Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

VakcÄ«nas ir medikaments, un kā katram medikamentam arÄ« vakcÄ«nai ir konkrÄ“ta iedarbÄ«ba, efektivitāte un mÄ“dz bÅ«t blaknes. VÄ“l vairāk – vakcÄ«na ir ļoti nopietns bioloÄ£isks medikaments, kurš bÅ«tu jānozÄ«mÄ“ ārstam, nevis kapelmeistaram. InjicÄ“jams medikaments ir ievadāms medicÄ«nas iestādÄ“, vakcÄ«na vislabāk – Ä£imenes ārsta kabinetā.

Tad, kad nopietnu medikamentu Ministru kabinets aizmirst pasÅ«tÄ«t (tiesa, par vainÄ«gajiem atrod un soda ierÄ“dņus, kuru darba aprakstā nav paredzÄ“ta vakcÄ«nu iegāde),  tad, kad kapelmeistars un dziesmu svÄ“tku biļešu tirgotāja nozÄ«mÄ“ šo medikamentu ar plakātiem, avÄ«zÄ“m vai reklāmas rullÄ«šiem, tad, kad medikaments tiek injicÄ“ts sporta zālÄ“, tirgÅ« vai izstāžu kompleksā, cilvÄ“kiem rodas neuzticÄ«ba vakcinācijai, un rezultātā Latvija no citām Eiropas valstÄ«m vakcinācijā atpaliek 5–10 reizes, un nav ne mazāko cerÄ«bu, ka vakcinācija Pavļuta vadÄ«bā noritÄ“s raitāk.

10% iedzÄ«votāju Eiropā (un Latvijā) ir pret vakcÄ«nām noskaņoti negatÄ«vi, viņus pārliecināt nav iespÄ“jams un nav jÄ“gas. Viņiem  norakstÄ«sim arÄ« 10% no vakcinācijas neveiksmÄ“m. Savukārt par 90% no vakcinācijas neveiksmÄ“m personÄ«gi atbildÄ«gi ir Daniels Pavļuts un Eva Juhņēviča, bet solidāri arÄ« Krišjānis Kariņš un Ministru kabinets.

LÄ«dzestÄ«ba/nelÄ«dzestÄ«ba zāļu lietošanai attiecas arÄ« uz vakcÄ«nām

“Zāles nedarbojas pacientiem, kas tās nelieto,” – šis teiciens ir piedÄ“vÄ“ts bijušajam ASV veselÄ«bas ministram jeb galvenajam Ä·irurgam (Surgeon General of the United States) Čārlzam Everetam KÅ«pam (C. Everett Koop, MD), bet lÄ«dzÄ«gi jau pagājušÄ gadsimta trÄ«sdesmitajos gados ir izteicies arÄ« viens no Latvijas terapijas skolas dibinātājiem profesors Mārtiņš ZÄ«le.

Papildināšu šo atziņu – zāles darbojas Ä«stajam pacientam, kurš šÄ«s zāles lieto paredzÄ“tajā devā un laikā. Vislabāk zāles palÄ«dz, ja tām tic gan ārsts, gan pacients. Tieši tāpat ir ar vakcÄ«nām – ja pacients uzticas savam Ä£imenes ārstam un prakses māsai, pacientam pÄ“c vakcinācijas ir mazāk blakņu, un, kas bÅ«tiski – mazākas  iespÄ“jas pÄ“c vakcinācijas saslimt pat vieglā formā un vÄ«rusu pārnÄ“sāt (tas gan šobrÄ«d pasaulÄ“ literatÅ«rā tiek rakstÄ«ts pieņēmuma formā).

NelÄ«dzestÄ«ba ārstÄ“šanai ir temats, par kuru neraksta vadošie laikraksti un pÄ“tnieciskie žurnālisti. Eiropā zināma atziņa, ka aptuveni puse pacientu izrakstÄ«tās un nozÄ«mÄ“tās zāles nelieto, lieto nepareizās devās vai lieto pārlieku reti. Vienkāršoti tas izskatās tā: 12 % pacientu izrakstÄ«tās zāles vienkārši nenopÄ“rk, 12 % nopÄ“rk, bet pat nemÄ“Ä£ina lietot (kopā sanāk ceturtā daļa visu pacientu), bet 29% lieto par maz, zāļu lietošanu pārtrauc pārāk ātri, lieto neregulāri, aizmirst iedzert, pazaudÄ“ tablešu blisteri, nevar atskrÅ«vÄ“t bÄ“rnu drošo kārbiņu.

