Kad kapelmeistars un dziesmu svÄ“tku biļeÅ¡u tirgotÄja nozÄ«mÄ“ injekciju ar plakÄtiem, avÄ«zÄ“m vai reklÄmas rullÄ«Å¡iem
PÄ“teris Apinis · 09.05.2021. · Komentāri (0)VakcÄ«nas ir medikaments, un kÄ katram medikamentam arÄ« vakcÄ«nai ir konkrÄ“ta iedarbÄ«ba, efektivitÄte un mÄ“dz bÅ«t blaknes. VÄ“l vairÄk – vakcÄ«na ir ļoti nopietns bioloÄ£isks medikaments, kurš bÅ«tu jÄnozÄ«mÄ“ Ärstam, nevis kapelmeistaram. InjicÄ“jams medikaments ir ievadÄms medicÄ«nas iestÄdÄ“, vakcÄ«na vislabÄk – Ä£imenes Ärsta kabinetÄ.
Tad, kad nopietnu medikamentu Ministru kabinets aizmirst pasÅ«tÄ«t (tiesa, par vainÄ«gajiem atrod un soda ierÄ“dņus, kuru darba aprakstÄ nav paredzÄ“ta vakcÄ«nu iegÄde), tad, kad kapelmeistars un dziesmu svÄ“tku biļešu tirgotÄja nozÄ«mÄ“ šo medikamentu ar plakÄtiem, avÄ«zÄ“m vai reklÄmas rullÄ«šiem, tad, kad medikaments tiek injicÄ“ts sporta zÄlÄ“, tirgÅ« vai izstÄžu kompleksÄ, cilvÄ“kiem rodas neuzticÄ«ba vakcinÄcijai, un rezultÄtÄ Latvija no citÄm Eiropas valstÄ«m vakcinÄcijÄ atpaliek 5–10 reizes, un nav ne mazÄko cerÄ«bu, ka vakcinÄcija Pavļuta vadÄ«bÄ noritÄ“s raitÄk.
10% iedzÄ«votÄju EiropÄ (un LatvijÄ) ir pret vakcÄ«nÄm noskaņoti negatÄ«vi, viņus pÄrliecinÄt nav iespÄ“jams un nav jÄ“gas. Viņiem norakstÄ«sim arÄ« 10% no vakcinÄcijas neveiksmÄ“m. SavukÄrt par 90% no vakcinÄcijas neveiksmÄ“m personÄ«gi atbildÄ«gi ir Daniels Pavļuts un Eva JuhņēviÄa, bet solidÄri arÄ« KrišjÄnis Kariņš un Ministru kabinets.
LÄ«dzestÄ«ba/nelÄ«dzestÄ«ba zÄļu lietošanai attiecas arÄ« uz vakcÄ«nÄm
“ZÄles nedarbojas pacientiem, kas tÄs nelieto,” – šis teiciens ir piedÄ“vÄ“ts bijušajam ASV veselÄ«bas ministram jeb galvenajam Ä·irurgam (Surgeon General of the United States) ÄŒÄrlzam Everetam KÅ«pam (C. Everett Koop, MD), bet lÄ«dzÄ«gi jau pagÄjušÄ gadsimta trÄ«sdesmitajos gados ir izteicies arÄ« viens no Latvijas terapijas skolas dibinÄtÄjiem profesors MÄrtiņš ZÄ«le.
PapildinÄšu šo atziņu – zÄles darbojas Ä«stajam pacientam, kurš šÄ«s zÄles lieto paredzÄ“tajÄ devÄ un laikÄ. VislabÄk zÄles palÄ«dz, ja tÄm tic gan Ärsts, gan pacients. Tieši tÄpat ir ar vakcÄ«nÄm – ja pacients uzticas savam Ä£imenes Ärstam un prakses mÄsai, pacientam pÄ“c vakcinÄcijas ir mazÄk blakņu, un, kas bÅ«tiski – mazÄkas iespÄ“jas pÄ“c vakcinÄcijas saslimt pat vieglÄ formÄ un vÄ«rusu pÄrnÄ“sÄt (tas gan šobrÄ«d pasaulÄ“ literatÅ«rÄ tiek rakstÄ«ts pieņēmuma formÄ).
NelÄ«dzestÄ«ba ÄrstÄ“šanai ir temats, par kuru neraksta vadošie laikraksti un pÄ“tnieciskie žurnÄlisti. EiropÄ zinÄma atziņa, ka aptuveni puse pacientu izrakstÄ«tÄs un nozÄ«mÄ“tÄs zÄles nelieto, lieto nepareizÄs devÄs vai lieto pÄrlieku reti. VienkÄršoti tas izskatÄs tÄ: 12 % pacientu izrakstÄ«tÄs zÄles vienkÄrši nenopÄ“rk, 12 % nopÄ“rk, bet pat nemÄ“Ä£ina lietot (kopÄ sanÄk ceturtÄ daļa visu pacientu), bet 29% lieto par maz, zÄļu lietošanu pÄrtrauc pÄrÄk Ätri, lieto neregulÄri, aizmirst iedzert, pazaudÄ“ tablešu blisteri, nevar atskrÅ«vÄ“t bÄ“rnu drošo kÄrbiņu.
