Menu
Pilnā versija

Kad valsts kļūst par bendi

Ainārs KadiÅ¡s · 05.12.2018. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

GandrÄ«z visiem Latvijas iedzÄ«votājiem jau sen skaidrs, ka ar šo valsti kaut kas nav kārtÄ«bā. Lielākas vai mazākas problÄ“mas ir katrā valstÄ«, pat katrā Ä£imenÄ“. Bet ir “sarkanās lÄ«nijas”, kuras nedrÄ«kst pārkāpt. Tas ir pats valsts pastāvÄ“šanas pamats – iedzÄ«votāju drošÄ«ba, veselÄ«ba un dzÄ«vÄ«ba. Ja tās tiek pārkāptas, zÅ«d pati valsts pastāvÄ“šanas jÄ“ga.

Nesen notika bezprecedenta gadÄ«jums, par kuru arÄ« bÅ«s šis stāsts.

VeselÄ«bas uzlabošanas nolÅ«kos atrados ārzemÄ“s. Kādā brÄ«dÄ«, veicot kārtÄ“jo maksājumu ibankā, pievÄ“rsu uzmanÄ«bu tam, ka gandrÄ«z visai kontā esošajai naudai uzlikts arests. Sazinoties ar SEB bankas darbinieku, noskaidrojās, ka arestu uzlikusi LR Valsts kase, bet reāli tas nozÄ«mÄ“, ka to izdarÄ«jis VID.

Nonācu neapskaužamā situācijā – atrados vairāk nekā trÄ«s tÅ«kstošus kilometru no mājām, svešÄ valstÄ«, bez naudas. Labi, ka kontā atstātās summas pietika viesnÄ«cas apmaksai. Un viss. Ä’šanai un pārÄ“jam – nÄ“. Es vÄ“l sevišÄ·i nesatraucos, jo cerÄ“ju, ka pārpratums tÅ«lÄ«t noskaidrosies un konts tiks atbloÄ·Ä“ts.

TÅ«lÄ«t pat uzrakstÄ«ju un nosÅ«tÄ«ju VID šÄdu vÄ“stuli:

„Labdien! Šodien, atrodoties ārpus Latvijas, konstatÄ“ju,ka arestÄ“ta gandrÄ«z visa manā bankas kontā atrodošÄs naudas summa. Banka ziņoja, ka arestu uzlicis LV Ieņēmumu Dienests. Telefoniski sazināties ar VID darbiniekiem neizdevās. LÅ«dzu pārpratumu noskaidrot un kontam noņemt arestu. Situācija ir ļoti nopietna, jo šie ir vienÄ«gie manā rÄ«cÄ«bā esošie naudas lÄ«dzekļi, tā kā esmu 2.grupas invalÄ«ds ar ierobežotām darba spÄ“jām un algotu darbu nestrādāju jau vairākus gadus. Tā kā invaliditātes valsts pabalsts nav pietiekošs izdzÄ«vošanai un veselÄ«bas uzlabošanai, esmu pārdevis daļu no mantota Ä«pašuma. Šiem maniem vienÄ«gajiem lÄ«dzekļiem VID arÄ« ir uzlicis arestu. Å…emot vÄ“rā situāciju, lÅ«dzu reaÄŸÄ“t steidzamā kārtā. Ar cieņu, Ainārs Kadišs.”

VID darbinieki reaģēja tiešÄm operatÄ«vi. Kad atkal atvÄ“ru savu kontu, ARESTÄ’TÄ€S NAUDAS TAJÄ€ VAIRS NEBIJA! Mazliet vairāk nekā deviņi tÅ«kstoši trÄ«s simti eiro bija pazuduši!

Ko tu, LR, māni cilvÄ“kus? Latvijas Republikas pilsoņa pasÄ“ (tiesa gan – visai maziem burtiņiem) ir šÄdi vārdi: “ŠÄ«s pases turÄ“tājs ir Latvijas Republikas aizsardzÄ«bā. Latvijas Republikas valdÄ«ba lÅ«dz visus, no kuriem tas atkarÄ«gs, ļaut šÄ«s pases turÄ“tājam brÄ«vi pārvietoties, kā arÄ« sniegt viņam tādu palÄ«dzÄ«bu un aizsardzÄ«bu, kāda varÄ“tu bÅ«t nepieciešama. ŠÄ« pase ir derÄ«ga ceļošanai uz visām valstÄ«m. ŠÄ«s pases turÄ“tājam ir tiesÄ«bas izbraukt no Latvijas Republikas un atgriezties Latvijas Republikā.” Te nu realitāte parādÄ«ja, ko nozÄ«mÄ“ bÅ«t “Latvijas Republikas aizsardzÄ«bā”. Labāk nebÅ«t.

