Iesaki rakstu:

Jau trÄ«sdesmit gadus es ciešu no parazÄ«tiem. Šajā rakstā es viņus salÄ«dzināšu arÄ« ar pirātiem. Tā ir politiski ekonomiskā hunta, kleptokrātija, kura Latvijā ir sagrābusi varu un metodiski iznÄ«cina tās valstiskumu, tautu un resursus. TÄ«šÄm rakstu “es”, nevis “tauta”. Cieš tautas daļa. Lielākā daļa. Lai lasÄ«tājs pats sevi identificÄ“, kurai tautas daļai viņš pieder, jo daudzi no tautas nebÅ«t necieš. Tieši pretÄ“ji – daudzi ir iekārtojušies “siltās” vietiņās un jÅ«tās visai omulÄ«gi.

Latvijā uz tās niecÄ«go iedzÄ«votāju skaitu ir aptuveni 300 000 saucamo “budžetnieku”. Un tikai daļa no viņiem dod pienesumu Latvijas iedzÄ«votājiem. MediÄ·i, skolotāji, retumis – policisti utt. PārÄ“jie “budžetnieki” apkalpo pirātus, par ko tiek atalgoti no tautas naudas.

Varai lojāli ierÄ“dņi ir bijuši visos laikos. Tie ir bezprincipiāli cilvÄ“ki, noderÄ«gi visām varām. Kā suņi, kuri kalpo saimniekam, kurš to baro. Vienalga, vai saimnieks labs vai ļauns. Galvenais, ka baro. Tā kā viena no prasÄ«bām civildienestā, kā ierÄ“dniecÄ«bu visai precÄ«zi apzÄ«mÄ“, ir spÄ“ja nedomāt, bet truli pildÄ«t pavÄ“les/rÄ«kojumus/noteikumus utt., šie cilvÄ“ki nesatraucas par to, ka viņu algas tiek maksātas no aizņemtas, Latvijai neesošas naudas.

Viņi nesaprot vai negrib saprast to, ka aizņemtā nauda bÅ«s jāatdod viņu bÄ“rniem darba vai iztirgotu Latvijas dabas bagātÄ«bu veidā. Å…emot vÄ“rā lielo huntai lojālo vai vismaz neitrālo Latvijas iedzÄ«votāju Ä«patsvaru, neredzu iespÄ“ju atbrÄ«voties no parazÄ«tiem/pirātiem klasiskā veidā – ar dezinfekcijas palÄ«dzÄ«bu. Kā Ķīnā, piemÄ“ram...

Uzskatu, ka ir pārkāpts saucamais “neatgriešanās punkts” - robeža, lÄ«nija, pÄ“c kuras pārkāpšanas vairs nav iespÄ“jams atgriezties sākotnÄ“jā stāvoklÄ«.

Tātad – pirāti uz kuÄ£a ar nosaukumu “Latvija” ir sagrābuši varu. Viņi ir ieņēmuši komandtiltiņu, sagrābuši stÅ«ri, apspieduši komandu un nu pārliecinoši stÅ«rÄ“ kuÄ£i uz gigantisku atvaru, kurā pazudušas jau daudzas valstis un tautas.. Vai viņiem nav bail iegāzties tajā ar visiem kuÄ£a pasažieriem un komandu? Nav, jo viņi jau sen sev sagatavojuši glābšanas laivas. Kā G odmanis, piemÄ“ram. Vai D ombrovskis. Vai K ariņš. Vai L evits. PÄ“dÄ“jie divi pirāti pat Ä«paši neslÄ“pj savu piederÄ«bu citai zemei un nolÅ«kus, ar kādiem sagrābuši skaisto kuÄ£i ar nosaukumu “Latvija”.

Un nu hrestomātiskais jautājums - “KO DARĪT”? LÅ«k, trÄ«s varianti:

1. Tradicionālais ceļš - “atutošanās”, “atcÄ“rmjošanās”, piesÅ«kušos Ä“rču izņemšana. PraksÄ“ tas notiek dažādās valstÄ«s dažādi. PiemÄ“ram, iepriekšminÄ“tajā Ķīnā tas notiek visai vienkārši – korumpantiem/blēžiem/tautas ienaidniekiem iešauj galvā lodi. Starp citu, kad biju AustrumsibÄ«rijā, Krievijā, netālu no Ķīnas, vietÄ“jie stāstÄ«ja, ka pÄ“c tam lodi izvelk un nosÅ«ta radiniekiem kopā ar rÄ“Ä·inu. ArÄ« soda izpilde nedrÄ«kst cirst robu valsts budžetā. Saprotams, ka šÄdam pasākumam ir vairāk preventÄ«va un audzinoša nekā ekonomiska nozÄ«me.