ArÄ« attiecÄ«bā pret vakcÄ«nām populācijā ir gan lÄ«dzestÄ«ba, gan nelÄ«dzestÄ«ba. AttiecÄ«bā uz vakcÄ«nām nelÄ«dzestÄ«ba nereti tiek apzÄ«mÄ“ta kā novilcināšana:

- šodien nevakcinÄ“šos, atlikšu;

- ar šo vakcÄ«nu nepotÄ“šos, man vajag citu;

- pagaidÄ«šu Johnson&Johnson vakcÄ«nu, kas jāpotÄ“ tikai vienu reizi, vai Sputņik V, kas ir izstrādāta Gamaleja institÅ«tā un no kuras nemirst;

- pagaidÄ«šu, kamÄ“r sapotÄ“sies kolēģēs, draugi, paziņas, tad uzzināšu – vai viņiem nebija blaknes;

- rindā jau nu nestāvÄ“šu;

- manavakcina.lv jau trešo reizi ar mani kļūdaini respondÄ“ja.

Tātad mÄ“s runājam par nelÄ«dzestÄ«bu vakcinācijai, kas lielākā vai mazākā mÄ“rā attiecas uz pusi pieaugušo iedzÄ«votāju. Un tas nav Ä«paši nosodāms, mÄ“s dzÄ«vojam tādā laikmetā, kad šÄda nelÄ«dzestÄ«ba vienkārši ir.

Bet atgriezÄ«šos pie klasiskās nelÄ«dzestÄ«bas attiecÄ«bā uz zāļu lietošanu. Vārdam „nelÄ«dzestÄ«ba” angliski ir pat divi termini, kam ir atšÄ·irÄ«ga nozÄ«me, noncompliance with medication vai medication non-adherence.

Iemesli, kādēļ pacienti zāles nelieto, ir dažādi, bet fakts paliek fakts – puse Eiropas pacientu ārstniecÄ«bai nav lÄ«dzestÄ«gi. Un man nav pamata domāt, ka latvieši ir čaklāki tablešu Ä“dāji par vāciešiem vai poļiem.

Tātad – ārsts ir zāles izrakstÄ«jis un pārliecÄ«bas pilns, ka pacients ārstÄ“jas ar tabletÄ“m, ko par savu naudu nopircis aptiekā vai kuru cenu pilnÄ«bā vai daļēji kompensÄ“jis veselÄ«bas budžets. PatiesÄ«ba ir citāda – pacients zāles nav nopircis, bet varbÅ«t nopircis ir, bet nelieto un noplÅ«dina tualetÄ“. Ä€rsts gaida labus rezultātus savai nozÄ«mÄ“tai terapijai, bet pacienta stāvoklis pasliktinās, ārsts nozÄ«mÄ“ lielāku devu, bet pacients nelieto ne mazāko, ne lielāko devu.

MedicÄ«niskā nelÄ«dzestÄ«ba ārstiem rada šÄ·Ä“ršÄ¼us un nesapratni, pacientiem samazina ārstÄ“šanas rezultātus, ministrija un birokrātija izliekas, ka problÄ“mas nav vai meklÄ“ vainÄ«gos – ārstus un it kā pārlieku lielos aptieku uzcenojumus zālÄ“m (1%).

LÄ«dzestÄ«bas esamÄ«ba vai neesamÄ«ba nav nekas labs vai kaut kas slikts. Nevar vainot 50% cilvÄ“kus par muļķību, ļaunprātÄ«bu vai aizmāršÄ«bu. LÄ«dzestÄ«bas vienkārši ir vairāk vai mazāk – no pilnÄ«gas lÄ«dzestÄ«bas ārstÄ“šanai lÄ«dz pilnÄ«gai nelÄ«dzestÄ«bai, bet biežāk pa vidu. Pacients nevis precÄ«zi lieto visas sešas dažādās zāles precÄ«zi tādās devās kā norādÄ«ts, bet daļu tablešu lieto allaž, dažas neregulāri, daļu nekad, bet daļu – vispār neiegādājas pat tad, ja tās ir valsts kompensÄ“tas.