Tikai pateicoties tam, ka es ceļojumā nebiju viens, man izdevās nodzÄ«vot lÄ«dz aizbraukšanas dienai un atgriezties Latvijā. Aviobiļete man bija nopirkta jau iepriekš.

Lai lasÄ«tājs labāk saprastu situācijas nopietnÄ«bu, VID nekaunÄ«bas apmÄ“ru un valsts bezprecedenta ignoranci attiecÄ«bā uz saviem pilsoņiem, mazliet paskaidrošu situāciju. Pirms vairākiem gadiem sievas personÄ«bas izmaiņu dēļ izira mana Ä£imene. Kā parasts Eiropā, neskatoties uz visiem maniem iesniegumiem un protestiem, bāriņtiesa un tiesa lÄ“ma bÄ“rnus atstāt mātei. ArÄ« manu māju. Es paliku faktiski uz ielas. VISI tiesu, prokuratÅ«ras, bāriņtiesas, Ä£enerālprokuratÅ«ras, prezidenta kancelejas, tiesÄ«bsarga biroja lÄ“mumi bija par labu manai bijušajai sievai.

Diemžēl, šie lÄ“mumi nesekmÄ“ja bÄ“rnu labklājÄ«bu – vien dažus mÄ“nešus pÄ“c manas izlikšanas no mājām bojā aizgāja viens no maniem dÄ“liem. Man bija četri dÄ“li, un jābÅ«t pilnÄ«gam idiotam, lai domātu, ka māte, kurai darbs galvenokārt ir vakaros un brÄ«vdienās, varÄ“tu sekmÄ«gi viņus pieskatÄ«t. Bet visas instances, kurās griezos, tā lÄ“ma. VÄ“l pÄ“c nepilniem četriem gadiem aizgāja bojā otrs.

Domāju, lasÄ«tājs sapratÄ«s, kādēļ man “uzdeva” veselÄ«ba. IlggadÄ“jais stress darÄ«ja savu un iedragāja imÅ«nsistÄ“mu. Es saslimu ar vairākām smagām slimÄ«bām, tajā skaitā – vÄ“zi. No tā ārstÄ“jos joprojām. SlimÄ«bas summÄ“joties noveda pie darbaspÄ“ju ievÄ“rojama zuduma, un DEÄ€K noteica otrās grupas invaliditāti. VSAA piešÄ·Ä«ra pensiju – apm. deviņdesmit eiro mÄ“nesÄ«. Tiesa piesprieda maksāt atlikušajam nepilngadÄ«gajam dÄ“lam uzturlÄ«dzekļus – apm. simt trÄ«sdesmit eiro mÄ“nesÄ«. Lai izdzÄ«votu un lai bÅ«tu, ko maksāt dÄ“lam, pārdevu savu mantoto Ä«pašumu.

Ak, jā – diezgan ilgi dzÄ«voju bez bankas konta, bez transporta, bez iespÄ“jām veikt kādu darÄ«jumu, jo tiesu izpildÄ«tāji bija visu arestÄ“juši dažādu nesamaksāto tiesas izdevumu, sodu un UzturlÄ«dzekļu garantijas fonda maksājumu dēļ. TiklÄ«dz manā kontā parādÄ«jās nauda, tā tika noņemta. ApmÄ“ram astoņi tÅ«kstoši. Tad pārdevu vÄ“l daļu no mantotā Ä«pašuma, lai nopirktu vecu māju un bÅ«tu, par ko dzÄ«vot un maksāt dÄ“lam uzturlÄ«dzekļus. Manā kontā bija tuvu desmit tÅ«kstošiem, kas bija pietiekoši, lai varÄ“tu pārskaitÄ«t uzturlÄ«dzekļus lÄ«dz pat dÄ“la pilngadÄ«bai un dažus gadus iztikt pašam. LÅ«k, šo – pÄ“dÄ“jo naudu VID man arÄ« nozaga. Bankā man bija uzturlÄ«dzekļu pārskaitÄ«juma automātiskais maksājums. Nu vairs nav, ko pārskaitÄ«t.