ArÄ« attiecÄ«bÄ pret vakcÄ«nÄm populÄcijÄ ir gan lÄ«dzestÄ«ba, gan nelÄ«dzestÄ«ba. AttiecÄ«bÄ uz vakcÄ«nÄm nelÄ«dzestÄ«ba nereti tiek apzÄ«mÄ“ta kÄ novilcinÄšana:
- šodien nevakcinÄ“šos, atlikšu;
- ar šo vakcÄ«nu nepotÄ“šos, man vajag citu;
- pagaidÄ«šu Johnson&Johnson vakcÄ«nu, kas jÄpotÄ“ tikai vienu reizi, vai Sputņik V, kas ir izstrÄdÄta Gamaleja institÅ«tÄ un no kuras nemirst;
- pagaidÄ«šu, kamÄ“r sapotÄ“sies kolēģēs, draugi, paziņas, tad uzzinÄšu – vai viņiem nebija blaknes;
- rindÄ jau nu nestÄvÄ“šu;
- manavakcina.lv jau trešo reizi ar mani kļūdaini respondÄ“ja.
TÄtad mÄ“s runÄjam par nelÄ«dzestÄ«bu vakcinÄcijai, kas lielÄkÄ vai mazÄkÄ mÄ“rÄ attiecas uz pusi pieaugušo iedzÄ«votÄju. Un tas nav Ä«paši nosodÄms, mÄ“s dzÄ«vojam tÄdÄ laikmetÄ, kad šÄda nelÄ«dzestÄ«ba vienkÄrši ir.
Bet atgriezÄ«šos pie klasiskÄs nelÄ«dzestÄ«bas attiecÄ«bÄ uz zÄļu lietošanu. VÄrdam „nelÄ«dzestÄ«ba” angliski ir pat divi termini, kam ir atšÄ·irÄ«ga nozÄ«me, noncompliance with medication vai medication non-adherence.
Iemesli, kÄdēļ pacienti zÄles nelieto, ir dažÄdi, bet fakts paliek fakts – puse Eiropas pacientu ÄrstniecÄ«bai nav lÄ«dzestÄ«gi. Un man nav pamata domÄt, ka latvieši ir ÄaklÄki tablešu Ä“dÄji par vÄciešiem vai poļiem.
TÄtad – Ärsts ir zÄles izrakstÄ«jis un pÄrliecÄ«bas pilns, ka pacients ÄrstÄ“jas ar tabletÄ“m, ko par savu naudu nopircis aptiekÄ vai kuru cenu pilnÄ«bÄ vai daļēji kompensÄ“jis veselÄ«bas budžets. PatiesÄ«ba ir citÄda – pacients zÄles nav nopircis, bet varbÅ«t nopircis ir, bet nelieto un noplÅ«dina tualetÄ“. Ä€rsts gaida labus rezultÄtus savai nozÄ«mÄ“tai terapijai, bet pacienta stÄvoklis pasliktinÄs, Ärsts nozÄ«mÄ“ lielÄku devu, bet pacients nelieto ne mazÄko, ne lielÄko devu.
MedicÄ«niskÄ nelÄ«dzestÄ«ba Ärstiem rada šÄ·Ä“ršÄ¼us un nesapratni, pacientiem samazina ÄrstÄ“šanas rezultÄtus, ministrija un birokrÄtija izliekas, ka problÄ“mas nav vai meklÄ“ vainÄ«gos – Ärstus un it kÄ pÄrlieku lielos aptieku uzcenojumus zÄlÄ“m (1%).
LÄ«dzestÄ«bas esamÄ«ba vai neesamÄ«ba nav nekas labs vai kaut kas slikts. Nevar vainot 50% cilvÄ“kus par muļķību, ļaunprÄtÄ«bu vai aizmÄršÄ«bu. LÄ«dzestÄ«bas vienkÄrši ir vairÄk vai mazÄk – no pilnÄ«gas lÄ«dzestÄ«bas ÄrstÄ“šanai lÄ«dz pilnÄ«gai nelÄ«dzestÄ«bai, bet biežÄk pa vidu. Pacients nevis precÄ«zi lieto visas sešas dažÄdÄs zÄles precÄ«zi tÄdÄs devÄs kÄ norÄdÄ«ts, bet daļu tablešu lieto allaž, dažas neregulÄri, daļu nekad, bet daļu – vispÄr neiegÄdÄjas pat tad, ja tÄs ir valsts kompensÄ“tas.
