Iesaki rakstu:

Pietiek turpina ekskluzÄ«vi publicÄ“t izteiksmÄ«gus fragmentus no apgādā AtÄ“na iznākušÄs L. Lapsas, K. Jančevskas un I. Saatčianes grāmatas Latvietis parastais, kura vietumis grāmatveikalos vÄ“l varÄ“tu bÅ«t nopÄ“rkama. Šodien - par "izcilā tautsaimnieka" Andra BÄ“rziņa rosÄ«bu Eiropas fondu apguvÄ“ un viņa Ä£imenes bÄ“dÄ«gi slavenajām Kājiņām,

Ja palasām Andra BÄ“rziņa slavinātāju tekstus, tajos ir viena kopÄ“ja tÄ“ma – par citām lietām, lÅ«k, vÄ“l var šaubÄ«ties, taču pilnÄ«gi noteikti un nepārprotami jaunais Latvijas Valsts prezidents ir viens pieredzÄ“jis un izcils tautsaimnieks, kurš sapelnÄ«jis miljonus pats sev un arÄ« sekmÄ«gi pacÄ“lis no gruvešiem un attÄ«stÄ«jis Latvijas mÄ“rogiem izcilu un stabilu banku.

„Es personÄ«gi balsošu par Andri BÄ“rziņu. Uzskatu, ka viņš ir tautsaimnieks, viņam ir milzÄ«ga pieredze tautsaimniecÄ«bā,” prezidenta ievÄ“lÄ“šanas Saeimas plenārsÄ“dÄ“ paziņo cits izcils tautsaimnieks Ainārs Šlesers. „CilvÄ“ks, kurš tuvāks Latvijas tautai, kurš ar abām kājām stāv uz Latvijas zemes, kurš ir izglÄ«tots tautsaimnieks un ekonomists, kuru nevar apvārdot ar atsevišÄ·u ekonomikas teoriju priekšrocÄ«bu vai negatÄ«vo ietekmi. Viņš to pārzina un ļoti labi orientÄ“jas. Viņu piemānÄ«t nevarÄ“s,” skandÄ“ deputāte Iveta Grigule. „Īsts tautsaimnieks, finansists arÄ«,” piebalso Staņislavs ŠÄ·esteris, un kaut ko lÄ«dzÄ«gu presei saka arÄ« pats jaunievÄ“lÄ“tais prezidents: „Viens no maniem tuvākajiem uzdevumiem ir saprātÄ«ga saimniekošana, protams, runa ir par valsts un pašvaldÄ«bu sektoru...”

Kas tā tāda – saprātÄ«ga saimniekošana? Te Andrim BÄ“rziņam ir pašam savs viedoklis, ko viņš, iespÄ“jams, visskaidrāk ir izteicis 2011. gada rudenÄ« intervijā žurnālam RÄ«gas Laiks: „Es tomÄ“r esmu tādas filozofijas atbalstÄ«tājs, ka tad, ja cilvÄ“ks nevar sev, viņš nevarÄ“s arÄ« citiem. Ja viņš var priekš sevis, tad ir iespÄ“ja, ka viņš varÄ“s arÄ« citiem kaut ko dot. NÄ“, nu, nav runa tikai par naudu, ja...” VarbÅ«t runa arÄ« nav tikai par naudu (un akcijām, un nekustamajiem Ä«pašumiem, un uzņēmumiem, un atkal tomÄ“r naudu), taču fakts: lai nu kā ar citiem, bet Andris BÄ“rziņš patiešÄm sev var un grib varÄ“t arÄ« nākamajos gados pÄ“c aiziešanas no Unibankas prezidenta posteņa, un viss no valsts bankas paņemtais apetÄ«ti uz šo, ja tā var teikt, „pieklājÄ«go kampšanu” nebÅ«t nav mazinājis.

2003. gada 2. septembrÄ« tobrÄ«d 58 gadus vecais Andris BÄ“rziņš noslÄ“dz nomas lÄ«gumu ar... savu 31 gadu veco meitu Evu BÄ“rziņu: iznomātājs nomniecei brÄ«vi, bez maldÄ«bas vai viltus par 50 latiem gadā nodod savu nekustamo Ä«pašumu – „Kājiņas Drabešu pagastā, Amatas novadā, CÄ“su rajonā, kurš sastāv no trÄ«s zemes gabaliem ar kopplatÄ«bu 70,3 ha, tai skaitā zemes gabala, kura kadastra apzÄ«mÄ“jums 4246-003-0014, platÄ«ba 33,3 ha, zemes gabala, kura kadastra apzÄ«mÄ“jums 4246-003-0077, platÄ«ba 23 ha, zemes gabala, kura kadastra apzÄ«mÄ“jums 4246-003-0060, platÄ«ba 14 ha, kā arÄ« trÄ«s Ä“kām, trÄ«s inženierbÅ«vÄ“m un vienas jaunbÅ«ves”. Iznomājamā objekta lietošanas mÄ“rÄ·is – „atpÅ«tas kompleksa, viesu nama ierÄ«košana, ekspluatācija un ar to saistÄ«tās uzņēmÄ“jdarbÄ«bas veikšana”.

Paiet nepilni četri mÄ“neši, un 2004. gada 28. janvārÄ« – trÄ«s nedēļas pÄ“c Andra BÄ“rziņa pÄ“dÄ“jās darba dienas Unibankas prezidenta amatā – Eva BÄ“rziņa saņem iepriecinošu vÄ“stÄ«jumu no Lauku atbalsta dienesta direktores vietnieka Anda Rukmaņa: „A. god. BÄ“rziņas kundze! Pateicamies Jums, ka iesniedzāt projektu pretendÄ“šanai uz SAPARD finansÄ“jumu SAPARD programmas 3. atbalsta programmas 3.1. apakšprogrammas ietvaros. Darām zināmu, ka JÅ«su izstrādātais projekts ir apstiprināts un tā realizācijas gadÄ«jumā Jums bÅ«s iespÄ“ja saņemt SAPARD finansÄ“jumu. LÄ“mums par projekta apstiprināšanu pieņemts 2004. gada 23. janvārÄ«.

