Kad pirÄti sagrÄbuÅ¡i kuÄ£i, jeb KÄ tikt vaÄ¼Ä no parazÄ«tiem
AinÄrs KadiÅ¡s · 24.12.2020. · Komentāri (0)Jau trÄ«sdesmit gadus es ciešu no parazÄ«tiem. ŠajÄ rakstÄ es viņus salÄ«dzinÄšu arÄ« ar pirÄtiem. TÄ ir politiski ekonomiskÄ hunta, kleptokrÄtija, kura LatvijÄ ir sagrÄbusi varu un metodiski iznÄ«cina tÄs valstiskumu, tautu un resursus. TÄ«šÄm rakstu “es”, nevis “tauta”. Cieš tautas daļa. LielÄkÄ daļa. Lai lasÄ«tÄjs pats sevi identificÄ“, kurai tautas daļai viņš pieder, jo daudzi no tautas nebÅ«t necieš. Tieši pretÄ“ji – daudzi ir iekÄrtojušies “siltÄs” vietiņÄs un jÅ«tÄs visai omulÄ«gi.
LatvijÄ uz tÄs niecÄ«go iedzÄ«votÄju skaitu ir aptuveni 300 000 saucamo “budžetnieku”. Un tikai daļa no viņiem dod pienesumu Latvijas iedzÄ«votÄjiem. MediÄ·i, skolotÄji, retumis – policisti utt. PÄrÄ“jie “budžetnieki” apkalpo pirÄtus, par ko tiek atalgoti no tautas naudas.
Varai lojÄli ierÄ“dņi ir bijuši visos laikos. Tie ir bezprincipiÄli cilvÄ“ki, noderÄ«gi visÄm varÄm. KÄ suņi, kuri kalpo saimniekam, kurš to baro. Vienalga, vai saimnieks labs vai ļauns. Galvenais, ka baro. TÄ kÄ viena no prasÄ«bÄm civildienestÄ, kÄ ierÄ“dniecÄ«bu visai precÄ«zi apzÄ«mÄ“, ir spÄ“ja nedomÄt, bet truli pildÄ«t pavÄ“les/rÄ«kojumus/noteikumus utt., šie cilvÄ“ki nesatraucas par to, ka viņu algas tiek maksÄtas no aizņemtas, Latvijai neesošas naudas.
Viņi nesaprot vai negrib saprast to, ka aizņemtÄ nauda bÅ«s jÄatdod viņu bÄ“rniem darba vai iztirgotu Latvijas dabas bagÄtÄ«bu veidÄ. Å…emot vÄ“rÄ lielo huntai lojÄlo vai vismaz neitrÄlo Latvijas iedzÄ«votÄju Ä«patsvaru, neredzu iespÄ“ju atbrÄ«voties no parazÄ«tiem/pirÄtiem klasiskÄ veidÄ – ar dezinfekcijas palÄ«dzÄ«bu. KÄ Ä¶Ä«nÄ, piemÄ“ram...
Uzskatu, ka ir pÄrkÄpts saucamais “neatgriešanÄs punkts” - robeža, lÄ«nija, pÄ“c kuras pÄrkÄpšanas vairs nav iespÄ“jams atgriezties sÄkotnÄ“jÄ stÄvoklÄ«.
TÄtad – pirÄti uz kuÄ£a ar nosaukumu “Latvija” ir sagrÄbuši varu. Viņi ir ieņēmuši komandtiltiņu, sagrÄbuši stÅ«ri, apspieduši komandu un nu pÄrliecinoši stÅ«rÄ“ kuÄ£i uz gigantisku atvaru, kurÄ pazudušas jau daudzas valstis un tautas.. Vai viņiem nav bail iegÄzties tajÄ ar visiem kuÄ£a pasažieriem un komandu? Nav, jo viņi jau sen sev sagatavojuši glÄbšanas laivas. KÄ G odmanis, piemÄ“ram. Vai D ombrovskis. Vai K ariņš. Vai L evits. PÄ“dÄ“jie divi pirÄti pat Ä«paši neslÄ“pj savu piederÄ«bu citai zemei un nolÅ«kus, ar kÄdiem sagrÄbuši skaisto kuÄ£i ar nosaukumu “Latvija”.
