Iesaki rakstu:

GandrÄ«z divus mÄ“nešus kopš Valda Dombrovska demisionÄ“šanas kopā lÄ«mÄ“tās valdÄ«bas sastāvu, par uzticÄ«bu kuram šodien ar 64 deputātu balsÄ«m "par" nobalsoja Saeima, spÄ“cÄ«gi ietekmÄ“jis gan ekonomisko interešu grupu diktāts, par ko jau rakstÄ«jis Pietiek, gan valdÄ«bas veidotāju savstarpÄ“jās attiecÄ«bas, kas izpaudās veto likšanā dažādu kandidātu virzÄ«šanai gan uz premjera, gan ministru krÄ“sliem. Tas lielā mÄ“rā noteicis, ka Saeima šodien balsoja par uzticÄ«bu tieši Laimdotas Straujumas, nevis Arta Pabrika, Jāņa Reira, Edgara RinkÄ“viča, vai Māra Riekstiņa valdÄ«bai. SavstarpÄ“jas simpātijas vai atriebÄ«ba un nevis kādi augsti profesionāli kritÄ“riji lielā mÄ“rā ietekmÄ“jusi arÄ« ministru kandidātus un portfeļu pārdali.

Laimdota Straujuma, kura šodien kļuvusi par pirmo sievieti premjeri Latvijas vÄ“sturÄ“, šim amatam tika uzrunāta viena no pirmajām, jo VienotÄ«bas lÄ«deri uzskatÄ«ja, ka viņas sadarbÄ«bas pieredze valdÄ«bā un personÄ«bas iezÄ«mes, ko var raksturot ar vārdiem “cilvÄ“ks, kura tÄ“lam nelÄ«p klāt negatÄ«vais”, Straujumu padara par labu kompromisa figÅ«ru.

SākotnÄ“ji pateikusi “nÄ“”, kā tobrÄ«d Pietiek atklāja VienotÄ«bas sarunvedÄ“ji, atsaucoties uz raizÄ“m par veselÄ«bu, Straujuma, Valda Dombrovska pierunāta, tomÄ“r pÄ“dÄ“jā brÄ«dÄ« piekrita, glābjot VienotÄ«bu no riska vispār zaudÄ“t iespÄ“ju nominÄ“t savu premjeru.

Kā veselÄ«bas raižu iemesls neoficiāli tika minÄ“ts augstais asinsspiediens, kam nenākot par labu stresa situācijas – Straujuma tiešÄm jau pirmajās dienās pÄ“c nominÄ“šanas amatam ir parādÄ«jusi, ka slikti panes kritiskus jautājumus un spiedienu, kļūstot emocionāla un paceļot balsi.

Ja Straujuma pÄ“dÄ“jā izšÄ·irošajā nedēļas nogalÄ“ nebÅ«tu piekritusi pierunāšanai, bija liela iespÄ“ja, ka 7. janvārÄ« prezidents jauno valdÄ«bu aicinātu sastādÄ«t Latvijas vÄ“stnieku NATO Māri Riekstiņu, un kuluāros jau tika aktÄ«vi veidots tās sastāvs. Tā bÅ«tu bezpartejiska valdÄ«ba no augstākās ierÄ“dniecÄ«bas, tostarp atsevišÄ·iem esošÄs valdÄ«bas valsts sekretāriem un labi izglÄ«totiem profesionāļiem, kurus startam savā sarakstā bija uzrunājušas partijas, tostarp, Latvijas attÄ«stÄ«bai.

Straujumas valdÄ«ba, lai gan ir politiska un saglabā varu VienotÄ«bas rokās, daļēji atspoguļo tos kompromisus ar ietekmÄ«giem ekonomiskiem spÄ“lÄ“tājiem, kas paralÄ“li tika ieausti tā arÄ« netapušajā Riekstiņa valdÄ«bā, un ekonomikas ministra Daniela Pavļuta diskvalificÄ“šana ir tam spilgtākais apliecinājums.

Riekstiņa valdÄ«bas tapšana lielā mÄ“rā varÄ“ja ietekmÄ“t nākamo Saeimas vÄ“lÄ“šanu rezultātus, apdraudot esošo varas partiju izredzes, tādēļ VienotÄ«ba, lai nezaudÄ“tu izredzes nominÄ“t savā kontrolÄ“ esošu premjeru, kādu brÄ«di apsvÄ“ra arÄ« kandidatÅ«ras, kuras nebija pieņemamas visiem partijas strāvojumiem.

Lai gan oficiālā versija ir par Dombrovska izšÄ·irošo lomu Straujumas pierunāšanā, citi VienotÄ«bā uzskata, ka ne mazāka loma sākotnÄ“ji bijusi arÄ«  Aigaram Štokenbergam, kura vadÄ«tajā ReÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas un pašvaldÄ«bu lietu ministrijā savulaik Straujuma bija valsts sekretāre.

Tas, ka Štokenbergs no savas politiskās protežē Straujumas ir novÄ“rsies pÄ“c tam, kad Straujuma aizsardzÄ«bas ministra amatu nesaglabāja viņa tuvam politiskajam domubiedram Artim Pabrikam, palÄ«dz uzturÄ“t VienotÄ«bas politiÄ·u pusoficiālo versiju – Štokenbergs pats sākotnÄ“ji pārspÄ«lÄ“jis savu lomu Straujumas pierunāšanā kļūt par premjeri, lai caur to iegÅ«tu ietekmi.