NelÄ«dzestÄ«ba vakcinÄcijai pret Covid–19 izpaužas visdažÄdÄkajÄ veidÄ un lÄ«menÄ«. Es to pÄrbaudÄ«ju, uzdodot kontroles jautÄjumus dažiem saviem kolÄ“Ä£iem, kas jau vakcinÄ“jušies:
„Vai tu iesaki vakcinÄ“ties savai vedeklai, kas ir stÄvoklÄ«?”
„DrÄ«z bÅ«s vakcÄ«nas pret Covid–19 arÄ« bÄ“rniem. Vai tu vakcinÄ“si arÄ« savus bÄ“rnus?”
„Vai tu iesaki divas reizes vakcinÄ“ties cilvÄ“kam, kas Covid–19 pÄrslimojis?”
JÄsaka, ka kolÄ“Ä£i aizdomÄjÄs un nevarÄ“ja atbildÄ“t ar cietu „jÄ”. Man arÄ« pašam vakcinÄcija konkrÄ“tiem pacientiem ar konkrÄ“tu anamnÄ“zi nereti raisa pÄrdomas, kaut esmu pÄrliecinÄts vakcinÄcijas atbalstÄ«tÄjs.
NelÄ«dzestÄ«ba zÄļu (t.sk., vakcÄ«nu) lietošanai kÄ globÄla problÄ“ma
Pacientu lÄ«dzestÄ«ba parasti samazinÄs ilgtermiņa terapijÄ, Ä«paši tas attiecas uz hroniskÄm slimÄ«bÄm, kurÄm ir relatÄ«vi maz simptomu vai vispÄr nav redzamu, traucÄ“jošu simptomu (vai simptoms, teiksim, sÄpes, ir mazinÄts ar simptomÄtisku medikamentu). VairÄk nekÄ puse pacientu, kam ir izrakstÄ«ti statÄ«ni holesterÄ«na kontrolei, pÄrtrauc zÄļu regulÄru lietošanu gada laikÄ, kaut arÄ« šÄ«s zÄles bÅ«tu jÄlieto visu atlikušo mūžu.
LielÄkajÄ daÄ¼Ä nelÄ«dzestÄ«bas struktÅ«ra ir šÄda — pacients pieņem sev saprotamu lÄ“mumu nelietot savas zÄles, pamatojoties uz savÄm zinÄšanÄm, pieredzi un uzskatiem.
Pat tie pacienti, kam ir augsts nopietnu komplikÄciju risks, bieži vien pretojas ÄrstÄ“šanas shÄ“mÄm. 2016. gada pÄ“tÄ«jumÄ tika konstatÄ“ts, ka trešdaļa pacientu, kuriem ir pÄrstÄdÄ«ta niere, mÄ“dz nelietot vai vai mÄ“dz nelÄ«dzestÄ«gi lietot pretatgrÅ«šanas zÄles; citÄ pÄ“tÄ«jumÄ tika konstatÄ“ts, ka 41 procents pacientu, kas jau pÄrcietuši kardiÄlu katastrofu, mÄ“dz nelietot vai nelÄ«dzestÄ«gi lietot asinsspiediena zÄles.
AizsÄ“rÄ“jušu sirds apasiņojošu artÄ“riju var atvÄ“rtu turÄ“t stents. Vēža augšanu var samazinÄt Ä·Ä«mijterapija vai staru terapija. AlkoholiÄ·i var atgriezt pÄrtikušÄ, sociÄli pilnvÄ“rtÄ«gÄ un radošÄ dzÄ«vÄ“ Minesotas atveseļošanÄs soļu programma. Neko nevar palÄ«dzÄ“t pacientam, kas pats nevÄ“las palÄ«dzÄ“t ÄrstniecÄ«bai.
NelÄ«dzestÄ«ba ÄrstniecÄ«bai parÄdÄs epidÄ“miskÄs proporcijÄs neskaitÄmu iemeslu dēļ. Ä»oti bieži šie iemesli nav saistÄ«ti ar medicÄ«nu tieši – pacients ar maziem ienÄkumiem izšÄ·iras nopirkt sev pÄrtiku nevis antihipertenzÄ«vus medikamentus; pacients vienkÄrši neatrod iespÄ“ju tikt uz slimnÄ«cu vai neatrod transportu braucienam pie Ärsta vai uz aptieku.
Pasaules pieredze liecina, ka nelÄ«dzestÄ«ba ÄrstniecÄ«bai nevis samazinÄs, bet pieaug.
