprātÄ«gi darÄ«s savu darbu un no jātniekiem paprasÄ«s 1,4 reizes lielāku atdevi nekā no maratona jeb vismaz vairāku desmitu tÅ«kstošu jātnieku dalÄ«bu, vismaz desmit tÅ«kstošus jaunās paaudzes zirgu entuziastu, daudzus tÅ«kstošus jātniektÅ«ristu, kas speciāli pasākumam ieradÄ«sies valstÄ«, iespaidÄ«gu publicitātes un pasākumu kampaņu vismaz gada garumā, kā arÄ« miljonos eiro mÄ“rāmu ekonomisku ietekmi. Tik nozÄ«mÄ«gu jātnieku dienu tiešÄm bÅ«tu grÄ“ks neatbalstÄ«t.

Cits jautājums – ar kādu summu? Ja esat jauniņais(-ā) sportā, sponsorÄ“šanā un pasākumu organizÄ“šanā, tad pieci, desmit, padsmit vai pat divdesmit divi tÅ«kstoši, kurus tautas sporta pasākumiem apmaiņā pret "sabiedrisko nozÄ«mÄ«gumu" ar pompu izdāļā konkursā, var šÄ·ist milzu nauda.

Es neesmu jauniņais. Pasākumus un sponsorÄ“šanas projektus, kuru budžeti sākas ar sešu ciparu skaitļiem, esmu veiksmÄ«gi attÄ«stÄ«jis un pārdevis jau kopš 2000. gadu sākuma, tāpÄ“c varu pačukstÄ“t – lai uzbÅ«vÄ“tu un ilgtermiņā attÄ«stÄ«tu jebko sabiedriski nozÄ«mÄ«gu, piemÄ“ram, pieci tÅ«kstoši (ieskaitot PVN) lÄ«dzfinansÄ“juma ir tieši nekas. ĶeksÄ«tis. NoorganizÄ“t par to var neko. Sabiedriskā nozÄ«mÄ«ba no tāda Ä·eksÄ«ša nekāda. 

Mans ieteikums valstij bÅ«tu turpmāk, it Ä«paši, ja runājam par konkursiem sabiedriski nozÄ«mÄ«giem tautas sporta pasākumiem, ar piecÄ«šiem vispār nekrāmÄ“ties. Vienkārši netÄ“rÄ“t resursus, administrÄ“jot, uzraugot un māžojoties ar atdeves rÄ“Ä·ināšanu.

Valsts atbalstam bÅ«tu jāsākas ar 100 tÅ«kstošiem, bet atbalstāmā pasākuma budžets jānosaka, teiksim, vismaz pusmiljona lÄ«menÄ«. Tas, lÅ«k, beidzot, bÅ«tu mÄ“rogs, kuru varÄ“tu sākt dÄ“vÄ“t par sabiedriski nozÄ«mÄ«gu, lÄ«dzfinansÄ“jums, par kuru tautas sporta organizatoriem jÄ“ga iespringt, un sabiedriskā atdeve, par kuru valstij nav kauns.

Otrs ieteikums – nemÄ“Ä£iniet, lÅ«dzu, federāciju sistÄ“mas atbalsta konkursus mums, tautas sporta organizatoriem, ietirgot kā "sabiedriski nozÄ«mÄ«gu tautas sporta pasākumu atbalsta" konkursus. Rezultāti taču ir publiski. Institucionāliem federāciju projektiem paredzÄ“to valsts lÄ«dzfinansÄ“jumu nākamreiz sarÅ«pÄ“jiet citur.

Tautas sporta konkursi gan nav vienÄ«gā pilnmÄ“ness izpausme, ar kuru nācies saskarties valsts sporta finansÄ“juma gaiteņos. Kā starptautiski nozÄ«mÄ«gu vieglatlÄ“tikas sacensÄ«bu organizators vÄ“los redzÄ“t precÄ«zu mehānismu, kas paredzÄ“tu kārtÄ«bu, kādā starptautiska lÄ«meņa pasākumi var (vai nevar) pretendÄ“t uz valsts lÄ«dzfinansÄ“jumu. Lai arÄ« formāla procedÅ«ra pastāv, praksÄ“ tā ir necaurspÄ«dÄ«ga, necaursitama un nesaprotama. 

Labākais, ko esmu panācis, piemÄ“ram, ir uzslava un sitiens uz pleca, sak, malacis, pasākums labs, viss forši, neticama ekonomiskā atdeve valstij, bet naudas nav (nav taisnÄ«ba, starp citu, jautājums tikai par prioritātÄ“m).

VarbÅ«tÄ«ba tikt pie nozÄ«mÄ«ga valsts lÄ«dzfinansÄ“juma daudz lielāka ir Nacionālajā sporta padomÄ“ organizÄ“tajā "loterijā", kuru sauc "lÄ«dzekļu piešÄ·iršana no lÄ«dzekļiem neparedzÄ“tiem gadÄ«jumiem" un kura parasti notiek gada beigās, kad ar lÄ«dzfinansÄ“jumu vairāku simtu tÅ«kstošu apmÄ“rā tiek apdāvinātas daudzas federācijas un saistÄ«to pasākumu organizatori.

PÄ“c kādiem kritÄ“rijiem, kad un kurā brÄ«dÄ«, aiz kurām durvÄ«m un kurš šo lÄ«dzfinansÄ“jumu apstiprina un kur jāpiesakās – tas sabiedriski nozÄ«mÄ«gu tautas sporta pasākumu organizatoriem pagaidām ir noslÄ“pums.

* Rīgas maratona rīkotājs

Pārpublicēts no diena.lv