Iesaki rakstu:

Es esmu pedagogs. Strādāju RÄ«gas Sanatorijas internātpamatskolā. Tajā pašÄ, uz kuru ved meža ceļš, kur reizÄ“m lido krÄ“sli un, kā jau visiem ticis paziņots, ne skolÄ“ni, ne skolotāji neievÄ“ro iekšÄ“jās kārtÄ«bas noteikumus. Dienām ilgi visi, kam vien nav slinkums, ir izteikušies par mÅ«su skolu. Tagad pienākusi mana kārta. Es neesmu ne direktore, ne mācÄ«bu pārzine, ne kāds cits no skolas administrācijas. Es esmu ierindas skolotājs. Es runāšu tikai savā vārdā un paudÄ«šu savu viedokli. Un tās durvis… Tās durvis ir manas!

Es esmu tas Cerbers, kurš uzrej tiem, kas nosebojuši, un nosaka, kam noteiktajā starpbrÄ«dÄ« ļauts laukā iet, kam ne. Es ielienu ik pasolÄ“ un kaktā, lai noÄ·ertu katru, kas paņēmis brÄ«vsoli. ReizÄ“m es Ä·eru lidojošus krÄ“slus un, kā lingu vicinot savu rokassomu (kurā vienmÄ“r ir pāris pasmagi lasāmgabali), izšÄ·iru kautiņus. Ziniet, man ir ļoti laba reakcija un atstrādāta tehnika!

Es spÄ“ju noteikt, kurš jāsÅ«ta skriet ap skolu, lai nodzen tvaiku, un kuram pÄ“c iespÄ“jas ātrāk jātiek prom no visiem. Es pagaidām vÄ“l spÄ“ju noturÄ“t skolÄ“nu afekta stāvoklÄ« un vienlaikus bazÅ«nÄ“t, lai visi klātesošie ņem ļekas. Es protu pierunāt, uzslavÄ“t, iedvesmot. Ja vajag, noglāstÄ«t galvu vai pateikt ko izcili riebÄ«gu. Man pat ir talants ar vienu sarunu panākt, lai skolÄ“ns sāktu sekot savai higiÄ“nai.

VÄ“l es diendienā dzirdu stāstus, kuru dēļ man gribas kliegt un kādu piekaut. Pieaugušos, ne jau bÄ“rnus! Es iestāstu sev, ka katrs rupjš vārds izkausÄ“ vienu gramu mana liekā svara, bet aizvainojoši izteicieni liek maniem matiem izskatÄ«ties lieliski. ReizÄ“m manas kabatas ir piebāztas ar konfektÄ“m, jo tā ir mÅ«su skolas cietā valÅ«ta. Taču par tikpat labu mantu tiek uzskatÄ«tas tostermaizes un Ä·iploku grauzdiņi. Jums šÄ·iet, es esmu neprofesionāla? Nāciet un izdariet labāk! Jo pie tām durvÄ«m… tur, kur piekāva policistu, divas dienas nedēļā stāvu es.

Es esmu audzinātāja un dežūrskolotāja. (NÄ“, tajā liktenÄ«gajā ceturtdienas priekšpusdienā es nestrādāju!) Es esmu dons Kihots. Tāpat kā mani kolÄ“Ä£i. Un mÄ“s cÄ«nāmies ar vÄ“jdzirnavām, kuras neesam iegriezuši ne mÄ“s, ne mÅ«su skolas vadÄ«ba. Jo tas, ar ko mÄ“s cÄ«nāmies un par ko mÄ“s cÄ«nāmies, ir Latvijas sabiedrÄ«bas radÄ«tais galaprodukts. Tieši to, kuri mÅ«su skolas skolÄ“nus lamā par dauņiem, kropļiem, izdzimteņiem un vÄ“l kaut kādiem. Jo tieši šÄdu leksiku viena daļa mÅ«su bÄ“rnu dzird no savu radÄ«tāju mutÄ“m.

