Iesaki rakstu:

Šodien, 2019. gada 3. aprÄ«lÄ« RÄ«gas apgabaltiesa pilnÄ«bā noraidÄ«ja Privatizācijas aÄ£entÅ«ras prasÄ«bu pret manu Ä£imeni par 1 903 294 eiro piedziņu. LÄ«dz ar to šÄ« nepamatotā, politiski motivÄ“tā prasÄ«ba ir noraidÄ«ta jau otrajā tiesas instancÄ“.

SaistÄ«bā ar šo spriedumu es vÄ“lÄ“tos atgādināt dažus faktus. Visi labi zina, kā es savulaik "pacÄ“lu" faktiski bankrotÄ“jušo uzņēmumu "Liepājas metalurgs", kas pÄ“c tam diemžēl nonāca blēžu rokās, kuri to arÄ« "kopÄ«giem spÄ“kiem" nogremdÄ“ja. Taču "Metalurga" gadÄ«jumā bija runa par negodprātÄ«giem biznesa partneriem. Citāda ir situācija ar AS "Grindeks".

Kad es iegādājos AS "Grindeks" akciju paketi un Ä·Ä“ros pie uzņēmuma attÄ«stÄ«šanas, tā gada apgrozÄ«jums bija tikai desmit miljoni. Pašlaik tie ir jau vairāk gandrÄ«z 150 miljoni eiro. Uzņēmuma kopÄ“jie maksājumi valsts kopbudžetā 2017. gadā bija 8,75 miljoni eiro, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – 4,31 miljons eiro.

IerÄ“dņiem un politiÄ·iem bÅ«tu jārÅ«pÄ“jas par šÄdu uzņēmumu attÄ«stÄ«bu, kas nodrošina labi apmaksātas darbavietas un ienākumus valsts budžetam, vai vismaz nebÅ«tu jāmÄ“Ä£ina gandrÄ«z vai neslÄ“pti prātot – ja reiz te ir tik plaukstoša kompānija, kā mÄ“s varÄ“tu no uzņēmuma un tā Ä«pašniekiem "nocirpt" kaut ko vÄ“l papildus, kas kompensÄ“tu mÅ«su pašu neizdarÄ«bas sekas...

Tikai tā es varu vērtēt nepamatoto, politiski motivēto tiesvedību, ko Privatizācijas aģentūra bija sākusi pret manu ģimeni valdības uzdevumā.

Vispirms valsts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) personā diemžēl izrādÄ«jās neuzticams partneris, sākumā oficiāli paziņojot, ka manu dÄ“lu neuzskata par manas Ä£imenes locekli, bet pÄ“c tam viedokli diametrāli mainot.

Savukārt pÄ“c tam, kad valdÄ«ba bija aizdomÄ«gi, pat nesaimnieciski lÄ“ti pārdevusi savas "Grindeks" akcijas un tai nācās taisnoties sabiedrÄ«bas priekšÄ, šis FKTK "jaunais" viedoklis izrādÄ«jās nesaimnieciskajiem politiÄ·iem un ierÄ“dņiem pietiekami vilinošs, lai uz tā pamata mÄ“Ä£inātu sava nesaimnieciskuma dēļ radušos zaudÄ“jumus piedzÄ«t no... manas Ä£imenes.

Protams, ka šÄ« prasÄ«ba bija absurda un likumsakarÄ«gi jau divās instancÄ“s ir noraidÄ«ta, taču tās izskatÄ«šana tiesā ir prasÄ«jusi arÄ« valsts – tātad nodokļu maksātāju – laiku un resursus. Turklāt jāņem vÄ“rā, ka Latvijā ir simti un tÅ«kstoši uzņēmÄ“ju, kuru darbÄ«bas mÄ“rogi ir mazāki, un viņiem šÄdas prāvas grauj gan uzņēmÄ“jdarbÄ«bu, gan arÄ« uzticÄ«bu valstij kā godÄ«gam partnerim.