Lai gan, iztÄ“lojoties pretkorupcijas cīņas Ķīnas modeļa ieviešanu Latvijā, rodas zināma emocionāla labsajÅ«ta, man ir pamatotas bažas, ka iepriekš minÄ“tais “neatgriešanās punkts” ir garām. Nav vairs tautas tiesas; tiesu sistÄ“ma ir sapuvusi visos lÄ«meņos un taisnÄ«bu Latvijā panākt kļuvis teju neiespÄ“jami. To pierāda milzum daudz skaļu krimināllietu, kuras visas ir izčākstÄ“jušas. Vai nozagti Latvenergo miljoni, vai apkrāpti banku klienti, vai masveida nāves ZolitÅ«des traģēdijā, vai... - sarakstu varÄ“tu turpināt gandrÄ«z bezgalÄ«gi.

Noziedznieki Latvijā ne tikai nav pakļauti taisnÄ«gai tiesai, bet pat kļūst “sekmÄ«gi” un taisa karjeru – ekonomiskos noziegumos apsÅ«dzÄ“tais B ondars, piemÄ“ram, ir kļuvis par... Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadÄ«tāju. Un tas arÄ« saprotams – katrs nelietis uz pirātu sagrābta kuÄ£a tiek par savu nelietÄ«bu apbalvots un var virzÄ«ties pa karjeras kāpnÄ“m. Kā P erevošÄikovs, piemÄ“ram. Vai V iņķele. Kā viņa vispār iekļuva ministra krÄ“slā?! Viņai pieder antirekords – visvairāk izsvÄ«trotā persona vÄ“lÄ“šanu farsa biļetenos.

PārÄ“jie – godÄ«gie kuÄ£a pasažieri vai komandas locekļi - agri vai vÄ“lu tiks izmesti aiz borta. Jo tas ir pirātu sagrābts kuÄ£is. Aiz borta un zem citu valstu karogiem jau peld trešÄ daļa Latvijas iedzÄ«votāju – kopš ”neatkarÄ«bas atgÅ«šanas”/kuÄ£a “Latvija” sagrābšanas Latviju pametuši aptuveni 800 000 iedzÄ«votāju. Tātad – neskatoties uz pieaugošajiem protestiem, “atutošanās” scenārijs ir maz ticams, Ä«paši, ņemot vÄ“rā ievÄ“rojamo svešzemju karaspÄ“ka klātbÅ«tni Latvijā. Nav arÄ« ziņu, ka kāds parazÄ«ts bÅ«tu labprātÄ«gi atstājies no sava upura (medicÄ«nā – saimnieka) vai ka pirāti bÅ«tu masveidā nožēlojuši grÄ“kus un labojušies. Ne velti šo nelāgo ieradumu – pirātismu - ne tik sen vÄ“l ārstÄ“ja ar tautas lÄ«dzekli – karātavām. Nav ziņu, ka pÄ“c šÄdas ārstÄ“šanas kāds atkārtoti bÅ«tu nostājies uz noziedzÄ«bas ceļa.

VÄ“lreiz – “atutošanās” ir maz ticama. AtgÅ«t kontroli pār kuÄ£i spÄ“ka ceļā ir neracionāli pirātu ekonomiskā un militārā pārsvara dēļ. ArÄ« garÄ«gu un Ä“tisku apsvÄ“rumu dēļ fiziskas konfrontācijas ceļš nav ejams – ar teroru cÄ«noties pret teroru, var gÅ«t tikai Ä«slaicÄ«gu un nenoturÄ«gu uzvaru, kura var neatnest gaidÄ«to emocionālo un materiālo labklājÄ«bu visai tautai. Un šÄdam cīņas veidam ir vÄ“l viens bÅ«tisks trÅ«kums – tas prasa cilvÄ“ku upurus. Bieži vien – labākos no labākajiem...

2. Atjaunot iepriekšÄ“jo valsti/republiku ar tās sociālistisko sistÄ“mu. ŠÄ«s variants man ļoti patÄ«k savas vienkāršÄ«bas dēļ. Esmu ievÄ“rojis, ka daudzi baidās no vārda “sociālistisks”. VienlaicÄ«gi viņiem ļoti patÄ«k vārds “sociāls”. Sociālās programmas, sociālā palÄ«dzÄ«ba, sociālais dzÄ«voklis utt. Visi zina, ka Zviedrija ir ļoti “sociālistiska”. Bet visiem patÄ«k.