Tie, kas steidz slavināt padomju laikus un tur valdošo kārtÄ«bu, neaizmirstiet – šie bÄ“rni ir padomju laikus piedzÄ«vojušo bÄ“rni un mazbÄ“rni. Tieši JÅ«s esat tie, kas savu pieredzi nodevuši tālāk. Tātad, kā šo pagājušo laiku piekritÄ“ji, JÅ«s esat pÄ“c šÄ«s metodikas savus pÄ“cnācÄ“jus audzinājuši. JÅ«s esat viņos ielikuši to sajÅ«tu, ka pa lielam viņi nav nekas, dabas kļūdas, kas nepareizs un greizs, kas jāizlabo ar dunkām, sitieniem un lamām. Tieši JÅ«s no viņiem atpÄ“rkaties ar dārgiem gadžetiem, jo sarunai nav laika. NemÄ“Ä£iniet man iebilst, ka es JÅ«s nepatiesi apvainoju, jo tieši JÅ«s internetā kliedzat, ka mÅ«su skolas bÄ“rni ir jāizkastrÄ“, jānošauj, jāatspārda, utt. Kā mežā sauc, tā atskan!

Internātskola – tātad dauņi un noziedznieki!

Ä»oti daudzi atļaujas viszinoši spriedelÄ“t un gudri runāt par mÅ«su skolas skolÄ“niem, viņu vecākiem un pedagogiem, bez iedziļināšanās skolas specifikā un programmā. Varu likt galvu Ä·Ä«lā, ka neviens no “gudrajiem” komentÄ“tājiem, pat ne reizi nav ienācis mÅ«su skolā un redzÄ“jis, kā norit ikdienas mācÄ«bu darbs. Visticamāk viņi vispār nav bijuši nevienā skolā un nezina, kas tur notiek. Internātskola – tātad dauņi vai noziedznieki! Starp citu, tajos pašos dažu piesauktajos padomju laikos radÄ«ts stereotips. Plašsaziņas lÄ«dzekļiem esot informatÄ«va un izglÄ«tojoša funkcija. Viņi esot mÅ«su ceturtā vara. Tikai, lai kā es nepÅ«lÄ“tos, neatradu nevienu rakstu, kas pastāstÄ«tu to, kāds ir iemesls tam, ka bÄ“rns mācās tieši mÅ«su skolā. PacentÄ«šos paskaidrot to, ko mediji neizdarÄ«ja, publicÄ“jot vienu šausmu stāstu aiz otra:

1) skolÄ“ni mÅ«su skolā nonāk pÄ“c speciālās medicÄ«niskas un pedagoÄ£iskas komisijas lÄ“muma. Visiem šiem bÄ“rniem ir ārstu noteiktas diagnozes. Bieži vien pÄ“c tam, kad bÄ“rns jau ir izmÄ“tāts pa piecām, sešÄm standarta skolām. MÅ«su skolas programma un specifika tādu iespÄ“ju kā skolÄ“na izslÄ“gšanu no skolas lÄ«dz 18 gadu vecumam nepieļauj. Pie reizes atgādinu, ka skolas pienākums ir nodrošināt izglÄ«tojamajiem izglÄ«tÄ«bas programmas apguvi viņiem piemÄ“rotā veidā, nevis bÄ“rnus pāraudzināt. BÄ“rnus audzina Ä£imene.

2) MÄ“s neesam palÄ«gskola. MÅ«su bÄ“rni apgÅ«st valstÄ« noteikto vispārÄ«go pamatizglÄ«tÄ«bu. Viņu problÄ“ma ir nespÄ“ja iekļauties standarta masu skolās. Turklāt viena daļa problÄ“mu tieši tur arÄ« ir radušÄs, ja runājam par ļoti pazeminātu pašvÄ“rtÄ“jumu, neticÄ«bu saviem spÄ“kiem un pedagoÄ£isko ielaistÄ«bu.

