Iesaki rakstu:

Jau kādu laiku masu saziņas lÄ«dzekļos dzirdam Tieslietu ministrijas solÄ«jumu atvieglotā veidā atbrÄ«vot no parādiem personas ar maziem ienākumiem. To paredz Tieslietu ministrijā sagatavotais Fiziskās personas atbrÄ«vošanas no parādsaistÄ«bām likumprojekts, kurš pašlaik izsludināts Valsts sekretāru sanāksmÄ“ un kurš bÅ«tu spÄ“kā no 2021. gada 1. janvāra.

TV pārraidÄ“ Tieslietu ministrijas pārstāve Laila Medina norādÄ«ja uz bezatbildÄ«gu aizņemšanos un nepieciešamÄ«bu šiem cilvÄ“kiem iziet finanšu pratÄ«bas kursus. IespÄ“jams, cien.Laila Medina nav iepazinusies ar PatÄ“rÄ“tāju tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas likumu un nemaz nezina, ka tieši pakalpojuma sniedzÄ“jam ir pienākums izvÄ“rtÄ“t patÄ“rÄ“tāja iespÄ“ju atdot aizdevumu. 

Uz 456 700 pensionāriem vidÄ“jā vecuma pensija ir 297,61 eiro mÄ“nesÄ«, kur lielākā pensija ir 19 000 eiro mÄ“nesÄ« un mazākā 70,43 eiro mÄ“nesÄ«. Minimālā alga valstÄ« ir 430 eiro mÄ“nesÄ« (uz rokas 346,16 eiro), bet dzÄ«vokļa Ä«rei nepieciešami 350 eiro mÄ“nesÄ«.

Pat, ja uz papÄ«ra alga ir 500 eiro mÄ“nesÄ«, tad uz rokas tie ir 391,71 eiro. Un tādu minimālās algas un mazāku ienākumu saņēmÄ“ju ir aptuveni 251 200 strādājošo. Šiem cilvÄ“kiem kā glābšanas riņķis tiek pasviesti ātrie kredÄ«ti, kuri iznÄ«cÄ«bu tikai paātrina, nododot šos izmisumā iedzÄ«tos cilvÄ“kus zvÄ“rināto tiesu izpildÄ«tāju gādÄ«gajās rokās (parādu verdzÄ«bā).

Finanšu pratÄ«bas kursus par saviem lÄ«dzekļiem apmeklÄ“t vajadzÄ“tu visiem LabklājÄ«bas, Finanšu un Tieslietu ministrijas darbiniekiem, kā arÄ« ministru prezidentam un Saeimas deputātiem, kuri ir pieļāvuši šÄdu situāciju - minimālā pensija, ja apdrošināšanas stāžs ir lÄ«dz 20 gadiem, ir vienāda ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemÄ“rots koeficients 1,1 (70,43 euro, invalÄ«dam kopš bÄ“rnÄ«bas – 117,39 euro);

ja apdrošināšanas stāžs ir no 21 gada lÄ«dz 30 gadiem, ir vienāds ar valsts sociālās nodrošinājuma pabalstu, kuram piemÄ“rots koeficients 1,3 (83,24 euro, invalÄ«dam kopš bÄ“rnÄ«bas – 138,74 euro);

ja apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada lÄ«dz 40 gadiem, ir vienāds ar valsts sociālās nodrošinājuma pabalstu, kuram piemÄ“rots koeficients 1,5 (96,05 euro, invalÄ«dam kopš bÄ“rnÄ«bas – 160,08 euro);

ja apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk gadu, ir vienāds ar valsts sociālās nodrošinājuma pabalstu, kuram piemÄ“rots koeficients 1,7 (108,85 euro, invalÄ«dam kopš bÄ“rnÄ«bas – 181,42 euro).

Vecuma pensiju saņem ~456 700 iedzÄ«votāju, invaliditātes pensiju saņem ~74 400 iedzÄ«votāju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu 64 eiro mÄ“nesÄ« saņem ~21 000 iedzÄ«votāju. Kopš 2014.gada janvāra netiek aprÄ“Ä·ināts iztikas minimums valstÄ«, bet ir noteikts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts 64 eiro apmÄ“rā, acÄ«mredzot ziepÄ“m, striÄ·im un Ä·eblÄ«tim.

Ä»oti ceru, ka tieslietu ministrs atvainosies par šiem Lailas Medinas vārdiem un ievÄ“rojami pārstrādās piedāvāto Fiziskās personas atbrÄ«vošanas no parādsaistÄ«bām likumprojektu.

Vai tiešÄm tieslietu ministrs nav pamanÄ«jis, ka ātrie kredÄ«ti tiek izsniegti personām ar maziem ienākumiem, bet Krimināllikuma 201.pants. Augļošana. Par dažāda veida aizdevumiem, kuri izdarÄ«ti, apzināti izmantojot aizdevuma ņēmÄ“ja smago materiālo stāvokli, un kuru nosacÄ«jumi ir viņam pārmÄ“rÄ«gi apgrÅ«tinoši (augļošana), netiek piemÄ“rots, jo aizdevÄ“ji nemaz neinteresÄ“jas par aizņēmÄ“ju slikto materiālo stāvokli?

Šie aizdevÄ“ji neinteresÄ“jas par aizņēmÄ“ju materiālo stāvokli, lai neiestātos atbildÄ«ba pÄ“c Krimināllikuma 201.panta. AizdevÄ“ji labi apzinās, ka tie, kas aizņemas ātros kredÄ«tus, nekur citur aizņemties nevar savu mazo ienākumu dēļ. Lielākai daļai šo aizņēmÄ“ju ir neizpildāmas saistÄ«bas, un mazo ienākumu dēļ viņi nekad pie esošajiem likumiem nevarÄ“s dzÄ“st savas saistÄ«bas izmantojot maksātnespÄ“jas procesu. 