Dažkārt mÅ«su pagātnes traumas neļauj mums bezkaislÄ«gi un objektÄ«vi attiekties/uztvert idejas un vārdus to pavadošo asociāciju dēļ. Ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai mÄ“s varÄ“tu izvÄ“rtÄ“t gan pagātni, gan tagadni pietiekami objektÄ«vi. Ir teiciens, kurš latviski skan mazliet neveikli – “visu izzina salÄ«dzinot”. Tad, lÅ«k, - salÄ«dzinot ar mÅ«sdienu realitātÄ“m, “nolādÄ“tās padomijas” periodā es atrodu arvien vairāk un vairāk laba. ArÄ« tautai kopumā.

Protams, tiem, kuri piedalÄ«jās tautas Ä«pašumu izkrāpšanā un sadalÄ“, šie – jaunie – ir vienkārši “zelta laiki”, bet sociālistiskā pagātne – drÅ«ms murgs. Par tautas Ä«pašuma zagšanu vai izkrāpšanu “toreiz” varÄ“ja dabÅ«t 15 gadus vietās, kurās labprātÄ«gi neviens nedzÄ«vo. “Jaunajos” laikos sākās noziegumu brÄ«vÄ«ba, notika polarizācija ar tai sekojošu degradāciju, kas ir neatņemama kapitālistiskās sabiedrÄ«bas iezÄ«me. Sociāli un ekonomiski sašÄ·eltā sabiedrÄ«bā jau pÄ“c definÄ«cijas nevar bÅ«t vispārÄ“ja, tautas labklājÄ«ba.

Vienkāršums šajā – otrajā variantā izpaužas tādÄ“jādi, ka lielzagļiem un visiem citiem blēžiem beztiesas un bezierunu kārtÄ«bā jāatdod visas tautai nozagtās vÄ“rtÄ«bas vai to ekvivalents. Ä€rzemniekiem iztirgotā Latvijas tautai piederošÄ zeme un meži ieskaitot. Jo tauta nevienam to – savus Ä«pašumus - nav pārdevusi. Tie ir nelietÄ«gi izkrāpti, izblÄ“dÄ«ti, izshÄ“moti.

Tautai juridiski atgÅ«stot Ä«pašumtiesÄ«bas uz visu teritoriju, izbeigsies pazemojums, kad jāmaksā ārvalstu uzņēmumam naudu par uz SEV PIEDEROŠAS IELAS VAI LAUKUMA novietotas automašÄ«nas stāvÄ“šanu. Bet, pats galvenais, kas ir izblÄ“dÄ«ts, – tautas tiesÄ«bas pašnoteikties un lemt savā zemÄ“. Vārdu sakot – atjaunojot iepriekšÄ“jo valsti/republiku, pirāti paliek aiz borta.

3. Jaunas valsts dibināšana. Šis ir “vistrakākais” punkts, bet nesteidzieties to atmest. Pirmkārt – ir precedents. ArÄ« toreiz, pirms ne tik tālā 1918. gada tādas valsts – Latvijas - nemaz nebija. Bet bija cilvÄ“ki, kuri sapņoja par savu valsti. Valsti, kurā latvieši var dzÄ«vot arÄ« RÄ«gā, valsti, kura palÄ«dz tautai ieņemt savu vietu citu pasaules tautu vidÅ«. Kādēļ lai mÄ“s, kuri grib dzÄ«vot brÄ«vÄ«bā, neapvienotos un nedibinātu savu organizāciju – valsti, kura radÄ«ta mÅ«su Ä“rtÄ«bām, drošÄ«bai un labklājÄ«bai? Mums pat nosaukums nav jāizdomā – latviešu dižgars Rainis to ir uzrakstÄ«jis: LATVE!

Lai cik traki tas neizklausÄ«tos, man jau ir domubiedri, kuri gatavi kļūt par taisnÄ«guma un labklājÄ«bas zemes Latves pilsoņiem. Mums potenciāli ir jau sava teritorija – mÅ«su lauku Ä«pašumi. Jo pirātiskā SIA LV, kura sagrābusi varu pār mums un mÅ«su Ä«pašumiem, neko nevarÄ“tu iebilst pret cilvÄ“ka vÄ“lÄ“šanos ar visiem saviem Ä«pašumiem atrasties citas valsts jurisdikcijā. Jo, iebilstot, nāktos atzÄ«t, ka viņi blefo attiecÄ«bā uz iedzÄ«votāju Ä«pašumtiesÄ«bām – NĪN (nekustamā Ä«pašuma nodoklis) nenomaksas gadÄ«jumā (kam un kādēļ jāmaksā par SAVU Ä«pašumu?!) formālā Ä«pašnieka Ä«pašums tiek ATSAVINÄ€TS, lasi: atņemts. Tātad – viņam nepieder. Tas kļūst par “valsts” Ä«pašumu. TiešÄm?