Lai gan lielāko publisko kritiku par Arta Pabrika nenominÄ“šanu premjera amatam saņēma Valsts prezidents Andris BÄ“rziņš, patieso atbildÄ«bu par šÄ« kandidāta izredžu “norakšanu” vienlÄ«dz lielā mÄ“rā jāuzņemas gan VienotÄ«bas lÄ«deriem, gan Andra ŠÄ·Ä“les lielajai neafišÄ“tajai ietekmei uz prezidenta lÄ“mumiem.

Pabriks Tautas partiju pameta Ä«stajā brÄ«dÄ« – 2007. gada vÄ“lā rudenÄ«, kad pret to sāka velties mediju un sabiedrÄ«bas kritika, turklāt vienlaikus ar Štokenberga izslÄ“gšanu no Tautas partijas par aizkulišu rosÄ«bu, organizÄ“jot jaunas partijas dibināšanu.

Pašlaik Pabrikam publiskajā telpā izveidojies pozitÄ«vs tÄ“ls, bet tolaik viņa lÄ“mumi par politisko nākotni tika skatÄ«ti arÄ« caur aizvainojuma prizmu – viņš tāpat kā Štokenbergs bija oficiāli nosaukts kā TP kandidāts prezidenta amatam, bet drÄ«z atklājās, ka ŠÄ·Ä“lem bijis slÄ“pts plāns šim amatam virzÄ«t ārstu Valdi Zatleru.

Tieši egocentrismu, “strādāšanu uz sevi” un atrašanos, saimnieciskos lÄ“mumos ieinteresÄ“tā, Štokenberga ietekmÄ“ Pabrikam aiz slÄ“gtām durvÄ«m gan iekšÄ“jās apspriedÄ“s, gan, pÄ“c neoficiālas, bet no informÄ“tiem avotiem gÅ«tas, ticamas informācijas, arÄ« sarunās ar Valsts prezidentu, apšaubot Pabrika piemÄ“rotÄ«bu premjera amatam, minÄ“juši VienotÄ«bas lÄ«deri.

Ja Pabrika izredzes kļūt par premjeru “noraka” VienotÄ«bas lÄ«deru kodols, kas grupÄ“jas ap Solvitu Ä€boltiņu, lÄ«dzÄ«gu veto Jāņa Reira kļūšanai par premjeru partijas spices iekšÄ“jā diskusijā uzlicis VienotÄ«bas varas centrs, kas grupÄ“jas ap Sandru Kalnieti. Reiram nav piedota nostāšanās pret finanšu ministru Andri Vilku, viņa korporatÄ«vās saites ar kādreizÄ“jo darbavietu Prudentia un pakļaušanās tikai un vienÄ«gi Ä€boltiņas autoritātei, nerespektÄ“jot dažādos VienotÄ«bas strāvojumus.

Lai gan, uzskatot, ka ārlietu ministram Edgaram RinkÄ“vičam gadu mijā ir bijusi izšÄ·iroša loma 14 Reformu partijas deputātu balsu nodrošināšanā VienotÄ«bai, viņam vienbrÄ«d bija reālas izredzes kandidÄ“t premjera amatam, izšÄ·irošs ir bijis Aivara Lemberga veto.

Populārākais un RinkÄ“vičam glaimojošÄkais skaidrojums, kādēļ zaļo zemnieku faktiskais lÄ«deris bija darÄ«jis zināmu prezidentam un VienotÄ«bas lÄ«deriem, ka Zaļo un zemnieku savienÄ«bas (ZZS) balsu RinkÄ“viča valdÄ«bai nebÅ«tu, ir bijušÄ Zatlera kancelejas vadÄ«tāja lomai rÄ«kojuma Nr.2 par 10.Saeimas atlaišanu tapšanā.

Mazāk zināms ir tas, ka Lembergam ir izveidojies kritisks viedoklis par RinkÄ“viča piemÄ“rotÄ«bu saimnieciskam amatam, ko varÄ“ja ietekmÄ“t pirms vairāk nekā gada nenotikusÄ« Baltkrievijas premjera vizÄ«te Latvijā. Ventspils uzņēmÄ“ji, kuri ieinteresÄ“ti sauskravu tranzÄ«tā no Baltkrievijas un cita veida ekonomiskajās saitÄ“s, tās “noraušanā” vainoja RinkÄ“viču – vizÄ«tei atbalstoši bija gan premjers Dombrovskis, gan toreizÄ“jais satiksmes ministrs Aivis Ronis, bet pÄ“dÄ“jā brīža veto ar argumentiem par cilvÄ“ktiesÄ«bu situāciju kaimiņvalstÄ« tai uzlicis ārlietu ministrs.

Tolaik valdības kuluāros runāja par iespēju, ka Lembergs taustās pēc iespējas pieprasīt Rinkēviča demisiju un arī pats ārlietu ministrs neslēpa, ka ir par to informēts.