Bet pats velnišÄ·Ä«gākais scenārijs paredz vÄ“l vairāk, proti: manā bankas kontā vairs nav pietiekošu naudas lÄ«dzekļu ikmÄ“neša uzturlÄ«dzekļu pārskaitÄ«jumam, iesaistās UzturlÄ«dzekļu garantijas fonds un pārskaita naudu manā vietā, man veidojas parāds un tiek iesaistÄ«ti suņi – tiesu izpildÄ«tāji. Viņi uzliek arestus maniem transporta lÄ«dzekļiem (nevar iziet tehnisko apskati vai pārdot, tātad – paliec bez automašÄ«nas). Tiek uzlikts apgrÅ«tinājums (Zemesgrāmatā) manai mājai. Kādā jaukā dienā manā pagalmā iebrauc automašÄ«na, no kuras izkāpušais cilvÄ“ks paskaidro, ka nopircis izsolÄ“ manu māju un man tā jāatstāj. Mani pÄ“dÄ“jie palikušie divi dÄ“li paliek bez šÄ« iespÄ“jamā mantojuma

Tā darbojas šÄ« velnišÄ·Ä«gā sistÄ“ma, kuras darbÄ«bu nodrošina Latvijas valsts ar veselas ierÄ“dņu armijas, policijas un citu institÅ«ciju palÄ«dzÄ«bu. Īsti bendes, vai ne?

DrÄ«z pÄ“c atgriešanās no ārzemÄ“m devos uz VID, kur mani iepazÄ«stināja ar lÄ“mumu par iedzÄ«votāju ienākuma nodokļa aprÄ“Ä·inu un piedziņu. Velti es jau pa telefonu iepriekš biju skaidrojis inspektorei, ka MAN NAV IENÄ€KUMU, tādēļ (pret saviem principiem) esmu spiests pārdot no senčiem mantoto Ä«pašumu. Lai IZDZĪVOTU. Tie, kuriem ir ienākumi, parasti iegādājas Ä«pašumus, nevis tos pārdod. VÄ“l varÄ“tu saprast, ja es tirgotos ar nekustamajiem Ä«pašumiem un ar to pelnÄ«tu. Bet es pārdevu mantotu. To, ko pārdevu, otrreiz vairs nepārdošu. Viss. Vairs nav.

ŠÄdā situācijā “aptÄ«rÄ«t” cilvÄ“ku, manuprāt, ir zemiskuma kalngals. Un mani pilnÄ«gi neinteresÄ“, ar kādiem LR likumiem tā ir pamatota. Ja likums ir netaisnÄ«gs, tas nav jāpilda. Tas ir steidzami jāmaina. NedrÄ«kst bÅ«t tādi likumi, kuri apdraud pilsoņu veselÄ«bu un dzÄ«vÄ«bu vai nolemj tos iznÄ«cÄ«bai un nabadzÄ«bai. Esmu daudz ceļojis, redzÄ“jis, un nevaru iedomāties, ka kādā no Eiropas valstÄ«m varÄ“tu bÅ«t situācija, ka valsts atstāj cilvÄ“ku bez iztikas lÄ«dzekļiem un bez iespÄ“jas materiāli atbalstÄ«t savu nepilngadÄ«go dÄ“lu. Tieši pretÄ“ji – tur parasti ir pabiezs sociālais spilvens, un ir diezgan liels ikmÄ“neša ienākums, kuram valsts vispār neÄ·eras klāt. Es taču nevienam neko neesmu parādā un neko neprasu. Tikai vienu – lieciet mani mierā. Vai tiešÄm tas ir par daudz prasÄ«ts?...

VID(ā) uzrakstÄ«ju iesniegumu, lai visu man nozagto naudu (tas saucās “inkasso”) ieskaita atpakaļ manā bankas kontā. SolÄ«ja mÄ“neša laikā dot atbildi. Ejot prom no “parādu” piedziņas ierÄ“dnes kabineta, es viņai kā cilvÄ“kam pajautāju: „Sakiet, KO LAI ES TAGAD DARU?! KÄ€ UN PAR KO LAI DZĪVOJU?” Par atbildi - klusums...