NelÄ«dzestÄ«ba vakcinācijai pret Covid–19 izpaužas visdažādākajā veidā un lÄ«menÄ«. Es to pārbaudÄ«ju, uzdodot kontroles jautājumus dažiem saviem kolÄ“Ä£iem, kas jau vakcinÄ“jušies:

„Vai tu iesaki vakcinÄ“ties savai vedeklai, kas ir stāvoklÄ«?”

„DrÄ«z bÅ«s vakcÄ«nas pret Covid–19 arÄ« bÄ“rniem. Vai tu vakcinÄ“si arÄ« savus bÄ“rnus?”

„Vai tu iesaki divas reizes vakcinÄ“ties cilvÄ“kam, kas Covid–19 pārslimojis?”

Jāsaka, ka kolÄ“Ä£i aizdomājās un nevarÄ“ja atbildÄ“t ar cietu „jā”. Man arÄ« pašam vakcinācija konkrÄ“tiem pacientiem ar konkrÄ“tu anamnÄ“zi nereti raisa pārdomas, kaut esmu pārliecināts vakcinācijas atbalstÄ«tājs.

NelÄ«dzestÄ«ba zāļu (t.sk., vakcÄ«nu) lietošanai kā globāla problÄ“ma

Pacientu lÄ«dzestÄ«ba parasti samazinās ilgtermiņa terapijā, Ä«paši tas attiecas uz hroniskām slimÄ«bām, kurām ir relatÄ«vi maz simptomu vai vispār nav redzamu, traucÄ“jošu simptomu (vai simptoms, teiksim, sāpes, ir mazināts ar simptomātisku medikamentu). Vairāk nekā puse pacientu, kam ir izrakstÄ«ti statÄ«ni holesterÄ«na kontrolei, pārtrauc zāļu regulāru lietošanu gada laikā, kaut arÄ« šÄ«s zāles bÅ«tu jālieto visu atlikušo mūžu.

Lielākajā daļā nelÄ«dzestÄ«bas struktÅ«ra ir šÄda — pacients pieņem sev saprotamu lÄ“mumu nelietot savas zāles, pamatojoties uz savām zināšanām, pieredzi un uzskatiem.

Pat tie pacienti, kam ir augsts nopietnu komplikāciju risks, bieži vien pretojas ārstÄ“šanas shÄ“mām. 2016. gada pÄ“tÄ«jumā tika konstatÄ“ts, ka trešdaļa pacientu, kuriem ir pārstādÄ«ta niere, mÄ“dz nelietot vai vai mÄ“dz nelÄ«dzestÄ«gi lietot pretatgrÅ«šanas zāles; citā pÄ“tÄ«jumā tika konstatÄ“ts, ka 41 procents pacientu, kas jau pārcietuši kardiālu katastrofu, mÄ“dz nelietot vai nelÄ«dzestÄ«gi lietot asinsspiediena zāles.  

AizsÄ“rÄ“jušu sirds apasiņojošu artÄ“riju var atvÄ“rtu turÄ“t stents. Vēža augšanu var samazināt Ä·Ä«mijterapija vai staru terapija. AlkoholiÄ·i var atgriezt pārtikušÄ, sociāli pilnvÄ“rtÄ«gā un radošÄ dzÄ«vÄ“ Minesotas atveseļošanās soļu programma. Neko nevar palÄ«dzÄ“t pacientam, kas pats nevÄ“las palÄ«dzÄ“t ārstniecÄ«bai.

NelÄ«dzestÄ«ba ārstniecÄ«bai parādās epidÄ“miskās proporcijās neskaitāmu iemeslu dēļ. Ä»oti bieži šie iemesli nav saistÄ«ti ar medicÄ«nu tieši – pacients ar maziem ienākumiem izšÄ·iras nopirkt sev pārtiku nevis antihipertenzÄ«vus medikamentus; pacients vienkārši neatrod iespÄ“ju tikt uz slimnÄ«cu vai neatrod transportu braucienam pie ārsta vai uz aptieku.

Pasaules pieredze liecina, ka nelīdzestība ārstniecībai nevis samazinās, bet pieaug.

Zāļu nelÄ«dzestÄ«ga lietošana ir milzÄ«ga problÄ“ma, ko veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mas joprojām nespÄ“j risināt.