Šajā sakarā pÄ“c apstiprinājuma vÄ“stules saņemšanas lÅ«dzam JÅ«s paātrinātā kārtÄ«bā Uzņēmumu reÄ£istrā reÄ£istrÄ“t jaunu uzņēmumu. PÄ“c uzņēmuma reÄ£istrÄ“šanas 5 darba dienu laikā Jums jāierodas Ziemeļvidzemes ReÄ£ionālajā lauksaimniecÄ«bas pārvaldÄ“ pie Atbalsta daļas vadÄ«tājas Inetas Lucas lÄ«guma noformÄ“šanai un parakstÄ«šanai lÄ«dzi ņemot: 1) juridiskās personas reÄ£istrācijas apliecÄ«bu; 2) Uzņēmumu reÄ£istra izziņu par dalÄ«bnieku un daļu sadalÄ«jumu un par uzņēmuma paraksttiesÄ«gajām personām; 3) bankas izziņu par klienta kontu, kas atvÄ“rts uz juridiskas personas vārda; 4) bankas konta izrakstu, kas apliecina, ka JÅ«su rÄ«cÄ«bā ir projekta realizācijai nepieciešamie finansu resursi; 5) vÄ“stuli par projekta apstiprināšanu; 6) pasi.”

Ko tad baņķiera meita apņemas un apsola iesniegtajā projektā? Dokuments ir pietiekami interesants, lai to palasÄ«tu rÅ«pÄ«gi un detalizÄ“ti – kaut vai tāpÄ“c, ka nebÅ«t ne tik bieži pieteikumi uz Eiropas finansÄ“jumu sākas ar Knuta Skujenieka rindām: „CilvÄ“kam ir jāceļo. Tas nav ne greznums, ne vaļasprieks - tā ir dzÄ«ves diktÄ“ta nepieciešamÄ«ba: uz laiku atstāt savu dzÄ«ves un darba vietu. PÄ“c tam viņš atgriežas, ar citādām acÄ«m raugoties uz apkārtni un sevi pašu. Viņš var salÄ«dzināt, viņš atrod dziļāku jÄ“gu savām ikdienišÄ·ajām pÅ«lÄ“m. Viņš nopietnāk apzinās savu piederÄ«bu pie zemes un tautas.”

Tieši ar šiem apsvÄ“rumiem Eva BÄ“rziņa pamato iemeslus, kāpÄ“c tÅ«risti plÅ«stin plÅ«dÄ«s uz Kājiņām, ja vien viņai izdosies tikt pie dažiem simtiem tÅ«kstošu latu visa iecerÄ“tā sabÅ«vÄ“šanai. Un tālāk – tādā pašÄ garā: „Situācijā, kad Eiropā un visā pasaulÄ“ tÅ«risms ir kļuvis par vienu no vadošajām un visstraujākajām izaugsmes nozarÄ“m un tiek uzskatÄ«ts par stratÄ“Ä£isku ekonomiskās attÄ«stÄ«bas un nodarbinātÄ«bas prioritāti, kad Eiropai kā ceļojumu galamÄ“rÄ·im pieder lÄ«derpozÄ«cija visā pasaulÄ“, kad ES paplašināšanās process, eiro ieviešana un visātrāk augošais pieprasÄ«jums pÄ“c dabas un kultÅ«ras tÅ«risma nodrošina tālākas iespÄ“jas tÅ«risma tirgus izaugsmei Eiropā, Latvijas tÅ«risma nozares attÄ«stÄ«ba atrodas nopietna izaicinājuma priekšÄ. Latvijā šÄ« ir jauna un daudzsološa tautsaimniecÄ«bas nozare, nu jau droši var apgalvot, ka tÅ«risms šodien ir kļuvis par ikviena cilvÄ“ka dzÄ«ves neatņemamu sastāvdaļu, fizisko un garÄ«go spÄ“ku, savstarpÄ“jo attiecÄ«bu avotu, bÅ«tisku kultÅ«ras un sociālās jomas faktoru - pasaules mÄ“roga fenomenu.

PÄ“c Pasaules TÅ«risma organizācijas statistikas datiem, tÅ«risms ir pasaulÄ“ lielākais eksporta ienākumu avots, nozÄ«mÄ«gs darbavietu radÄ«tājs, kā arÄ« svarÄ«gs reÄ£ionālās un sociālās attÄ«stÄ«bas faktors. Tas valstÄ«m nodrošina lielu ieņēmumu no nodokļiem un sniedz ievÄ“rojamu pienesumu to iekšzemes kopproduktā. TÅ«risms sekmÄ“ liela apjoma ieguldÄ«jumu veikšanu infrastruktÅ«ras izveidÄ“, kopumā apmierinot gan tÅ«ristu prasÄ«bas, gan uzlabojot vietÄ“jo iedzÄ«votāju dzÄ«ves apstākļus. Saskaņā ar PTO prognozÄ“m tÅ«risma apjoms pasaulÄ“ dažādu faktoru rezultātā turpinās pieaugt, divdesmit gadu laikā dubultojot pašreizÄ“jo apjomu. Dažādojoties tÅ«risma produkta pieprasÄ«jumam, par lielāko pasaules tÅ«risma galamÄ“rÄ·i kļūs Eiropa (717 miljoni tÅ«ristu gadā), kurā jÅ«tami pieaugs ekonomiski Ä«paši aktÄ«vā Baltijas jÅ«ras reÄ£iona, tai skaitā arÄ« Latvijas, nozÄ«me.

MÅ«su valstij ar tās nepārblÄ«vÄ“to dzÄ«ves telpu, mÄ“reno klimatu, bagāto dabas un kultÅ«ras mantojumu, maz pārveidoto dabu, kÅ«rortu tradÄ«cijām, kvalificÄ“tiem speciālistiem, viesmÄ«lÄ«giem cilvÄ“kiem un labiem makroekonomiskiem priekšnoteikumiem izaugsmei ir visas iespÄ“jas kļūt par pievilcÄ«gu zemi ārvalstu un vietÄ“jiem tÅ«ristiem. TÅ«risms ir uzskatāms par vienu no Latvijas attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£iskajām iespÄ“jām un prioritātÄ“m, tautsaimniecÄ«bas orientāciju uz pakalpojumiem ar lielu pievienoto vÄ“rtÄ«bu. Neskatoties uz to, ka valsts konsekventi turpina pilnveidot ilgtspÄ“jÄ«ga tÅ«risma attÄ«stÄ«bas politiku un gadu no gada palielināt valsts budžeta finansÄ“jumu, jāatzÄ«st, ka Latvijā joprojām ir lielas tÅ«risma attÄ«stÄ«bas iespÄ“jas, kas netiek pilnÄ«bā izmantotas. Å…emot vÄ“rā šÄs nozares attÄ«stÄ«bas iespÄ“jas, ir lemts par AktÄ«vās atpÅ«tas centra izveidi Amatas novada, Drabešu pagasta Kājiņās.”