ZÄļu nelÄ«dzestÄ«ga lietošana ir milzÄ«ga problÄ“ma, ko veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mas joprojÄm nespÄ“j risinÄt.
ZinÄtne var uzlabot pacientu dzÄ«vi, samazinot zÄļu lietošanas slogu un palielinot atbilstÄ«bu – ja tiks izveidota personalizÄ“tÄ viena tablete reizi dienÄ konkrÄ“tajam pacientam, ar lielÄko varbÅ«tÄ«bu šo tableti pacients apÄ“dÄ«s. GlobÄli zÄļu lietošanÄ ienÄk tehnoloÄ£iju intervences, piemÄ“ram, pacients zÄļu lietošanu uzrÄda tiešsaistÄ“, šajÄ procesÄ tiek iesaistÄ«ti medicÄ«nas darbinieki un Ä£imenes locekļi.
Ir stratÄ“Ä£ijas, kuras var izmantot, lai pÄ“c iespÄ“jas labticÄ«gÄk lietotu zÄles gan katrs valsts iedzÄ«votÄjs, gan rÅ«pÄ“tos par tuviniekiem. ŠÄ« stratÄ“Ä£ija sÄkas valsts iestÄdes kabinetÄ, kas palielina apmaksÄtu laiku pacienta sarunai ar Ärstu. PÄrlieku Ä«ss laiks sarunai ar pacientu, pÄrlieku liela birokrÄtija, veidlapu, žurnÄlu un aizpildÄmu dokumentu kaudzes ir galvenais iemesls, kÄpÄ“c pacients neiegÅ«st pilnvÄ“rtÄ«gu informÄciju, un tas ir galvenais nelÄ«dzestÄ«bas cÄ“lonis.
Pacientam, izejot no Ärsta kabineta, bÅ«tu jÄsaprot, ka viņu veselÄ«bas stÄvoklis lielÄ mÄ“rÄ ir viņa pašu rokÄs.
Ir mÄ“rÄ·tiecÄ«gi katru reizi pacientam atkÄrtoti pastÄstÄ«t, kÄdas nevÄ“lamas sekas bÅ«s zÄļu nepareizai, neregulÄrai lietošanai vai nelietošanai, uzsvaru liekot uz šÄdas rÄ«cÄ«bas nodarÄ«tu kaitÄ“jumu pacientam pašam, slimÄ«bas paildzinÄšanos un padziļinÄšanos, lieku mediÄ·u darbu, paša rÅ«pÄ“m un papildus finansiÄliem izdevumiem nÄkotnÄ“.
Tieši tÄpat ir ar vakcinÄciju. LÄ«dzestÄ«bu vairo saruna ar Ärstu, Ärsta laiks un Ärsta pÄrliecÄ«ba. MÄ“s veicÄm nelielu pÄ“tÄ«jumu. Piecas Ä£imenes Ärstes sagrupÄ“ja visus savus prioritÄri vakcinÄ“jamos pacientus alfabÄ“ta kÄrtÄ«bÄ. PÄ“c tam sadalÄ«ja: 1.,4., 7. utt. pacientam zvanÄ«ja Ä£imenes Ärste, 2., 5., 8., utt. – Ärsta palÄ«dze vai medicÄ«nas mÄsa, bet 3., 6., 9. utt. reÄ£istratore vai nejauši pieaicinÄta persona. RezultÄtÄ uz vakcinÄciju priecÄ«gi ieradÄs 35–50% no tiem, kam bija zvanÄ«jusi Ärste, 15–30% no tiem, kam bija zvanÄ«jusi Ärsta palÄ«dze, un mazÄk par 10% no tiem, kam bija zvanÄ«jusi reÄ£istratore.
BezpersoniskÄ, milzÄ«gu naudu izmaksÄjusÄ« un bezjÄ“dzÄ«gÄ manavakcina.lv ir vÄ“l sliktÄks pÄrliecinÄtÄjs par reÄ£istratori, kura nebija precÄ«zi instruÄ“ta. LielÄkÄ problÄ“ma nelÄ«dzestÄ«bai pret vakcinÄciju ir veselÄ«bas ministra pÄrliecÄ«ba, ka vakcinÄcija ir tikai un vienÄ«gi tehniska darbÄ«ba – šprice plecÄ.
Bet pamÄ“Ä£inÄšu vÄ“lreiz pÄriet uz lÄ«dzestÄ«bas/nelÄ«dzestÄ«bas jÄ“dzienu attÄlinÄti no vakcinÄcijas.