Un nu hrestomÄtiskais jautÄjums - “KO DARĪT”? LÅ«k, trÄ«s varianti:
1. TradicionÄlais ceļš - “atutošanÄs”, “atcÄ“rmjošanÄs”, piesÅ«kušos Ä“rÄu izņemšana. PraksÄ“ tas notiek dažÄdÄs valstÄ«s dažÄdi. PiemÄ“ram, iepriekšminÄ“tajÄ Ä¶Ä«nÄ tas notiek visai vienkÄrši – korumpantiem/blēžiem/tautas ienaidniekiem iešauj galvÄ lodi. Starp citu, kad biju AustrumsibÄ«rijÄ, KrievijÄ, netÄlu no Ķīnas, vietÄ“jie stÄstÄ«ja, ka pÄ“c tam lodi izvelk un nosÅ«ta radiniekiem kopÄ ar rÄ“Ä·inu. ArÄ« soda izpilde nedrÄ«kst cirst robu valsts budžetÄ. Saprotams, ka šÄdam pasÄkumam ir vairÄk preventÄ«va un audzinoša nekÄ ekonomiska nozÄ«me.
Lai gan, iztÄ“lojoties pretkorupcijas cīņas Ķīnas modeļa ieviešanu LatvijÄ, rodas zinÄma emocionÄla labsajÅ«ta, man ir pamatotas bažas, ka iepriekš minÄ“tais “neatgriešanÄs punkts” ir garÄm. Nav vairs tautas tiesas; tiesu sistÄ“ma ir sapuvusi visos lÄ«meņos un taisnÄ«bu LatvijÄ panÄkt kļuvis teju neiespÄ“jami. To pierÄda milzum daudz skaļu kriminÄllietu, kuras visas ir izÄÄkstÄ“jušas. Vai nozagti Latvenergo miljoni, vai apkrÄpti banku klienti, vai masveida nÄves ZolitÅ«des traģēdijÄ, vai... - sarakstu varÄ“tu turpinÄt gandrÄ«z bezgalÄ«gi.
Noziedznieki LatvijÄ ne tikai nav pakļauti taisnÄ«gai tiesai, bet pat kļūst “sekmÄ«gi” un taisa karjeru – ekonomiskos noziegumos apsÅ«dzÄ“tais B ondars, piemÄ“ram, ir kļuvis par... Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadÄ«tÄju. Un tas arÄ« saprotams – katrs nelietis uz pirÄtu sagrÄbta kuÄ£a tiek par savu nelietÄ«bu apbalvots un var virzÄ«ties pa karjeras kÄpnÄ“m. KÄ P erevošÄikovs, piemÄ“ram. Vai V iņķele. KÄ viņa vispÄr iekļuva ministra krÄ“slÄ?! Viņai pieder antirekords – visvairÄk izsvÄ«trotÄ persona vÄ“lÄ“šanu farsa biļetenos.
PÄrÄ“jie – godÄ«gie kuÄ£a pasažieri vai komandas locekļi - agri vai vÄ“lu tiks izmesti aiz borta. Jo tas ir pirÄtu sagrÄbts kuÄ£is. Aiz borta un zem citu valstu karogiem jau peld trešÄ daļa Latvijas iedzÄ«votÄju – kopš ”neatkarÄ«bas atgÅ«šanas”/kuÄ£a “Latvija” sagrÄbšanas Latviju pametuši aptuveni 800 000 iedzÄ«votÄju. TÄtad – neskatoties uz pieaugošajiem protestiem, “atutošanÄs” scenÄrijs ir maz ticams, Ä«paši, ņemot vÄ“rÄ ievÄ“rojamo svešzemju karaspÄ“ka klÄtbÅ«tni LatvijÄ. Nav arÄ« ziņu, ka kÄds parazÄ«ts bÅ«tu labprÄtÄ«gi atstÄjies no sava upura (medicÄ«nÄ – saimnieka) vai ka pirÄti bÅ«tu masveidÄ nožēlojuši grÄ“kus un labojušies. Ne velti šo nelÄgo ieradumu – pirÄtismu - ne tik sen vÄ“l ÄrstÄ“ja ar tautas lÄ«dzekli – karÄtavÄm. Nav ziņu, ka pÄ“c šÄdas ÄrstÄ“šanas kÄds atkÄrtoti bÅ«tu nostÄjies uz noziedzÄ«bas ceļa.