Tiktāl – dzeja, bet seko arÄ« proza: „Eva BÄ“rziņa ar Ä«pašuma Ä«pašnieku (tÄ“vu) Andri BÄ“rziņu ir noslÄ“gusi esošÄ Ä«pašuma nomas lÄ«gumu un projekta ietvaros plāno izveidot AktÄ«vās atpÅ«tas centru, kas bÅ«tu piemÄ“rots viesu uzņemšanai un kurā tiktu apvienotas sporta aktivitāšu iespÄ“jas. Īpašums atrodas CÄ“su rajona, Amatas novada, Drabešu pagasta Kājiņās, Amatas upes krastā. Objektā ir dzÄ«vojamā māja, garāža ar malkas šÄ·Å«nÄ«ti, klÄ“ts, kā arÄ« izbÅ«vÄ“ta kalnu slÄ“pošanas trase un gandrÄ«z pilnÄ«gi pabeigta guļbÅ«ve (nepieciešams ierÄ«kot ugunsgrÄ“ka signalizāciju), kas projektÄ“ta kā viesu māja.

Biznesa plānu ir paredzÄ“ts realizÄ“t trÄ«s etapos. Pirmo un otro etapu paredzÄ“ts veikt SAPARD projekta ietvaros, bet trešÄ etapa realizācija notiks pašu lÄ«dzekļiem vai arÄ«, izmantojot ES plānotos Latvijai pieejamos strukturālos fondus.

1. etapā paredzÄ“ts esošajā guļbÅ«vÄ“ ierÄ«kos ugunsgrÄ“ka signalizāciju.

Māja Nr. l pÄ“c Ä£enplāna ir esoša jaunbÅ«ve, kas pÄ“c sava plānojuma atbilst viesu mājas statusam. Projekta ietvaros paredzÄ“ts veikt visu nepieciešamo, lai šÄ«s Ä“ka pildÄ«tu savas funkcionālās iespÄ“jas. Mājā pÄ“c plānojuma ir septiņi divvietÄ«gi numuriņi, kas tiks aprÄ«koti ar mÄ“belÄ“m un dos iespÄ“ju nodrošināt ar naktsmÄ«tnÄ“m 14 viesus. Pirmajā stāvā atpÅ«tas telpā plānots novietot biljarda galdu (iegādāsies par pašu lÄ«dzekļiem), kur viesi brÄ«vajā laikā varÄ“tu spÄ“lÄ“t biljardu. Tāpat pirmajā stāvā ir Ä“damzāle ar virtuvi, kur viesiem bÅ«s iespÄ“ja pagatavot sev maltÄ«ti. Pagrabstāvā atrodas pirts komplekss ar kamÄ«ntelpu, kas bÅ«s piemÄ“rota vieta saviesÄ«gu pasākumu rÄ«košanai. Lai nodrošinātu ugunsdrošÄ«bu, projekta ietvaros ir paredzÄ“ts ierÄ«kot šajā Ä“kā ugunsgrÄ“ka signalizāciju. Papildus, veicot cenu aptauju, paredzÄ“ts iegādāties mÄ“beles un aprÄ«kojumu viesu mājai (Nr. 1 pÄ“c tehniskā projekta Ä£enplāna). PārÄ“jo nepieciešamo inventāru, kas nav iekļauts SAPARD projekta attaisnotajos izdevumos, bet tomÄ“r ir nepieciešams pilnvÄ“rtÄ«gai viesu izmitināšanai un labklājÄ«bas nodrošināšanai, plānots iegādāties par pašu lÄ«dzekļiem.

Nomātajā Ä«pašumā atrodas kalns, kura nobrauciena garums ir ~200m. Kalns ir aprÄ«kots ar apgaismojumu, tajā ir izveidotas divas kalnu slÄ“pošanas trases. Abas trases ir aprÄ«kotas ar pacÄ“lājiem un ir apgaismotas, kas dos iespÄ“ju piedāvāt izmantot kalnu slÄ“pošanas pakalpojumus arÄ« tumšajos ziemas vakaros. Kalnu slÄ“pošana ir labs ienākumu avots ziemas periodā, kas nodrošinās viesu pieplÅ«dumu un plānotos ienākumus ziemas mÄ“nešos. Tādejādi, projekta ietvaros ir paredzÄ“ts jau gÅ«t ienākumus 2003./2004.gada ziemā no kalnu slÄ“pošanas. Lai nodrošinātu ienākumus, kas dotu dibināmajam uzņēmumam finansiālu stabilitāti, papildus paredzÄ“ts iegādāties slaloma slÄ“pošanai nepieciešamo inventāru: slaloma slÄ“pes pilnā komplektācijā un sniega dēļus (snowboard) pilnā komplektācijā. Tā kā ziemas mÅ«su klimata zonā ir nepastāvÄ«gas, tad ir nepieciešams nodrošināties periodam, kad nav pietiekošs sniega daudzums, bet laika apstākļi ir piemÄ“roti slÄ“pošanai. TāpÄ“c, veicot cenu aptauju, ir lemts par sniega pÅ«tÄ“ja iegādi.

2. etaps.

Tā kā centrs ir paredzÄ“ts aktÄ«vai atpÅ«tai, ir domāts par viesu iespÄ“jām nodarboties ar sportu, projekta otrajā etapā ir plānots izbÅ«vÄ“t peldbaseinu pie viesu mājas Nr. l un uzbÅ«vÄ“t slÄ“gta tipa tenisa halli, kā arÄ« atklāta tipa tenisa kortu, objekts dotu iespÄ“ju nodarboties ar tenisu un peldÄ“šanu, gan ziemas, gan vasaras periodos. Tā kā viesu mājā nr. 1 plānots augsts labiekārtojuma lÄ«menis, tad, domājot par alternatÄ«vas variantu, ir plānots diferencÄ“t naktsmÄ«tņu pakalpojuma cenas, rekonstruÄ“jot esošÄs saimniecÄ«bas Ä“kas otro stāvu par lauku tÅ«rismam izmantojamu māju (Nr.4, pÄ“c Ä£enplāna). Šeit otrajā stāvā ir plānots ierÄ«kot trÄ«s vienvietÄ«gas un vienu divvietÄ«gu istabiņu, kā arÄ« paredzÄ“ta atpÅ«tas halle ar virtuves daļu. Papildus pirmajā stāvā tiks ierÄ«kots sanmezgls, kā arÄ« bÅ«s dušas telpa un sanmezgls otrajā stāvā. TādÄ“jādi tiktu nodrošināts atpÅ«tas komplekss vÄ“l ar piecām gultas vietām, kuru cenas bÅ«tu demokrātiskākas. Šo istabiņu iekārtošanai par pašu lÄ«dzekļiem ir plānots iegādāties mÄ“beles un aprÄ«kojumu, kā arÄ« televizorus. Tenisa atklāto kortu ziemas periodā plānots izveidot par slidotavu. TāpÄ“c otrajā projekta etapā ir plānots iegādāties slidošanai nepieciešamo inventāru, kas ari tiks iegādāts par pašu lÄ«dzekļiem.