Zinātne var uzlabot pacientu dzÄ«vi, samazinot zāļu lietošanas slogu un palielinot atbilstÄ«bu – ja tiks izveidota personalizÄ“tā viena tablete reizi dienā konkrÄ“tajam pacientam, ar lielāko varbÅ«tÄ«bu šo tableti pacients apÄ“dÄ«s. Globāli zāļu lietošanā ienāk tehnoloÄ£iju intervences, piemÄ“ram, pacients zāļu lietošanu uzrāda tiešsaistÄ“, šajā procesā tiek iesaistÄ«ti medicÄ«nas darbinieki un Ä£imenes locekļi. 

Ir stratÄ“Ä£ijas, kuras var izmantot, lai pÄ“c iespÄ“jas labticÄ«gāk lietotu zāles gan katrs valsts iedzÄ«votājs, gan rÅ«pÄ“tos par tuviniekiem. ŠÄ« stratÄ“Ä£ija sākas valsts iestādes kabinetā, kas palielina apmaksātu laiku pacienta sarunai ar ārstu. Pārlieku Ä«ss laiks sarunai ar pacientu, pārlieku liela birokrātija, veidlapu, žurnālu un aizpildāmu dokumentu kaudzes ir galvenais iemesls, kāpÄ“c pacients neiegÅ«st pilnvÄ“rtÄ«gu informāciju, un tas ir galvenais nelÄ«dzestÄ«bas cÄ“lonis.

Pacientam, izejot no ārsta kabineta, bÅ«tu jāsaprot, ka viņu veselÄ«bas stāvoklis lielā mÄ“rā ir viņa pašu rokās. 

Ir mÄ“rÄ·tiecÄ«gi katru reizi pacientam atkārtoti pastāstÄ«t, kādas nevÄ“lamas sekas bÅ«s zāļu nepareizai, neregulārai lietošanai vai nelietošanai, uzsvaru liekot uz šÄdas rÄ«cÄ«bas nodarÄ«tu kaitÄ“jumu pacientam pašam, slimÄ«bas paildzināšanos un padziļināšanos, lieku mediÄ·u darbu, paša rÅ«pÄ“m un papildus finansiāliem izdevumiem nākotnÄ“.

Tieši tāpat ir ar vakcināciju. LÄ«dzestÄ«bu vairo saruna ar ārstu, ārsta laiks un ārsta pārliecÄ«ba. MÄ“s veicām nelielu pÄ“tÄ«jumu. Piecas Ä£imenes ārstes sagrupÄ“ja visus savus prioritāri vakcinÄ“jamos pacientus alfabÄ“ta kārtÄ«bā. PÄ“c tam sadalÄ«ja: 1.,4., 7. utt. pacientam zvanÄ«ja Ä£imenes ārste, 2., 5., 8., utt. – ārsta palÄ«dze vai medicÄ«nas māsa, bet 3., 6., 9. utt. reÄ£istratore vai nejauši pieaicināta persona. Rezultātā uz vakcināciju priecÄ«gi ieradās 35–50% no tiem, kam bija zvanÄ«jusi ārste, 15–30% no tiem, kam bija zvanÄ«jusi ārsta palÄ«dze, un mazāk par 10% no tiem, kam bija zvanÄ«jusi reÄ£istratore.

Bezpersoniskā, milzÄ«gu naudu izmaksājusÄ« un bezjÄ“dzÄ«gā manavakcina.lv ir vÄ“l sliktāks pārliecinātājs par reÄ£istratori, kura nebija precÄ«zi instruÄ“ta. Lielākā problÄ“ma nelÄ«dzestÄ«bai pret vakcināciju ir veselÄ«bas ministra pārliecÄ«ba, ka vakcinācija ir tikai un vienÄ«gi tehniska darbÄ«ba – šprice plecā.

Bet pamÄ“Ä£ināšu vÄ“lreiz pāriet uz lÄ«dzestÄ«bas/nelÄ«dzestÄ«bas jÄ“dzienu attālināti no vakcinācijas.