ŠÄ« ir trešÄ reize manā mūžā, kad es bankrotÄ“ju. Un visām trijām ir kopÄ«ga viena visai zÄ«mÄ«ga lieta – ne reizi es neko neesmu ņēmis! Divas pÄ“dÄ“jās reizes es aprakstÄ«ju, bet pirmā bija deviņdesmito gadu beigās, kad nodarbojos ar mazo uzņēmÄ“jdarbÄ«bu. Uznāca VID pārbaude. Lai gan centos strādāt “gaiši”, vienalga “piesÄ“jās”. Vadāja, vadāja pa kabinetiem, deva skaidrus signālus, ka “visi jau maksā”. Bet es vÄ“l biju naivs, jutos puslÄ«dz drošs, jo nekādu lielu pārkāpumu nebija. Kukuli nedevu. KlusÄ«bā cerÄ“ju vienu – lai neuzliek sodu lielāku par piecdesmit latiem. Jo arÄ« tik daudz man tajā brÄ«dÄ« nebija. Kad man paziņoja uzrÄ“Ä·inu – gandrÄ«z trÄ«s tÅ«kstoši latu, es mazliet apjuku, jo domāju, ka tas ir joks. Tajos gados laukos daudzi strādāja par sešdesmit latiem mÄ“nesÄ«. IztÄ“lÄ“ es ieraudzÄ«ju savu Ä£imeni, divus mazos bÄ“rneļus, un manā galvā joņoja domas ”Ko es viņiem teikšu? Ko mÄ“s Ä“dÄ«sim?...” Jo šÄ« nauda bÅ«s atrauta Ä£imenei, viņiem...

Toreiz mazo ražotni slÄ“dzu, iekārtas izpārdevu, strādniekus atlaidu. VID inspektori divas reizes bija atbraukuši pārbaudÄ«t, vai tik ražotne nestrādā. Laikam bija ļoti apmierināti, jo tur, kur agrāk valdÄ«ja rosÄ«ba, tagad bija klusums... Uz laiku bez ienākumiem paliku ne tikai es, bet arÄ« visi darbinieki.

Tā ir viena no šÄ«s velnišÄ·Ä«gās valsts pazÄ«mÄ“m – tā NEKAD nav pajautājusi:” Kā tu dzÄ«vo? Kā ar veselÄ«bu? Kā klājas bÄ“rniem? Vai jums ir vajadzÄ«ga kāda palÄ«dzÄ«ba? Ko mÄ“s varam palÄ«dzÄ“t?” Dzirdiet – NEKAD! Tā vietā trulā bezpersoniskā vienaldzÄ«bā un alkatÄ«bā šÄ« valsts vienkārši no tevis ņem. Å…em tik, cik var paņemt. Jo vairāk, jo labāk. Vienalga, vai tev paliek vai ne. Vienalga, kā tu barosi un audzināsi savus bÄ“rnus Dod šurp! Nu sakiet – vai tad tāda ir valsts funkcija?! Un – kam mums tāda valsts vajadzÄ«ga? Man – noteikti nÄ“. Bet neaizmirsÄ«sim, ka aiz tā visa stāv cilvÄ“ki. Ar vārdu un uzvārdu.
Es redzu valsti pavisam citādu. Tādu, kura atvieglo savu pilsoņu dzÄ«vi. Aizsargā. Ä€rstÄ“. PalÄ«dz. Vienā vārdā – kā Ä£imeni. Utopija? VarbÅ«t...

Bet šÄdā - vampÄ«rvalstÄ« dzÄ«vot es nevÄ“los...Tā pat vairs nav salÄ«dzināma ar parazÄ«tu. Vien retos gadÄ«jumos parazÄ«ts noved upuri lÄ«dz nāvei, bet vampÄ«rs gatavs izsÅ«kt visas asinis. LÄ«dz pÄ“dÄ“jai lāsei.

VarbÅ«t lÅ«gt kaut kur patvÄ“rumu kā sociālajam bÄ“glim, bet precÄ«zāk – savas valsts reketa upurim? Es zinu, ka šÄdai valsts taktikai, izņemot laupÄ«šanu, ir arÄ« cits apakšmÄ“rÄ·is. Pat vairāki. Viens no tiem – iedzÄ«t cilvÄ“ku depresijā, stresā un bezcerÄ«bā. Nozagt viņam ne tikai naudu, bet arÄ« prieku, mieru, sauli, putnu dziesmas un ziedu smaržu. Neizdosies! Man aiz muguras jau ir tik daudz kas bijis, ka šÄda nožēlojama rÄ«cÄ«ba, lai arÄ« stipri sarežģī dzÄ«vi, mani no lÄ«dzsvara neizsitÄ«s. Un ļaunu arÄ« nepadarÄ«s. Es vienkārši pārliecinos par to, kas valda Latvijā.