3) Pie mums nonāk bÄ“rni ar autismu, šizofrÄ“niju, Aspergera sindromu, emocionāliem traucÄ“jumiem, kas radušies dažādu traumu rezultātā, hiperaktÄ«vie un daudzi citi, kuri savu veselÄ«bas stāvokli nav izvÄ“lÄ“jušies, bet saņēmuši šÅ«pulÄ«. Es neesmu ļauna, bet es tiešÄm novÄ“lu šÄdu pašu dāvaniņu kā vecākiem vai vecvecākiem saņemt tiem, kas atļaujas izsaukāt mÅ«su skolas audzÄ“kņus un viņu vecākus. Es novÄ“lu tiem sajust to, kā ir tad, kad jÅ«su bÄ“rnā vienlaicÄ«gi mÄ«t dievišÄ·ais un nelabais, kā ir tad, kad tu vienā brÄ«dÄ« ar savu bÄ“rnu bezgala lepojies, bet nākamajā jau esi gatavs viņu nogalināt. Es novÄ“lu tiem sajust, kā ir tad, kad pašam jāsāk baidÄ«ties no sava bÄ“rna. ŠÄ«s slimÄ«bas neizvÄ“las, vai tu esi bagāts, nabags, ar pamatskolas vai vairāku augstskolu izglÄ«tÄ«bu. Tās var skart ikvienu. Es lepojos ar tiem mÅ«su audzÄ“kņu vecākiem, kas nepadodas un cÄ«nās par saviem bÄ“rniem, jo viņi zina, ka katrs mazākais solÄ«tis ir milzu panākums. Ne visiem pietiek spÄ“ka un padoma. Latvijas sabiedrÄ«ba nav tā iekļaujošÄkā un integrÄ“jošÄkā, ko pierāda pÄ“dÄ“jās nedēļas ažiotāža internetā.

4) Citu mÅ«su skolas kontingentu veido skolÄ“ni, kuru uzvedÄ«bu un attieksmi pret dzÄ«vi veido viņu sociālā pieredze. Emocionāls aukstums Ä£imenÄ“, miris kāds no vecākiem, dzÄ«vu vecāku bāreņi, darbos pārāk aizņemti vecāki, šÄ·irtu vecāku bÄ“rni, kāds no vecākiem devies peļņā uz ārzemÄ“m, arÄ« sociāli nelabvÄ“lÄ«gu Ä£imeņu atvases, utt. Tie ir bÄ“rni ar psihozÄ“m un citām dažādu emocionālu un fizisku pārdzÄ«vojumu sekām. Šie bÄ“rni ir agresÄ«vi, emocionāli, fiziski traumÄ“ti, ar ļoti zemu pašvÄ“rtÄ“jumu, nepareizu dzÄ«ves izpratni. Tā nav bÄ“rnu, bet pieaugušo atbildÄ«ba. ŠÄ« ir tā skaistā buÄ·ete, ko spÄ“j radÄ«t tikai sabiedrÄ«ba un tas, ka neviens laicÄ«gi tam nav tam pievÄ“rsis uzmanÄ«bu. DrÄ«zāk vÄ“l stereotipu vadÄ«ti viņu stāvokli pasliktinājuši izsmejot, distancÄ“joties, aprunājot un jau laikus norakstot. Ä»oti daudziem ir vienalga, kas notiek aiz viņa nama durvÄ«m, lielākā daļa izliekas neredzam, novÄ“ršas vai metas filmÄ“t, cerot uz lÄ“tu slavu un klikšÄ·iem internetā. Bieži vien par notikušiem negadÄ«jumiem un nelaimÄ“m attiecÄ«gajiem dienestiem paziņots netiek, bet paši lietas labā arÄ« neko nedara, jo cer, ka to izdarÄ«s kāds cits.