NelÄ«dzestÄ«ba nozÄ«mÄ“ nevis tikai un vienÄ«gi risku par savu dzÄ«vÄ«bu un veselÄ«bu, bet arÄ« rÅ«pes par lÄ«dzcilvÄ“kiem. HIV vÄ«rusa esamÄ«ba cilvÄ“ka Ä·ermenÄ« mÅ«sdienās nenozÄ«mÄ“ nāvi.  MÅ«sdienās HIV/AIDS pacientiem ir ļoti nopietnas zāles (kuras Latvijā pilnā mÄ“rā apmaksā valsts), kas ļauj HIV pacientam samazināt vÄ«rusu klātbÅ«tni lÄ«dz minimālai. CilvÄ“ks, kas lieto šos medikamentus nevar ar savu vÄ«rusu aplipināt savus dzimumpartnerus un grÅ«tniece nevar nodot šo slimÄ«bu savam bÄ“rnam. Bet, ja pacients zāles nelieto, viņš izplata slimÄ«bu, jo galvenokārt ar HIV inficÄ“jas dzimumceļā. Ja kāds HIV slimnieks uz kādu laiku pārtrauc pretvÄ«rusu medikamentu lietot, vÄ«russ atkal savairojas, un tā samazināšanai vajag lielākas medikamenta devas vai kombinÄ“t vairākus medikamentus. Ja pacients bijis nelÄ«dzestÄ«gs – ārstÄ“šana pÄ“c tam ir daudz daudz dārgāka.

Nelietot prettuberkulozes lÄ«dzekļus tuberkulozes slimniekam nozÄ«mÄ“, ka viņš ar klepu izplatÄ«s tuberkulozes nÅ«jiņu saviem tuviniekiem (bÄ“rniem, mazbÄ“rniem), kā arÄ« svešiem cilvÄ“kiem veikalā vai autobusā.

Nevakcinēt savus bērnus nozīmē ne tikai apdraudēt viņus ar konkrētas slimības iespējamību, bet arī palielināt slimības izplatību. Ja vairāk bērnu kādā skolā vai bērnudārzā nav imunizēti, slimība atnāks un apdraudēs arī tos bērnus, kas nevar tikt potēti, piemēram, iedzimtas sirdskaites vai pārmantotas slimības dēļ. Līdzestība vakcinācijai nozīmē līdzestību savas valsts iedzīvotāju veselībai.

Tātad – lÄ«dzÄ«gi nelÄ«dzestÄ«bai pret tablešu Ä“šanu izpaužas arÄ« nelÄ«dzestÄ«ba pret vakcināciju. Ja mÄ“s ar globāliem pÄ“tÄ«jumiem varam pierādÄ«t, ka pacients lÄ«dzestÄ«gi attiecas pret saviem medikamentiem, ja viņam tos nozÄ«mÄ“jis ārsts, kam pacients uzticas, kam ir pieticis laika sarunai ar pacientu, tad kādēļ lai attiecÄ«bā ar vakcÄ«nām lai tas bÅ«tu savādāk. Un arÄ« šajā jomā (plaši pÄ“tÄ«jumi jau Covid–19 vakcinÄ“šanas kontekstā) ir labi zināms, ka cilvÄ“ks neuzticas politiÄ·iem un partijām, bet uzticas  ārstiem.

Nelīdzestību ietekmē politiski, ekonomiski faktori un tradīcijas

LÄ«dzestÄ«ba zāļu lietošanā ir visai maz saistÄ«ta ar turÄ«bu vai izglÄ«tÄ«bas lÄ«meni. Ar nelÄ«dzestÄ«bu statistiski grÅ«ti vai pat neiespÄ“jami sasaistÄ«t konkrÄ“tu pacientu sociālās un demogrāfiskās pazÄ«mes. Apgalvojums, ka zemākas izglÄ«tÄ«bas un dzÄ«ves standarta pacients ir mazāk lÄ«dzestÄ«gs zāļu lietošanā, korelÄ“ tikai ar to sadaļu – neiegādājas zāles naudas trÅ«kuma dēļ (turÄ«gs cilvÄ“ks iegādājas visas izrakstÄ«tās zāles, bet daļu nelieto; mazturÄ«gs iegādājas tikai daļu no zālÄ“m, bet tās lieto).

Kaut arÄ« VeselÄ«bas ministrijas uzticamie masu informÄ“šanas rupori skandÄ“, ka antivakcinācijas apoloģēti ir slikti izglÄ«toti cilvÄ“ki bez jebkādām zināšanām, pasaules dati rāda citu ainu. Ar izglÄ«tÄ«bas lÄ«meni atbalsts vai noliegums vakcinācijai nav saistāms (izņēmums ir medicÄ«nas izglÄ«tÄ«ba).