VÄ“lreiz – “atutošanÄs” ir maz ticama. AtgÅ«t kontroli pÄr kuÄ£i spÄ“ka ceÄ¼Ä ir neracionÄli pirÄtu ekonomiskÄ un militÄrÄ pÄrsvara dēļ. ArÄ« garÄ«gu un Ä“tisku apsvÄ“rumu dēļ fiziskas konfrontÄcijas ceļš nav ejams – ar teroru cÄ«noties pret teroru, var gÅ«t tikai Ä«slaicÄ«gu un nenoturÄ«gu uzvaru, kura var neatnest gaidÄ«to emocionÄlo un materiÄlo labklÄjÄ«bu visai tautai. Un šÄdam cīņas veidam ir vÄ“l viens bÅ«tisks trÅ«kums – tas prasa cilvÄ“ku upurus. Bieži vien – labÄkos no labÄkajiem...
2. Atjaunot iepriekšÄ“jo valsti/republiku ar tÄs sociÄlistisko sistÄ“mu. ŠÄ«s variants man ļoti patÄ«k savas vienkÄršÄ«bas dēļ. Esmu ievÄ“rojis, ka daudzi baidÄs no vÄrda “sociÄlistisks”. VienlaicÄ«gi viņiem ļoti patÄ«k vÄrds “sociÄls”. SociÄlÄs programmas, sociÄlÄ palÄ«dzÄ«ba, sociÄlais dzÄ«voklis utt. Visi zina, ka Zviedrija ir ļoti “sociÄlistiska”. Bet visiem patÄ«k.
DažkÄrt mÅ«su pagÄtnes traumas neļauj mums bezkaislÄ«gi un objektÄ«vi attiekties/uztvert idejas un vÄrdus to pavadošo asociÄciju dēļ. Ir pagÄjis pietiekami ilgs laiks, lai mÄ“s varÄ“tu izvÄ“rtÄ“t gan pagÄtni, gan tagadni pietiekami objektÄ«vi. Ir teiciens, kurš latviski skan mazliet neveikli – “visu izzina salÄ«dzinot”. Tad, lÅ«k, - salÄ«dzinot ar mÅ«sdienu realitÄtÄ“m, “nolÄdÄ“tÄs padomijas” periodÄ es atrodu arvien vairÄk un vairÄk laba. ArÄ« tautai kopumÄ.
Protams, tiem, kuri piedalÄ«jÄs tautas Ä«pašumu izkrÄpšanÄ un sadalÄ“, šie – jaunie – ir vienkÄrši “zelta laiki”, bet sociÄlistiskÄ pagÄtne – drÅ«ms murgs. Par tautas Ä«pašuma zagšanu vai izkrÄpšanu “toreiz” varÄ“ja dabÅ«t 15 gadus vietÄs, kurÄs labprÄtÄ«gi neviens nedzÄ«vo. “Jaunajos” laikos sÄkÄs noziegumu brÄ«vÄ«ba, notika polarizÄcija ar tai sekojošu degradÄciju, kas ir neatņemama kapitÄlistiskÄs sabiedrÄ«bas iezÄ«me. SociÄli un ekonomiski sašÄ·eltÄ sabiedrÄ«bÄ jau pÄ“c definÄ«cijas nevar bÅ«t vispÄrÄ“ja, tautas labklÄjÄ«ba.