5) Tas, ko mÄ“s savā skolā cenšamies izmainÄ«t, ir Latvijas sabiedrÄ«bas radÄ«ts galaprodukts. Tādēļ balvu “Latvijas lepnums” visi kliedzÄ“ji un komentÄ“tāji var pasniegt tieši sev. To, kādi šie bÄ“rni ir kļuvuši, nevar izmainÄ«t vienā dienā. Tas ir gadiem ilgs darbs, solÄ«ti pa solÄ«tim. Kāds varbÅ«t par mani smiesies, bet es lepojos, ka mans skolÄ“ns pusstundu dusmu lÄ“kmÄ“ vairs neskrien ap skolu spārdÄ«damies un skaļi lamājoties, bet pÄ“c pāris minÅ«tÄ“m negāciju izlādÄ“šanas spÄ“j apstāties un saprast, ka atkal nav savaldÄ«jies. Viņš spÄ“j arÄ« atvainoties un izskaidrot, kāpÄ“c sadusmojies.

6) Visi, kas te skaļi kliedz un prātuļo, par viņiem nezina pilnÄ«gi neko. Jā, viņi lamājas, jā, viņiem ir agresÄ«va un izaicinoša uzvedÄ«ba, viņi ar grÅ«tÄ«bām iekļaujas sabiedrÄ«bā, bet paziņojums, ka esam mazgadÄ«go noziedznieku skola, ir neadekvāts un nepatiess. Tas gluži tāpat kā visas rupjÄ«bas, paziņojumi, ka pie mums tiek dzerts vienā laidā un ka skola to atbalsta, liek domāt, ka šÄ« daļa komentÄ“tāju ir ar garÄ«gās veselÄ«bas problÄ“mām. Visas pazÄ«mes liecina par šizofrÄ“niju izteiktā formā (vajāšanas mānija, melošana, rupjÄ«bas, neveselÄ«gas fantāzijas, ieciklÄ“šanās uz vienu lietu, viedokli).  Nelielai daļai mÅ«su skolas skolÄ“niem ir likumpārkāpumi. Parasti tie ir vieni un tie paši personāži. Taču par likumpārkāpumiem un sekām atbild policija, tiesa, ne skola. Ja viņi par saviem pārkāpumiem sekas neizjÅ«t, tā nav mÅ«su, bet sistÄ“mas kļūda. MÅ«su instrumenti ir darba terapija, uzvedÄ«bas lapas, pÄ“c kurām tiek noteikts, vai skolÄ“ns starpbrÄ«dÄ« var iziet laukā (tāda iespÄ“ja ir tikai divos starpbrīžos), pārrunas, darbs ar psihologu un psihiatru, sociālo pedagogu, vecāku informÄ“šana, pārrunas ar vecākiem, dažādu dienestu iesaistÄ«šana. Tie visi ir valsts noteikti un apstiprināti lÄ«dzekļi un citu mums nav, tāpat kā citās skolās. Neko pretlikumÄ«gu mÄ“s izmantot nedrÄ«kstam. Mums nav tiesÄ«bu pārmeklÄ“t skolÄ“na somas vai personÄ«gās lietas. Un nebÅ«sim liekuļi, arÄ« citas skolas, arÄ« prestižās, saskaras ar tādām pašÄm problÄ“mām kā mÅ«su: smÄ“Ä·Ä“šana, uz skolu atnests alkohols, fiziska, vārdiska vardarbÄ«ba, mobings pret skolasbiedriem un skolotājiem. AtšÄ·irÄ«ba ir tikai tā, ka, ja mÅ«sÄ“jie visu saka un dara pa tiešo, bet citās skolās tiek pielietotas smalkākas metodes.