NeatkarÄ«gi no pacienta vecuma, kultÅ«ras vai izglÄ«tÄ«bas lÄ«meņa, jebkuram pacientam nopietnas bažas un trauksmi rada skaidrojums par zāļu lietošanu (t.sk., vakcÄ«nas), cenu, ietekmi, blakusparādÄ«bām.

Klasisko zāļu nelÄ«dzestÄ«bu nereti nosaka tas, ka ārsta kabinetā netiek izrunāts jautājums par to, cik ilgi pacientam zāles nāksies lietot. Ja slimÄ«ba ir akÅ«ta, ārsts var itin precÄ«zi noteikt, piemÄ“ram – sešas dienas. Ja slimÄ«ba ir hroniska, ārsts izraksta zāles, bet pieļauj, ka devas un medikamenti bÅ«s jāmaina. Nereti ārsts zāles izraksta, apzinoties, ka šÄ«s zāles pacientam bÅ«s jālieto visu atlikušo mūžu lÄ«dz brÄ«dim, ko vidusmÄ“ra pacients pat nespÄ“j iztÄ“loties – lÄ«dz nāvei.

Recepšu atjaunošanas dati rada mākslÄ«gi augstu zāļu lietošanas procentu. PatiesÄ«bā cilvÄ“ki sāk uzkrāt zāles, ko viņi nelieto. Valsts tādÄ“jādi maksā gan par pašÄm nelietotajām zālÄ“m, gan par zāļu nelietošanas rezultātiem.    

Par zāļu lietošanas nelÄ«dzestÄ«bu nemÄ“dz runāt no politiskām tribÄ«nÄ“m. KāpÄ“c? No politiskām tribÄ«nÄ“m mÄ“dz runāt par vieglāk saprotamiem jÄ“dzieniem, piemÄ“ram, par zāļu cenu. No politiskām tribÄ«nÄ“m runā par tiem medikamentiem, kas samazina simptomus (temperatÅ«ru, galvas sāpes), bet neārstÄ“ slimÄ«bu. Normāls politiÄ·is ir lietojis piecus medikamentus (no Latvijā pieejamajiem 10000) un viņam ir skaļš viedoklis par zāļu tirgu.

Kā rāda pasaules pieredze, zāļu maiņa ir milzu faktors lÄ«dzestÄ«bas mazināšanai, bet vÄ“l daudz nozÄ«mÄ«gāks faktors ir zāļu daudzkārtÄ“ja maiņa – kompensācijas apjoms tiek pārskatÄ«ts ik trÄ«s mÄ“nešus, kamdēļ var pieņemt, ka katrus trÄ«s mÄ“nešus kāds cits Ä£enÄ“riskais preparāts bÅ«s lÄ“tāks un pacientam nākas atkal mainÄ«t ierastās  zilās tabletes uz citas fabrikas sārtajām kapletÄ“m. NeuzticÄ«ba šai maiņai, pirmkārt, pārvÄ“ršas netÄ«ksmÄ“ pret aptiekāri (jo aptiekā taču neatrodas ministre vai ierÄ“dnis, uz ko izgāzt dusmas), bet, otrkārt, – pacienta netiešÄ vÄ“lmÄ“ medikamentu lietot retāk, neregulāri vai nemaz, ko sauc par nelÄ«dzestÄ«bu. NelÄ«dzestÄ«ba Latvijā lielā mÄ“rā saistÄ«ta ar iepriekšÄ“jās ministres veiktajiem eksperimentiem zāļu tirgÅ« ar medikamentu  maiņām

Par šo procesu nav pieņemts publiski diskutÄ“t. Bet nelÄ«dzestÄ«bas dēļ slimÄ«bu ārstÄ“šana kļūst dārgāka un pacienti slimo smagāk, kā arÄ« mirst no izdziedināmām slimÄ«bām. Zāļu lietošanas lÄ«dzestÄ«bas uzlabošana var vairāk ietekmÄ“t planÄ“tas un valsts iedzÄ«votāju veselÄ«bu nekā jebkuras jaunas terapijas atklāšana.

