Iesaki rakstu:

VÄ“l nesen tāda lupatveidÄ«ga radÄ«ba premjera krÄ“slā, kam Kariņš uzvārdā, ierunājās, ka naudas mums esot “tik daudz kā nekad”. Taču nevieni krājumi nav bezgalÄ«gi, un arÄ« lielums “tik daudz” agrāk vai vÄ“lāk izsÄ«ks (vai tiks izpļeckāts, kas Latvijas gadÄ«jumā ir ticamāk).

Redzams, ka izsÄ«kšanas brÄ«dim laikus nolÄ“muši gatavoties arÄ« valsts lÄ«deri – tas pats ar praidisko pajoliņa dežūrsmaidiņu apveltÄ«tais Kariņš un viņa lÄ«dzgaitnieks, agrāk kvÄ“lais komjaunietis, bet tagad sirreālā parodija par finanšu ministru, kam Reirs uzvārdā un kam pÄ“c bÅ«tÄ«bas nevarÄ“tu uzticÄ“t pat publiskās lauku pirts, kur nu vÄ“l valsts finanses.

Izskatās, ka šis skābais pārÄ«tis lāgā nejÄ“dz, ko dara, jo “slaucamās” programmas ar piedomātiem argumentiem sagatavotas virknei iedzÄ«votāju kategoriju – pašnodarbinātajiem, autoratlÄ«dzÄ«bu saņēmÄ“jiem, lietotu auto pircÄ“jiem, mikrouzņēmumu darbiniekiem un citiem.

Gaidāmās izmaiņas mikrouzņēmumiem un to darbiniekiem vien ir apspriešanas vÄ“rtas. Jāsāk jau ar to, ka lÄ«dz šim šis “vienkāršotais” režīms ir strādājis nosacÄ«tā brāķa režīmā, jo mikrouzņēmums ar četriem darbiniekiem, maksājot algu pieļaujamā maksimuma apmÄ“rā, ar gada apgrozÄ«juma limitu visus izdevumus “pacelt” vienkārši nevar, pat apgrozot gadā maksimāli atļautos 40 tÅ«kstošus eiro – noņemam 15% nodokli, algu tiesu, telpu nomu, darba lÄ«dzekļus, un – aidā, mÄ«nusos…

Tagad gudrgalvÄ«ši (drÄ«zāk – grÅ«tgalvÄ«ši) izdomājuši, ka mikrouzņēmumiem lÄ«dz 25 tÅ«kstošu apgrozÄ«juma robežai piemÄ“ros nodokli 25% apmÄ“rā (kā smejies, procents par katru tÅ«kstoti), bet no pārsniegtās tiesas plÄ“sÄ«s 40%!

ÄŒetrdesmit procentus no apgrozÄ«juma! Kariņ un Reir, jÅ«s ar galvu draudzÄ“jaties? Tātad palielinājums no 66 lÄ«dz 166 procentiem (!!!) un ne miņas no samÄ“rÄ«guma, raidot skaidru signālu jebkuram potenciālajam investoram – ja vÄ“lies ieguldÄ«t Latvijā, gatavojies pārsteigumiem. VÄ“l labāk – nenāc, jo peļņa nespÄ«d, vajadzÄ“s piemaksāt! Tas pats Kariņš varÄ“ja parÄ“Ä·ināt, cik rentabla pÄ“c šÄda palielinājuma viņam savulaik bÅ«tu izvÄ“rtusies “Lāču ledus” andele…

Tātad – vairāk nekā trÄ«sdesmit tÅ«kstoši uzņēmumu (un, minimums, piecdesmit tÅ«kstoši strādājošo un viņu Ä£imeņu) tiks pakļauti faktiskai finanšu eksekÅ«cijai un labākajā gadÄ«jumā mainÄ«s nodokļu rezidenci (uz neatgriešanos), sliktākajā – pārcelsies uz Ä“nu zonu vai vispār beigs pastāvÄ“t, papildinot pabalstu saņēmÄ“ju rindas.

Kas zina, minÄ“tais palielinājums ir priekšvÄ“stnesis citiem stulbumiem, piemÄ“ram, iedzÄ«votāju ienākuma nodokļa dubultošanai vai kam tamlÄ«dzÄ«gam. Jo vienkārši “vajag naudu”…

Ja reiz tik ļoti to vajag, varbÅ«t laiks atteikties no valsts ekonomiskās attÄ«stÄ«bas lÄ«menim neatbilstoša autoparka uzturÄ“šanas valsts struktÅ«rām, svinÄ«gām pieņemšanām un tamlÄ«dzÄ«giem izrÄ«šanās pasākumiem, kā arÄ« sākt apcirpt uzblÄ«dušo birokrātisko aparātu… Par šÄdiem pasākumiem gan nekas nav dzirdÄ“ts, un te valsts lÄ«deri kautri izmanto iespÄ“ju paklusÄ“t, izliekoties par sprāgušÄm vistām.

Trakākais, ka tiesisku lÄ«dzekļu šÄ« stulbuma novÄ“ršanai vienkārši nav, un cerÄ“t uz to, ka bezmugurkaulnieks no RÄ«gas pils budžeta likumu ar visu šo ārprātu neizsludinās, ir vismaz naivi. Atliek vien rÄ«koties pÄ“c labākā Veidenbauma moto, un, kā gaidāmās ieceres kontekstā izteicās viens paziņa, ko jaunā “kārtÄ«ba” skars vistiešÄkajā veidā – pienāks brÄ«dis, kad šos parazÄ«tus nesargās ne “miesnieki”, ne valsts amatpersonu statuss, un tad nebÅ«s problÄ“mu kādā “viens pret vienu” situācijā uz ielas, pie kāda kroga vai lielveikala stāvvietā vismaz iekrāmÄ“t pa purnu, lai atgrieztu viņus realitātÄ“.

Jautrākais “kronis” visam kā krokodila asaras uz šaha dēļa ir izbijušÄs ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas liekulÄ«gais ņaudiens virtuālajā vidÄ“ par to, cik grÅ«ti mazajiem uzņēmumiem (tostarp mikro) nu klāsies. Ja pati to ir aizmirsusi – tieši viņas partija (drÄ«zāk – politiskā banda) bija tā, kas pirms vairākiem gadiem uzsāka vienkāršotā nodokļu režīma “čakarÄ“šanu”, lai arÄ« iepriekš solÄ«ja to nedarÄ«t.

Un galu galā jautājums – vai nākamajās vÄ“lÄ“šanās atradÄ«sies pietiekami daudz stulbeņu, lai balsotu par šÄdiem reiriem, kariņiem un citiem politiskajiem izdzimteņiem, neļaujot tiem tapt aizslaucÄ«tiem “zem piecu procentu” mÄ“slainÄ“? Valsts drošÄ«bu apdraud nevis Kariņa izvaimanātais aicinājums nenÄ“sāt sejas maskas, bet gan pats Kariņš un viņa politiskie bandÄ«ti.