7) MÅ«su skolas skolÄ“ni nav ne nespÄ“jÄ«gi, ne netalantÄ«gi. VistiešÄkais pierādÄ«jums tam ir daudzas godalgotas vietas un atzinÄ«bas raksti dažādos Latvijas skolu konkursos. MÅ«su skolÄ“ni komponÄ“, sacer dziesmas un dzeju. Dzied, glezno un spÄ“lÄ“ teātri, reizÄ“m tikai pÄ“c lielas pierunāšanas un piespiešanas. Daudziem no viņiem ir milzÄ«gs talants un potenciāls, bet nav vecāku ieinteresÄ“tÄ«bas un vÄ“lme atbalstÄ«t savu bÄ“rnu.  Es un mani kolÄ“Ä£i zinām, ka visticamāk, ka pÄ“c skolas viņi to vairs nedarÄ«s, bet mÄ“s tik un tā darām visu, lai kaut šo Ä«so brÄ«di viņš šos savus talantus un potenciālus attÄ«stÄ«tu. VarbÅ«t tomÄ“r kādreiz atcerÄ“sies un izmantos to lietderÄ«gi. Mans un manu kolÄ“Ä£u uzdevums ir palÄ«dzÄ“t šiem bÄ“rniem integrÄ“ties sabiedrÄ«bā. Taču tā ir cīņa ar vÄ“jdzirnavām, un mÄ“s esam doni Kihoti, kas ar tām cÄ«nās, jo ne mÅ«su sabiedrÄ«ba, ne izglÄ«tÄ«bas sistÄ“ma, ne pati valsts nav šÄdu integrāciju veicinoša.

Jau vairākus gadus viens no mÅ«su valsts varas jājamzirdziņiem ir integrācija. Tiek veidoti visvisādi integrācijas plāni, no bÄ“gļiem, beidzot ar likumpārkāpÄ“jiem. Tas viss ir ļoti labi un apsveicami. Es neesmu kompetenta izteikties par citām jomām, taču es atļaušos paust savu viedokli par integrācijas plāniem izglÄ«tÄ«bā. Uzskatu, ka mana izglÄ«tÄ«ba, zināšanas, 15 gadu pieredze pedagoÄ£ijā, kā arÄ« personÄ«gā pieredze ir pietiekoša, lai es to varÄ“tu darÄ«t.

No turienes Tu esi nācis un tur Tev jāpaliek!

Es uzskatu, ka mÅ«su valstÄ« lietas nav tā sakārtotas, lai tiktu, piemÄ“ram, integrÄ“ti bÄ“rni no sociāli nelabvÄ“lÄ«gajām Ä£imenÄ“. Tam kā laba ilustrācija varÄ“tu kalpot speciālajos izglÄ«tÄ«bas kursos dzirdÄ“tais piemÄ“rs. Tātad speciālajā internātskolā sāk mācÄ«ties JānÄ«tis no X Ä£imenes, kur vecāki ļoti draudzÄ“jas ar zaļo pÅ«Ä·i un nav tas labākais piemÄ“rs savam bÄ“rnam. JānÄ«tis dzÄ«vo internātā un skolas pedagogi dara visu, lai viņa dzÄ«ves uztvere mainÄ«tos un viņš spÄ“tu izvÄ“rtÄ“t, kas ir pareizi, kas nepareizi.

BrÄ«vlaikā JānÄ«tis dodas mājās un saprot, ka viņa vecāki nedzÄ«vo Ä«sti pareizi. Kad viņš viņiem mÄ“Ä£ina to pateikt, dabÅ« pa kaklu. PÄ“c tam JānÄ«tis vairs uz mājām neraujas un, cik nu ir iespÄ“jams, dzÄ«vo skolā. Ar laiku viņš ir atindÄ“jies no savas Ä£imenes nelabvÄ“lÄ«gās ietekmes, bet skolotāji ar raizÄ“m skatās nākotnÄ“, jo JānÄ«tim jābeidz devÄ«tā klase un tas nozÄ«mÄ“, ka skolas gaitas beigušÄs un jāatgriežas “mÄ«lošÄs Ä£imenes” klÄ“pÄ«, kur viņu nekas labs negaida.