Bet atgriezÄ«šos pie vakcÄ«nām. Viens no lielākajiem nelÄ«dzestÄ«bas iemesliem ir vairāku vakcÄ«nu esamÄ«ba. ArÄ« vakcÄ«nas ir daļa no lielā farmācijas tirgus, kur valda konkurence un savstarpÄ“jas Ä·ildas. MÄ“Ä£inājumi kādu vakcÄ«nu uz nedēļu paziņot par sliktu esam, iedragā uzticÄ«bu visām vakcÄ«nām.

Vakcinācijas lÄ«dzestÄ«bas graušanā galvenais nopelns ir politiskai izšÄ·Ä“rdÄ«bai

Jau kopš pirmās dienas, kad Pavļuts Ä·Ä“rās pie vakcinācijas  procesa diskreditācijas un vakcinācijas bremzÄ“šanas, galveno lomu spÄ“lÄ“ja nepamatoti izdevumi vakcinācijai, kur ar neapbruņotu aci bija redzama iedzÄ«vošanās kāre. Vakcinācijas birojs ar superalgām. Ministrs tÄ“rÄ“ milzu naudu par reklāmām. 5,5 miljoni nevajadzÄ«giem vakcinācijas centriem. Godājamu cilvÄ“ku portreti uz stendiem un RÄ«gas satiksmes pieturās ar aicinājumiem vakcinÄ“ties, bet šie stendi maksā astronomiskas summas no nodokļu maksātāju kabatas.

Nocebo efekts kā negatÄ«va slimÄ«bas perspektÄ«va cilvÄ“ka iztÄ“lÄ“ un lÄ«dz ar to arÄ« ārstÄ“šanas stratÄ“Ä£ijā

Vai placebo ir tikai pozitÄ«vs? NebÅ«t ne. Placebo ir Ä“nas puses, ko mÄ“s saucam par nocebo. Vienkāršoti tas izskatās tā – ievadām pacientam glikozi, bet pacientam ir informācija, ka tās ir zāles ar briesmÄ«gajām blakusparādÄ«bām, un liela daļa pacientu šÄ«s negatÄ«vās blakusparādÄ«bas pamanÄ«s. Nocebo efekts var rasties arÄ« tad, ja ārsts paziņo, ka operācija vai manipulācija var radÄ«t negatÄ«vus rezultātus – tikai apzināšanās vien, ka riski var negatÄ«vi ietekmÄ“t atveseļošanos, var pacientam radÄ«t problÄ“mas ar atveseļošanos.

Zāļu pÄ“tÄ«jumos ar placebo pacientiem ne tikai novÄ“ro veselÄ«bas stāvokļa uzlabošanos, bet arÄ« tādas blakusparādÄ«bas, kas vÄ“rojamas pÄ“tāmajam medikamentam. Kad mÄ“s skatām randomizÄ“tus kontroles pÄ“tÄ«jumus, ir pārsteidzoši, cik lÄ«dzÄ«gi blakusparādÄ«bu profili placebo bieži atspoguļo aktÄ«vo blakusparādÄ«bu profilu. Tas ir iztÄ“les spÄ“ks.

Nocebo efekts ir sastopams pārsteidzoši bieži, un daudzi autori uzskata, ka negatÄ«vā slimÄ«bas perspektÄ«va cilvÄ“ka iztÄ“lÄ“ un lÄ«dz ar to arÄ« ārstÄ“šanas stratÄ“Ä£ija vÄ“rojama biežāk nekā pozitÄ«vā. Tas rada ārstam Ä“tisku dilemmu: ja es gari un plaši informÄ“šu pacientu par konkrÄ“tās ārstÄ“šanas iespÄ“jamo risku un negatÄ«vajām blakusparādÄ«bām (tas attiecas arÄ« uz vakcÄ«nas iespÄ“jamajām blaknÄ“m 1 cilvÄ“kam uz 100000 vakcinÄ“tajiem), liela daļa pacientu bÅ«s pārliecināti, ka viņi piedzÄ«vos šos kaitÄ«gos rezultātus, un tas varÄ“tu bÅ«t pašapmierināšanās pareÄ£ojums.