3. etapā (par pašu lÄ«dzekļiem).

Trešajā etapā paredzÄ“ts uzbÅ«vÄ“t viesu māju Nr.3 (tehniskā projekta Ä£enplānā), kura tiks bÅ«vÄ“ta uz esošiem pamatiem. Šajā Ä“kā pirmajā stāvā viesu vajadzÄ«bām plānots izvietot zāli, kas bÅ«s piemÄ“rota arÄ« semināru organizÄ“šanai. Ä’kas otrajā stāvā atradÄ«sies septiņas viesu istabas - trÄ«s divvietÄ«gas un četras vienvietÄ«gas. Kopumā šajā viesu namā plānots izmitināt desmit viesus. Tā kā SAPARD projekta maksimālā attaisnoto izdevumu summa nedos iespÄ“ju iekļaut arÄ« šo Ä“ku attaisnotajos izdevumos, tad šo Ä“ku paredzÄ“ts bÅ«vÄ“t 2005. gadā, izmantojot pašu finansu lÄ«dzekļus.”

Tiktāl viss ļoti skaisti un pamatoti, - tāpat kā argumenti, kāpÄ“c šÄ« ir tÅ«ristus noteikti piesaistoša vieta (to vidÅ« ir arÄ« šÄds: „Daudzie dabas apskates objekti, kas ir koncentrÄ“jušies šajā apvidÅ«, noteikti spÄ“s pievilināt tÅ«ristus, ne tikai no Latvijas, bet arÄ« no ārvalstÄ«m.”). Un kur nu vÄ“l labumi, ko jaunais komplekss dos apkārtÄ“jai pasaulei un tās iemÄ«tniekiem – „tiks rasta iespÄ“ja radÄ«t papildus darba vietas apkārtnes iedzÄ«votājiem ārpus tradicionālās lauksaimniecÄ«bas”, „tiks sasniegts mÄ“rÄ·is palielināt nodarbinātÄ«bu pagastā, radot jaunas darba vietas un mazinot bezdarbu”, tāpat tiks „dota iespÄ“ja apkārtÄ“jiem iedzÄ«votājiem realizÄ“t tÅ«ristiem pašu ražotās preces” un visbeidzot tiks „veicināta valsts ekonomiskā attÄ«stÄ«ba – plānojot rentablu saimniecisko darbÄ«bu un maksājot nodokļus no plānotās peļņas”.

It kā tie nav tikai tukši vārdi vien, jo no poÄ“tiskā SAPARD naudas dabÅ«šanai iesniegtā projekta izriet, ka padomāts ir arÄ« par to, kā piesaistÄ«t klientus – kaut šo projekta sadaļu ir diezgan pagrÅ«ti nosaukt par izcili kompetentu un detalizÄ“tu: „Izmantojot LLTA Lauku ceļotājs datus, ir iegÅ«ta informācija, ka lielākā daļa ārzemju tÅ«ristu, kuri izmanto Lauku ceļotāja pakalpojumus, ir no Somijas (27%), Vācijas (16%), ASV (10%) un Kanādas (8%). Tātad, lai AktÄ«vās atpÅ«tas centrs kļūtu atpazÄ«stams un piesaistÄ«tu klientus ne tikai no Latvijas, bet arÄ« no citām valstÄ«m, svarÄ«gi dibināt sadarbÄ«bas attiecÄ«bas ar LLTA Lauku ceļotājs.”

Kā tieši tas notiktu? „Statistikas dati liecina, ka gan Latvijas, gan ārvalstu respondenti par visdrošÄko rezervÄ“šanas veidu uzskata tiešo rezervāciju, sazinoties ar atpÅ«tas vietas saimniekiem (83% un 59%). Par samÄ“rā drošiem veidiem gan Latvijas, gan ārzemju respondenti uzskata rezervāciju ar ceļojuma biroja (51% un 35%) un lauku tÅ«risma organizācijas palÄ«dzÄ«bu (45% un 39%). 43% ārzemju respondentu uzskata, ka rezervācijas internetā ir pilnÄ«gi drošas vai samÄ“rā droša, tad tikai 29% vietÄ“jo iedzÄ«votāju ir tādās pašÄs domās.

Lai nodrošinātu maksimālu noslogojumu plānot rezervāciju, izmantojot gan tiešo rezervāciju, gan arÄ« rezervāciju ar ceļojuma aÄ£entÅ«ru un interneta starpniecÄ«bu. Lai rastu iespÄ“ju nodrošināt rezervācijas ievietot informāciju par AktÄ«vās atpÅ«tas centra piedāvātajiem pakalpojumiem un izcenojumiem LLTA Lauku ceļotājs mājas lapā, kā ari perspektÄ«vā izveidot AktÄ«vās atpÅ«tas centra mājas lapu internetā, tādejādi dodot iespÄ“ju ceļotājiem iegÅ«t pÄ“c iespÄ“jas plašÄku informāciju par šo objektu, tur pieejamajiem pakalpojumiem, kvalitātes lÄ«meni un izcenojumiem.”

Un tas nebÅ«tu viss: „Kvalitātes pārvaldÄ«bai ir plānots pievÄ“rst Ä«paši lielu uzmanÄ«bu, izstrādājot uzņēmuma kvalitātes stratÄ“Ä£iju, kā arÄ« tās Ä«stenošanu, izmantojot kvalitātes plānošanu, kvalitātes vadÄ«bu, kvalitātes pārraudzÄ«bu un kvalitātes uzlabošanu. Tiek plānots stingri sekot, lai piedāvātie pakalpojumi bÅ«tu augstas kvalitātes un sniegto pakalpojumu kvalitātes lÄ«menis tiek plānots atbilstoši ISO 9000:2000 lÄ«menim, ko nākotnÄ“ varÄ“tu apstiprināt ar iegÅ«to sertifikātu. Tāpat arÄ« tiek plānots pÄ“c AktÄ«vās atpÅ«tas centra izveidošanas iegÅ«t ECO sertifikātu, kam nākotnÄ“ noteikti bÅ«s pieaugoša loma. Pakalpojumu tirdzniecÄ«ba tiks veicināta ar papildus reklāmas pasākumiem. Kā reklāmas veids tiks izmantota vizuālā reklāma – norādes uz ceļa, kā arÄ« informatÄ«va reklāma - radio, avÄ«zÄ“s un internetā (arÄ« mājas lapas izveidošana).”