NelÄ«dzestÄ«ba nozÄ«mÄ“ nevis tikai un vienÄ«gi risku par savu dzÄ«vÄ«bu un veselÄ«bu, bet arÄ« rÅ«pes par lÄ«dzcilvÄ“kiem. HIV vÄ«rusa esamÄ«ba cilvÄ“ka Ä·ermenÄ« mÅ«sdienÄs nenozÄ«mÄ“ nÄvi. MÅ«sdienÄs HIV/AIDS pacientiem ir ļoti nopietnas zÄles (kuras LatvijÄ pilnÄ mÄ“rÄ apmaksÄ valsts), kas ļauj HIV pacientam samazinÄt vÄ«rusu klÄtbÅ«tni lÄ«dz minimÄlai. CilvÄ“ks, kas lieto šos medikamentus nevar ar savu vÄ«rusu aplipinÄt savus dzimumpartnerus un grÅ«tniece nevar nodot šo slimÄ«bu savam bÄ“rnam. Bet, ja pacients zÄles nelieto, viņš izplata slimÄ«bu, jo galvenokÄrt ar HIV inficÄ“jas dzimumceļÄ. Ja kÄds HIV slimnieks uz kÄdu laiku pÄrtrauc pretvÄ«rusu medikamentu lietot, vÄ«russ atkal savairojas, un tÄ samazinÄšanai vajag lielÄkas medikamenta devas vai kombinÄ“t vairÄkus medikamentus. Ja pacients bijis nelÄ«dzestÄ«gs – ÄrstÄ“šana pÄ“c tam ir daudz daudz dÄrgÄka.
Nelietot prettuberkulozes lÄ«dzekļus tuberkulozes slimniekam nozÄ«mÄ“, ka viņš ar klepu izplatÄ«s tuberkulozes nÅ«jiņu saviem tuviniekiem (bÄ“rniem, mazbÄ“rniem), kÄ arÄ« svešiem cilvÄ“kiem veikalÄ vai autobusÄ.
NevakcinÄ“t savus bÄ“rnus nozÄ«mÄ“ ne tikai apdraudÄ“t viņus ar konkrÄ“tas slimÄ«bas iespÄ“jamÄ«bu, bet arÄ« palielinÄt slimÄ«bas izplatÄ«bu. Ja vairÄk bÄ“rnu kÄdÄ skolÄ vai bÄ“rnudÄrzÄ nav imunizÄ“ti, slimÄ«ba atnÄks un apdraudÄ“s arÄ« tos bÄ“rnus, kas nevar tikt potÄ“ti, piemÄ“ram, iedzimtas sirdskaites vai pÄrmantotas slimÄ«bas dēļ. LÄ«dzestÄ«ba vakcinÄcijai nozÄ«mÄ“ lÄ«dzestÄ«bu savas valsts iedzÄ«votÄju veselÄ«bai.
TÄtad – lÄ«dzÄ«gi nelÄ«dzestÄ«bai pret tablešu Ä“šanu izpaužas arÄ« nelÄ«dzestÄ«ba pret vakcinÄciju. Ja mÄ“s ar globÄliem pÄ“tÄ«jumiem varam pierÄdÄ«t, ka pacients lÄ«dzestÄ«gi attiecas pret saviem medikamentiem, ja viņam tos nozÄ«mÄ“jis Ärsts, kam pacients uzticas, kam ir pieticis laika sarunai ar pacientu, tad kÄdēļ lai attiecÄ«bÄ ar vakcÄ«nÄm lai tas bÅ«tu savÄdÄk. Un arÄ« šajÄ jomÄ (plaši pÄ“tÄ«jumi jau Covid–19 vakcinÄ“šanas kontekstÄ) ir labi zinÄms, ka cilvÄ“ks neuzticas politiÄ·iem un partijÄm, bet uzticas Ärstiem.
Nelīdzestību ietekmē politiski, ekonomiski faktori un tradīcijas
LÄ«dzestÄ«ba zÄļu lietošanÄ ir visai maz saistÄ«ta ar turÄ«bu vai izglÄ«tÄ«bas lÄ«meni. Ar nelÄ«dzestÄ«bu statistiski grÅ«ti vai pat neiespÄ“jami sasaistÄ«t konkrÄ“tu pacientu sociÄlÄs un demogrÄfiskÄs pazÄ«mes. Apgalvojums, ka zemÄkas izglÄ«tÄ«bas un dzÄ«ves standarta pacients ir mazÄk lÄ«dzestÄ«gs zÄļu lietošanÄ, korelÄ“ tikai ar to sadaļu – neiegÄdÄjas zÄles naudas trÅ«kuma dēļ (turÄ«gs cilvÄ“ks iegÄdÄjas visas izrakstÄ«tÄs zÄles, bet daļu nelieto; mazturÄ«gs iegÄdÄjas tikai daļu no zÄlÄ“m, bet tÄs lieto).