Lai kaut kā paglābtu jaunieti no paredzamās nākotnes, pedagogi vÄ“ršas vietÄ“jā pašvaldÄ«bā un bāriņtiesā, izsakot savas bažas un lÅ«dzot rast kādu risinājumu. Uz ko saņem atbildi, ka jaunietim ir dzÄ«vi vecāki, kam par viņu jārÅ«pÄ“jas, lÄ«dz ar to neko darÄ«t – JānÄ«tim jāatgriežas vecāku mājās. PÄ“c izlaiduma JānÄ«tis ar dažādu ziedotāju sarÅ«pÄ“tu bagāžu dažādu mantu izskatā atgriežas mājās, kur viņu sagaida atplestām rokām. PÄ“c nedēļas visas viņa lietas ir notirgotas spirtotās dziras papildināšanas nolÅ«kos, bet pats JānÄ«tis 1. septembrÄ« ir atpakaļ skolā un lÅ«dzas viņu ņemt atpakaļ. Skola to nevar darÄ«t, un JānÄ«tim vien jāatgriežas pie Ä£imenes un jādzÄ«vo vidÄ“, no kuras reiz izkļuvis.

Šie bÄ“rni vÄ“lākais pÄ“c 2 gadiem salÅ«zt un turpina dzÄ«vot tāpat kā viņu vecāki. Tikai retajam izdodas no tā visa izrauties. Tātad valsts politika ir skaidri saprotama – no turienes Tu esi nācis, un tur Tev jāpaliek!

Ä€rzemÄ“s cilvÄ“ki ar speciālajām vajadzÄ«bām tiek integrÄ“ti visdažādākajos veidos, taču galvenais mÄ“rÄ·is ir radÄ«t sajÅ«tu, ka viņi ir sabiedrÄ«bai noderÄ«gi cilvÄ“ki. Tieši tāpÄ“c ārvalstÄ«s cilvÄ“ks, kas slimojis ar bÄ“rnu trieku, var bÅ«t Ä£eniāls grāmatvedis, jo viņš ir saņēmis izglÄ«tÄ«bu viņam piemÄ“rotā veidā, bet, lai strādātu un nopelnÄ«tu sev iztikas lÄ«dzekļus, valsts viņu ir nodrošinājusi ar speciālu datortastatÅ«ru, kura ir domāta nevis strādāšanai ar pirkstiem, bet gan ar kulakiem. C lÄ«meņa bÄ“rniem, kam bÅ«tiskākais ir iemācÄ«ties parÅ«pÄ“ties par sevi, skolā ir speciālas klases, kuras var atbilstoši pārveidot mācÄ«bu tÄ“mai: vannasistaba, virtuve, viesistaba, utt. Viņi neapgÅ«st ne fizikas formulas, ne citas pārgudras lietas. Viņi mācas operÄ“t ar sadzÄ«ves lietām un tehniku, viņi mācās dzÄ«vot, neesot atkarÄ«gi no citiem. Savukārt paralizÄ“tie ar mutes palÄ«dzÄ«bu liek kastÄ«tÄ“s skrÅ«vÄ«tes, saņemot par to algu. Viņiem ne brÄ«di nav sajÅ«tas, ka bÅ«tu nevienam nevajadzÄ«gi.

Netiec galā – neesi profesionālis!

Patlaban izskatās, ka vienÄ«gais veids, kā integrÄ“t bÄ“rnus ar speciālajām vajadzÄ«bām, pÄ“c mÅ«su valsts ierÄ“dņu domām ir šÄdiem bÄ“rniem likt mācÄ«ties standarta skolā. Tikai par to, ka skolas tam nemaz nav gatavas, neviens nerunā. Skolotāji nav Ä«sti sagatavoti, piemÄ“ram, darbam ar bÄ“rnu, kam ir psihozes. Ja netiec galā, tiek apšaubÄ«ta tava profesionalitāte. Bet kursi, kas nepieciešami, lai strādātu ar šÄdiem bÄ“rniem, maksā gana daudz, un ne katrs pedagogs to var atļauties. 