P.S.VID solÄ«ja dot atbildi mÄ“neša laikā. Šodien piezvanÄ«ja no VID(a) un informÄ“ja, ka man jāpiemaksā vÄ“l četrdesmit seši eiro deviņdesmit divi centi kā “nokavÄ“juma nauda”. Nu ko - tā jau ir klaja ņirgāšanās...  Vai ne?

 Un tad arÄ« saņēmu VID atbildi uz manu iesniegumu par no konta noņemto 9300 eiro atgriešanu. Pamatojot ar dažādiem likumu pantiem, viņi nolÄ“ma iesniegumu NEIZSKATĪT PÄ’C BŪTĪBAS. Tad manÄ« sarosÄ«jās iedvesma, un tapa šis teksts:

„NolādÄ“tā Latvijas valsts! Tu, kas tÄ“rÄ“si simtiem tÅ«kstošus, lai spodrinātu savu tÄ“lu un mānÄ«tu pasauli ar saviem neesošajiem simt gadiem, paklusām slepkavo un iznÄ«cini savus iedzÄ«votājus. Tu zemiski no mana konta nozagi manu pÄ“dÄ“jo naudu - šos deviņus tÅ«kstošus trÄ«s simtus. Tev vajag apzagt tikai mazāk nekā trÄ«sdesmit tādus kā es, lai varÄ“tu sarÄ«kot krāšÅ†u salÅ«tu un izblÄ«kšÄ·ināt šo naudu gaisā. Bet neaizmirsti - tā ir asins nauda. Jo man vairs nav, par ko dzÄ«vot, man vairs nav, ko pārskaitÄ«t manam dÄ“lam. Bet bija taču. kamÄ“r tu ar saviem alkatÄ«gajiem, netÄ«rajiem nagiem neielÄ«di manā kabatā.

Visticamāk, ka es pieteikšu bada streiku. Bet neceri, ka es klusiņām izdzisÄ«šu savā lauku mājā. Es pievÄ“rsÄ«šu visu Latvijas iedzÄ«votāju, arÄ« citu valstu pilsoņu un valdÄ«bu uzmanÄ«bu tev, netÄ«rā zagle, kura kopš "neatkarÄ«bas" atjaunošanas tā arÄ« nav iemācÄ«jusies neko dot. Viss, uz ko tu esi spÄ“jÄ«ga, ir sÅ«kt pÄ“dÄ“jās asinis no cilvÄ“kiem, dabas, mežiem. Daudziem tu izraisi tādu pretÄ«gumu, ka viņi labāk izvÄ“las dzÄ«vot svešumā, nekā DzimtenÄ“. Es esmu Latvijas pilsonis, bet man ir kauns par to. Ja es vÄ“l dzÄ«vošu, es publiski atteikšos no Latvijas pilsonÄ«bas un sadedzināšu pasi. Jebkura pasaules valsts bÅ«s pret mani draudzÄ«gāka. Tev nav pat valsts pazÄ«mju. Tu esi nejÄ“dzÄ«gs veidojums no bendÄ“m, zagļiem, prostitÅ«tām un blēžiem. Un vienkārši dzÄ«vniekiem.

Jo cilvÄ“ki, kuri ir pazaudÄ“juši cilvÄ“ciskās Ä«pašÄ«bas, tādas, kā lÄ«dzjÅ«tÄ«ba, sapratne, atbildÄ«ba utt., tikai ārÄ“ji lÄ«dzinās cilvÄ“kiem. Tie ir dzÄ«vnieki. Tu nerÅ«pÄ“jies par saviem iedzÄ«votājiem; tu viņos redzi tikai resursu. Bet atceries - valsts, kurai nav vajadzÄ«gi iedzÄ«votāji, arÄ« iedzÄ«votājiem nav vajadzÄ«ga. Es darÄ«šu visu, lai Latvijai bÅ«tu cita - tāda valsts, kura rÅ«pÄ“jas par saviem iedzÄ«votājiem - lieliem un maziem...”

Novērtē šo rakstu:

0
0