Es personÄ«gi domāju, ka arÄ« atņemts/nolaupÄ«ts/izkrāpts/nozagts Ä«pašums pieder tā Ä«pašniekam un NEKAD nevar kļūt par noziedznieka/pirāta Ä«pašumu. Tas, cik zinu, atrunāts pat Krimināllikumā.

Tātad – mÄ“s veidojam savu valsti, ieejot tajā ar savām teritorijām. Pat dzÄ«vokļu Ä«pašnieki varÄ“s to darÄ«t! ArÄ« teritoriāli precedents jau ir – Vatikāns. Valsts valstÄ«... Saka, ka vÄ“sture iet pa spirāli. IespÄ“jams, jo kā gan citādi varÄ“tu izskaidrot šÄ« vairāk nekā pirms simt gadiem, vÄ“l pirms Latvijas valsts proklamÄ“šanas tapušÄ uzsaukuma aktualitāti:

“Latvieši! Lielais atlaišanas vārds ir atskanÄ“jis: pašnoteikšanās tautām! Negaidiet vairs citas atlaišanas! Å…emat sev paši, ko vÄ“sture jums dod, un esat gatavi notÄ«rÄ«t savas durvis no saviem apspiedÄ“jiem! Å…emat paši šo zemi, kuru mÅ«su tÄ“vi ir pirkuši ar saviem asins sviedriem, un ceļat tur labāku un taisnÄ«gāku valsti nekā tā, kura tagad iet bojā! Lai dzÄ«vo brÄ«va apvienota Latvija!”

Nu, ko - “Å…emat paši šo zemi, kuru mÅ«su tÄ“vi ir pirkuši ar saviem asins sviedriem, un ceļat tur labāku un taisnÄ«gāku valsti nekā tā, kura tagad iet bojā!”...Kur vÄ“l labāk pateikt?!

Jāteic, ka jau labu laiku sabiedrÄ«bā jÅ«tami strāvojumi par atdalÄ«šanos no “sistÄ“mas”. Veidojas daudzas un dažādas grupas, kurām visām ir viens mÄ“rÄ·is – atkratÄ«ties no parazÄ«tiem, kļūt maksimāli neatkarÄ«gām no pirātu pārvaldÄ«tās sistÄ“mas, dzÄ«vot pārticÄ«bā, labklājÄ«bā un mierā. Grupu dalÄ«bnieki gan intuitÄ«vi, gan apzināti vÄ“las radÄ«t savu – laimes pasauli. Pasauli, kurā gods ir gods, tiesa ir taisnÄ«ga. Kur cilvÄ“ks cilvÄ“kam ir brālis vai māsa, nevis vilks. Kur cilvÄ“ks cilvÄ“kam lÅ«ko, kā palÄ«dzÄ“t, nevis, kā to izmantot. Un tas ir apsveicami un atbalstāmi. Bet ideja par jaunu – TaisnÄ«guma un labklājÄ«bas valsti - varÄ“tu apvienot tās visas. Un tajā bÅ«tu laipni aicināti visu tautÄ«bu labas gribas cilvÄ“ki.

Es padalÄ«jos ar sapni. Tālāk – darbs juristiem un organizatoriem.

Un vēl - jaunajā valstī nebūtu vietas ne pirātiem, ne blēžiem, ne varmākām, ne sodomijas sludinātājiem. Tie visi paliktu ārpusē un varētu plēsties, kamēr viens otram pārkostu rīkli. Viņi varētu viens otru ievēlēt, krāpt, izmantot un apbalvot.

Bet mums... mums gar viņiem vairs nebÅ«tu nekādas daļas. MÄ“s atkal dzÄ«votu SAVÄ€ – labklājÄ«bas un laimes zemÄ“. Utopija? Tā izklausās. Bet... Ja kāds man pirms trÄ«sdesmit gadiem bÅ«tu stāstÄ«jis vai aprakstÄ«jis šodienas dzÄ«vi Latvijā, tas izklausÄ«tos daudz neticamāk par manu sapni. Tātad – dzÄ«ve rāda, ka var kļūt reālas visneiedomājamākās lietas.

Kādēļ lai tā nenotiktu šoreiz – tikai ar “plus” zÄ«mi?...