Kaut arÄ« VeselÄ«bas ministrijas uzticamie masu informÄ“šanas rupori skandÄ“, ka antivakcinÄcijas apoloģēti ir slikti izglÄ«toti cilvÄ“ki bez jebkÄdÄm zinÄšanÄm, pasaules dati rÄda citu ainu. Ar izglÄ«tÄ«bas lÄ«meni atbalsts vai noliegums vakcinÄcijai nav saistÄms (izņēmums ir medicÄ«nas izglÄ«tÄ«ba).
NeatkarÄ«gi no pacienta vecuma, kultÅ«ras vai izglÄ«tÄ«bas lÄ«meņa, jebkuram pacientam nopietnas bažas un trauksmi rada skaidrojums par zÄļu lietošanu (t.sk., vakcÄ«nas), cenu, ietekmi, blakusparÄdÄ«bÄm.
Klasisko zÄļu nelÄ«dzestÄ«bu nereti nosaka tas, ka Ärsta kabinetÄ netiek izrunÄts jautÄjums par to, cik ilgi pacientam zÄles nÄksies lietot. Ja slimÄ«ba ir akÅ«ta, Ärsts var itin precÄ«zi noteikt, piemÄ“ram – sešas dienas. Ja slimÄ«ba ir hroniska, Ärsts izraksta zÄles, bet pieļauj, ka devas un medikamenti bÅ«s jÄmaina. Nereti Ärsts zÄles izraksta, apzinoties, ka šÄ«s zÄles pacientam bÅ«s jÄlieto visu atlikušo mūžu lÄ«dz brÄ«dim, ko vidusmÄ“ra pacients pat nespÄ“j iztÄ“loties – lÄ«dz nÄvei.
Recepšu atjaunošanas dati rada mÄkslÄ«gi augstu zÄļu lietošanas procentu. PatiesÄ«bÄ cilvÄ“ki sÄk uzkrÄt zÄles, ko viņi nelieto. Valsts tÄdÄ“jÄdi maksÄ gan par pašÄm nelietotajÄm zÄlÄ“m, gan par zÄļu nelietošanas rezultÄtiem.
Par zÄļu lietošanas nelÄ«dzestÄ«bu nemÄ“dz runÄt no politiskÄm tribÄ«nÄ“m. KÄpÄ“c? No politiskÄm tribÄ«nÄ“m mÄ“dz runÄt par vieglÄk saprotamiem jÄ“dzieniem, piemÄ“ram, par zÄļu cenu. No politiskÄm tribÄ«nÄ“m runÄ par tiem medikamentiem, kas samazina simptomus (temperatÅ«ru, galvas sÄpes), bet neÄrstÄ“ slimÄ«bu. NormÄls politiÄ·is ir lietojis piecus medikamentus (no LatvijÄ pieejamajiem 10000) un viņam ir skaļš viedoklis par zÄļu tirgu.
KÄ rÄda pasaules pieredze, zÄļu maiņa ir milzu faktors lÄ«dzestÄ«bas mazinÄšanai, bet vÄ“l daudz nozÄ«mÄ«gÄks faktors ir zÄļu daudzkÄrtÄ“ja maiņa – kompensÄcijas apjoms tiek pÄrskatÄ«ts ik trÄ«s mÄ“nešus, kamdēļ var pieņemt, ka katrus trÄ«s mÄ“nešus kÄds cits Ä£enÄ“riskais preparÄts bÅ«s lÄ“tÄks un pacientam nÄkas atkal mainÄ«t ierastÄs zilÄs tabletes uz citas fabrikas sÄrtajÄm kapletÄ“m. NeuzticÄ«ba šai maiņai, pirmkÄrt, pÄrvÄ“ršas netÄ«ksmÄ“ pret aptiekÄri (jo aptiekÄ taÄu neatrodas ministre vai ierÄ“dnis, uz ko izgÄzt dusmas), bet, otrkÄrt, – pacienta netiešÄ vÄ“lmÄ“ medikamentu lietot retÄk, neregulÄri vai nemaz, ko sauc par nelÄ«dzestÄ«bu. NelÄ«dzestÄ«ba LatvijÄ lielÄ mÄ“rÄ saistÄ«ta ar iepriekšÄ“jÄs ministres veiktajiem eksperimentiem zÄļu tirgÅ« ar medikamentu maiņÄm
Par šo procesu nav pieņemts publiski diskutÄ“t. Bet nelÄ«dzestÄ«bas dēļ slimÄ«bu ÄrstÄ“šana kļūst dÄrgÄka un pacienti slimo smagÄk, kÄ arÄ« mirst no izdziedinÄmÄm slimÄ«bÄm. ZÄļu lietošanas lÄ«dzestÄ«bas uzlabošana var vairÄk ietekmÄ“t planÄ“tas un valsts iedzÄ«votÄju veselÄ«bu nekÄ jebkuras jaunas terapijas atklÄšana.
