Kad ÄŒakÅ¡ai bÅ«s izdevÄ«gi piemÄ“rot VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“juma likumu reÄlajai dzÄ«vei un kas par to samaksÄs?
Pietiek lasÄ«tÄjs · 17.12.2017. · Komentāri (20)12. Saeima nešaubÄ«gi ieies Latvijas valsts vÄ“sturÄ“, jo aizvadÄ«tajÄ nedÄ“Ä¼Ä tika pieņemts VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“juma likums, kas pÄ“c likuma definÄ«cijas ir likumdevÄ“ja vai citas valsta varas augstÄkÄs iestÄdes normatÄ«vais akts, kam piemÄ«t vislielÄkais juridiskais spÄ“ks, un likumdevÄ“js ar likumu izsaka tautas gribu. GrÅ«ti ir pateikt, kam tieši atbilst jaunais likums un vai tas tika pieņemts sabiedrÄ«bas interesÄ“s, jo pat veselÄ«bas ministre Anda ÄŒakša atzÄ«st, ka "pÄ“c kÄda laika radÄ«sies nepieciešamÄ«ba to pielÄgot reÄlajai dzÄ«vei", kas principÄ vÄ“rtÄ“jama kÄ nozares atbildÄ«gÄ ministra fenomenÄla atklÄsme.
To, ka šis likums ir brÄÄ·is, zina ikviens, kas to ir lasÄ«jis vai nedaudz saskÄries, labojumi no Saeimas puses ir veikti visos pantos, turklÄt to vajadzÄ“s darÄ«t vÄ“l, un tas tiek uzticÄ“ts pie premjera MÄra KuÄinska izveidotai darba grupai, - jau nÄkamÄ gada aprÄ«lÄ« tiek gaidÄ«ts pirmais ziņojums. KÄ galvenais arguments likuma pieņemšanai ir tÄ sasaite ar mediÄ·u algÄm, kaut citÄm valsts finansÄ“tÄm nozarÄ“m tÄda likuma nav, bet finansÄ“jumu un algas tÄs saņem. TÄ ka Ä«stenais iemesls noteikti ir cits.
Latvija pretÄ“ji vispÄrÄ“jiem Pasaules VeselÄ«bas organizÄcijas un citu ekspertu atzinumiem nevis iet uz universÄlo veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mu, lai uzlabotu tÄ jau vissliktÄkos sabiedrÄ«bas veselÄ«bas rÄdÄ«tÄjus ES, bet pretÄ“ji un mediÄ·us grib piesaistÄ«t nodokļu inspektoru lomai. ArÄ« tad, ja mediÄ·i redzÄ“s, ka cilvÄ“kam nepieciešama ÄrstÄ“šana slimnÄ«cÄ vai kÄdi dÄrgi izmeklÄ“jumi, tad nebÅ«s iespÄ“jas palÄ«dzÄ“t, ja pacients bÅ«s iedzÄ«votÄju nemaksÄtÄju skaitÄ un ar neregulÄriem zemiem ienÄkumiem, kas traucÄ“ atbilst bezdarbnieku statusam, vai arÄ« bezdarbnieku skaits augs tik strauji, ka graus premjera ekonomiskos izaugsmes rÄdÄ«tÄjus.
Maz ticams, ka likums atrisinÄs pastÄvošo kvotu sistÄ“mu, tieši pretÄ“ji – var sÄkties nebeidzami tiesu darbi, iedzÄ«votÄji pieprasÄ«s kompensÄcijas par valsts solÄ«jumu nepildÄ«šanu vai kompensÄ“t privÄtos maksÄjumus, kam bÅ«tu jÄbÅ«t garantÄ“tiem no valsts puses. ValdošÄ koalÄ«cija neslÄ“pj, ka naudas trÅ«kst un no kaut kÄ ir jÄpaņem. Kas ir visvieglÄk - paņemt no pelnošiem cilvÄ“kiem, paaugstinot sociÄlo nodokli un nemainÄ«gi augstus saglabÄjot lÄ«dzmaksÄjumus, uz ko ir aizrÄdÄ«jis OECD, un pacientu iemaksas. Ja kÄdam ir ko maksÄt, lai maksÄ, jo par izlietojumu un sistÄ“mas efektivitÄti likumÄ nav ne vÄrda.
Kaut arÄ« naudas apjoms pieaug no iedzÄ«votÄju nodokļiem un budžeta deficÄ«ta atkÄpes, par to sadalÄ«šanu tiek runÄts tikai tagad. Skepse mediÄ·os par algu pielikumu ir pamatota, jo šobrÄ«d jau mediÄ·i saņem VeselÄ«bas ministrijas (VM) "lielÄs" algas, ko veido pamatalga ar dažÄdÄm piemaksÄm pÄ“c veselÄ«bas iestÄžu vadÄ«bas ieskatiem. Tad šobrÄ«d, nosakot pamatalgu, var tikt saglabÄtas tikai Darba likumÄ noteiktÄs obligÄtÄs piemaksas par darbu naktÄ«s, svÄ“tku dienÄs, virsstundas, kuras gan atšÄ·irÄ«bÄ no citu profesiju darbiniekiem vÄ“l joprojÄm netiek apmaksÄtas dubultÄ.