VienkÄršums šajÄ – otrajÄ variantÄ izpaužas tÄdÄ“jÄdi, ka lielzagļiem un visiem citiem blēžiem beztiesas un bezierunu kÄrtÄ«bÄ jÄatdod visas tautai nozagtÄs vÄ“rtÄ«bas vai to ekvivalents. Ä€rzemniekiem iztirgotÄ Latvijas tautai piederošÄ zeme un meži ieskaitot. Jo tauta nevienam to – savus Ä«pašumus - nav pÄrdevusi. Tie ir nelietÄ«gi izkrÄpti, izblÄ“dÄ«ti, izshÄ“moti.
Tautai juridiski atgÅ«stot Ä«pašumtiesÄ«bas uz visu teritoriju, izbeigsies pazemojums, kad jÄmaksÄ Ärvalstu uzņēmumam naudu par uz SEV PIEDEROŠAS IELAS VAI LAUKUMA novietotas automašÄ«nas stÄvÄ“šanu. Bet, pats galvenais, kas ir izblÄ“dÄ«ts, – tautas tiesÄ«bas pašnoteikties un lemt savÄ zemÄ“. VÄrdu sakot – atjaunojot iepriekšÄ“jo valsti/republiku, pirÄti paliek aiz borta.
3. Jaunas valsts dibinÄšana. Šis ir “vistrakÄkais” punkts, bet nesteidzieties to atmest. PirmkÄrt – ir precedents. ArÄ« toreiz, pirms ne tik tÄlÄ 1918. gada tÄdas valsts – Latvijas - nemaz nebija. Bet bija cilvÄ“ki, kuri sapņoja par savu valsti. Valsti, kurÄ latvieši var dzÄ«vot arÄ« RÄ«gÄ, valsti, kura palÄ«dz tautai ieņemt savu vietu citu pasaules tautu vidÅ«. KÄdēļ lai mÄ“s, kuri grib dzÄ«vot brÄ«vÄ«bÄ, neapvienotos un nedibinÄtu savu organizÄciju – valsti, kura radÄ«ta mÅ«su Ä“rtÄ«bÄm, drošÄ«bai un labklÄjÄ«bai? Mums pat nosaukums nav jÄizdomÄ – latviešu dižgars Rainis to ir uzrakstÄ«jis: LATVE!
Lai cik traki tas neizklausÄ«tos, man jau ir domubiedri, kuri gatavi kļūt par taisnÄ«guma un labklÄjÄ«bas zemes Latves pilsoņiem. Mums potenciÄli ir jau sava teritorija – mÅ«su lauku Ä«pašumi. Jo pirÄtiskÄ SIA LV, kura sagrÄbusi varu pÄr mums un mÅ«su Ä«pašumiem, neko nevarÄ“tu iebilst pret cilvÄ“ka vÄ“lÄ“šanos ar visiem saviem Ä«pašumiem atrasties citas valsts jurisdikcijÄ. Jo, iebilstot, nÄktos atzÄ«t, ka viņi blefo attiecÄ«bÄ uz iedzÄ«votÄju Ä«pašumtiesÄ«bÄm – NĪN (nekustamÄ Ä«pašuma nodoklis) nenomaksas gadÄ«jumÄ (kam un kÄdēļ jÄmaksÄ par SAVU Ä«pašumu?!) formÄlÄ Ä«pašnieka Ä«pašums tiek ATSAVINÄ€TS, lasi: atņemts. TÄtad – viņam nepieder. Tas kļūst par “valsts” Ä«pašumu. TiešÄm?
Es personÄ«gi domÄju, ka arÄ« atņemts/nolaupÄ«ts/izkrÄpts/nozagts Ä«pašums pieder tÄ Ä«pašniekam un NEKAD nevar kļūt par noziedznieka/pirÄta Ä«pašumu. Tas, cik zinu, atrunÄts pat KriminÄllikumÄ.