Bet atgriezÄ«šos pie vakcÄ«nÄm. Viens no lielÄkajiem nelÄ«dzestÄ«bas iemesliem ir vairÄku vakcÄ«nu esamÄ«ba. ArÄ« vakcÄ«nas ir daļa no lielÄ farmÄcijas tirgus, kur valda konkurence un savstarpÄ“jas Ä·ildas. MÄ“Ä£inÄjumi kÄdu vakcÄ«nu uz nedēļu paziņot par sliktu esam, iedragÄ uzticÄ«bu visÄm vakcÄ«nÄm.
VakcinÄcijas lÄ«dzestÄ«bas graušanÄ galvenais nopelns ir politiskai izšÄ·Ä“rdÄ«bai
Jau kopš pirmÄs dienas, kad Pavļuts Ä·Ä“rÄs pie vakcinÄcijas procesa diskreditÄcijas un vakcinÄcijas bremzÄ“šanas, galveno lomu spÄ“lÄ“ja nepamatoti izdevumi vakcinÄcijai, kur ar neapbruņotu aci bija redzama iedzÄ«vošanÄs kÄre. VakcinÄcijas birojs ar superalgÄm. Ministrs tÄ“rÄ“ milzu naudu par reklÄmÄm. 5,5 miljoni nevajadzÄ«giem vakcinÄcijas centriem. GodÄjamu cilvÄ“ku portreti uz stendiem un RÄ«gas satiksmes pieturÄs ar aicinÄjumiem vakcinÄ“ties, bet šie stendi maksÄ astronomiskas summas no nodokļu maksÄtÄju kabatas.
Nocebo efekts kÄ negatÄ«va slimÄ«bas perspektÄ«va cilvÄ“ka iztÄ“lÄ“ un lÄ«dz ar to arÄ« ÄrstÄ“šanas stratÄ“Ä£ijÄ
Vai placebo ir tikai pozitÄ«vs? NebÅ«t ne. Placebo ir Ä“nas puses, ko mÄ“s saucam par nocebo. VienkÄršoti tas izskatÄs tÄ – ievadÄm pacientam glikozi, bet pacientam ir informÄcija, ka tÄs ir zÄles ar briesmÄ«gajÄm blakusparÄdÄ«bÄm, un liela daļa pacientu šÄ«s negatÄ«vÄs blakusparÄdÄ«bas pamanÄ«s. Nocebo efekts var rasties arÄ« tad, ja Ärsts paziņo, ka operÄcija vai manipulÄcija var radÄ«t negatÄ«vus rezultÄtus – tikai apzinÄšanÄs vien, ka riski var negatÄ«vi ietekmÄ“t atveseļošanos, var pacientam radÄ«t problÄ“mas ar atveseļošanos.
ZÄļu pÄ“tÄ«jumos ar placebo pacientiem ne tikai novÄ“ro veselÄ«bas stÄvokļa uzlabošanos, bet arÄ« tÄdas blakusparÄdÄ«bas, kas vÄ“rojamas pÄ“tÄmajam medikamentam. Kad mÄ“s skatÄm randomizÄ“tus kontroles pÄ“tÄ«jumus, ir pÄrsteidzoši, cik lÄ«dzÄ«gi blakusparÄdÄ«bu profili placebo bieži atspoguļo aktÄ«vo blakusparÄdÄ«bu profilu. Tas ir iztÄ“les spÄ“ks.
Nocebo efekts ir sastopams pÄrsteidzoši bieži, un daudzi autori uzskata, ka negatÄ«vÄ slimÄ«bas perspektÄ«va cilvÄ“ka iztÄ“lÄ“ un lÄ«dz ar to arÄ« ÄrstÄ“šanas stratÄ“Ä£ija vÄ“rojama biežÄk nekÄ pozitÄ«vÄ. Tas rada Ärstam Ä“tisku dilemmu: ja es gari un plaši informÄ“šu pacientu par konkrÄ“tÄs ÄrstÄ“šanas iespÄ“jamo risku un negatÄ«vajÄm blakusparÄdÄ«bÄm (tas attiecas arÄ« uz vakcÄ«nas iespÄ“jamajÄm blaknÄ“m 1 cilvÄ“kam uz 100000 vakcinÄ“tajiem), liela daļa pacientu bÅ«s pÄrliecinÄti, ka viņi piedzÄ«vos šos kaitÄ«gos rezultÄtus, un tas varÄ“tu bÅ«t pašapmierinÄšanÄs pareÄ£ojums.