LÄ«dz ar to ir lielas ļoti variÄciju iespÄ“jas. ArÄ« ambulatorajÄ sektorÄ, kur gan faktiski neviens speciÄlists nestrÄdÄ pilnu slodzi vienÄ darba vietÄ. Kas un kÄ notiks šajÄ sistÄ“mas daļÄ, kas pÄrsvarÄ pieder privÄtajai medicÄ«nai, ir grÅ«ti paredzÄ“t. ArÄ« privÄtas laboratorijas jau šobrÄ«d veiksmÄ«gi ir izveidojušas samaksas sistÄ“mu, ik gadu gÅ«stot miljonu peļņu, - arÄ« šeit ir ierÄ“Ä·inÄts algu pielikums, kas tiek iekļauts katrÄ izmeklÄ“juma parametrÄ tieši tÄpat kÄ radioloÄ£ijas izmeklÄ“jumu sadaļÄ.
Vai papildu nauda aizies algÄs, peļņa vai infrastruktÅ«rÄ, rÄdÄ«s tikai nÄkamÄ gada finanšu rÄdÄ«tÄji un katras iestÄdes grÄmatveža veiklÄ«ba.
VeselÄ«bas ministrei A.ÄŒakšai neveicas arÄ« ar budžeta deficÄ«ta atkÄpi 113 miljonu eiro apmÄ“rÄ, kura BriselÄ“ tika izcÄ«nÄ«ta jau pagÄjušÄ gada rudenÄ«. Publiski tiek pausts, ka tÄ ir strukturÄlÄm reformÄm, taÄu faktiski tÄs ir A.ÄŒakšas vienpersonÄ«gi virzÄ«tas aktivitÄtes, palielinot finansÄ“jumu vienai vai otrai veselÄ«bas jomai bez konkrÄ“ta pamatojuma un izvÄ“rtÄ“juma sabiedriskÄ apspriešanÄ.
Kaut arÄ« par naudu zinÄms jau vairÄk nekÄ gadu, VM lÄ«dzÄ«gi kÄ ar ES struktÅ«rfondu projektiem visu ir atstÄjusi uz gada pÄ“dÄ“jo nedēļu, lai piedÄvÄto plÄnu nevienam nebÅ«tu laika vai iespÄ“ju apstrÄ«dÄ“t, jo daudzas no aktivitÄtÄ“m ir iekļautas MK 1529 noteikumu projektÄ par veselÄ«bas aprÅ«pes organizÄ“šanas un finansÄ“šanas kÄrtÄ«bu, uz kÄ pamata tiek slÄ“gti lÄ«gumu par valsts pakalpojumu sniegšanu no 2018. gada 1. janvÄra, tai skaitÄ Ä£imenes Ärsta kapitÄcijas naudas pieaugums, sasolÄ«tie jaunie kompensÄ“jamie medikamenti, aknu transplantÄcija, onkoloÄ£ijas "zaļais koridors" un inovatÄ«vie medikamenti u.c.
Uz šo brÄ«di tie ir tukši A.ÄŒakšas solÄ«jumi, jo vairÄk nekÄ gada laikÄ nav iesniegts pamatojums, ieguvums un detalizÄ“ts izlietojums, kas apstiprinÄts Finanšu ministrijÄ. TurklÄt nevienÄ aktivitÄtÄ“ tÄ arÄ« nav nekÄdas reformas, jo iedzÄ«votÄju mūža ilgums pieaug neatkarÄ«gi no A.ÄŒakšas aktivitÄtÄ“m, bet tÄpat ir Ä«sÄkais ES.
GrÅ«ti pat atbilstoši raksturot šÄdu A.ÄŒakšas vieglprÄtÄ«bu un bezatbildÄ«gu spÄ“lÄ“šanos ar cilvÄ“ku dzÄ«vÄ«bÄm, jo dokumenti vÄ“l ir jÄapstiprina SaeimÄ un Ministru kabinetÄ. Jau vienu reizi A.ÄŒakša piekrÄpa mirstošus aknu transplantÄcijas slimniekus, atsakot naudu operÄcijÄm, tagad tÄ jau bÅ«s otrÄ reize. Un tas nav bezjÄ“dzÄ«gs likums, kas uz šo brÄ«di nevienu dzÄ«vÄ«bu neietekmÄ“, - aiz katra solÄ«juma ir slimÄ«bas skarts pacients ar savu Ä£imeni un tuviniekiem, kuri jau atkal cer. Laikam jau A.ÄŒakšai Baibas Barones vÄrds vairs neko neizsaka...
Nezinu vai kÄdÄ pasaules valstÄ« ir šÄds veselÄ«bas ministrs un vai vÄ“l kaut kur valdÄ«bas vadÄ«tÄjs tik mierÄ«gi attiecas pret veselÄ«bas nozares ministrijas un ministra bezdarbÄ«bu, taÄu ZZS premjera M.KuÄinska darba stils rÄda, ka viņam tÄ ir ikdiena. Nudien, pÄrsteidz nekaunÄ«ba, ar kÄdu uz slimu cilvÄ“ku rÄ“Ä·ina tiek virzÄ«tas merkantilas intereses, kur pacients ir tikai aizsegs, lai piekļūtu naudas resursam.