Bet vai tad tiešÄm risku nekādu? ArÄ« par tiem Eva BÄ“rziņa, kā izskatās, ir padomājusi Ä«sti zinātniski, turklāt no projekta skaidri izriet, ka naudas, pateicoties tÄ“va - miljonāra atbalstam, pietiks: „Risks ir iespÄ“ja ciest zaudÄ“jumus, kuru rašanos un apjomu precÄ«zi noteikt nav iespÄ“jams, bet tā varbÅ«tÄ«ba ir prognozÄ“jama, balstoties uz informāciju par iepriekšÄ“jo periodu. Komerciālais risks tiek attiecināts uz uzņēmuma tiešo un ārÄ“jo vidi un tirgus izmaiņām. StratÄ“Ä£iskās alternatÄ«vas netieši norāda uz atšÄ·irÄ«go riska pakāpi, kas piemÄ«t katrai no tām. Šai situācijā ir bÅ«tiski izvÄ“rtÄ“t katras alternatÄ«vas relatÄ«vo risku.

Plānots, ka AktÄ«vās atpÅ«tas centrs spÄ“s ieiet tirgÅ«, izmantojot konkurÄ“tspÄ“jÄ«gās priekšrocÄ«bas jau esošajā tirgus segmentā, kas no risku faktoriem sastāda viszemāko, jo lauku tÅ«risms kā pakalpojums (produkts) ir atpazÄ«stams un esošs, kā arÄ« tirgus ir veidošanās stadijā, nav piesātināts, kas rada iespÄ“jas attÄ«stÄ«ties iekšÄ“ji. Izmantojot plašo pakalpojumu klāstu, ko piedāvās AktÄ«vās atpÅ«tas centrs (peldÄ“šana, pirts, teniss, slÄ“pošana un slidošana) radÄ«s papildus konkurÄ“tspÄ“jÄ«gas priekšrocÄ«bas. Protams, nav mazsvarÄ«gs faktors arÄ« objekta Ä£eogrāfiski izdevÄ«gajam novietojumam: Amatas upes un Gaujas tuvums, daudzie dabas apskates objekti.

AktÄ«vās atpÅ«tas centrs Kājiņas vÄ“las ieiet tirgÅ«, kuru var uzskatÄ«t vÄ“l par nepiesātinātu. TomÄ“r, lai uzņēmums spÄ“tu attÄ«stÄ«ties, ir ļoti svarÄ«gi ieiet šajā tirgÅ« strauji, veicot visas nepieciešamās aktivitātes, kas saistÄ«tas ar objekta izveidošanu. Pakalpojumu klāsts, ko uzņēmums plāno piedāvāt, ir plašs, kas šajā gadÄ«jumā nesastāda draudus, jo lielāks sniegto pakalpojumu klāsts nodrošina plašÄku klientu loku un lielākus uzņēmuma ienākumus. Produkti - piedāvātie pakalpojumi ir atpazÄ«stami un to realizācija ir atkarÄ«ga no pieprasÄ«juma, kas šajā gadÄ«jumā lielā mÄ“rā ir atkarÄ«ga no mārketinga stratÄ“Ä£ijas.

Finanšu risku rada uzņēmuma kapitāla struktÅ«ra. PiemÄ“ram, stratÄ“Ä£iskā alternatÄ«va, kura palielina uzņēmuma apgrozÄ«jumu, bet kurai nepieciešams ilgtermiņa kredÄ«ts, palielina uzņēmuma finansu risku. Finanšu risku, kas rodas, finansÄ“jot stratÄ“Ä£ijas realizÄ“šanu ar ilgtermiņa kredÄ«tiem, var novÄ“rtÄ“t, pārbaudot uzņēmuma stāvokli un nulles punkta sasniegšanu. TomÄ“r konkrÄ“tajā gadÄ«jumā šis faktors ir mazināts. Tā kā projekta realizācijai kā finansÄ“juma avots tiks izmantots bezprocentu ilgtermiņa aizņēmums no fiziskas personas, tad šajā gadÄ«jumā nepastāv kredÄ«tprocentu likmju radÄ«tais risks.”

Ar vārdu sakot, teorÄ“tiskais pamatojums ir grandiozs (šeit mÄ“s vÄ“l esam izlaiduši desmitu lielākoties nedzirdÄ“tu un nepazÄ«stamu dabas objektu uzskaitÄ«jumu, kas saskaņā ar projekta iesniedzÄ“jas pausto pārliecÄ«bu atvilks uz jauno aktÄ«vās atpÅ«tas centru tÅ«kstošus viesu), aprÄ“Ä·ini – iespaidÄ«gi, risku – gandrÄ«z vai nekādu. Kāds tur brÄ«nums, ja pÄ“c atbilstošÄs dažu mÄ“nešu procedÅ«ras Evas BÄ“rziņas projekts tiek apstiprināts, Ziemeļvidzemes reÄ£ionālā lauksaimniecÄ«bas pārvalde ar viņas brāļa Aigara BÄ“rziņa vadÄ«to jaundibināto SIA Kājiņas B 2004. gada 16. februārÄ« noslÄ“dz LÄ«gumu par SAPARD programmas „Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatÄ«vos ienākumu avotus” apakšprogrammas „Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatÄ«vos ienākumu avotus” projekta „Lauku tÅ«risms” realizācijas un finansÄ“šanas nosacÄ«jumu izpildi, un pār meitai formāli iznomāto mÅ«su varoņa Ä«pašumu sāk lÄ«t gandrÄ«z vai zelta lietus, kas lÄ«guma sausajā valodā izskatās šÄdi:

„4.3. Projekta attaisnotais finansÄ“jums ir LVL 357 500,01, no tā:

4.3.1. Privātā ieguldījuma likme - 50% no kopējā attaisnotā finansējuma, kas sastāda LVL 178750,01.

4.3.2. Sabiedriskais finansējuma likme 50 % no kopējā attaisnotā finansējuma, kas sastāda LVL 178750,00.

4.3.3. ES finansējuma likme 75% no kopējā sabiedriskā finansējuma, kas sastāda LVL 134062,50.

4.3.4. Latvijas valsts finansÄ“juma likme 25% no kopÄ“jā sabiedriskā finansÄ“juma likmes, kas sastāda LVL 44687,50.”

Ar vārdu sakot, apsoloties radÄ«t plaukstošu uzņēmumu, jaunas darba vietas vietÄ“jiem iedzÄ«votājiem un iespÄ“ju pārdot savu produkciju Kājiņu gaidāmajiem viesiem, BÄ“rziņu Ä£imene tiek pie 134 tÅ«kstošiem latu no Eiropas SavienÄ«bas lÄ«dzekļiem un vÄ“l nepilniem 45 tÅ«kstošiem no Latvijas valsts naudas. ŠÄ«s summas tiek piešÄ·irtas, pamatojoties uz projektu, kurā savukārt ir diezgan pamatÄ«gi aprakstÄ«ts, kas viss varÄ“tu tikt sabÅ«vÄ“ts meitai iznomātajā Andra BÄ“rziņa Ä«pašumā, bet kurā pagrÅ«ti atrast kaut ko, kas atgādinātu nopietnu biznesa analÄ«zi.

Zelta lietus detaļas izskatās šÄdi: peldbaseina celtniecÄ«bas darbi – 61 900 latu, baseina aprÄ«kojums – 16 689 lati, vÄ“dināšanas un apkures sistÄ“mas peldbaseinā – 18 545 lati, slÄ“gtā tenisa korta celtniecÄ«bas darbi – 153 759 lati, vienpadsmit slaloma slÄ“pju komplekti – 2035 lati, divi sniega dēļi – 311 lati, sniega pÅ«tÄ“js – 15 665 lati, mÄ“beļu iegāde ieplānotajai viesu mājai – 27 299 lati, kopÄ“jās aktÄ«vās atpÅ«tas centra bÅ«vniecÄ«bas izmaksas – 310 232 lati, nu, un tā tālāk, un tā joprojām...

Visa šÄ« nauda arÄ« sekmÄ«gi tiek apgÅ«ta, un nu tik vajadzÄ“tu sākties visam tam, kā dēļ šie Eiropas un pašmāju nodokļu maksātāju lÄ«dzekļi arÄ« tikuši izsniegti. Taču tad izrādās, ka uzņēmÄ«gās BÄ“rziņu Ä£imenes pārstāvji ij negatavojas pildÄ«t visu to, kas sarakstÄ«ts Evas BÄ“rziņas projektā, - pat ne tajās bÅ«tiskākajās jomās, no kurām tieši atkarÄ«gs viesu mājas un aktÄ«vās atpÅ«tas centra apmeklÄ“tāju skaits. Turklāt BÄ“rziņu Ä£imene nepacenšas radÄ«t kaut jel kādu iespaidu par savām pÅ«lÄ“m piesaistÄ«t it kā kārotos viesus.

„PerspektÄ«vā izveidot AktÄ«vās atpÅ«tas centra mājas lapu internetā, tādejādi dodot iespÄ“ju ceļotājiem iegÅ«t pÄ“c iespÄ“jas plašÄku informāciju par šo objektu, tur pieejamajiem pakalpojumiem, kvalitātes lÄ«meni un izcenojumiem,” Lauku atbalsta dienestam iesniegtajā projektā solās Eva BÄ“rziņa. PatiesÄ«bā nekāda interneta lapa tā arÄ« netiek izveidota, vÄ“l vairāk – arÄ« pašlaik mājas lapas nosaukumu kajinas.lv par nepilniem deviņiem latiem mÄ“nesÄ« var iegādāties jebkurš interesents. „Ievietot informāciju par AktÄ«vās atpÅ«tas centra piedāvātajiem pakalpojumiem un izcenojumiem LLTA Lauku ceļotājs mājas lapā,” – nekā tamlÄ«dzÄ«ga. Kā reklāmas veids tiks izmantota vizuālā reklāma – norādes uz ceļa, kā arÄ« informatÄ«va reklāma - radio, avÄ«zÄ“s un internetā (arÄ« mājas lapas izveidošana),” – nez vai par reklāmu var uzskatÄ«t „Ä·ieÄ£eļa” zÄ«mi un norādi par svÄ“tu privātÄ«pašumu Kājiņu iebraucamā ceļa sākumā.

Taču vispārliecinošÄk to, ka BÄ“rziņu Ä£imenei gan interesÄ“jis paņemt „zemÄ“ mÄ“tājošos” (tāpat kā deviņdesmitajos gados Andrim BÄ“rziņam – Unibankas akcijas un Vaļņu ielas apartamentus) Eiropas un Latvijas valsts naudu, taču nebÅ«t ne laist iekšÄ uzbÅ«vÄ“tajos kortos, baseinā un „viesu mājā” visus, kas pagadās, apliecina nesakritÄ«bas starp plāniem un realitāti jaunā „aktÄ«vās atpÅ«tas kompleksa” apkalpojošÄ darbinieku skaita ziņā.

Evas BÄ“rziņas naudas saņemšanas projekta pārliecinošÄkā un praktiskākā daļa neapšaubāmi ir tā, kurā viņa sÄ«ki un smalki apraksta – kādi cilvÄ“ki nepieciešami solÄ«tajam aktÄ«vās atpÅ«tas centram un ko viņi visi tajā darÄ«s: „Lai optimāli un sekmÄ«gi pārvaldÄ«tu AktÄ«vās atpÅ«tas centru, ir nepieciešams izveidot organizatorisko struktÅ«ru. StruktÅ«ra ir organizācijas darbinieku funkciju sakārtošana, lai objektÄ«vi, savstarpÄ“ji sadarbojoties un kontaktÄ“joties ar ārÄ“jo vidi, mÄ“rÄ·tiecÄ«gi sasniegtu uzņēmuma mÄ“rÄ·us, apmierinātu klientu vÄ“lmes.

Ieplānotajam AktÄ«vās atpÅ«tas centram bÅ«s nepieciešami sekojoši darbinieki: izpilddirektors (pārvaldnieks) - viņa darbÄ«ba saistās ar uzņēmuma aktivitāšu organizāciju un kontroli, kā arÄ« ar nepieciešamo materiālu un izejvielu sagādi; klientu apkalpošanas menedžeris - atbildÄ«gs par gultasvietu un pirts kompleksa telpu rezervāciju, kā arÄ« par slÄ“pošanas inventāra nomu, papildus strādā pie pasākumu un sabiedrisko aktivitāšu organizācijas; tehniskie darbinieki - telpu uzkopšana - 1 darbinieks, inventāra saglabāšana, teritorijas labiekārtošana un uzkopšana - 1 darbinieks; instruktori kalnu slÄ“pošanā - 2 sezonas darbinieki.”