BÄ“rniem ar mācÄ«bu un uzvedÄ«bas traucÄ“jumiem nepieciešama individuāla pieeja, ko nevar nodrošināt klasÄ“, kur sēž trÄ«sdesmit skolÄ“ni. Lai to nodrošinātu, nepieciešami palÄ«gskolotāji. Taču palÄ«gskolotājiem, arÄ« speciālajiem pedagogiem valsts budžetā naudas nav.  ArÄ« tādām kā mÅ«su nav. Mazajām skolām, kas šÄdiem bÄ“rniem bÅ«tu piemÄ“rotākas, pÄ“c izglÄ«tÄ«bas ministra teiktā televÄ«zijā nākotnes nav.

Zinot mÅ«su skolas kontingentu un vajadzÄ«bas, droši varu apgalvot, ka viena daļa skolu neapmeklÄ“s un izies ielās, jo nespÄ“s turÄ“t lÄ«dzi tempam, ko pieprasa darbs standarta klasÄ“, kā arÄ« bÄ“rni, kas nespÄ“j nepārtraukti nosÄ“dÄ“t klasÄ“. Citi, redzot, ka nespÄ“j tikt lÄ«dzi citiem, zaudÄ“s motivāciju. Pašapziņa vÄ“l vairāk pazemināsies.  Tas viss izpaudÄ«sies kā agresÄ«va vai neadekvāta uzvedÄ«ba, no kuras cietÄ«s pārÄ“jie bÄ“rni, arÄ« pedagogi.

Nav noslÄ“pums, ka jau tagad šÄdi notiek. ŠÄdus bÄ“rnu patlaban mÄ“tā no skolas uz skolu, lÄ«dz beidzot viņi nonāk, piemÄ“ram, mÅ«su skolā. Ticiet man, “dāvaniņas”, ko saņemam pÄ“c pedagoÄ£iski medicÄ«niskās komisijas, ir neapskaužamas. “Lāča pakalpojumu” izdara arÄ« savā laikā veiktā izglÄ«tÄ«bas reforma “Nauda seko skolÄ“nam”, kā arÄ« mūžīgā cīņa par augstāku reitingu.

“Nauda seko skolÄ“nam” un visuvarenais reitings.

IzglÄ«tÄ«bas sistÄ“ma tiek reformÄ“ta nepārtraukti, solot lielāku algu skolotājiem un pilnvÄ“rtÄ«gāku izglÄ«tÄ«bu bÄ“rniem. Tikai realitātÄ“ tas izskatās citādāk.  Reforma “Nauda seko skolÄ“nam” tika prezentÄ“ta kā liels ieguvums skolām un skolotājiem. Taču šÄ« reforma ir viens no iemesliem, kāpÄ“c sāka brukt mans ideālisms un visas ilÅ«zijas par izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mu kā tādu.

To, ka reforma nav bÄ“rniem draudzÄ«ga, sapratu, strādājot vienā no RÄ«gas prestižajām skolām. Tā kā nauda seko skolÄ“nam, jau tā lielajā skolā palielinājās  klašu skaits, un vidusskolas desmitajā klasÄ“ tika uzņemti visi. Vairāk skolÄ“nu – vairāk naudas. Mazāk skolÄ“nu – slÄ“gta skola. Kopš reforma sākusi savu darbÄ«bu, ik gadu tiek slÄ“gtas vairākas skolas. Tas mazākām skolām liek trÄ«cÄ“t par katru skolÄ“nu, bet lielās metas skrÄ“jienā pÄ“c visuvarenā reitinga. Bilde veidojas visai savdabÄ«ga. Vidusskolās un Ä£imnāzijās 10. klasÄ“ tiek uzņemti skolÄ“ni, bet vÄ“lāk 11. vai 12.klasÄ“ uz 1. semestra beigām, kad nauda jau piešÄ·irta atbilstoši skolÄ“nu skaitam, vecākiem iesaka pameklÄ“t citu skolu, jo šo bÄ“rns sekmÄ«gi nepabeigšot. Patiesais iemesls – bÄ“rna sekmju dēļ tiks bojāts skolas reitings.