Bet, ja ārsti nestāsta pacientiem par risku, ārstus var iesÅ«dzÄ“t tiesā par sliktu praksi attiecÄ«bā uz informÄ“tās piekrišanas likuma pārkāpšanu. Tai pašÄ laikā ārsts pÄ“c likuma nedrÄ«kst pacientu atstāt bez informÄ“tās piekrišanas, pat, ja baidās, ka visu baiso detaļu izklāsts pārliecinoši kavÄ“s pacienta vÄ“lmi vakcinÄ“ties.

Morāle attiecÄ«bā uz placebo un nocebo ir šÄda – pacientam vajag pozitÄ«vi domāt par zālÄ“m un ārstÄ“šanu (un nebaidÄ«ties no konkrÄ“tās slimÄ«bas kā fatāla iznākuma), tad ieguvumi krietni atsvÄ“rs riskus. Ja pacients spÄ“j to izdarÄ«t, palielinās viņa izredzes uz labu iznākumu.

Par nocebo pasaulÄ“ ir gana daudz pÄ“tÄ«jumu. 2010. gadā Austrālijā sākās publiska kampaņa pret vÄ“ja turbÄ«nām. Kampaņas organizatori izplatÄ«ja ziņas par „vÄ“ja turbÄ«nas sindromu”, ko it kā izraisas turbÄ«nu radÄ«tā infraskaņa. Rezultātā ārsti tajos Austrālijas rajonos, kur bija izvÄ“rsta kampaņa pret vÄ“ja turbÄ«nām, novÄ“roja „vÄ“ja turbÄ«nu sindromā” aprakstÄ«tos sindromus – sirdsklauves, galvassāpes, sliktu dÅ«šu.

Austrālieši nolÄ“ma šo simptomu papÄ“tÄ«t vairāk un daļu no turbÄ«nām izjauca, atstājot tikai karkasu. Tajos rajonos, kur iedzÄ«votāji par šo demontāžu nebija informÄ“ti, simptomi joprojām saglabājās, taču tur, kur iedzÄ«votāji uzzināja, ka turbÄ«nas demontÄ“tas – simptomi izzuda. PÄ“tnieki secināja, ka „vÄ“ja turbÄ«nas sindromu” izraisa aplama informācija, nevis vÄ“ja turbÄ«nas.      

PasaulÄ“ ir pÄ“tÄ«jumi, kas liecina, ka cilvÄ“ki, kas tic astroloÄ£ijai, biežāk mirst tajos kalendārajos gados, kas viņiem „zvaigznÄ“s noteikti”, nekā tie cilvÄ“ki, kas par astroloÄ£iju neinteresÄ“jas. ŠobrÄ«d pasaules nocebo pÄ“tnieki sastapušies ar fenomenu, ka valstÄ«s, kurās ir plašÄka antistatÄ«nu un antivakcÄ«nu propaganda sociālajos tÄ«klos, ievÄ“rojami vairāk tiek reÄ£istrÄ“tas blaknes.

Par tipiskākajiem nocebo tiek uzskatīti tie nāves gadījumi, kas saistīti ar vūdū lellēm.

Vārdu sakot, bailes no vakcÄ«nām, var pastiprināt iespÄ“jamās blaknes. 

Secinājumi

- šobrÄ«d vakcinācijas procesu Latvijā var dÄ“vÄ“t par katastrofālu. Vakcināciju nogalināja Pavļuts. Lielāks haoss jebkādā organizācijā Latvijā nav redzÄ“ts kopš  kolhozu dibināšanas laikiem. Pavļuta zÄ«mÄ“šanos uz dzeltenā PAR reklāmplakātiņa var saprast tikai kā cīņu par antivakcinÄ“tāju balsÄ«m.

Ja Latvijas valstisks mÄ“rÄ·is ir vakcinÄ“t pieaugušos iedzÄ«votājus,  sasniegt kolektÄ«vo imunitāti,  tad vakcinācijas organizācija jāatdod veselÄ«bas centriem, Ä£imenes ārstiem un novadu slimnÄ«cām,  bet par šo darbu ir jamaksā 16 eiro par vakcinÄ“šanu (un pacienta pārliecināšanu);

- Pavļutam ir jāatlaiž Juhņēviča un Vakcinācijas birojs;

- Kariņam ir jāatlaiž Pavļuts;

- Saeimai ir jāatlaiž Kariņa valdība.

Novērtē šo rakstu:

0
0