ĪpašÄ tabulā vÄ“l aprakstot arÄ« šo darbinieku slodzes un algas (direktorei – 300 latu alga mÄ“nesÄ«, izpilddirektoram – 250, diviem klientu apkalpošanas menedžeriem – pa 220 latiem mÄ“nesÄ«, diviem tehniskajiem darbiniekiem – pa 120 latiem mÄ“nesÄ«, diviem sezonas slÄ“pošanas instruktoriem – pa 180 latiem mÄ“nesÄ«, kopā izdevumi algām tiek plānoti 20 542 lati gadā), Eva BÄ“rziņa secina: „PÄ“c tabulas aprÄ“Ä·ina redzams, ka bez uzņēmuma direktores vÄ“l papildus tiek plānots nodarbināt piecus darbiniekus patstāvÄ«gā darbā un divus darbiniekus sezonas darbā. Papildus, ja bÅ«s pieprasÄ«jums, tiks izveidota tenisa instruktora štata vieta, kura atalgojums var tikt pielÄ«dzināms kalnu slÄ“pošanas instruktora atalgojumam. Lai nodrošinātu uzņēmuma darbÄ«bu un izaugsmi ir ļoti svarÄ«ga darbinieku motivācija, izglÄ«tÄ«ba, tāpÄ“c pastiprināta uzmanÄ«ba tiks pievÄ“rsta personāla menedžmentam.”

ArÄ« uzņēmuma Kājiņas B gada pārskatos tā vadÄ«tājs, Andra BÄ“rziņa dÄ“ls Aigars sola, sola un atkal sola – turklāt gandrÄ«z vienu un to pašu jau kopš 2006. gada uzņēmums gada pārskatā raksta faktiski vienu un to pašu: „Plānots paplašināt saimniecisko darbÄ«bu, piedāvājot daudzveidÄ«gāku atpÅ«tas kompleksa pakalpojumu klāstu.” Tieši tāds pats ieraksts atrodams arÄ« BÄ“rziņu Ä£imenes uzņēmuma 2007. gada pārskatā, no kura izriet – oficiāli gan par atpÅ«tas kompleksa izveidošanu, gan par tā pakalpojumu klāsta paplašināšanu joprojām rÅ«pÄ“jas precÄ«zi divi uzņēmuma darbinieki.

ArÄ« 2008. gada pārskatā Kājiņas B ziņo to pašu: „Plānots paplašināt saimniecisko darbÄ«bu, piedāvājot daudzveidÄ«gāku atpÅ«tas kompleksa pakalpojumu klāstu.” Savukārt viss 2008. gads esot pavadÄ«ts, „galveno uzmanÄ«bu veltot jaunu klientu piesaistei”, un, ja ticÄ“t Aigara BÄ“rziņa parakstÄ«tajam gada pārskatam, un  tādās pašÄs pÅ«lÄ“s pavadÄ«ts arÄ« 2009. gads. Savukārt 2010. gadā saskaņā ar kārtÄ“jo gada pārskatu uzņēmuma darbinieku skaits, kas 2008. gadā bija palielinājies lÄ«dz trim, atkal atkritis atpakaļ uz diviem, taču, neraugoties uz to, Aigars BÄ“rziņš joprojām plāno „paplašināt saimniecisko darbÄ«bu, piedāvājot daudzveidÄ«gāku atpÅ«tas kompleksa pakalpojumu klāstu”, kā arÄ« apgalvo, ka „2010. gadā uzņēmums galveno uzmanÄ«bu veltÄ«ja jaunu klientu piesaistei”...

Un arÄ« šie ieraksti ir tikpat lielas blēņas kā iepriekšÄ“jie plāni un solÄ«jumi par viesu piesaistÄ«šanu, vietÄ“jo iedzÄ«votāju nodarbināšanu. PatiesÄ«bā BÄ“rziņu Ä£imene pat nemÄ“Ä£ina tos Ä«stenot. Gan 2004., gan 2005., gan 2006., gan 2007. gadā SIA Kājiņas B gada pārskatā redzams, ka uzņēmumā tā arÄ« ir un paliek divi darbinieki. PastāvÄ«gā darbā netiek pieņemti visi tie viesu namam un aktÄ«vās atpÅ«tas centram absolÅ«ti nepieciešamie cilvÄ“ki, kas sasolÄ«ti Evas BÄ“rziņas projektā, - un, gluži loÄ£iski, arÄ« viesu nav, jo, kā izskatās, Kājiņu saimniekiem ir bijuši vajadzÄ«gi nevis viņi, bet gan „zemÄ“ guļošÄ” Eiropas un Latvijas nodokļu maksātāju nauda. Citi Vidzemes atpÅ«tas centru saimnieki, kuri par Eiropas naudu nevis uzbÅ«vÄ“juši savām savrupmājām baseinus un tenisa kortus, bet tiešÄm attÄ«sta tÅ«rismu un nodrošina darba vietas, vienā balsÄ« atbild: ja uzņēmumā ir tikai divi darbinieki, var droši apgalvot, ka ne par kādu viesu uzņemšanu vai citām aktivitātÄ“m nav pat runas.

Lauku atbalsta dienesta oficiāli sagatavotajā informācijā gan apgalvots, ka „SIA Kājiņas B par katru gadu no 2005. – 2010. gadam ir sniedzis atskaites Dienestam. AtskaitÄ“s parādās gan uzņemto viesu skaits, gan uzņēmuma apgrozÄ«jums. AtskaitÄ“s norādÄ«tie rādÄ«tāji apliecināja, ka uzņēmums nodarbojas ar tÅ«risma aktivitātÄ“m. Ir notikusi viesu izmitināšana, kā arÄ« uzņēmums ir organizÄ“jis atpÅ«tas un izklaides pasākumus, uzbÅ«vÄ“tos tenisa kortus treniņu vajadzÄ«bām izmanto CÄ“su tenisa klubs. VidÄ“jie ieņēmumi no tÅ«risma darbÄ«bas gadā ir bijuši ~20 000 – 30 000 LVL. 2008. gadā uzņēmumā tika veikta pārbaude uz vietas, kurā tika secināts, ka uzņēmums Ä«steno projektā paredzÄ“tās aktivitātes”.