TÄtad – mÄ“s veidojam savu valsti, ieejot tajÄ ar savÄm teritorijÄm. Pat dzÄ«vokļu Ä«pašnieki varÄ“s to darÄ«t! ArÄ« teritoriÄli precedents jau ir – VatikÄns. Valsts valstÄ«... Saka, ka vÄ“sture iet pa spirÄli. IespÄ“jams, jo kÄ gan citÄdi varÄ“tu izskaidrot šÄ« vairÄk nekÄ pirms simt gadiem, vÄ“l pirms Latvijas valsts proklamÄ“šanas tapušÄ uzsaukuma aktualitÄti:
“Latvieši! Lielais atlaišanas vÄrds ir atskanÄ“jis: pašnoteikšanÄs tautÄm! Negaidiet vairs citas atlaišanas! Å…emat sev paši, ko vÄ“sture jums dod, un esat gatavi notÄ«rÄ«t savas durvis no saviem apspiedÄ“jiem! Å…emat paši šo zemi, kuru mÅ«su tÄ“vi ir pirkuši ar saviem asins sviedriem, un ceļat tur labÄku un taisnÄ«gÄku valsti nekÄ tÄ, kura tagad iet bojÄ! Lai dzÄ«vo brÄ«va apvienota Latvija!”
Nu, ko - “Å…emat paši šo zemi, kuru mÅ«su tÄ“vi ir pirkuši ar saviem asins sviedriem, un ceļat tur labÄku un taisnÄ«gÄku valsti nekÄ tÄ, kura tagad iet bojÄ!”...Kur vÄ“l labÄk pateikt?!
JÄteic, ka jau labu laiku sabiedrÄ«bÄ jÅ«tami strÄvojumi par atdalÄ«šanos no “sistÄ“mas”. Veidojas daudzas un dažÄdas grupas, kurÄm visÄm ir viens mÄ“rÄ·is – atkratÄ«ties no parazÄ«tiem, kļūt maksimÄli neatkarÄ«gÄm no pirÄtu pÄrvaldÄ«tÄs sistÄ“mas, dzÄ«vot pÄrticÄ«bÄ, labklÄjÄ«bÄ un mierÄ. Grupu dalÄ«bnieki gan intuitÄ«vi, gan apzinÄti vÄ“las radÄ«t savu – laimes pasauli. Pasauli, kurÄ gods ir gods, tiesa ir taisnÄ«ga. Kur cilvÄ“ks cilvÄ“kam ir brÄlis vai mÄsa, nevis vilks. Kur cilvÄ“ks cilvÄ“kam lÅ«ko, kÄ palÄ«dzÄ“t, nevis, kÄ to izmantot. Un tas ir apsveicami un atbalstÄmi. Bet ideja par jaunu – TaisnÄ«guma un labklÄjÄ«bas valsti - varÄ“tu apvienot tÄs visas. Un tajÄ bÅ«tu laipni aicinÄti visu tautÄ«bu labas gribas cilvÄ“ki.
Es padalÄ«jos ar sapni. TÄlÄk – darbs juristiem un organizatoriem.
Un vÄ“l - jaunajÄ valstÄ« nebÅ«tu vietas ne pirÄtiem, ne blēžiem, ne varmÄkÄm, ne sodomijas sludinÄtÄjiem. Tie visi paliktu ÄrpusÄ“ un varÄ“tu plÄ“sties, kamÄ“r viens otram pÄrkostu rÄ«kli. Viņi varÄ“tu viens otru ievÄ“lÄ“t, krÄpt, izmantot un apbalvot.
Bet mums... mums gar viņiem vairs nebÅ«tu nekÄdas daļas. MÄ“s atkal dzÄ«votu SAVÄ€ – labklÄjÄ«bas un laimes zemÄ“. Utopija? TÄ izklausÄs. Bet... Ja kÄds man pirms trÄ«sdesmit gadiem bÅ«tu stÄstÄ«jis vai aprakstÄ«jis šodienas dzÄ«vi LatvijÄ, tas izklausÄ«tos daudz neticamÄk par manu sapni. TÄtad – dzÄ«ve rÄda, ka var kļūt reÄlas visneiedomÄjamÄkÄs lietas.
KÄdēļ lai tÄ nenotiktu šoreiz – tikai ar “plus” zÄ«mi?...