Bet, ja Ärsti nestÄsta pacientiem par risku, Ärstus var iesÅ«dzÄ“t tiesÄ par sliktu praksi attiecÄ«bÄ uz informÄ“tÄs piekrišanas likuma pÄrkÄpšanu. Tai pašÄ laikÄ Ärsts pÄ“c likuma nedrÄ«kst pacientu atstÄt bez informÄ“tÄs piekrišanas, pat, ja baidÄs, ka visu baiso detaļu izklÄsts pÄrliecinoši kavÄ“s pacienta vÄ“lmi vakcinÄ“ties.
MorÄle attiecÄ«bÄ uz placebo un nocebo ir šÄda – pacientam vajag pozitÄ«vi domÄt par zÄlÄ“m un ÄrstÄ“šanu (un nebaidÄ«ties no konkrÄ“tÄs slimÄ«bas kÄ fatÄla iznÄkuma), tad ieguvumi krietni atsvÄ“rs riskus. Ja pacients spÄ“j to izdarÄ«t, palielinÄs viņa izredzes uz labu iznÄkumu.
Par nocebo pasaulÄ“ ir gana daudz pÄ“tÄ«jumu. 2010. gadÄ AustrÄlijÄ sÄkÄs publiska kampaņa pret vÄ“ja turbÄ«nÄm. Kampaņas organizatori izplatÄ«ja ziņas par „vÄ“ja turbÄ«nas sindromu”, ko it kÄ izraisas turbÄ«nu radÄ«tÄ infraskaņa. RezultÄtÄ Ärsti tajos AustrÄlijas rajonos, kur bija izvÄ“rsta kampaņa pret vÄ“ja turbÄ«nÄm, novÄ“roja „vÄ“ja turbÄ«nu sindromÄ” aprakstÄ«tos sindromus – sirdsklauves, galvassÄpes, sliktu dÅ«šu.
AustrÄlieši nolÄ“ma šo simptomu papÄ“tÄ«t vairÄk un daļu no turbÄ«nÄm izjauca, atstÄjot tikai karkasu. Tajos rajonos, kur iedzÄ«votÄji par šo demontÄžu nebija informÄ“ti, simptomi joprojÄm saglabÄjÄs, taÄu tur, kur iedzÄ«votÄji uzzinÄja, ka turbÄ«nas demontÄ“tas – simptomi izzuda. PÄ“tnieki secinÄja, ka „vÄ“ja turbÄ«nas sindromu” izraisa aplama informÄcija, nevis vÄ“ja turbÄ«nas.
PasaulÄ“ ir pÄ“tÄ«jumi, kas liecina, ka cilvÄ“ki, kas tic astroloÄ£ijai, biežÄk mirst tajos kalendÄrajos gados, kas viņiem „zvaigznÄ“s noteikti”, nekÄ tie cilvÄ“ki, kas par astroloÄ£iju neinteresÄ“jas. ŠobrÄ«d pasaules nocebo pÄ“tnieki sastapušies ar fenomenu, ka valstÄ«s, kurÄs ir plašÄka antistatÄ«nu un antivakcÄ«nu propaganda sociÄlajos tÄ«klos, ievÄ“rojami vairÄk tiek reÄ£istrÄ“tas blaknes.
Par tipiskÄkajiem nocebo tiek uzskatÄ«ti tie nÄves gadÄ«jumi, kas saistÄ«ti ar vÅ«dÅ« lellÄ“m.
VÄrdu sakot, bailes no vakcÄ«nÄm, var pastiprinÄt iespÄ“jamÄs blaknes.
SecinÄjumi
- šobrÄ«d vakcinÄcijas procesu LatvijÄ var dÄ“vÄ“t par katastrofÄlu. VakcinÄciju nogalinÄja Pavļuts. LielÄks haoss jebkÄdÄ organizÄcijÄ LatvijÄ nav redzÄ“ts kopš kolhozu dibinÄšanas laikiem. Pavļuta zÄ«mÄ“šanos uz dzeltenÄ PAR reklÄmplakÄtiņa var saprast tikai kÄ cīņu par antivakcinÄ“tÄju balsÄ«m.
Ja Latvijas valstisks mÄ“rÄ·is ir vakcinÄ“t pieaugušos iedzÄ«votÄjus, sasniegt kolektÄ«vo imunitÄti, tad vakcinÄcijas organizÄcija jÄatdod veselÄ«bas centriem, Ä£imenes Ärstiem un novadu slimnÄ«cÄm, bet par šo darbu ir jamaksÄ 16 eiro par vakcinÄ“šanu (un pacienta pÄrliecinÄšanu);
- Pavļutam ir jÄatlaiž JuhņēviÄa un VakcinÄcijas birojs;
- Kariņam ir jÄatlaiž Pavļuts;
- Saeimai ir jÄatlaiž Kariņa valdÄ«ba.