Kā redzam no pÄ“dÄ“jo gadu notikumiem, tad komercbanku uzraudzÄ«ba ir bijusi ļoti vāja, lai neteiktu, ka tāda vispār nebija. Bankas aktÄ«vi pÅ«ta nekustamo Ä«pašumu burbuli, tika izsniegti nedroši kredÄ«ti pret banku novÄ“rtÄ“tu nekustamā Ä«pašuma Ä·Ä«lu par ļoti uzpÅ«stām vÄ“rtÄ«bām, tad bankas bÅ«tiski ierobežoja kreditÄ“šanu un nekustamo Ä«pašumu cenas nokrita pat par 90%,

Latvijas valdÄ«ba izvÄ“lÄ“jās neredzÄ“t notiekošo un glābt bankas, cilvÄ“kiem tika bÅ«tiski samazināti ienākumi, apgrÅ«tinot iespÄ“ju pildÄ«t savas saistÄ«bas, un izsolÄ“s par piespiedu pārdošanas vÄ“rtÄ«bām tika pārdoti banku vÄ“rtÄ“tie ieÄ·Ä«lātie Ä«pašumi un cilvÄ“kiem uzkrauti neatmaksājami parādi. ArÄ« šiem cilvÄ“kiem ir nepieciešams taisnÄ«gs risinājums un atvainošanās no valsts vadÄ«tāju puses.

IevÄ“rojot spÄ“kā esošos Civilprocesa likuma 594.panta noteikumus nav iespÄ“jama piedziņa no parādniekiem, kuru ienākumi ir mazāki par minimālo algu un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmÄ“ru uz katru apgādājamo bÄ“rnu, jo parādniekam ir jāsaglabā darba samaksu un tai pielÄ«dzinātos maksājumus minimālās mÄ“neša darba algas apmÄ“rā un saglabājot uz katru apgādÄ«bā esošo nepilngadÄ«go bÄ“rnu lÄ«dzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmÄ“rā.

Komerclikuma 406.pants paredz, ka no komercdarÄ«juma izrietošie prasÄ«jumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš. Bieži dzirdam pārmetumus aizņēmÄ“jiem par neapdomÄ«gu aizņemšanos, bet pilnÄ«gi tiek aizmirsta aizdevÄ“ju un pakalpojumu sniedzÄ“ju atbildÄ«ba- pirms aizdošanas un pakalpojumu sniegšanas pārliecināties par parādnieka spÄ“ju atdot aizdevumu vai samaksāt par pakalpojumu, apzinoties, ka no parādniekiem, kuru ienākumi ir mazāki par  minimālo algu un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmÄ“rā uz katru apgādājamo bÄ“rnu, neko piedzÄ«t nevarÄ“s.

Ļoti bieži aizdevēji aizdod naudu un pakalpojumu sniedzēji sniedz pakalpojumus cilvēkiem, kuru ienākumi ir mazāki par minimālo algu, faktiski radot parādu vergus, kuri no parādu verdzības ir spiesti bēgt uz citām valstīm un Latvija zaudē nodokļu maksātājus.

Lai veicinātu iedzÄ«votāju maksātspÄ“ju un Latvijas tautsaimniecÄ«bas izaugsmi, piedāvājam risinājumu, kas veicinātu atbildÄ«gu aizdošanu un mazinātu iedzÄ«votāju aizbraukšanu no valsts. 

Å…emot vÄ“rā, ka nav iespÄ“jama piedziņa no parādniekiem, kuru ienākumi ir mazāki par minimālo algu un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmÄ“ru uz katru apgādājamo bÄ“rnu, un no komercdarÄ«juma izrietošie prasÄ«jumi noilgst triju gadu laikā, tad 

1] Civilprocesa likuma 223.pantu piedāvājam papildināt ar noteikumu, ka tiesa nepieņem kreditoru pieteikumu par parādu piedziņu un nepiedzen parādus no parādniekiem, kuru ienākumi pÄ“dÄ“jo triju gadu laikā ir mazāki par minimālo algu un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmÄ“ru uz katru apgādājamo bÄ“rnu un parādniekam nepieder manta, uz kuru varÄ“tu vÄ“rst piedziņu. VienlaicÄ«gi ar tiesvedÄ«bas izbeigšanu parādnieka saistÄ«bas uzskatāmas par dzÄ“stām. Kā arÄ« noteikt, ka šÄds tiesas lÄ“mums nav pārsÅ«dzams.

2] Kā arÄ« papildināt Civilprocesa likuma 563.pantu ar noteikumu, ka zvÄ“rināts tiesu izpildÄ«tājs izbeidz lietvedÄ«bu un dzÄ“š atlikušo saistÄ«bu, ja parādnieka ienākumi pÄ“dÄ“jo trÄ«s gadu laikā ir mazāki par minimālo algu un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmÄ“ru uz katru apgādājamo bÄ“rnu un parādniekam nepieder manta uz kuru varÄ“tu vÄ“rst piedziņu.

3] Kā arÄ« papildināt Civilprocesa likuma 594.pantu ar noteikumu, ka gadÄ«jumā, ja parādniekam, kura ienākumi ir mazāki par minimālo algu un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmÄ“ru uz katru apgādājamo bÄ“rnu, pieder manta uz kuru var vÄ“rst piedziņu, tad piedziņa tiek vÄ“rsta tikai uz parādniekam piederošo mantu, ievÄ“rojot Civilprocesa likuma 1.pielikumā minÄ“tos ierobežojumus.