VÄ“l vairāk – kad Lauku atbalsta dienesta vadÄ«bai jau mÅ«su dienās, kad apjautājamies, vai vispār ir veikta kaut viena vienÄ«ga pārbaude par to, kā tad aktÄ«vās atpÅ«tas centram veicas ar sasolÄ«tā izpildÄ«to un viesu piesaistÄ«šanu, dienesta direktores vietnieks Indulis Ä€boliņš visā nopietnÄ«bā atbild: „PārskatÄ«ju sÄ“jumus. PÄ“c projekta realizācijas uzraudzÄ«bas periodā ir bijusi pārbaude 2008. gada 22. februārÄ«. Ir attiecÄ«gi sastādÄ«ts kontroles ziņojums. Ir konstatÄ“ts, ka visi iegādātie pamatlÄ«dzekļi atrodas uz vietas un ka projekta Ä«stenošana noris saskaņā ar lÄ«gumu, kas noslÄ“gts starp atbalsta saņēmÄ“ju un Lauku atbalsta dienestu.”

Å…emam acis rokās un abus sÄ“jumus, kuros apkopoti dati par Kājiņu aktÄ«vās atpÅ«tas centra projektu, šÄ·irstām vÄ“l, vÄ“l un vÄ“l, lÄ«dz beidzot atrodam kuslu lapiņu, kurā vecākais referents Raitis Jermolajevs veiktās pārbaudes gaitu un rezultātus aprakstÄ«jis nepilnās septiņās rindiņās: „SkatÄ«ts cenrādis. SkatÄ«ta projekta dokumentācija. Atbalsta saņēmÄ“js var uzrādÄ«t visu ar projekta realizāciju saistÄ«to dokumentāciju. Regulāri sniedz ziņas LIG 1-7 [veidlapa par atbalsta saņēmÄ“ja saimniecÄ«bu]. Atbalsta saņēmÄ“js mutiski apliecina, ka nav veicis darbÄ«bas, kuras minÄ“tas lÄ«guma 5.12 punktā [tajā atrunāts, ka atbalsta saņēmÄ“js piecus gadus nedrÄ«kst ar projekta ietvaros iegādāto mantu darÄ«t neko tādu, kā rezultātā tā var nonākt citu Ä«pašumā].” Un – tas arÄ« viss. PatiešÄm viss.

 Un, kad pÄ“c portāla pietiek.com iesnieguma pārbaudi veic Valsts policija, tā norit tikpat „pamatÄ«gi” un „ieinteresÄ“ti”. Protams, nekāda Eiropas un valsts naudas savtÄ«gas izmantošana netiek atklāta, un ļoti zÄ«mÄ«gi, ka policija neparko nevÄ“las atklāt pat pilno atteikuma sākt kriminālprocesu tekstu, kur nu vÄ“l it kā notikušÄs pārbaudes materiālus:

„InformÄ“jam, ka JÅ«su 2011.gada 05.septembra iesniegums (Valsts policijā reÄ£istrÄ“ts ar Nr. L-4627 no 12.09.2011.) izskatÄ«ts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldÄ“.

Iesniegumā izteikto lÅ«gumu par iespÄ“ju iepazÄ«ties ar pieņemto lÄ“mumu un atteikuma materiāliem apmierināt nevaram, jo Kriminālprocesa likums neparedz tiesÄ«bas iepazÄ«ties ar atteikuma materiāliem, bet saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 373.panta 5.daļu , kur noteikts, ka -„LÄ“mumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu šÄ likuma 369.panta otrās daļas 1., 2. un 4.punktā minÄ“tās personas 10 dienu laikā pÄ“c paziņojuma saņemšanas var pārsÅ«dzÄ“t prokuroram, ja lÄ“mumu pieņēmis izmeklÄ“tājs, ...", ir jākonstatÄ“, ka JÅ«s neesat persona Kriminālprocesa likuma 369.panta otrās daļas 1., 2. un 4.punkta izpratnÄ“, kurai ir tiesÄ«bas pārsÅ«dzÄ“t lÄ“mumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, lÄ«dz ar ko, Jums nav tiesÄ«bas pārsÅ«dzÄ“t VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldÄ“ 2011.gada 12.augustā pieņemto lÄ“mumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.

Å…emot vÄ“rā iepriekš minÄ“to informÄ“jam, ka Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes atbilde, kas Jums, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 373.panta 1. daļu tika sniegta 2011.gada 15.augustā, informÄ“jot par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, veicot JÅ«su iesniegumā norādÄ«to ziņu resorisko pārbaudi, neatrodas pretrunā ar Kriminālprocesa likuma normām.”

TikmÄ“r mÅ«su varonis, nedēļas nogalÄ“s dodoties atpÅ«sties uz to pašu savu Kājiņu Ä«pašumu, lai uzspÄ“lÄ“tu tenisu par Eiropas un Latvijas nodokļu maksātāju naudu celtajā slÄ“gtajā tenisa kortā („Tas ir sporta veids, kura laikā var domāt tikai par spÄ“li. Ja tā nedari, tevi sasit kāds daudz vājāks pretinieks. TāpÄ“c teniss ļoti labi izvÄ“dina galvu. Protams, arÄ« fiziski ir labums: ja pusotras stundas nospÄ“lÄ“ tenisu, esi pamatÄ«gi izdzÄ«ts,” viņš izjusti stāsta žurnālam Ieva, savukārt miljonārs Atis SausnÄ«tis žurnālam Otkritij Gorod atceras, kā Andra BÄ“rziņa vārdadienās draugu lokā ticis izspÄ“lÄ“ts Andra kauss tenisā) vai nopeldÄ“tos par to pašu naudu izbÅ«vÄ“tajā baseinā, vai ziemā nobrauktu no Kājiņu kalna, kur sniegts uzpÅ«sts ar 15 665 latus vÄ“rto sniega pÅ«tÄ“ju, kas iegādāts par tiem pašiem lÄ«dzekļiem, televÄ«zijai par nenotiekošo viesu uzņemšanu Kājiņās Ä«si atbild: „Nav nekāda pamata viņai notikt...” Nu, bet meita – naudas saņemšanas projekta rakstÄ«tāja? „Man meita ir Zviedrijā. Viņa, kaut arÄ« ir pabeigusi gandrÄ«z četras augstskolas, nav spÄ“jÄ«ga ar kaut ko te cÄ«nÄ«ties, tāpÄ“c gaida, kad te paliks labāk, lai atgrieztos,” skan atbilde žurnālam Ir...