Es savā naivumā domāju, ka tas tā notiek tikai manā bijušajā darbavietā, bet alojos. ApmÄ“ram pusotru gadu atpakaļ dzÄ«ve mani saveda kopā ar rakstošiem cilvÄ“kiem. MÅ«su pulciņā visjaunākā bija vidusskolniece ar visai sarežģītu likteni, bet ļoti, ļoti talantÄ«ga meitene. Jau tolaik viņa bija vairāku literāro balvu laureāte. Atceros, kā viņa ar sajÅ«smu stāstÄ«ja par skolu, kurā sākusi mācÄ«ties, par lieliskajām literatÅ«ras stundām.

Liels man bija pārsteigums, kad apmÄ“ram pirms gada viņa paziņoja, ka viņai skola jāpamet. Viņai ticis pateikts, ka skolas top priekšmetā viņas vidÄ“jā atzÄ«me ir 8,5, bet skolas reitingam nepieciešams 8,9, tādēļ viņai ieteikts pameklÄ“t citu skolu, jo tāda un tāda priekšmeta dēļ viņu skolu nepabeigs.

Tā kā meitenes māte viņai nebija nekāds atbalsts, meitene divpadsmito klasi pabeidza vakarskolā, bet naudiņa tika piešÄ·irta iepriekšÄ“jai skolai. Meitenei ir mugurkauls, un viņa tagad studÄ“ budžetā universitātÄ“, viss viņas dzÄ«vÄ“ lÄ“nām sakārtojas. Viņa atkal ir dabÅ«jusi balvu par savu stāstu, un es viņai novÄ“lu visu labāko. Tas par vidusskolām un reitingiem.

Un galu galā vidÄ“jā izglÄ«tÄ«ba nav obligāta. Taču mÄ“s savā skolā šo reformu izjÅ«tam ļoti. SeptembrÄ«, kad dala naudu, mums katru gadu ir mazāk skolÄ“nu nekā iepriekšÄ“jā gadā, kas atstāj iespaidu uz mÅ«su algām – tās samazinās. OktobrÄ«, smejies vai raudi, mums ir skolÄ“nu pieplÅ«dums.  SkolÄ“nu skaits palielinās, bet nauda palikusi tā pati. Un tā, kā teiktu mans kolÄ“Ä£is: Katru gad’ no jauna… Tad sakiet man, par kādu integrāciju šeit vispār var bÅ«t runa.

Ik gadu skolās trÅ«kst pedagogu. ArÄ« standarta skola sastopas ar smÄ“Ä·Ä“šanas, alkohola problÄ“mām, vārdisku, emocionālu un fizisku agresiju no skolÄ“nu puses. Ne vienmÄ“r vecāki sadarbojas un bieži vien paši nezina ko darÄ«t. Taču parasti tiek meklÄ“ta pedagoga vaina, vai arÄ« viņš nav profesionālis. Jau sen pagājuši tie laiki, kad pret pedagogiem izturÄ“jās ar cieņu. Pietiek palasÄ«t sociālos tÄ«klus. ArÄ« valsts mÄ“rogā attieksme ir viennozÄ«mÄ«ga. Pedagogi, kam tuvojas pensija, sakož zobus un cenšas izturÄ“t lÄ«dz pensijai, bet tie, kam ap 30-40 gadiem, met mieru un pievÄ“ršas citām profesijām, jo ir sapratuši, ka cÄ«nās ar vÄ“jdzirnavām. Un vÄ“l ir doni Kihoti, kas cÄ«nās idejas vārdā, bet es pat negribu iedomāties, kas notiks tad, kad cerÄ«bu zaudÄ“s pÄ“dÄ“jais dons Kihots.

Pārpublicēts no sienakaudze.lv